Akcīzes nodokļa likmju atšķirības Baltijas valstu vidū Latvijas valsts budžetam ir ļāvušas iekasēt desmitiem miljonu eiro no alkohola un alus tirdzniecības; par to, vai šī situācija turpināsies, pašlaik skaidrības vēl nav.
Šādi ir nodokļu ekspertu un uzņēmēju secinājumi, vērtējot Finanšu ministrijas datus par Baltijas valstu nodokļiem 2018. gadā. Tā kā Igaunijā ir lielākas darba algas un arī augstāks dzīves līmenis, tad loģiski, ka šajā ziemeļu kaimiņvalstī ir ievērojami augstākas akcīzes nodokļa likmes visiem produktiem, kurus apliek ar šo nodokli, – degvielai, alum, stiprajam alkoholam un tabakas izstrādājumiem. Vienlaikus Latvijas pašreizējās akcīzes nodokļa tāpat kā valsts ģeogrāfiskais novietojums ir pa vidu starp Baltijas valstīm, jo vairumam preču Lietuvā noteiktais akcīzes nodoklis ir nedaudz mazāks par Latvijā esošajām likmēm, izņemot alu.
Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!
Akcīzes nodokļa likmes alum Latvijā 2018. gadā ir viszemākās Baltijā, un to pozitīvi izjūt arī alus ražotāji. «Apsveicami, ka šogad Latvija ir vislabvēlīgākajā situācijā, jo akcīzes nodokļa starpība pozitīvi ietekmē realizācijas apjomus un līdz ar to arī lielākus ražošanas daudzumus,» situāciju vērtē SIA Bauskas alus valdes loceklis Vladimirs Barskovs. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka augstākas akcīzes nodokļa likmes kaimiņvalstīs būtībā ir veicinājušas miestiņa realizācijas apjomus Latvijā. «Esam Lietuvas pierobežā, un kaut arī dienvidu kaimiņvalstī salīdzinājumā ar Latviju nav ļoti lielas akcīzes nodokļa starpības, tomēr uzņēmums jūt pārrobežu pircēju pieplūdumu,» pozitīvo izceļ V. Barskovs. Viņaprāt, šāda situācija ir jāsaglabā arī perspektīvā, jo tādējādi ieguvēji ir visi. Valsts budžets iegūst, jo alus realizācija ienes ne tikai lielākus akcīzes, bet arī pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumus. Tirgotājiem ir lielāki ienākumi, savukārt Latvijā strādājošie uzņēmumi var saražot vairāk, tādējādi vairāk vajadzīgi darbinieki, kuriem var samaksāt lielākas algas. «Visi tādējādi kļūstam bagātāki,» uzsver M. Barskovs.
Arī stipro alkoholisko dzērienu segmentā Latvijā ir otra zemākā akcīzes nodokļa likme Baltijā. «Faktors, ka Latvijā ir otra zemākā akcīzes nodokļa likme Baltijas valstīs, palīdz konkurencē ar pārējo kaimiņvalstu ražotājiem tieši produkcijas realizācijas ziņā, jo atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas ražotājiem mums ir spēcīgākas pozīcijas tirgū, tātad arī jebkura Latvijas ekonomiskā stāvokļa priekšrocības ir, pirmkārt, izdevīgas tieši vietējiem ražotājiem,» situāciju vērtē a/s Latvijas balzams valdes priekšsēdētājs Intars Geidāns. Viņaprāt, šis ir patiešām apsveicams fakts, jo tas dod papildu pienesumu Latvijas ekonomikai – gan a/s Latvijas balzams kā ražotājam, gan kā tirgotājam, gan kopējai pierobežas infrastruktūrai. Pierobežas tirdzniecības apjoms šobrīd veido 20% no visa Latvijā tirgotā alkohola patēriņa. Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Dāvis Vītols norāda, ka pēc asociācijas datiem šobrīd 20% grādīgo alkoholisko dzērienu tirgus tiek realizēts Igaunijas pierobežā, kas nozīmē, ka nodokļi paliek Latvijā, turpretī alkohols tiek baudīts Igaunijā vai citās Skandināvijas valstīs.
Visu rakstu Akcīze ļauj Latvijai pievilināt kaimiņu patērētājus lasiet trešdienas, 19.decembra laikrakstā Dienas Bizness! Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!