SIA Madonas alus pāris gados iekaro stabilu vietu mazo alus darītavu tirgū.
Jau gandrīz četrus gadus vēsturiskajā Madonas alus brūzī saimnieko SIA Madonas alus īpašnieki Rolands Zaharovs, viņa tēvs Edgars Zaharovs un palīdz arī viens no Rolanda brāļiem Ralfs. Madonas alus darītavā vairāk nekā pirms simts gadiem, 1906. gadā, tika sākta miestiņa ražošana akmens ēkā, kas ir saglabājusies līdz mūsdienām. Zem darītavas ir saglabājušies arī pagrabi, kuros senāk tika glabāts ledus no tuvajiem ezeriem. Uz šiem ledus gabaliem vasarā tika guldītas alus mucas, kas pa īpašu caurumu pagraba griestos tika nogādātas pagrabā. Brūzi pašreizējie tā īpašnieki iegādājās 2015. gadā – pēc tam, kad Rolands Zaharovs bija atgriezies no studijām Austrālijā.
Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!
«Sākotnēji šī bija piensaimniecības ēka, ko uzbūvēja vietējie zemnieki. Tā atradās ceļā malā, kas veda no Lubānas uz Jaunjelgavu, respektīvi, arī no Pēterburgas uz Varšavu. Vēlāk, ap 1916. gadu, ēka ar nolūku tika paplašināta, pārtopot alus darītavā. Mūsu reģionā ir pieņemts vārīt t.s. lager tipa alu. Tas no t.s. eila tipa alus atšķiras ar to, ka to nogatavina aukstumā. Valstīs, kurās ir ledus, piemēram, Vācijā, Polijā, Čehijā, Latvijā, Skandināvijas valstīs, tiek darīts lager alus, bet Beļģijā, Francijā, Anglijā vāra eilus. Tas jau ir izveidojies vēsturiski. Protams, tagad mēs esam spēruši soli uz priekšu – mums ir rūpnieciskie dzesētāji, un ledu dzesēšanai vairs neizmanto,» stāsta viens no brūža īpašniekiem E. Zaharovs.
Šobrīd ir iestājusies neliela pauzīte alus darīšanā, jo tiek veikti dažādi nelieli remontdarbi. Ir izņemts laukā vecais kurināmais katls, un ceļā ir jauns un moderns katls no Itālijas. E. Zaharovs atzīmē, ka kurināts tiek ar malku un alus sildīts ar radušos tvaiku. Iekārtas, kurās alus tiek vārīts, ir pilnīgi jaunas un iegādātas ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalstu. Iepriekšējās bijušas krietni vecākas un jau morāli novecojušas, tāpēc ik pa laikam radušās problēmas ar alus kvalitāti, kā arī tas ik pa laikam skābis. «Tagad esam modernizējušies. Daudzi iekārtas ved no Ķīnas vai citām valstīm, mūsējās ir izgatavotas Latvijā, Iecavā. Tirdzniecībai veikalos alus tiek pildīts stikla pudelēs. Pildīšanas līniju nopirkām no Bauskas alus, un šis process pilnībā notiek ar rokām. Patiesībā te viss ir diezgan laucinieciski, bet strādājoši,» smejoties norāda E. Zaharovs.
Runājot par pašu alus darīšanas procesu, viņš stāsta, ka iesals un raugi pārsvarā ir no Beļģijas, bet apiņi ir biržas prece, tāpēc konkrēti noteikt, no kuras valsts tie nākuši, nevar. Tā var būt gan Vācija, gan ASV, gan citas zemes. Uzņēmums mēģinājis strādāt arī ar Latvijas iesalu, tomēr beigu beigās palicis pie beļģu.
Visu rakstu Atrod savu garšu lasiet trešdienas, 11.decembra laikrakstā Dienas Bizness! Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
#1/15
#2/15
#3/15
#4/15
#5/15
#6/15
#7/15
#8/15
#9/15
#10/15
#11/15
#12/15
#13/15
#14/15
