Kā liecina Latvijas Alus darītāju savienības informācija, par spīti nodokļu sloga pieaugumam miestiņa brūvētāji turpina investēt iekārtu modernizācijā un tehnoloģisko procesu uzlabošanā. Lai apvienotu spēkus un iepazīstinātu tūristus ar mazo un vidējo alus darītavu plašo piedāvājumu, Rīgā izveidots alus kvartāls.
Lai padarītu Rīgu pievilcīgāku gardēžu tūristiem un iepazīstinātu viesus ar Latvijā darītā alus daudzveidību, sekmējot mazo Latvijas brūžu attīstību un eksportu, tapis Rīgas Alus kvartāls (Riga Beer District). Tas apvieno deviņus raksturā dažādus alus bārus – Valmiermuižas vēstniecība Rīgā, Labietis, Zobens un Lemess, Valters un Grapa, Taka, Ziemeļu Enkurs, Autentika, Vest, Alķīmiķis, kas kopā aicina nogaršot vairāk nekā 100 dažādus Latvijā darītos alus.
Raksti par tēmu
Latvijas Bankas ekonomiste: farmācija ir Latvijas produktivitātes līdere
Dienas Bizness
Food Union piena produktu virziens turpinās darbību kā Rīgas piena kombināts
Dienas Bizness
LSEZ NorSAF un ASV uzņēmums KBR noslēdz licences līgumu SAF un eSAF ražošanai Latvijā Eiropas tirgum
Dienas Bizness
Latvijas Bankas ekonomiste: farmācija ir Latvijas produktivitātes līdere
Dienas Bizness
Food Union piena produktu virziens turpinās darbību kā Rīgas piena kombināts
Dienas Bizness
LSEZ NorSAF un ASV uzņēmums KBR noslēdz licences līgumu SAF un eSAF ražošanai Latvijā Eiropas tirgum
Dienas BiznessRīgas Alus kvartāla iniciators Aigars Ruņģis uzsver – pēdējos desmit gados alus darītavu skaits Latvijā ir trīskāršojies – no 15 brūžiem 2008. gadā līdz 45 – šodien. Tuvākā gada laikā plānots atvērt vēl vismaz trīs jaunas mazās alus darītavas. To kopējais skaits Latvijā uz vienu miljonu iedzīvotāju jau šobrīd pārsniedz ASV, kas pasaulē slavena ar savu amata jeb craft alus kultūru, tāpēc pienācis laiks arī Latvijai kļūt pamanītai pasaules alus kartē.
«Alus
ir latviešu nacionālais dzēriens, ar kuru varam lepoties tikpat ļoti kā
Skotija ar viskiju vai Francija ar vīnu. Alus mūsu senčiem bija svētku
neatņemama sastāvdaļa mūža lielākajos godos un gadskārtās. Latvijas
simtgadē sasniegts brīdis, kad importa alu Latvijā pārdod vairāk, nekā
Latvijā izbrūvēto, jo vairākas lielās alus darītavas savu ražošanu
pārcēlušas ārpus Latvijas, kur tas ir izdevīgāk,» stāsta A. Ruņģis.
Visu rakstu Miestiņa ražotāji gatavojas sezonai lasiet 7. marta laikrakstā Dienas Bizness.