Arvien biežāk novērojama tendence, ka trešo valstu pilsoņi mūsu valsti izmanto kā platformu nepieciešamo darba atļauju saņemšanai un dodas labākas dzīves meklējumos uz bagātākām Eiropas valstīm.

To atzīmē starptautiskā personāla nomas uzņēmuma SIA Aveluk grupa vadītāja Kristīne Kuļeva. Lai risinātu darbaspēka trūkuma jautājumu, nereti vietēji uzņēmēji darba rokas meklē trešajās valstīs - Uzbekistānā, Tadžikistānā un Moldovā, taču nereti šie viesstrādnieki Latviju izmanto tikai kā tranzītvalsti, norāda K.Kuļeva. Viņa stāsta, ka gandrīz ikviens komersants, kurš kādreiz darbā ir pieņēmis viesstrādniekus, kaut reizi ir saskāries ar situāciju, kad darbinieki bez brīdinājuma pazūd, tādēļ uzņēmējs ir spiests steidzami meklēt jaunus strādniekus. To apstiprina arī robežsargi - trešo valstu pilsoņi izmanto Baltijas valstis, lai nokārtotu visus vajadzīgos dokumentus un dotos uz kādu attīstītāku valsti, piemēram, Vāciju, Nīderlandi vai Skandināviju, teic K.Kuļeva, apstiprinot, ka darbaspēka šobrīd trūkst visā Eiropā, ne tikai Latvijā.

Šogad desmit mēnešos iebraukušo viesstrādnieku skaits pārsniedzis 4 000.

To liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati. Pēdējo dažu mēnešu laikā par vairāk nekā 2 000 audzis Latvijā darba nolūkos iebraukušo ārvalstnieku skaits. Līdz ar to priekšlaikus piepildījusies jau iepriekš Db izteiktā prognoze, ka līdzšinējā ārvalstu darbaspēka pieplūduma tendence vedina domāt, ka līdz gada beigām, salīdzinot ar 2006. gadu, ārvalstnieku skaits varētu dubultoties. Jau ilgāku laiku valdībā notiek diskusijas par Iekšlietu ministrijas izstrādāto koncepciju, kas paredz atvieglot ar darbaspēka ievešanu no trešajām valstīm saistītās birokrātiskās procedūras un samazināt nodevas par ievešanu. Otrdien valdība kārtējo reizi koncepcijas izskatīšanu atlika, tādējādi samazinot iespēju, ka grozījumi normatīvajos aktos varētu tikt izstrādāti līdz gada beigām. Kā norāda Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle, no Latvijas pašlaik ir izbraukuši ap 90 000 ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, savukārt ārvalstu darbinieki Latvijā oficiāli ir ap 2000. Viņa gan atzīst, ka realitātē šis skaits varētu būt līdz 4000, jo šobrīd aptuveni 17 % no nodarbinātajiem strādā nelegāli, no tiem 10 % ir viesstrādnieki. «Ir skaidrs, ka Latvija nespēj apmierināt vietējās tautsaimniecības pieprasījumu pēc darbaspēka, taču straujš ārvalstu darbinieku pieaugums nav gaidāms, jo Latvijā nav izstrādāta ne migrācijas, ne integrācijas politika,» norāda E. Egle. Viņasprāt, pat tad, ja tiks pieņemta koncepcija, kas paredz atvieglot administratīvas procedūras un izmaksas trešo valstu darbaspēka izmantošanai Latvijā, kuru pagājušajā mēnesī akceptēja MK komiteja, tās efektu varam gaidīt ne ātrāk kā pēc diviem gadiem, kas nozīmē, ka spiediens uz atalgojuma paaugstināšanu turpinās pieaugt. E. Egle uzsver, ka nepareiza valsts politika attiecībā uz ārvalstu darbaspēka piesaisti un integrāciju arī uzskatāma par galveno iemeslu ievērojamajam nelegāli nodarbināto skaitam valstī. «Pagaidām, ņemot vērā nepamatoti augstās administratīvās nodevas un citas izmaksas, viesstrādnieki uzņēmējiem sanāk dārgs prieks.»

Ņemot vērā darbinieku trūkumu vairākās lauksaimniecības nozarēs, ir pamatotas bažas par augļu, ogu un dārzeņu ražas novākšanu. Latvijas nevalstiskās lauksaimnieku organizācijas aicina atbildīgās institūcijas aktīvāk iesaistīties robežu šķērsošanas jautājumu risināšanā, lai lauksaimniecībā varētu ievest viesstrādniekus no trešajām valstīm.

Šonedēļ biedrība "Zemnieku saeima", Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija nosūtījušas vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājam Ralfam Nemiro, Ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam, Iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam un Zemkopības ministram Kasparam Gerhardam, izsakot bažas par darbinieku trūkumu lauksaimniecībā, it īpaši augļu, ogu un dārzeņu ražas novākšanā.

Latvijā tiek audzēta daudzveidīga augļu, ogu un dārzeņu produkcija, kuras novākšanai, tāpat kā visās ES valstīs, ir nepieciešams intensīvs roku darbs. Ražas novākšanas sezona tuvojas, bet par ievietotajiem darba piedāvājumu sludinājumiem interese ir minimāla, neskatoties uz norādīto bruto mēnešalgu 900 eiro. Lauksaimniekus sarūgtinot pesimistiskā perspektīva, ka Latvijā izaudzētā raža varētu palikt uz lauka, un tajā pašā laikā mūsu patērētāji pirktu Polijā un citās valstīs izaudzētās ogas, augļus un dārzeņus.

Neskatoties uz sarežģīto situāciju darba tirgū, Latvijas uzņēmēji pagaidām vēl ir ļoti piesardzīgi, vērtējot viesstrādnieku nodarbināšanas iespējas, liecina lietišķās aktivitātes indeksa Parex index 2007.gada decembrī veiktās aptaujas rezultāti.

No aptaujātajiem 750 uzņēmējiem tikai 4,1% pēdējā gada laikā savos uzņēmumos ir nodarbinājuši viesstrādniekus un 5,2% to plāno darīt nākamā gada laikā. Savukārt atvieglojumu noteikšanu viesstrādnieku nodarbināšanai Latvijā kopumā atbalsta 41,4% aptaujas dalībnieku. Tas ļaujot secināt, ka pieprasījums pēc papildus darbaspēka Latvijas uzņēmēju vidū ir salīdzinoši liels un, ieviešot atvieglojumus, nodarbināto viesstrādnieku skaits varētu būtiski palielināties.

Vairākums no uzņēmējiem, kuri atbalsta atvieglojumu noteikšanu viesstrādnieku nodarbināšanai Latvijā (41,4%), uzskata, ka to būtu nepieciešams attiecināt tikai uz kvalificētiem speciālistiem - 17,6%, savukārt gandrīz tikpat - 17,5% uzskata, ka atvieglojumi būtu piemērojami gan kvalificētiem speciālistiem, gan mazkvalificētam darbaspēkam. 6,3% uzņēmēju uzskata, ka atvieglojumu noteikšana nepieciešama tikai mazkvalificēta ārvalstu darbaspēka nodarbināšanai. 47,9% aptaujāto uzņēmēju uzskata, ka atvieglojumi šobrīd Latvijā nav nepieciešami.

Viesstrādnieku jautājums vairs nav aktuāls un lielākā daļa jau devusies mājup, liecina Db aptaujātie pārtikas industrijas uzņēmēji.

Viens no lielākajiem dārzeņu ražotājiem z/s Ezerkauliņi, kas viesstrādniekus bija ievedis no Ukrainas, patlaban vairs to nedara. Ezerkauliņu komercdirektore Kristīne Brunovska pastāstīja, ka jautājums par viesstrādniekiem jau vairs nav aktuāls kopš vasaras vidus. «Mēs vairs netērējam laiku un līdzekļus, lai piesaistītu jaunus viesstrādniekus,» tā Ezerkauliņu komercdirektore. Lielākā daļa viesstrādnieku devušies mājup, palikuši vien divi, kas uzņēmumā jau strādā aptuveni trīs gadus un ar darbu esot apmierināti.

Lielākajā alus un bezalkoholisko dzērienu ražotājā a/s Aldaris šovasar strādājā 18 viesstrādnieki no Uzbekistānas un Ukrainas. Kā informēja Aldara personāla vadības departamenta direktore Pārsla Baško, šāds lēmums tika pieņemts, jo bija nepieciešamība pēc papildus kvalificēta darba spēka ražošanas un loģistikas jomā.

Kopējais darba un investīciju apjoms Upmalas biroju kompleksā Rīgā tiek lēsts aptuveni 20 milj. eiro. Vācu kompānija būvdarbu realizācijai nepiesaistīs vietējo darbaspēku, bet gan vācu speciālistus un poļu strādniekus. Šis varētu būt viens no pirmajiem gadījumiem, kad vietējās kompānijas atklātā konkursā izkonkurē ārvalstu kompānija kā projekta ģenerāluzņēmējs ar saviem strādniekiem, balstoties uz ekonomiskiem apsvērumiem.

«Mūsu kompānija jau vairākkārt ir sazinājusies ar būvniecības kompānijām ārvalstīs un salīdzinājusi izmaksas pozīcijas ar šīm kompānijām. Latvijas būvkompānijas tiešām vairs izmaksu ziņā daudz neatšķiras no ārzemju kompānijām,» norāda būvuzņēmuma LX Grupa vadītājs Mārcis Apsītis.

Strauji mainās

Upmalas biroju projekta ģenerāluzņēmējs vācu būvkompānija MBM Bau AG šī projekta attīstītājiem Bauplan Nord esot piedāvājusi visizdevīgākos nosacījumus, tomēr Vācijas apmēriem šī būvkompānija esot vien vidēji liels uzņēmums, kas nodarbina 350 līdz 400 cilvēkus. Šī kompānija jau iepriekš bija realizējusi projektus Latvijā - Gētes institūta celtniecības un Vācijas vēstniecības renovācijas projektus, tomēr toreiz šī būvkompānija netika izvēlēta, balstoties uz ekonomiskiem apsvērumiem. «Kad mēs pirms trīs gadiem šeit uzsākām savu darbību, tas bija neiedomājami, ka ārvalstu kompānijas varētu uzvarēt kādā būvdarbu konkursā, jo Latvijas celtniecības industrijā izmaksas bija daudzkārt zemākas. Tomēr pēdējos gados ļoti strauji Latvijā ir kāpušas algas - sevišķi būvindustrijā, un tirgus šobrīd ir nonācis līdz tādai stadijai, ka ārvalstu kompānijas var piedāvāt tādus pašus vai pat izdevīgākus nosacījumus par vietējām kompānijām,» norāda Bauplan Nord valdes loceklis Jans Brinks (Jan Brink). Viņš atzīst, ka arī pašiem projekta pasūtītājiem tas bijis neliels pārsteigums, ka Latvijā šobrīd atmaksājoties strādāt arī ar ārvalstu būvkompānijām. Vācu kompānijas piedāvājums bijis par 8% lētāks nekā vietējo kompāniju piedāvājums. Lomu nospēlējuši arī citi faktori, kas bijuši par labu vāciešiem - piemēram, realizācijas termiņi un kvalitāte. «Pirms pusotra mēneša mēs jau uzsākām zemes darbus, bet pēc mēneša sāksim betona darbus,» tā J. Brinks. Bauplan Nord Latvijā būs arī citi projekti, kas vēl ir tikai izstrādes fāzē. J. Brinks neizslēdz iespēju, ka arī nākamajos konkursos labāko piedāvājumu varētu izteikt tieši ārvalstu kompānijas.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) ir par 8 miljardiem eiro mazāks, jo kopš 2008. gada mums ir par 169 tūkstošiem strādājošo mazāk un kā iedzīvotāju skaits, tā arī strādājošo skaits ik gadu valstī samazinās.

Cilvēku daudzums rūk

Latvija ir pasaules mēroga rekordiste iedzīvotāju zaudēšanā un pirmajā vietā, ja salīdzinām ar 1990. gadu. Šī cilvēku iztrūkuma dēļ valsts budžetā neienāk aptuveni 2,5 miljardi eiro, kas ir šo Latvijā neesošo strādājošo nesamaksātie nodokļi. Latvijā ir visnotaļ populāri runāt par to, ka galvenais un noteicošais ekonomikā ir produktivitāte un pievienotā vērtība. Proti, jo cilvēks strādā vairāk un saražo labāk, jo lielāks labums. Diemžēl, par iekšzemes kopproduktu runājot, tā domāt gluži nevar, jo nozīme ir arī cilvēku kopskaitam ekonomikā. Nozīme ir arī mazāk produktīviem darbiem, jo visi nevar būt programmētāji, kādam ir jākaplē bietes.

Izmaiņas pašreizējā Imigrācijas likumā būs jau tuvākajā laikā, savukārt jauns Imigrācijas likuma projekts tiks izstrādāts līdz 2019. gada 31. martam

Tādu ainu iezīmēja Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē. Valdība jau šā gada 13. februārī akceptēja konceptuālo ziņojumu saistībā ar migrācijas politiku, kas arī paredz vairākas izmaiņas attiecībā uz ģimenes apvienošanu, ārvalstu studentiem un strādājošajiem, kā arī valdes locekļu migrācijas jomu. Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa norādīja, ka ES pašlaik runā par biometrijas datiem, personu identifikāciju, taču skaidras vīzijas, kas ES līmenī varētu mainīties migrācijas jomā, nav, iespējams, tāpēc, visticamāk, likumprojekta izstrādes gaitā vēl būs korekcijas.

Saeimas deputāts Anrijs Matīss gribēja zināt, cik daudz Latvijā strādā ES valstu iedzīvotāju (gan kā direktori, valdes locekļi utt.), taču PMLP direktora vietniece Maira Roze norāda - korektu šādu datu nav. A. Matīss atgādināja, ka Šengenas zonā var uzturēties trīs mēnešus, pēc tam jāiet reģistrēties attiecīgajā valstī, uz ko saņēma piebildi - šie citu ES valstu cilvēki var izbraukt no Latvijas kaut vai uz vienu dienu, un atkal šī atskaite par 90 dienām sākas no nulles. Kopumā, ieskaitot TUA, Latvijā uzturas 39 674 personas, no Eiropas – 12 811, skaidroja M. Roze. Viņa norādīja, ka pērn izsniegta 301 pirmreizējā TUA saistībā ar nekustamo īpašumu , 2490 - pamatojoties uz darba attiecībām, un 1943 – studentiem. Kopumā uz 2018. gada 1. janvāri Latvijā, balstoties uz TUA, saistībā ar nekustamo īpašumu uzturējās 9939 personas un 7700 darba ņēmēji. M. Roze prognozēja, ka darba ņēmēji – viesstrādnieki – kļūs par lielāko grupu.

Nacionālo bibliotēku palīdz celt arī viesstrādnieki. Būvniecības uzņēmums RBSSKALS vismaz pieciem Bulgārijas strādniekiem izsniedzis darba apģērbu un viņi sākuši darboties, Latvijas avīzei pastāstījis viens no Nacionālās bibliotēkas celtniekiem.

Viņš arī piebilst: «Mēs esam satriekti – kur ir solītais patriotisms, ka Nacionālo bibliotēku, valsts lepnumu, būvēs paši latvieši? Kāpēc ir jāaicina viesstrādnieki, ja valstī bez darba ir vairāk nekā 200 tūkst. cilvēku?»

Nacionālās būvkompāniju apvienības padomes priekšsēdētājs Māris Saukāns nenoliedza bulgāru strādnieku algošanu, tomēr laikrakstam neatbildēja uz jautājumu, cik liels ir viņu atalgojums salīdzinājumā ar šīs profesijas Latvijas darbinieku saņemto algu un vai nebija iespējams šīs profesijas darbiniekus atrast mūsu valstī.

«Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta vadības un būvniecības komandā patlaban ir iesaistīti vairāki ārvalstu profesionāļi, tostarp itālieši, spāņi un bulgāri, kurus algojam konkrētu betonēšanas un veidņošanas darbu izpildei. Nav noslēpums, ka patlaban būvniecības darba tirgū ir krīzes situācija un labākie profesionāļi devušies peļņā ārpus Latvijas, tomēr Gaismas pils ir ļoti svarīgs projekts, un mēs nevaram atļauties iesaistīt šīs būves celtniecībā nekvalificētu darbaspēku,» norāda M.Saukāns.

Lielbritānijā par Baltijas imigrantu paverdzināšanu tiek tiesāti četri Latvijas pilsoņi.

28 gadus vecais Ivars Mežals, 36 gadus vecais Juris Valujevs, 33 gadus vecā Oksana Valujeva un 26 gadus vecā Lauma Vankova apsūdzēti par nelicencētu starpniecību darbā iekārtošanā, par viesstrādnieku šantažēšanu un apkrāpšanu.

Visi apsūdzētie tiesā noliedza savu vainu viņiem izvirzītajās apsūdzībās.

Apsūdzētie Latvijas pilsoņi aizturēti pagājušā gada oktobrī apjomīgā Lielbritānijas likumsargu reidā, vērstā pret Latvijas un Lietuvas viesstrādnieku paverdzināšanu lauksaimniecības darbos Kembridžšīrā.

Lielbritānijas Nacionālā policija, Kembridžšīras policija sadarbībā ar nodarbinātības starpniecības uzņēmumu licenzēšanas aģentūru (GLA) reidā Visbīčā, Mārčā un Kingslinnā no verdzības apstākļiem atbrīvoja 80 viesstrādniekus, kas pārsvarā bija no Latvijas un Lietuvas.

Valstij ir tieša līdzdalība 77 kapitālsabiedrībās, no tām 62 ir valsts kapitālsabiedrības (100 % pieder valstij). Kapitālsabiedrību kopējo aktīvu vērtība 2022. gadā bija 12,4 mljrd. EUR, kopējais apgrozījums - 5,64 mljrd. EUR, savukārt tajās bija nodarbināti 5% no visiem Latvijā nodarbinātajiem.

Tātad, valsts kapitālsabiedrībām un to sniegumam gan saistībā ar sabiedrībai svarīgu funkciju veikšanu, gan finanšu rezultātiem, ir liela ietekme ekonomikā.

Tautsaimniecības izaugsme ir viens no svarīgākajiem mērķiem jebkurai valstij. To iespējams sasniegt ar dažādiem līdzekļiem, tostarp ar investīcijām, eksportu un inovācijām. Valsts kapitālsabiedrībām ir būtiska loma šajā procesā, un, izmantojot šo uzņēmumu potenciālu, tās var sniegt nozīmīgu ieguldījumu valsts attīstībā, īpaši apzinoties “iedzinēja” lomu Baltijas valstu ekonomikā.

Lai gan pēc iestāšanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) ir uzlabojusies valstij piederošo uzņēmumu pārvaldība, joprojām saglabājas vērā ņemami izaicinājumi. Viens no tiem ir ļoti būtisks – stratēģiskā redzējuma trūkums no valsts kā akcionāra par uzņēmumu ilgtermiņa attīstības kursu un lomu tautsaimniecībā. Šobrīd tikai 15 uzņēmumiem no vairāk nekā 60, kas valstij pieder pilnībā, valsts ir definējusi akcionāra jeb īpašnieka gaidas, turklāt piektā daļa no uzņēmumiem vispār strādā bez apstiprinātas attīstības stratēģijas, kas ir pretrunā ar likumā noteikto.

Tirgotāji liek pārtikas produkcijas ražotājiem krāmēt veikalu plauktus pēc shēmām. Ražotāji to uzskata par absurdu, jo tas viņiem veido papildu izdevumus, šodien, 7.decembrī, vēsta laikraksts Dienas bizness.

Latvijas lielākie mazumtirgotāji publiski gan noliedzot izskanējušo informāciju, sakot, ka tādas lietas netiek praktizētas.

Kā Dienas biznesu informējusi Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra direktore Ingūna Gulbe, ražotājiem, kas grib būt kādā veikalu tīklā, mēnesi ir jādod savi cilvēki, kas tur krāmētu plauktus. "Viņiem tas tiek silti ieteikts. Netiek jau teikts, ka tas ir jādara obligāti, bet silti iesaka. Tādējādi nevar pārmest pārtikas ražotājiem, ka viņi ceļ cenas, jo viņiem ir jāalgo šie cilvēki, vai arī daļa jāsūta uz lielveikaliem, pārējos, piemēram, nelaižot atvaļinājumā," stāstījusi I. Gulbe. Viņai zināms gadījums, kad kādam uzņēmumam lielveikalā bija jākrāmē piena plaukti, turklāt nevis tikai pašu pārstāvētā uzņēmuma, bet arī citu ražotāju produkcija. Tā saucas plauktu krāmēšana pēc shēmām, tā sacījusi LTVC direktore. Konkrētus ražotājus un tirgotājus viņa nenosauca.

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

«Darba tirgus atvēršana ir absolūta nepieciešamība,» atzīst Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Izmaiņas kavējas

Iekšlietu ministrs Ivars Godmanis Db uzsvēra, ka normatīvo aktu grozījumus, kas nepieciešami, lai ieviestu koncepciju, valdība varētu pieņemt līdz šī gada beigām. «Tie ir arī politiski iemesli, kāpēc normatīvo aktu izstrāde kavējas. Ir politiķi, kas uzskata, ka nevajag atvērt darba tirgu. Mēs gan uzskatām, ka tas būtu jādara,» tā I. Godmanis. «Par darba tirgus atvēršanu mēs, protams, diskutēsim valdībā, var būt dažādi modeļi darba tirgus atvēršanai. Atsevišķās profesijās darba tirgu varētu atvērt, bet noteikti jākvotē viesstrādnieku skaits,» uzskata premjers Aigars Kalvītis.

Problēmas ar samaksas saņemšanu par padarīto darbu mēdz būt ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Zviedrijā, kur pašlaik notiek sarunas ar ģenerāluzņēmēju, lai iztiktu bez tiesāšanās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS BMGS valdes priekšsēdētāja Svetlana Afanasjeva. Viņa norāda, ka būvniecībā Latvijā ir kā šūpolēs – te uz augšu ( visi būvē un nozare ir pārkarsusi), te atkal – lejā ( nebūvē teju neko). Tad nozarei ir auksti, un, lai diversificētu šādus riskus, vienīgā iespēja ir strādāt ārzemēs, kur atkal jārēķinās ar attiecīgo valstu īpatnībām.

Fragments no intervijas

Kāda situācija ir būvniecības nozarē Latvijā?

Būvniecība gan Latvijā, gan arī ārzemēs ir tā joma, pēc kuras visvieglāk var izdarīt secinājumus par tautsaimniecības stāvokli kopumā, jo būvē jau tikai tad, ja pasūtītājam ir ne tikai ideja vai projekts, bet gan arī atbilstošs finansējums. Nauda iecerēto projektu īstenošanai privātsektorā lielākoties tiek iegūta, saņemot kredītu, kur aizdevēji vienmēr cenšas pārliecināties par ieceres (ražotņu, biroja, noliktavu ēku) ekonomisko dzīvotspēju. Savukārt valsts un pašvaldību sektorā būvniecības projekti lielākoties tiek veikti, izmantojot ES struktūrfondu projektu līdzfinansējumu. Tā rezultātā būvniecībā pēdējos gados ir novērojamas cikliskās svārstības: nav ES struktūrfondu projektu – ir daudz mazāk būvobjektu (2014- 2015), un otrādi - ir Eiropas līdzfinansējums (2017), un nozare burtiski «vārās» un mēģina risināt ar šo procesu radušās problēmas. Viena no galvenajām problēmām, ar ko cīnās daudzi nozares uzņēmumi, ir darbaspēka deficīts, kas nes sev līdzi vēl arī izmaksu pieaugumu. Izņēmums nav arī BMGS. Lai spētu kvalitatīvi īstenot uzsāktos būvniecības projektus paredzētajos termiņos, esam piesaistījuši viesstrādniekus no Ukrainas. Protams, situācija būtu bijusi citāda ar darbaspēku, ja nebūti bijuši nosacīti klusuma gadi, jo vienkārši nebija ES struktūrfondu atbalsta. Būvniecības apjomu kritumu nozares uzņēmumi centās kompensēt ar savu pakalpojumu eksportu uz citām valstīm, lielākoties ES. Diemžēl ne visiem uzņēmumiem ir pozitīva pieredze, strādājot ārvalstu tirgos, jo nekas nestāv uz vietas un līdz ar to daudzas sākotnējās projektu attīstītāju ieceres piedzīvo pārmaiņas. Protams, būvniecības nozarē arī ir specializācija, kas nemaina kopējo skatījumu uz nozari, bet maina situāciju, kādā atrodas pats uzņēmums. Piemēram, BMGS ir specializējies tieši dažādu infrastruktūras — tiltu, pārvadu, ostu piestātņu, molu, kuģošanas kanālu, dzelzceļa objektu – būvniecībā, rekonstrukcijā, un tieši šādu projektu esamība visvairāk ietekmē uzņēmuma neto apgrozījumu. Protams, BMGS ir iesaistījies arī dzīvojamo māju un biroja ēku būvniecībā un rekonstrukcijā, piemēram, Rīgā Stacijas laukumā.

Pircējiem jārēķinās ar augļu un dārzeņu sadārdzinājumu, bet iemesls nav tikai sausums un karstums, norāda Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācijā.

Zemniekiem, lai saražotu to pašu produkcijas apjomu, turpmāk nāksies ieguldīt krietni vairāk līdzekļu un resursu. Izmaksas augs visam. Zemnieki jau paziņojuši, ka šogad novāktās ražas apjomi būs mazāki nekā pērn. Tas saistīts ar sauso un karsto laiku un šī iemesla dēļ tiek prognozēts arī cenu kāpums visai lauksaimniecības produkcijai. Sausuma dēļ dillēm un lokiem jau tagad cena kāpusi pat 3 reizes. Cena augusi arī ķiplokiem, sīpoliem, kartupeļiem un kāpostiem. Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācijas (LADTA) biedri norāda, ka cenu veikalu plauktos ietekmēs arī vietējo tirdzniecības tīklu iepirkumu politika, tāpat degvielas un gāzes cenu pieaugums, darbaspēka trūkums un pat ģeopolitiskie aspekti.

Latvijā jau trešo ceturksni pēc kārtas turpinās ekonomikas lejupslīde un stagnācija ekonomikā var saglabāties vēl vismaz pusgadu, aģentūrai LETA pavēstīja banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula norāda, ka, lai gan ekonomiskās izaugsmes lēnīgums Latvijas tirdzniecības partnervalstīs kavē iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpumu Latvijā, tomēr šī faktora negatīvo ietekmi trešajā ceturksnī, visticamāk, kompensējusi investīciju aktivitāte, kā arī stabilitāti patēriņam pamazām piešķir pirktspējas atjaunošanās. Latvijas IKP trešajā ceturksnī ir palielinājies par 0,6% pret iepriekšējo ceturksni pēc sezonāli koriģētiem datiem.

Steidzot investīciju projektus, kuru īstenošanas termiņš ir vēl šajā gadā, būvniecība, visticamāk, būs turējusies spēcīgi gan trešajā ceturksnī, gan turēsies uz izaugsmes takas arī ceturtajā ceturksnī, prognozē Paula. Tikmēr no īstermiņa datiem redzama vāja kopējā rūpniecības izaugsme, ko nelabvēlīgi ietekmējusi eksporta tirgu bremzēšanās.

Darbaspēks pārtikas nozarē nākamgad būs izaicinājums, tā intervijā DB atzīst Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure; viņa uzskata, ka, līdzīgi kā Igaunijā, pārtikas nozarē jāatvieglo darbaspēka ievešanas nosacījumi

Fragments no intervijas, kas publicēta 14. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda ir situācija ar darbaspēku?

Darbaspēks nākamgad noteikti būs izaicinājums. Mēs atpaliekam no Baltijas kaimiņiem, jo ievestā darbaspēka trūkst, gaidāma demogrāfiskā bedre. Jautājums – kā nodrošināsim darbaspēku operatoru, strādnieku, ne tikai direktoru līmenī. Reāla ir situācija, ka lielie uzņēmumi, kam ir meitasuzņēmumi vai māsasuzņēmumi Lietuvā, Igaunijā un citās valstīs, izvērtē, kur investēt. Ja Latvijā būs darbaspēka bedre un nebūs, kas saražo apjomu vai to ražos dārgi, tad investīcijas var izvietot Igaunijā vai Lietuvā. Ievedot viesstrādniekus, Latvijā jāņem vērā vidējā alga, ir jāpierāda daudz birokrātisku lēmumu, bet pārtikas nozare nav bagātākā, algas nav tik augstas kā IT nozarē un maksāt vidējo algu ar visiem nodokļiem ir dārgi. Kā rīkojās igauņi? Viņi likumā iestrādāja normu, ka pārtikas nozarē var strādāt ar minimālo algu un ievest darbiniekus. Viņi saprot, ka pārtikas nozarē nevar būt tik augstas algas kā nozarēs ar pievienoto vērtību. Tas nozīmē, ka pārtikas nozarē var ievest ukraiņus, baltkrievus par minimālo algu, kas ir nedaudz augstāka nekā Latvijā. Jau pašlaik tur daudzos uzņēmumos strādā desmitiem, simtiem ievesto darbinieku.

Kamēr daļa Latvijas iedzīvotāju labāka darba meklējumos izvēlas doties strādāt uz tādām valstīm kā Īrija un Lielbritānija, pati Latvija cieš no darbaspēka trūkuma. Vēl jo vairāk - Latvijas darba dēvēji ir spiesti pieņemt darbā viesstrādniekus no citām valstīm.

Informācija Workpermit.com liecina, ka viesstrādnieku skaits, kuri ierodas strādāt Latvijā manāmi pieaug. Šī gada pirmajos trīs mēnešos uz Latviju strādāt ieradušies vairāk nekā 1 000 darbinieki no citām valstīm, kas ir ievērojams daudzums imigrantu valstij, kuras populācija ir 2.25 miljoni.

Latvijā imigrantiem nav viegli iestāties darbā, jo jāizpilda vesels lērums formalitāšu. Taču dažreiz tas ir vienīgais variants kā aizpildīt uzņēmumā trūkstošās štatu vienības.

Visvairāk viesstrādnieku Latvijā ierodas no kaimiņu valstīm - Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas. Taču strādāt Latvijā ierodas arī cilvēki no Ķīnas un Meksikas.

Visās ekonomiski attīstītajās valstīs pakāpeniski tiek īstenota ražošanas un sadzīves automatizēšana, ieviešot jaunākās kibertehnoloģijas. Neizbēgami, tehnoloģijām attīstoties, cilvēks nodod stafeti robotiem. Pretēja situācija vērojama kravu autopārvadājumu nozarē: pasaulē arvien straujāk palielinās loģistikas speciālistu un kvalificētu šoferu trūkums. Darbinieku meklēšana loģistikas uzņēmumiem ir kļuvusi par izaicinājumu, kurš pēc ekspertu prognozēm tuvākajā nākotnē tikai turpinās sarežģīties. Kaut arī bezpilota kravas automašīnu projekti jau ir ieskicēti, līdz tik radikālas ieceres īstenošanai vēl paies zināms laiks. DB sarunā ar Latvijā lielākā kravu autopārvadātāja - SIA Kreiss- komercdirektoru Pāvelu Solovjovu, uzzināja, kā uzņēmumam sekmējas darbaspēka piesaistīšanā, un kādi vēl faktori nosaka izaugsmes dinamiku.

SIA Kreiss komercdirektors Pāvels Solovjovs atklāja DB, ka ceturtdaļgadsimta ilgā darba Eiropas un NVS valstīs rezultātā uzņēmums ir pierādījis savu atbilstību tirgus standartiem un spēju uzturēt dialogu ar klientiem. Klientu atzinība uzņēmuma komandai ne vien ļauj lepoties ar paveikto, bet arī vienlaikus uzstāda stingrākus kvalitātes standartus un paaugstina atbildību. Neskatoties uz daudzpusīgo pieredzi un panākumiem darbā, Kreiss, kā arī pārējo Eiropas Savienības kravu pārvadātāju, izaugsmes «griestus» nosaka tādi faktori, kā darbaspēka pieejamība un pārvadājumus regulējošie noteikumi.

«Neviens neteiks, ka tagad ir viegli strādāt kravu pārvadājumu biznesā. Kvalificētu autovadītāju trūkuma apstākļos ir jāatrod risinājums, kā palēnināt kadru mainību. Mums ir saliedēts kolektīvs, kurā daudzi strādā jau desmitiem gadu. Tomēr, šoferi mēdz nostrādāt Kreiss pusotru gadu, tādā veidā iegūstot atzītu darba pieredzi un apliecinot savu profesionalitāti, un tad sāk meklēt labākus darba piedāvājumus citās Eiropas valstīs, kur viņus labprāt gaida.

Ērika Stendzenieka runājošo akmeņu stāstus Rīgā droši vien jau daudzi dzirdējuši, bet viņš pats sev atklājis, ka ar gadiem paša izpratne par dzīvi un sabiedrību pilnībā izmainījusies, tā sakot, par 180 grādiem.

Iekšējais apvērsums radis arī simbolisku izpausmi Latvijas vadošās reklāmas aģentūras nosaukumā, kas lasāms kājām gaisā: !MOOZ. Un par mūzu klātbūtni minētās aģentūras boss, šķiet, nevarētu sūdzēties – Ēriks ir krutākais reklāmas un komunikāciju žanra virtuozs.

Tavi akmeņi runā tikai naktīs, vai arī pats esi tāds naktsputns?

Cilvēks vispār ir gaļēdājs un nakts dzīvnieks, par to liecina visi viņa fizioloģiskie dati, ķermenis un zobi. Bet ideja par akmeņu dabiskām formām tapa pirms desmit gadiem, kad Londonā mācījos grafisko dizainu – man ienāca prātā, kā tas būtu, ja jaunākā tehnoloģija, kas toreiz bija digitālais projektors, sastaptos ar vecāko, kas Latvijā dzīvo pēdējos četrus miljardus gadu. Taču dzīvē runājošie akmeņi ienāca pēc Kultūras ministrijas iniciatīvas, vēršoties pie manis ar jautājumu, kā saistošā un interaktīvā veidā pastāstīt par Latviju daudz pieredzējušajiem, izlutinātajiem un kultūras pārsātinātajiem frančiem. Un tad nāca šī pasākuma grūtākā daļa – uzrakstīt šos deviņus stāstus; mēnesi pavadīju Norvēģijas kalnos, mēģinot saprast, kas tie būs par stāstiem. Manas iekšējās kapacitātes pietika četriem, pārējos stāstus radīja Latvijas spējīgākie literāti. Varu teikt, ka man joprojām šķiet: ir radīts viens no spēcīgākajiem aprakstiem par Latvijas būtību, kāds jebkad bijis.

Ar mērķi palielināt šķeldas ieguvi valdība otrdien vienojās par grozījumiem noteikumos par koku ciršanu mežā, kas pieļaus jaunāku mežu izciršanu.

Grozījumu anotācijā norādīts, ka lēmums pieņemts, izvērtējot normatīvo regulējumu par galvenās cirtes caurmēru Latvijā, Igaunijā un citās Baltijas jūras valstīs un zinātnieku pētījumus par meža gatavības modeļiem Latvijā, kuros konstatēts, ka nepieciešams mainīt galvenās cirtes caurmēra skaitliskās vērtības, lai nodrošinātu zemes resursu efektīvu izmantošanu un veicinātu mežaudžu ražību, kā arī palielinātu meža kapitālvērtību, ikgadējo tīro ienākumu gūšanas potenciālu meža nozarē un meža nozares konkurētspēju.

Vienlaikus, mainot galvenās cirtes caurmēru, paredzēts arī palielināt prasības saistībā ar galvenās cirtes izpildi un meža atjaunošanu pēc kailcirtes, kad mežaudze sasniegusi galvenās cirtes caurmēru.

Lai gan Latvija ir sākusi ceļu pretī enerģētiskajai transformācijai, kur vēja enerģija ieņems būtisku lomu, valstiskā līmenī nav radīta labvēlīga vide vēja enerģijas projektu attīstībai, sacīja vēja parku attīstītāja "Eolus" vadītājs Gatis Galviņš.

Viņš pauda, ka Latvija, kas ir izvirzījusi gana ambiciozus plānus, no tiem vairs nevar atkāpties, tomēr valsts dzīvo "enerģētiskā nabadzībā", un atkarība no enerģijas importa nemazinās.

"Pašlaik uzstādītās vēja jaudas Latvijā ir nepienācīgi zemas un mūsu vājās pozīcijas ne tikai Baltijā, bet arī uz citu Eiropas Savienības (ES) valstu fona nemainās. Neskatoties uz to, ka Latvijai ir nepieciešamie priekšnosacījumi, lai stiprinātu enerģētisko neatkarību ar vēja enerģiju, uzstādītā vēja enerģijas jauda šobrīd sasniedz 66 megavatus (MW), kas ir zemākais rādītājs Baltijā," sacīja Galviņš.

"Eolus" vadītājs skaidroja, ka tikmēr Lietuvā uzstādītā jauda ir astoņas reizes lielāka un sasniedz 548 MW, savukārt Igaunijā - aptuveni piecas reizes lielāka, sasniedzot 320 MW.

Esošā gada pirmajā pusgadā ir apstiprināti 1370 darba izsaukumi ārzemniekiem no trešajām valstīm. Salīdzinot ar pagājušajā gadā kopumā izsniegtajām darba atļaujām, šogad atļaujas izsniegtas par trešdaļu vairāk.

Šis fakts izklausās kā sausa statistika un arī pat absolūtie skaitļi, iespējams, nav nekas dramatisks.

Tomēr tas parāda zināmu tendenci - viesstrādnieku no trešajām pasaules valstīm Latvijā kļūs aizvien vairāk, neatkarīgi no tā - patīk tas vai ne. It kā jau no vienas puses tas ir labi - cilvēku plūsma uz kādu valsti allaž ir bijusi kā lakmusa papīrs, kas liecina par tās labklājību vai strauju ekonomisko izaugsmi. No otras puses, valstīs, kur notikusi vērienīga imigrācija, allaž rodas sociāla spriedze, un diez vai Latvija nākotnē būs izņēmums. Ņemot vērā to, ka Latvija kā valsts nespēj savus iedzīvotājus noturēt un konkurēt ar citu, attīstītāku valstu darba tirgiem, kas ikdienā ir izslavēti ar darbaspēka deficītu, tad dilemma būtībā ir ārkārtīgi vienkārša ? kā saglabāt ekonomisko izaugsmi, neradot nevajadzīgu spriedzi sabiedrībā.

Labklājības ministrija ir veikusi vairākus pētījumus par situāciju darba tirgū Latvijā, un tās rezultāti liecina, ka darbaspēka ievešana no citām valstīm valstīm jau drīz vien mums būs teju akūta nepieciešamība.

Pēdējā pusgada tendences diemžēl ir tādas, ka Latvijas tirgū trūkst dažādu speciālistu, piemēram, daudzkārt pieminēto celtnieku. Nereti nav jautājums par to, cik lielā mērā uzņēmēji ir vai nav gatavi maksāt pašu speciālistiem, bet gan par to, ka atsevišķās jomās mums ir tik liels strādājošo deficīts, ka vairs nav kam maksāt. Šā gada otrajā ceturksnī mēs jau esam apstiprinājuši darba izsaukumus 597 būvniekiem. Jāpiebilst, ka runa ir par darbaspēku no trešajām valstīm, jo Eiropas Savienības (ES) valstu strādnieki var brīvi pārvietoties šīs valstu savienības ietvaros. Turklāt no ārvalstīm tiek ievests nevis mazkvalificētais darbaspēks, bet gan speciālisti. Zinot, cik daudz objektu tuvākajos gados ir paredzēts uzbūvēt Latvijā, no kuriem daļa būs arī nacionāla mēroga, kļūst skaidrs, ka ar vietējo darbaspēku celtniecībā šeit būs krietni par maz.