Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora analīzes pastāvīgs rūpju objekts bija ievērojama apmēra tekošā konta deficīts. Ar «ievērojams» domāti caurmērā padsmit un ap 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam.

2018. gada decembra sākumā publiskotie 3. ceturkšņa maksājumu bilances dati atklāja, ka Latvijā izveidojies tekošā konta deficīts 5.7% no IKP apmērā. Jāatzīst, šis jēdziens vai vismaz tā nozīmīgums no aprites bija teju izzudis jau labu brīdi. Šāds deficīts netika vērots kopš 2011. gada vidus, un arī tad tas bija vien īslaicīgs izņēmums. Vai tas nozīmētu, ka jaunākie dati ir satraucoši?

Šajā rakstā par to, ko rāda tekošā konta saldo un par ko ir vērts piedomāt, vērtējot tā lielumu un pārmaiņu virzienu, tostarp Latvijā.

Tekošā konta saldo: kas notiek pasaulē

Tekošais konts ir maksājumu bilances daļa, kas atspoguļo preču, pakalpojumu, sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp konkrētas valsts rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam.

Uzņēmumu vadītāju topā pēc nodarbināto skaita līderos ir uzņēmumi ar valsts kapitālu, taču privātie tos pārspēj pēc peļņas un apgrozījuma uz strādājošo.

To rāda SIA Lursoft veiktais pētījums pēc Uzņēmumu reģistrā iesniegtajiem 2006. gada finansiālās darbības pārskatiem uzņēmumos. "Faktiski tas ir viens no pirmajiem mēģinājumiem analizēt uzņēmumu vadītājus, to darbību, kuri vada lielus darbinieku kolektīvus (1000 un vairāk)," skaidro SIA Lursoft valdes loceklis Ainars Brūvelis. Viņš norāda, ka šis pētījums vairāk rada jautājumus nekā atbildes.

Rāda situāciju

Būtiski atšķiras ne tikai apgrozījums un peļņa uz vienu strādājošo, kā arī administrācijas izmaksu īpatsvars no uzņēmuma ieņēmumiem. "Augstākais rādītājs administrācijas izmaksām pret apgrozījumu bija 12.7 %, zemākais 0.8 - 1.1 %, tomēr vidēji tas svārstās ap 2.5 % un lielā mērā saistīts ar uzņēmuma darbības jomu, un arī ar īpašnieku struktūru," skaidro A. Brūvelis. Viņš arī uzsver, ka jebkuras komercsabiedrības mērķis ir gūt peļņu, tomēr pētījums rāda -augstas administratīvās izmaksas ne vienmēr to nodrošina. Viņam pārdomas raisa arī valdes locekļu vadīto kompāniju apgrozījums uz vienu strādājošo, kas labākajiem ir 50 000 - 100 000 Ls apmērā, bet vājākajiem - mazāk par 10 000 Ls. "Nezinu, vai ar apgrozījumu 3440 Ls uz vienu strādājošo ir iespējama normāla komercdarbība, ja pēc nodokļu nomaksas vidēji vienam darbiniekam tikko sanāk minimālā alga, ko izmaksāt uz rokas, pat optimistiski pieņemot nereālu situciju, ka apgrozījumu veido tikai ienākumi no pakalpojumu sniegšanas," uzsver A. Brūvelis. Viņaprāt, šajos gadījumos būtu jāvērtē, vai uzņēmums veic komercdarbību, vai nodarbojas ar sociālo funkciju veikšanu, kuras pamatmērķis ir samaksāt algas darbiniekiem. «Negribētos pieļaut domu, ka šādos lielos uzņēmumos varētu būtu iespējamas aplokšņu algas,» atzīst A. Brūvelis. Līdzīga diference ir vērojama arī attiecībā uz viena strādājošā nopelnīto 2006. gadā. Labākajos uzņēmumos darbinieki radījuši peļņu līdz pat 20 000 Ls gadā, kamēr citi strādā ar ievērojamiem zaudējumiem. Viņš arī secina, ka vairāku uzņēmumu darbinieku efektivitāte ir ļoti zema - apgrozījums uz 1 strādājošo gadā ir mazāk par 10 000 Ls, kas ir nekonkurētspējīgs ES tirgū

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) ir par 8 miljardiem eiro mazāks, jo kopš 2008. gada mums ir par 169 tūkstošiem strādājošo mazāk un kā iedzīvotāju skaits, tā arī strādājošo skaits ik gadu valstī samazinās.

Cilvēku daudzums rūk

Latvija ir pasaules mēroga rekordiste iedzīvotāju zaudēšanā un pirmajā vietā, ja salīdzinām ar 1990. gadu. Šī cilvēku iztrūkuma dēļ valsts budžetā neienāk aptuveni 2,5 miljardi eiro, kas ir šo Latvijā neesošo strādājošo nesamaksātie nodokļi. Latvijā ir visnotaļ populāri runāt par to, ka galvenais un noteicošais ekonomikā ir produktivitāte un pievienotā vērtība. Proti, jo cilvēks strādā vairāk un saražo labāk, jo lielāks labums. Diemžēl, par iekšzemes kopproduktu runājot, tā domāt gluži nevar, jo nozīme ir arī cilvēku kopskaitam ekonomikā. Nozīme ir arī mazāk produktīviem darbiem, jo visi nevar būt programmētāji, kādam ir jākaplē bietes.

Latvija ir viena no 17 Eiropas Savienības (ES) valstīm, kuras budžeta deficīts 2011. gadā pārsniedz 3% robežu, liecina ES statistika biroja Eurostat dati.

Latvijas budžeta deficīts pērn veidoja 3,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas bija mazāks deficīts nekā daudzām citām ES valstīm, piemēram, Īrijai (deficīts -13,4% no IKP), Grieķijai un Spānijai (abām deficīts – 9,4% no IKP), Lielbritānijai (-7,8% no IKP), Slovēnijai (-6,4%), Kiprai (-6,3%), Lietuvai un Rumānijai (abām -5,5%), Francijai (-5,2%), Polijai (-5,0%), Slovākijai (-4,9%), Nīderlandei (-4,5%), Portugālei (-4,4%), Itālijai (-3,9%), Beļģijai (-3,7%). Mazāks deficīts nekā Latvijai pērn bijis Čehijai (-3,3%), savukārt atlikušajām desmit ES dalībvalstīm pērnais gads noslēdzies ar budžeta deficītu, kas mazāks par 3% vai arī ar budžeta pārpalikumu.

Par zīmolu izaicinājumiem mūsdienās, publiskajiem līderiem, profesionālu reputācijas veidošanu, gatavošanos krīzēm un vai tas maz ir iespējams, arī par pašas sabiedrisko attiecību nozares izaicinājumiem Dienas Bizness saruna ar sabiedrisko attiecību aģentūras Repute dibinātāju Ivetu Dzērvi.

Ko šodien nozīmē bieži piesauktais vārds reputācija? Tagad jau šo vārdu piesauc ne tikai profesionāļi, bet reputāciju izvērtē pat valsts institūcijas pirms sadarbības uzsākšanas.

Reputācija ir uzticēšanās. Un uzticēšanās pamatā ir stāsts, ko mēs veidojam par sevi, savu pakalpojumu vai produktu. Taču ir viens “bet”… Stāsta veidošana ir ļoti laikietilpīgs process, un tas ilgst visu profesionālo dzīvi, ja runājam par cilvēku. Savukārt, ja runājam par produkta vai uzņēmuma zīmolu, tad tik ilgi, kamēr šis zīmols pastāv, un zināmi nospiedumi cilvēku atmiņās saglabājas arī pēc tam. Būtiski, lai stāsts būtu patiess. Ir iespējams radīt uz meliem balstītu stāstu, bet tad tas nebūs dzīvotspējīgs. Ir faktiski neiespējami klāstīt, ka sapuvis ābols ir sulīgs un gards.

Latvijā šajā desmitgadē ir ieplūdis liels kapitāla apjoms, kas ir ļāvis iedzīvotājiem un uzņēmumiem tērēt vairāk, nekā viņi ir nopelnījuši un šis process ir paātrinājies kopš pievienošanās Eiropas Savienībai. Lai cik daudz preču un pakalpojumu saražotu kādas valsts ekonomika, tai būs tekošā konta deficīts, ja kapitāla ieplūde būs lielāka par kapitāla aizplūdi - tās ir kā vienādojuma divas puses.

Tekošā konta deficītam nav tieša sakara ar valsts attīstības līmeni un eksportspēju. Bagātās ASV dzīvo ar tekošā konta deficītu, bet salīdzinoši nabadzīgā Ķīna - ar pārpalikumu, lielā mērā tāpēc, ka Ķīnas valdība daļu eksportētāju nopelnītās naudas iegulda ASV valdības parādzīmēs, nepieļaujot šo līdzekļu aizplūšanu patēriņā un tādējādi bremzējot importu kāpumu. Ķīnas, tāpat arī Krievijas piemērs apliecina, ka arī strauja attīstība nav nesaraujami saistīta ar tekošā konta deficītu. Saistība starp tekošā konta deficītu un attīstību ir tāda - ja nauda ieplūst investīcijām, nevis patēriņam, tad tāds deficīts drīzāk ir attaisnojams, nekā patēriņa buma izraisīts.

Šogad valsts budžeta deficīts, ar pietiekami augstu varbūtību, nepārsniegs 3% robežu, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Piektdien Eiropas Komisija (EK) ir publicējusi ekonomikas un budžeta prognozes šim un turpmākajiem diviem gadiem. Šogad EK Latvijai prognozē vispārējās valdības budžeta deficītu 2,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2025. un 2026.gadā - 3,2% apmērā no IKP.

FM norāda, ka 2024.gada vispārējās valdības budžeta deficīts atbilstoši EK prognozēm ir par 0,2 procentpunktiem no IKP augstāks nekā FM prognozes 2025.gada budžeta izstrādes brīdī. Jaunākais FM novērtējums, kas ņem vērā zemāku ieņēmumu pieaugumu, norāda, ka deficīts varētu būt tuvs EK prognozēm. Tas FM ļauj secināt, ka ar pietiekami augstu varbūtību šogad valsts budžeta deficīts būs zem 3% robežas.

Saskaņā ar Valsts kases operatīvajiem datiem par valsts budžeta izpildi līdz šī gada jūlijam valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta izdevumi pārsniedz ieņēmumus. Valsts budžeta deficīts pirmajā pusgadā bija 456.18 miljoni latu, informēja Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta Preses nodaļas vadītāja Elīna Dobulāne.

Jūnijā valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 263.79 miljoni latu, bet izdevumi sasniedza 282.35 miljonus latu, finansiālais deficīts bija 18.56 miljoni latu. Valsts speciālā budžeta jūnija ieņēmumi sasniedza 104.15 miljonus latu, izdevumi – 146.56 miljonus latu, finansiālais deficīts bija 42.41 miljoni latu. Tādējādi kopējais valsts budžeta deficīts jūnijā bija 60.97 milj. latu. Pērn šajā pašā periodā finansiālais deficīts bija 35 miljoni latu.

Nodokļu ieņēmumi valsts pamatbudžetā jūnijā sasniedza 129 miljonus latu, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir par aptuveni 39 miljoniem latu jeb 33% mazāk. Samazinājumu veidoja uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi, kas bija par 20 miljoniem latu mazāki nekā iepriekšējā mēnesī, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi par – 13 miljoniem latu mazāk, akcīzes nodokļa ieņēmumi – par 5 miljoniem latu mazāk. Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi tika iekasēti aptuveni iepriekšējā mēneša apjomā.

Šodien var droši apgalvot, ka pasaules lielākā 2007.–2009. gadu finanšu krīze ir beigusies un tā aiziet vēsturē. Tomēr tas nepavisam nenozīmē to, ka visas mūsu finanšu sistēmas problēmas ir atrisinātas un ka pārskatāmā nākotnē to nesatricinās jaunas spēcīgas kataklizmas.

Bezprecedenta pasākumi finanšu sistēmas atbalstīšanai, ko veica pasaules varas 2008.–2009. gados (proti: tirgū ieplūdinātie triljoni dolāru un eiro), deva savus augļus. Pateicoties sistēmas piepildīšanai ar likviditāti, pārskatāmā nākotnē nav gaidāma jauna krīze pēc līdzīga scenārija (sk. Pasaules margin call). Taču tās nebūt nenozīmē, ka pārskatāmā nākotnē sistēmu nesagaida jauni un nopietni pārbaudījumi. Tādēļ ka iziešana no krīzes bija «mākslīga», pasaules finanšu sistēma atklāja, ka tā atrodas sev nezināmā, visai smagā situācijā. Un tas pirmkārt attiecas uz pasaules jaunu parādu «ainavu». Par valsts atbalsta vērienīgo pasākumu rezultātu kļuva krass deficītu un valsts parādu pieaugums, tai skaitā arī lielākajām pasaules ekonomikām. Kaut arī pirms krīzes daudzas valstis dzīvoja pāri saviem līdzekļiem, tik spēcīgu deficītu un valsts parādu pieaugumu mūsu finanšu-ekonomiskā sistēma vēl nebija piedzīvojusi.

Šis ir sarežģīts brīdis gan Latvijas, gan pasaules ekonomikā un Jūs sastapsieties ar tik pat dažādiem viedokļiem, cik vien speciālistus satiksiet un uzrunāsiet. Daudzas iepriekš izstrādātās stratēģijas vairs nedarbojas un ir jāturpina analizēt situācija, lai tai varētu pielāgoties un pārvarēt negatīvās tendences. Daudzi jautās par to – kas ir noticis un kādēļ? Kāda ir valdības loma un atbildība par ekonomikas stāvokli?

Pasaulē

Pēdējie 20 gadi pasaules ekonomikā iezīmējās ar aukstā kara beigām, militāro izdevumu strauju samazināšanos, ievērojamu valsts iejaukšanās samazināšanos ekonomisko procesu regulēšanā attīstītajās pasaules valstīs un lielākajai daļai pasaules valstu pieņemot brīvā tirgus saimniekošanas principus. Tas nodrošināja nepieredzētu labklājības pieaugumu attīstītajās valstīs, strauju nabadzības samazināšanos jaunattīstības zemēs un ekonomikas pārkārtošanos uz tirgus principiem valstīs ar centralizētās plānošanas ekonomikas vadības modeli.

Ļoti svarīga loma pasaules ekonomikā saglabājās viena vienīgai valstij – ASV, kas ar savu ārkārtīgi plašo tirgu noteica ekonomikas attīstības tendences visā pasaulē. 90-jos gados ASV ekonomikai bija raksturīga strauja procentu likmju samazināšanās krītoties valsts budžeta deficītam un intensīvi iedzīvotāju ieguldījumi akciju tirgos, kas radīja strauju aktīvu vērtības pieaugumu. Šī desmitgade ASV ekonomikā bija raksturīga ar aktīvu vērtības stabilizēšanos vai pat krišanos akciju tirgos un mājokļu tirgus vērtību straujš pieaugums līdz pat 2006. gadam. Patēriņu augstākā līmenī uzturēja nodokļu samazināšanas programmas un straujš militāro izdevumu pieaugums, sakarā ar operācijām Irākā un Afganistānā. Spekulatīvi ieguldījumi mājokļu tirgū un finanšu instrumentu atvasinājumu izplatīšanās radīja jaunus riskus, kuru izvērtējums līdz pat nesenam laikam nebija pietiekams. Pasaules finanšu tirgu globalizācija un investīciju brīva kustība samazināja nacionālo finanšu tirgus uzraudzības institūciju spēju laicīgi novērtēt aktīvu patieso vērtību un finanšu tirgus institūciju likviditāti un kapitāla pietiekamību.

Valsts konsolidētā budžeta deficīts šī gada pirmajos piecos mēnešos sasniedzis 392.21 milj. Ls, bet nodokļu ieņēmumi bijuši ievērojami mazāki nekā 2008. gada attiecīgajā laika posmā, liecina Valsts kases operatīvie dati par budžeta izpildi.

Šī gada maijā valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 230.97 milj. Ls, savukārt izdevumi sasniedza 240.36 milj. Ls, līdz ar to finansiālais deficīts bija 9.39 milj. Ls.

Nodokļu ieņēmumi valsts pamatbudžetā maijā sasniedza 157 milj. Ls, kas veidoja 36 milj. Ls jeb 23% pieaugumu pret aprīli.

Pieaugumu veidoja gan uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi, kas bija par 18 milj. Ls lielāki nekā iepriekšējā mēnesī, gan akcīzes un pievienotās vērtības nodokļu ieņēmumi, kuru iekasēšana pieaugusi attiecīgi par 12 milj. Ls un 8 milj. Ls. Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa un pārējo nodokļu ieņēmumi tika iekasēti mazākā apjomā nekā aprīlī, tomēr aprīlī valsts pamatbudžeta deficīts bija ievērojami lielāks nekā maijā un sasniedza 146.62 milj. Ls.

Pērn gan eirozonas valstu, gan kopumā ņemot visu 27 Eiropas Svienības valstu budžeta deficīts saruka, vairumam valstu samazinot valdības izdevumus, tomēr parāds turpināja pieaugt, vēsta Eurostat sniegtie dati.

Budžeta deficīts 2010. gadā eirozonā bija 6,0% no iekžemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 6,3% no IKP 2009. gadā. Eiropas Savienības (ES) valstīs budžeta deficīts samazinājās no 6,4% no IKP 2009. gada līdz 6,8% pērn, vēsta ES statistikas birojs.

Eirozonas valstu parāds pērn tomēr pieaudzis 5,8% apmērā, salīdzinot ar 2009. gadu. Savukārt ES27 valstu parāds pērn, salīdzinot ar aipagājušo gadu, pieaudzis par 5,6%.

Visas eirozonas valstis, izņemot Vāciju, Īriju, Luksemburgu un Austriju, pagājušajā gadā ir uzlabojušas savu budžeta plānu, tomēr parāds ir pieaudzis visās valstīs, izņemot Igauniju. Savukārt Zviedrijā pērn tas palicis aipagājušā gada līmenī.

Esošo riepu ražotnēm nespējot nodrošināt pieprasījumu, dažādu cenu un segmentu auto riepu deficīts, kas sākās jau pagājušajā ziemā, turpināsies arī šosezon, kā rezultātā turpinās augt arī riepu cenas, norāda auto riepu un akumulatoru vairumtirgotāja Baltijas valstīs SIA Latakko valdes priekšsēdētājs Jevgēnijs Kopilkovs.

Uzņēmējs stāstīja, ka kopš pagājušās ziemas pastāv riepu deficīts visos cenu segmentos, kā arī vieglo un kravas auto, lauku tehnikas u.c. sektoros.

«Patlaban ļoti strauji aug Indijas un Ķīnas ekonomikas un iedzīvotāju skaits. Šajās valstīs strauji palielinās vieglo automašīnu, kravas transporta un citu tehnikas vienību skaits, kurām ir nepieciešamas riepas. Tāpat pasaulē aug auto pārdošanas apjomi, kā arī nemazinās uz ceļiem esošo auto skaits. Krīzes gados vairākas vecās riepu rūpnīcas tika slēgtas un to vietā neradās jaunas. Skaidrs, ka esošās riepu rūpnīcas nevar nodrošināt pieprasījumu. Jau patlaban atsevišķas riepas tiek piegādātas ļoti vēlu, kas traucē strādāt, bet šo situāciju ietekmēt ir grūti,» norādīja Kopilkovs.

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Šogad turpina samazināties Latvijas maksājumu bilances kārtējo maksājumu konta deficīts – aprīlī gada samazinājums bija 14.9 %, liecina Latvijas Bankas apkopotie maksājumu bilances pamatrādītāju dati.

«Šāds temps - ap 15 % varētu vēl kādu laiku saglabāties,» atzina SEB Bankas eksperts Andris Vilks. Viņam piekrīt arī Parex Asset Management eksperts Zigurds Vaikulis, kurš secina, ka kopumā situācija ir būtiski uzlabojusies.

Latvijas maksājumu bilances kārtējo maksājumu konta deficīts šogad četros mēnešos bija 888.1 milj. Ls, kas ir par 155 milj. Ls mazāks nekā gadu iepriekš. Aprīlī kārtējo maksājumu konta negatīvais saldo bija 227.1 milj. Ls, kas ir par 50.5 milj. Ls jeb 18.2% mazāks nekā 2007.gada aprīlī. Arī pirmajā ceturksnī konta deficīts šogad bija par gandrīz 14% mazāks nekā pirms gada.

A. Vilks atzina, ka pagaidām vērojami uzlabojumi, bet vienlaikus ļoti svarīgi ir saglabāties tiešo investīciju plūsmai. Maksājumu bilances kārtējā maksājuma konta rādītājus A. Vilks nosauca par komfortambliem un lēsa, ka šogad kopumā tekošā konta deficīts varētu samazināties līdz 17% no iekšzemes kopprodukta.

Lietuvas budžeta deficīts pērn bijis 8,9% no IKP, kas ir mazāks, nekā Lietuvas valdība iepriekš prognozēja.

Tā liecina statistikas dati, ziņo Reuters. Iepriekš Lietuvas valdība paredzēja, ka budžeta deficīts varētu sasniegt 9,5% no IKP.

Budžeta deficīts Lietuvā no 3,3% no IKP 2008. gadā strauji kāpa pērn ekonomiskās lejupslīdes dēļ. Valdība veica fiskālo konsolidāciju, panākot deficītu aptuveni 9 % līmenī, tomēr deficīts šogad joprojām saglabājas ap 8%.

Budžeta ieņēmumu un izdevumu starpība 2009. gadā Lietuvā bija 8,2 miljardi Lietuvas litu (aptuveni 1,6 miljardi latu). Tostarp pieci miljardi litu ir valsts pamatbudžeta deficīts, 0,2 miljardi litu – pašvaldību deficīts, un trīs miljardi litu – sociālās apdrošināšanas fonda deficīts.

Latvijas prezidentūra Eiropas Savienībā (ES) būs milzīgs izaicinājums un neatsverama pieredze šajā procesā iesaistītajiem cilvēkiem, skaidro Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāre Sanita Bajāre.

Latvija būs ES prezidējošā valsts 2015.gada pirmajā pusgadā.

Prezidentūras laikā Latvijas finanšu ministrs vadīs ES Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes jeb ECOFIN procesu. Tas nozīmē, ka FM būs atbildība par visiem procesiem, kas notiek ECOFIN kontekstā, skaidroja Bajāre un atzina, ka tas ir milzīgs darbu apjoms. Atbildības lokā būs jautājumi, kas attiecas uz banku savienību, fiskālo koordināciju, jautājumi, kas skar nodokļu politiku, iepirkumu politiku, fondus.

«Šajos jautājumos būs darba grupas, un mums tās būs jāvada, būs jāvienojas ar citām valstīm par kompromisiem. Būs jāstājas Eiropas Parlamenta un Eiropas Parlamenta komisiju priekšā un jāaizstāv visu 28 valstu kompromiss. Tajā brīdī vairs nebūsim Latvija ar savu pozīciju, bet būsim ES,» skaidroja Bajāre.

Db.lv publicē Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes galvenās analītiķes Olgas Ertuganovas, DnB NORD bankas Ekonomisko pētījumu grupas speciālistes Ievas Vējas un Hansabankas Makroekonomikas un finanšu tirgus analīzes daļas vecākā ekonomista Daiņa Stikuta komentārus par tekošā konta deficītu.

Olga Ertuganova, Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe:

"Latvijas tekošā konta deficīts samazinās jau otro ceturksni pēc kārtas, kas ir pozitīva tendence. Augsts deficīts palielina ekonomikas nesabalansētību un pievērš ārvalstu analītiķu uzmanību, vēl vairāk veicinot daudzkārt pārspīlētās prognozes par Latvijas ekonomikas nākotni.

Apskatot 2. ceturkšņa maksājuma bilances datus, jāatzīmē straujo ārvalstu tiešo investīciju pieplūdumu Latvijas ekonomikā, tādējādi krietni uzlabojas arī tekošā konta deficīta segums ar ārvalstu investīcijām, kas ir ļoti svarīgi. Ārvalstu tiešās investīcijas pēc būtības ir ilgtermiņa investīcijas, kuras pat iespējama satricinājuma gadījumā paliek valstī un netiek ''izņemtas'' īsā laikā.

Pirmajos trīs mēnešos valsts budžeta deficīts sasniedzis 181,4 miljonus latu, informē Finanšu ministrijas pārstāve Baiba Melnace.

Lielāko robu budžetā radījusi ieturēto pensiju atmaksas uzsākšana saskaņā ar Satversmes tiesas lēmumu.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi šī gada pirmajos trīs mēnešos bija 673,4 miljoni latu, savukārt izdevumi – 729,3 miljoni latu. Līdz ar to izveidojies finansiālais deficīts 55,9 miljonu latu apmērā.

Savukārt speciālā budžeta ieņēmumi bija 281,3 miljoni latu, bet izdevumi – 406,9 miljons latu. Tādējādi finansiālais deficīts sasniedzis 125,5 miljonus latu.

Martā valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 203,2 miljoni latu, bet izdevumi sasniedza 248 miljonus latu, finansiālais deficīts bija 44,8 miljons latu. Valsts speciālā budžeta marta ieņēmumi sasniedza 89 miljonus latu, izdevumi – 177 miljonu latu, veidojot finansiālo deficītu 88 miljonu latu apjomā. Valsts budžeta deficīts martā sasniedza 132,9 miljonu latu.

Latvijas budžeta deficīts pagājušajā gadā bija 9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir sestais augstākais rādītājs starp visām Eiropas Savienības (ES) valstīm. Tiesa neviena valsts nav uzrādījusi budžeta pārpalikumu.

Par to liecina jaunākie ES statistikas biroja Eurostat dati, kas aprēķināti, balstoties uz Eiropas kontu sistēmu 95 (ESA95).

Tādējādi Latvijas budžeta deficīts pērn piedzīvojis ievērojamu kāpumu salīdzinājumā ar 2008.gadu, kad tas veidoja 4,1% no IKP.

Vislielākais budžeta deficīts pērn bijis Īrijā - 14,3%, Grieķijā - 13,6%, Lielbritānijā - 11,5%, Spānijā - 11,2% un Portugālē - 9,4% no IKP. Lietuvā budžeta deficīts pagājušajā gadā bija 8,9% no IKP.

Pērn arī nevienā no ES dalībvalstīm nav reģistrēts budžeta pārpalikums, taču vismazākais budžeta deficīts bijis Zviedrijā - 0,5%, Luksemburgā - 0,7% un Igaunijā - 1,7% no IKP.

No visām ES valstīm budžeta bilance pērn ir uzlabojusies tikai divās valstīs, bet 25 valstīs tā ir pasliktinājusies. Visās 27 ES valstīs kopā budžeta deficīts 2009.gadā veidojis 6,8% no IKP, salīdzinot ar 2,3% 2008.gadā, bet eirozonas valstīs - 6,3% no IKP, salīdzinot ar 2% 2008.gadā.

Šā gada pirmajā ceturksnī Eiropas Savienības valstu tekošā konta pārpalikums sasniedza 29,1 miljardu eiro jeb 0,9% no IKP, liecina Eurostat dati.

Pērnā gada attiecīgajā periodā tekošā konta deficīts bija 1,5 miljardi eiro.

Šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, preču konta deficīts ievērojami saruka, sasniedzot 0,1 miljardu eiro, salīdzinot ar 32,8 miljardiem eiro pirms gada. Savukārt ienākumu konta pārpalikums saruka no 17,7 miljardiem eiro pērn līdz 15,9 miljardiem eiro šā gada sākumā. Pakalpojumu konta pārpalikums saglabājās stabils, sasniedzot 32,4 miljardus eiro. Savukārt kārtējo pārvedumu konta deficīts nedaudz pieauga līdz 19 miljardiem eiro.

Pirmajā ceturksnī tirdzniecības pārpalikums bija ar ASV – 29 miljardi eiro, Šveici – 15,9 miljardi eiro, Brazīliju – 8,1 miljards eiro un Hongkongu – 7,9 miljardi eiro, Kanādu – 5 miljardi eiro un Indiju – 0,3 miljardi eiro, savukārt deficīts bija ar Ķīnu – 25,7 miljardi eiro, Krieviju – 18 miljardi eiro un Japānu – 2,4 miljardi eiro.

Lai arī šī gada jūlijā valsts konsolidētā budžeta deficīts bijis tikai 25,9 milj. Ls, šī gada pirmajos septiņos mēnešos budžeta finansiālais deficīts jau sasniedzis 243,3 milj. Ls, liecina Valsts kases pārskats par valsts budžeta izpildi.

No Valsts kases datiem izriet, ka lielākais deficīts vēl arvien veidojas valsts pamatbudžetā – jūlijā pamatbudžeta izdevumi bijuši 232,5 milj. Ls lieli un par 22,5 milj. Ls pārsnieguši budžeta ieņēmumus. Gada pirmajos septiņos mēnešos pamatbudžeta finansiālais deficīts sasniedzis 194,3 milj. Ls.

Turpretī valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumi šī gada jūlijā bijuši 111,4 milj. Ls, kamēr ieņēmumi, ko galvenokārt veido sociālā nodokļa ieņēmumi, sasnieguši 116, 6 milj. Ls. Tādējādi sociālajā budžetā šī gada jūlijā bijis 5,2 milj. Ls liels finansiālais pārpalikums, taču gada pirmajos septiņos mēnešos kopumā sociālajā budžetā tomēr izveidojies finansiālais deficīts 97 milj. Ls apmērā.

Valsts kases oficiālais pārskats liecina, ka šī gada jūlijā deficīts valsts konsolidētajā budžetā bija 45.5 miljoni latu, savukārt pašvaldību konsolidētajā budžetā – 21.1 miljons latu. Tā rezultātā valsts konsolidētajā kopbudžetā jūlijā deficīts bija aptuveni 64.8 miljoni latu.

Valsts konsolidētais kopbudžets

Jūlijā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 463.7 miljoni latu, izdevumi – 528.5 miljoni latu, bet finansiālais deficīts bija 64.8 miljoni latu.

Līdz ar to valsts kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos septiņos mēnešos bija 3.4 miljardi latu, savukārt izdevumi – 3.3 miljardi latu. Tādejādi Valsts kases oficiālais pārskats par valsts budžeta izpildi liecina, ka šā gada pirmajos septiņos mēnešos valsts kopbudžetā bijis finansiālais ietaupījums 101.1 miljona latu apmērā. Tas ir mazāk nekā pērn šajā pašā laika periodā, kad finansiālais ietaupījums sasniedza 289.7 miljonus latu.

Valsts konsolidētais budžets