Jaunākais izdevums

Kamēr daļa Latvijas iedzīvotāju labāka darba meklējumos izvēlas doties strādāt uz tādām valstīm kā Īrija un Lielbritānija, pati Latvija cieš no darbaspēka trūkuma. Vēl jo vairāk - Latvijas darba dēvēji ir spiesti pieņemt darbā viesstrādniekus no citām valstīm.

Informācija Workpermit.com liecina, ka viesstrādnieku skaits, kuri ierodas strādāt Latvijā manāmi pieaug. Šī gada pirmajos trīs mēnešos uz Latviju strādāt ieradušies vairāk nekā 1 000 darbinieki no citām valstīm, kas ir ievērojams daudzums imigrantu valstij, kuras populācija ir 2.25 miljoni.

Latvijā imigrantiem nav viegli iestāties darbā, jo jāizpilda vesels lērums formalitāšu. Taču dažreiz tas ir vienīgais variants kā aizpildīt uzņēmumā trūkstošās štatu vienības.

Visvairāk viesstrādnieku Latvijā ierodas no kaimiņu valstīm - Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas. Taču strādāt Latvijā ierodas arī cilvēki no Ķīnas un Meksikas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas 450 lielākie ieķīlātāji

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Baltic Screen sadarbībā ar Lursoft,29.01.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms diviem gadiem Latvijā bija tikai 150 fiziskās personas, kuru doto komercķīlu apjoms katrai no šīm personām pārsniedza 2 miljonus latu, pirms gada – 220, bet pagājušā gada beigās tādu bija jau 314. Turklāt, kā rāda jaunais Latvijas 450 lielāko ieķīlātāju saraksts, vēl nospiedošākā pārsvarā ir tieši nekustamo īpašumu projektu attīstītāju dotās ķīlas – pirmajā piecdesmitniekā tādu ir 39.

Jauni rekordi

Uz pirkstiem skaitāmi tie uzņēmēji, kuri gada laikā no lielāko ķīlu devēju saraksta izkrituši nevis tāpēc, ka parādījušies vēl milzīgāka apjoma komercķīlu devēji, bet gan tāpēc, ka viņu pašu doto komercķīlu summas būtiski samazinājušās.

No pagājušā gada pirmā piecdesmitnieka tādi ir tikai daži komercķīlu devēji: biroju ēkas Duntes nami projekta realizētāji Gints Gžibovskis, Beslans Krūmiņš un Alberts Ribko (27. vieta iepriekšējā sarakstā, komercķīlas apjoms – 8,54 miljoni latu), tirdzniecības centra Sky&More būvētājs Aivars Rubenis (31., 7,98 miljoni latu) un vairāku nekustamo īpašumu attīstītājs Sergejs Degiļs (45., 5,94 miljoni latu).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēji uz viesstrādniekiem skatās ar šķību aci

,24.01.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz sarežģīto situāciju darba tirgū, Latvijas uzņēmēji pagaidām vēl ir ļoti piesardzīgi, vērtējot viesstrādnieku nodarbināšanas iespējas, liecina lietišķās aktivitātes indeksa Parex index 2007.gada decembrī veiktās aptaujas rezultāti.

No aptaujātajiem 750 uzņēmējiem tikai 4,1% pēdējā gada laikā savos uzņēmumos ir nodarbinājuši viesstrādniekus un 5,2% to plāno darīt nākamā gada laikā. Savukārt atvieglojumu noteikšanu viesstrādnieku nodarbināšanai Latvijā kopumā atbalsta 41,4% aptaujas dalībnieku. Tas ļaujot secināt, ka pieprasījums pēc papildus darbaspēka Latvijas uzņēmēju vidū ir salīdzinoši liels un, ieviešot atvieglojumus, nodarbināto viesstrādnieku skaits varētu būtiski palielināties.

Vairākums no uzņēmējiem, kuri atbalsta atvieglojumu noteikšanu viesstrādnieku nodarbināšanai Latvijā (41,4%), uzskata, ka to būtu nepieciešams attiecināt tikai uz kvalificētiem speciālistiem - 17,6%, savukārt gandrīz tikpat - 17,5% uzskata, ka atvieglojumi būtu piemērojami gan kvalificētiem speciālistiem, gan mazkvalificētam darbaspēkam. 6,3% uzņēmēju uzskata, ka atvieglojumu noteikšana nepieciešama tikai mazkvalificēta ārvalstu darbaspēka nodarbināšanai. 47,9% aptaujāto uzņēmēju uzskata, ka atvieglojumi šobrīd Latvijā nav nepieciešami.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar vietējo darbaspēku vakances aizpildīt nevar

Sliktā ziņa – darbaspēku no ārvalstīm piesaista nevis Latvija, bet caur citām Eiropas Savienības valstīm to dara Lietuva un Polija, uzmanību uz tendenci vērš Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Būvniecība ir nozare, kurā jau vairākus gadus ir visakūtākais darbaspēka trūkums. Augstāko punktu darbaspēka nepietiekamība varētu sasniegt laikā, kad Latvija īstenos tādus projektus kā Rail Baltic un Liepājas cietuma būvniecība, kur būs vajadzīgs liels apjoms darbaspēka, prognozē B. Fromane.

Jau šobrīd darbaspēka trūkst un darbinieki no trešajām valstīm tiek piesaistīti, bet tas ir ilgstošs un sarežģīts process. «Administratīvi birokrātiskie šķēršļi viesstrādnieku nodarbināšanai ir utopija, kas mazina valsts kontroli pār cilvēkiem, kas Latvijā tiek nodarbināti,» stingros noteikumus viesstrādnieku nodarbināšanā Latvijā komentē B. Fromane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad pirmo reizi pēdējo 14 gadu laikā viesstrādnieku skaits, kas pamet Īriju, pārsniegs viesstrādnieku skaitu, kas dodas uz Īriju strādāt. Šādu prognozi izklāstījis Dublinas Ekonomikas un sociālās izpētes institūts, raksta Bloomberg.

Kad 2004. gadā Eiropas Savienībai (ES) pievienojās vairākas Austrumeiropas valstis, Īrija atvēra šo valstu iedzīvotājiem savu darba tirgu, lai panāktu lielākus ekonomikas izaugsmes tempus. Tagad viesstrādnieki Īriju sāk pamest.

Dublinas institūts norāda, ka lielākais skaits viesstrādnieku, kas pametīs Īriju nākamgad, būs Austrumeiropas iedzīvotāji, kuru izteikts pieplūdums notika pēdējo četru gadu laikā.

Pēdējo četru gadu laikā uz Lielbritāniju un Īriju devās aptuveni 1.2 miljoni viesstrādnieku no Polijas. Varšavas Starptautisko attiecību centrs norāda, ka aptuveni trešdaļa no viņiem varētu zaudēt darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien vairāk Londonā vērojama trūkuma ciešana Centrāleiropas un Austrumeiropas viesstrādnieku vidū. Kopš 2007. gada bezpajumtnieku skaits no 8 valstīm, no kurām Lielbritānijā ieradušies visvairāk viesstrādnieku, palielinājies no 18 līdz 25 % kopējo bezpajumtnieku galvaspilsēta ielās, liecina organizācijas Homeless Link pētījums.

Pētījums liecina, ka 45% no ielās guļošajiem austrumeiropiešiem ir poļi, 13 % rumāņu, 8% lietuviešu un 6% čehu. Latvijas pilsoņu īpatsvars bez pajumtes palikušo austrumeiropiešu vidū pieaudzis no 3% 2007.gadā līdz 4% 2008.gadā.

Daudzi austrumeiropieši no dzīves uz ielas izvairās, atgriežoties dzimtenē, taču joprojām salīdzinoši liels ir to cilvēku skaits, kuri ir bezpajumtnieki vairāk nekā gadu. Liels ir arī jauno bezpajumtnieku skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Lielbritānijā par migrantu paverdzināšanu tiesā četrus Latvijas pilsoņus

LETA--BBC,15.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijā par Baltijas imigrantu paverdzināšanu tiek tiesāti četri Latvijas pilsoņi.

28 gadus vecais Ivars Mežals, 36 gadus vecais Juris Valujevs, 33 gadus vecā Oksana Valujeva un 26 gadus vecā Lauma Vankova apsūdzēti par nelicencētu starpniecību darbā iekārtošanā, par viesstrādnieku šantažēšanu un apkrāpšanu.

Visi apsūdzētie tiesā noliedza savu vainu viņiem izvirzītajās apsūdzībās.

Apsūdzētie Latvijas pilsoņi aizturēti pagājušā gada oktobrī apjomīgā Lielbritānijas likumsargu reidā, vērstā pret Latvijas un Lietuvas viesstrādnieku paverdzināšanu lauksaimniecības darbos Kembridžšīrā.

Lielbritānijas Nacionālā policija, Kembridžšīras policija sadarbībā ar nodarbinātības starpniecības uzņēmumu licenzēšanas aģentūru (GLA) reidā Visbīčā, Mārčā un Kingslinnā no verdzības apstākļiem atbrīvoja 80 viesstrādniekus, kas pārsvarā bija no Latvijas un Lietuvas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālās un Austrumeiropas valstu viesstrādnieku skaits, kuri brauc strādāt uz Lielbritāniju, kopš vairāku šo valstu iestāšanās Eiropas Savienībā 2004. gadā, samazinājies, atsaucoties uz Financial Times raksta Biznews.lv.

Uz Lielbritāniju atbraukušo strādnieku skaits no valstīm, kuras 2004. gadā iestājās ES, šā gada otrajā ceturksnī samazinājās par 27 %, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, sasniedzot 38 tūkstošus cilvēku. No Latvijas aizbraukušo viesstrādnieku skaits samazinājies par 10 % (1475 viesstrādnieki šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 1 635 viesstrādniekiem pērn attiecīgajā periodā).

Latvieši kopējā uz Angliju aizbraukušo viesstrādnieku īpatsvarā sasniedz 4 %. Tomēr dati atspoguļo tikai legāli strādājošos, kuri ir saņēmuši visas nepieciešamās atļaujas no Lielbritānijas varas iestādēm. Tāpat par 35 % samazinājies viesstrādnieku skaits no Bulgārijas un Rumānijas, kuras pievienojās ES 2007. gadā. Pagājušā gada otrajā ceturksnī uz Lielbritāniju atbrauca 10 860 šo valstu viesstrādnieki, savukārt šogad 7 005 viesstrādnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viesstrādnieku jautājums vairs nav aktuāls un lielākā daļa jau devusies mājup, liecina Db aptaujātie pārtikas industrijas uzņēmēji.

Viens no lielākajiem dārzeņu ražotājiem z/s Ezerkauliņi, kas viesstrādniekus bija ievedis no Ukrainas, patlaban vairs to nedara. Ezerkauliņu komercdirektore Kristīne Brunovska pastāstīja, ka jautājums par viesstrādniekiem jau vairs nav aktuāls kopš vasaras vidus. «Mēs vairs netērējam laiku un līdzekļus, lai piesaistītu jaunus viesstrādniekus,» tā Ezerkauliņu komercdirektore. Lielākā daļa viesstrādnieku devušies mājup, palikuši vien divi, kas uzņēmumā jau strādā aptuveni trīs gadus un ar darbu esot apmierināti.

Lielākajā alus un bezalkoholisko dzērienu ražotājā a/s Aldaris šovasar strādājā 18 viesstrādnieki no Uzbekistānas un Ukrainas. Kā informēja Aldara personāla vadības departamenta direktore Pārsla Baško, šāds lēmums tika pieņemts, jo bija nepieciešamība pēc papildus kvalificēta darba spēka ražošanas un loģistikas jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Augsti kvalificētus ārzemju speciālistus varēs piesaistīt ar atvieglotiem nosacījumiem

Rūta Lapiņa,20.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja atvieglotu nosacījumu piemērošanu augsti kvalificētu speciālistu piesaistei no ārvalstīm, informē Ekonomikas minsitrijas Sabiedrisko attiecību daļa.

Tie paredz, ka gadījumā, ja nodarbinātais vēlēsies saņemt ES zilo karti - minimālais atalgojums nedrīkstēs būt zemāks par vidējo bruto darba samaksu Latvijā iepriekšējā gadā reiz koeficients 1,2 (pašreizējā koeficienta 1.5 vietā). Ārvalstnieku varēs piesaistīt vakancei, kas Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēta vismaz 10 darba dienas (pašreizējā prasība – ne mazāk kā mēnesi).

Profesiju saraksts, uz kuru atvieglojumi attieksies, veidots izmantojot EM rīcībā esošos datus par prognozēto darba spēka trūkumu; identificējot profesijas, kurās darba devēji jau šobrīd saskaras ar darbaspēka iztrūkumu (darba devēju aptauja); prognozējot, kurās profesijās tuvākajā nākotnē sagaidāms būtisks darbaspēka trūkums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajā pusē premium mājokļu tirgū Latvijā tika slēgti 611 darījumi - par 137 darījumiem vairāk nekā pērnā gada pirmajos sešos mēnešos.

To apliecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopā ar darījumu skaitu atbilstoši audzis arī to veidotais apgrozījums – šā gada janvāra-jūnija periodā premium mājokļos investēti 154.6 miljoni eiro, bet ekskluzīvākajā tirgus segmentā ar dzīvokļa vērtību virs 1 miljona eiro darījumu skaits joprojām ir relatīvi mazs – notikuši tikai 5 darījumi.

Datu apkopojumā pētīta informācija par premium nekustamā īpašuma darījumiem, t.i. virs 150,000 eiro dzīvokļiem un apbūvējamai zemei un virs 350,000 eiro privātmājām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS ABLV Bank Likvidācijas komiteja pieņēmusi lēmumu dzēst daļu bankas emitētās parastās un subordinētās obligācijas, kuras atrodas sabiedrības īpašumā, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Obligāciju dzēšana tiek veikta saskaņā ar Obligāciju emisijas prospektu noteikumos paredzētām emitenta tiesībām dzēst pirms termiņa sākotnējā izvietošanā nepārdotu vai otrreizējā tirgū iegādātu obligāciju daļu, kā rezultātā tiek samazināts publiskā apgrozībā esošais likvidējamās sabiedrības emitēto obligāciju skaits.

Obligāciju dzēšanai saņemta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likvidējamajā sabiedrībā iecelto pilnvarnieku atļauja.

Obligāciju dzēšana paredzēta 2018.gada 4.jūlijā.

Dzēstas tiks sekojošas obligācijas:

ISIN

Sērija (Programma)

Valūta

Emisijas kopējais apjoms

Nomināls Likvidējamās sabiedrības portfelī

Emisijas kopējais apjoms pēc dzēšanas, mlj eiro

Subordinētās obligācijas

LV0000801124

ABLV SUB USD 180323

USD

20,000,000

8,826,000

11,174

LV0000801173

ABLV SUB USD 270623

USD

20,000,000

18,247,000

1,753

LV0000801181

ABLV SUB EUR 270623

EUR

20,000,000

7,391,100

12,608

LV0000801223

ABLV SUB USD 231023

USD

15,000,000

8,732,700

6,267

LV0000801520

ABLV SUB EUR 271024

EUR

20,000,000

4,826,900

15,173

Parastās obligācijas

LV0000802080

ABLV FXD EUR 110718

EUR

20,000,000

13,655,000

6,345

LV0000802072

ABLV FXD USD 110718

USD

75,000,000

29,597,000

45,403

LV0000802163

ABLV FXD USD 311018

USD

75,000,000

21,019,000

53,981

LV0000802171

ABLV FXD EUR 311018

EUR

20,000,000

13,602,000

6,398

LV0000802239

ABLV FXD USD 270219

USD

75,000,000

10,031,000

64,969

LV0000802247

ABLV FXD EUR 270219

EUR

20,000,000

13,480,000

6,520

LV0000802270

ABLV FXD USD 030719

USD

75,000,000

3,133,000

71,867

LV0000802288

ABLV FXD EUR 030719

EUR

20,000,000

12,733,000

7,267

LV0000802320

ABLV FXD USD 271019

USD

75,000,000

5,005,000

69,995

LV0000802338

ABLV FXD EUR 271019

EUR

20,000,000

9,362,000

10,638

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Piejūras īpašumu cenas Latvijā apsteidz Lietuvu, bet atpaliek no Igaunijas

Zane Atlāce - Bistere,24.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piejūras pilsētas Jūrmala, Tallina, Klaipēda, un Palanga Baltijas valstīs pēdējos gados izpelnās arvien lielāku ne vien tūristu, bet arī nekustamā īpašuma pircēju interesi, liecina RIA.com Marketplaces apkopotā informācija.

Vislētāk pie nekustamā īpašuma piejūrā – ne vairāk kā trīs kilometrus no krasta, var tikt Lietuvā, bet Latvijā māja 140 m2 platībā maksā vidēji 210 tūkstošus eiro, kamēr dzīvoklis –150 tūkstošus eiro. Cenas Latvijā un Lietuvā nedaudz atpaliek no līdzīgu nekustamo īpašu cenām Igaunijā. Piejūras īpašumu cenām Baltijas valstīs augot, ārvalstu pircēji arvien biežāk lūkojas arī Ukrainas virzienā.

Latvijā, saskaņā ar nekustamo īpašumu sludinājumu vietnē city24.lv atrodamo informāciju, šī mēneša sākumā tika pārdoti kopumā 10 015 objekti – 7876 dzīvokļi un 2139 mājas. Lielākā daļa šo īpašumu atrodas Rīgā un tās priekšpilsētās. Jūrmalā pārdošanā jūras tuvumā (ne vairāk kā trīs kilometrus no jūras) bija 862 dzīvokļi un 467 mājas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Austrumeiropas viesstrādnieku pieplūdums Lielbritānijā kopš 2004. gada samērā strauji palielinājis bezdarba līmeni starp pašiem britiem, raksta Daily Express.

Secinājums, ka pie britu bezdarba līmeņa palielināšanās vainojamas tieši Austrumeiropas valstis, izriet no tā, ka straujais viesstrādnieku pieplūdums bijis tieši no Austrumeiropas, kamēr citu valstu viesstrādnieku līmenis Lielbritānijā bijis samērā stabils.

Lielbritānijas dati, pēc kuriem vadījies profesors R. Rovtons, liecina, ka laika posmā no 2004. līdz 2007. gadam bez darba palikuši apmēram 528 000 britu. Tajā pat laikā pie darba tikuši 348 000 viesstrādnieki no Austrumeiropas un 237 000 viesstrādnieki no citām valstīm.

Pirms ES paplašināšanās 2004. gadā nodarbinātības līmenis gan Lielbritānijā, gan Austrumeiropā bija samērā stabils.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Reāls atspoguļojums – antireklāma emigrācijai

Imants Vīksne, Analītiskās žurnālistikas darbnīca 6K,28.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labākā dzīvē aizbraukušie «atsitas» Londonas būvlaukumos

Londonas Karaliskā tiesa aprīlī uz septiņiem gadiem cietumā notiesājusi rumāņu vergturi, kurš kādā demontāžas objektā paverdzināja 15 strādniekus. Kāda tam saistība ar Latviju? Tāda, ka Londonas nekustamo īpašumu tirgū pašlaik ieplūst milzīga nauda, tostarp Krievijas miljardieriem piederoša, un būvlaukumos ir daudz mūsu tautiešu, kas svešumā devušies labākas dzīves meklējumos, bet realitātē sastopas ar pazemojumiem, meliem un vilšanos. Arī tāda ir emigrācijas seja.

Dodoties projām no Latvijas, daudzi savai zemei velta skarbus vārdus: cilvēki ir «ne tādi», valdība – «ne tāda», darba devēji skopi. Pat ziema un vasara – nekāda. Un tad viņi aizbrauc uz «normālu» valsti, piemēram, Angliju. Kāds varbūt arī sāk savu jauno, skaisto un bagāto dzīvi jau ar pirmo dienu, taču lielai daļai vispirms jāpiedzīvo smags kritiens. Izrādās, ka tā «normālā» valsts pret imigrantiem izturas pat ļoti skarbi. Nule Lielbritānijā publicēts plašs pētījums par vienu no iecienītākajām darba nozarēm – būvniecību – vienā no populārākajiem Austrumeiropas viesstrādnieku galamērķiem – Londonā. Tur skaistai un bagātai dzīvei nepieciešams īpašs rūdījums un iemaņas. Ne katram izdodas, un šo pieredzi ir vērts popularizēt. Varbūt kādam tā būs iespēja atgriezties mājās vai neaizbraukt, jo nekur taču nav tik labi...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā viesstrādnieku nodarbināšanas noteikumi nav konkurētspējīgi, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņa pauda, ka Latvijā situācija ar viesstrādnieku piesaisti lauksaimniecībā nekad nav bijusi laba, jo viesstrādnieku iebraukšanas noteikumi nav konkurētspējīgi. "Arī šo gadu mēs gaidām ar ļoti lielām bažām, jo šobrīd nav politiskā apsolījuma, ka kaut kas varētu būtiski mainīties," sacīja Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņa minēja, ka ir daudzas absurdas prasības attiecībā uz iebraucējiem no trešajām valstīm, piemēram, sezonas viesstrādnieks no Ukrainas, kuram ir traktora vadītāja tiesības, tās nevar legalizēt, ja viņš Latvijā nav nodzīvojis sešus mēnešus.

Vienlaikus Dzelzkalēja-Burmistre atzīmēja, ka Latvijā konkurence par vietējo darbaspēku ir ļoti liela. "Mēs neredzam bezdarbu laukos. Tie, kuri negrib strādāt, tie nestrādā, bet tie, kuri grib strādāt, vienmēr var atrast darbu," teica "Zemnieku saeimas" pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Viesstrādnieki Krievijā paliek bez darba

,13.07.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Krieviju devušies miljoniem viesstrādnieku no Centrālās Āzijas, īpaši no Uzbekistānas, Tadžikistānas un Kirgizstānas. Taču tagad globālās krīzes ietekmē daudzi no viņiem nonākuši bezdarbnieku kārtā, ziņo BBC.

Centrālās Āzijas viesstrādniekiem paliekot bez darba, ievērojami samazinājies arī uz viņu dzimteni sūtītās naudas apjoms. Piemēram, Tadžikistānā viesstrādnieku mājās sūtītā nauda veido vienu trešdaļu valsts ienākumu. Starptautiskā Migrācijas aģentūra lēš, ka viesstrādnieku uz mājām sūtītās naudas apjoms šogad varētu samazināties par līdz pat 30%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Saredz beigas šantāžai

Guna Gleizde kopā ar Inesi Helmani,14.03.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palēninoties ekonomiskajai attīstībai, strauji rūk brīvo darba vietu skaits un pamazām palielinās bezdarba līmenis.

Ieguvēji no šīm pārmaiņām ir darba devēji, kuriem samazinās konkurence par darbiniekiem. Tomēr ekonomikas eksperti norāda, ka situācija darba tirgū un nodarbinātībā nav atraujama no citiem ekonomiku raksturojošiem rādītājiem, kas ir visai satraucoši. Db jau rakstīja, ka iekšzemes kopprodukta pieauguma tempu krasais samazinājums pērnā gada ceturtajā ceturksnī līdz 8% un februāra dramatiski augstā gada inflācija - 16,7% liecina par to, ka ekonomika ieiet krietni lēnākas attīstības un zemāka patēriņa ciklā.

Darba tirgus mainās

Nozaru pārstāvji norāda, ka kreditēšanas ierobežojumu dēļ palēninātā būvniecības un nekustamo īpašumu tirgus attīstība liek šo jomu uzņēmējiem samazināt darbinieku skaitu, kā rezultātā ražošanas un citu nozaru kompānijām rodas lielākas iespējas aizpildīt vakances. Martā darba devēju deklarētais brīvo darba vietu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi samazinājies par 3199 vietām jeb 18,1%, kas ir straujākās vakanču skaita izmaiņas vismaz kopš pērnā gada sākuma. Šis kritums varētu liecināt par ilgstoši brīvo vakanču aizpildīšanu vai arī "samierināšanos ar neattīstību", pieļauj ekonomiste Raita Karnīte. Proti, tautsaimniecībā līdz šim valdījis liels optimisms, un uzņēmēji bija pārliecināti, ka tikpat rosīga darbība būs arī turpmāk, tādēļ bija nepieciešami arvien vairāk darbinieku. Sastopoties ar attīstības tempu palēnināšanos vai pat uzņēmumu slēgšanu, samazinās brīvo darba vietu skaits. Kopš pērnā gada beigām bezdarbnieku skaits audzis par 2,1%, bet brīvo darba vietu skaits sarucis par 19,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizbraukušie tautieši iecirtuši robu darba tirgū, un pašlaik darbaspēka izsīkums vērojams vairākās nozarēs; izskan aicinājumi ievest viesstrādniekus gan no bijušajām PSRS valstīm, gan no eksotiskām zemēm

«Lauksaimniecība jau ilgstoši izjūt darbaspēka nodrošinājuma problēmu. Īpaši aktuāli tas ir dārzeņkopības un augļkopības sektorā. Daudzi dārzkopji jau pagājušajā gadā ar grūtībām novāca ražu, jo nebija, kas strādā,» DB apgalvo biedrības Zemnieku saeima (ZSA) valdes locekle un kooperatīva Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa. «Kamēr saimniecības nebūs spējīgas samaksāt konkurētspējīgu atalgojumu, tikmēr situācija neuzlabosies, tāpat kā jebkurā citā nozarē. Kā saimniecības padarīt spējīgas atalgot labu un kvalitatīvu darbinieku – tas jau ir daudz kompleksāks jautājums,» papildina Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāve Krista Garkalne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijā radušās bažas, ka valstī drīzumā ieplūdīs vēl vairāk viesstrādnieku no Latvijas un citām Austrumeiropas valstīm, cerot saņemt visnotaļ dāsnos pabalstus, kādus Apvienotajā Karalistē izmaksā bez darba palikušiem cilvēkiem.

Pēc laikraksta Daily Express portālā vēstītā, sagaidāms, ka nākamgad pabalstu maksājumi austrumeiropiešu viesstrādniekiem strauji pieaugs, jo Lielbritānijā stāsies spēkā jauni noteikumi, kuri ļaus pieprasīt pabalstu izmaksu jau pēc trim valstī nostrādātiem mēnešiem.

Pašreizējā kārtība noteic, ka strādniekiem no 10 jaunajām Eiropas Savienības valstīm, kuras iestājās blokā 2004.gadā, ir jānostrādā Apvienotajā Karalistē vismaz gads, lai viņi varētu pretendēt uz pabalstiem, kuru apmērs tiek aprēķināts no viņu ienākumiem.

Jaunās kārtības kritiķi ir nobažījušies, ka šīs izmaiņas kā magnēts pievilks Lielbritānijai vēl vairāk cilvēku, kuri grib tikt pie daudz lielākiem pabalstiem, nekā saņem paši savās valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Telegraph: Lielbritānijā pašlaik dzīvo 39 tūkstoši viesstrādnieku no Latvijas

BNS,13.06.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijā pagājušā gada beigās dzīvoja 39 tūkstoši Latvijas viesstrādnieku un viņu ģimenes locekļu pretstatā tikai aptuveni 7000 viesstrādnieku 2004.gadā, pirmdien vēstī britu laikraksts Telegraph, atsaucoties uz oficiālajiem Apvienotās Karalistes statistikas datiem.

No Eiropas Savienības (ES) jaunajām dalībvalstīm visvairāk Lielbritānijā ir poļu - 529 tūkstoši; strauji palielinās arī Lielbritānijā dzīvojošo un strādājošo slovāku skaits -pagājušā gada beigās viņu skaits sasniedzis 52 tūkstošus iepretim tikai 8000 slovāku 2004.gadā, kad Lielbritānija atvēra savu darba tirgu strādājošajiem no jaunajām bloka valstīm Austrumeiropā. Savukārt Apvienotajā Karalistē dzīvojošo rumāņu skaits minētajā periodā pieaudzis no 14 tūkstošiem līdz 53 tūkstošiem.

Kopumā Lielbritānijā no jaunajām ES valstīm pērnā gada nogalē dzīvoja 508 tūkstoši ES Austrumeiropas valstīs dzimušu cilvēku - astoņas reizes vairāk nekā 2004.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Latvijā strādā tikai 6165 ārzemnieki

Dienas Bizness,20.05.2015

Rīgas indiešu restorānā Indian Raja jau septīto gadu strādā pavārs no Indijas Bhairavs Singhs, kurš pirms tam desmit gadu strādājis Dubaijas indiešu restorānā. B. Singhs atzīst, ka Rīgā jau ir iedzīvojies un jūtas apmierināts gan ar sadzīvi, gan darbu.

Foto: Kristaps Kalns, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut arī tiek runāts par kvalificēta ārvalstu darbaspēka piesaistes nepieciešamību, ar to Latvijai sokas sliktāk nekā ar mazkvalificētu un vidēji kvalificētu ārvalstu strādājošo piesaisti. 2015. gada 1. janvārī nekvalificētu darbu Latvijā strādāja 5163 ārzemnieki, savukārt kvalificētu darbu – tikai 1002. Tikmēr top jauna imigrācijas koncepcija, kas paredz atvieglojumus viesstrādnieku nodarbināšanas kārtībā, trešdien raksta laikraksts Diena.

Lai gan Latvijā ik pa laikam tiek aktualizēts darbinieku trūkums, viesstrādnieku skaits tomēr ir neliels. Šā gada 1. janvārī saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem Latvijā uzturējās 2117 ārzemnieku no trešajām valstīm, kuriem izsniegta termiņuzturēšanās atļauja līdz pieciem gadiem, kam par iemeslu ir nodarbinātība Latvijā. Tomēr lielais vairums mūsu valstī strādājošo ārzemnieku – 4048 – ir no Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīm. Kā skaidro PMLP pārstāve Undīne Priekule, lai gan ES ir brīva darbaspēka kustība un strādājošajiem no ES un EEZ īpašas darba atļaujas nav nepieciešamas, tomēr, uzturoties ilgāk par 90 dienām Latvijā, viņiem ir pienākums reģistrēties PMLP un saņemt ES pilsoņa reģistrācijas apliecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Būs vajadzīgi vismaz papildu 100 000 viesstrādnieki

Māris Ķirsons,19.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai turpmākās ekonomiskās attīstības nodrošināšanai un arī sociālās sistēmas uzturēšanai nākamajā piecgadē būs nepieciešami vismaz papildu 100 000 viesstrādnieku, jo ik gadu kopš šī gadsimta sākuma darba tirgū ienāk mazāk darbspējīgo cilvēku, nekā to pamet.

"Tā ir skaudra realitāte, ka ik gadu Latvijā nomirst vairāk nekā piedzimst, to vēl paspilgtina emigrācija, kā rezultātā iedzīvotāju skaits atkarībā no gada sarūk par 15 000 līdz 20 000, tādējādi sarūk ne tikai potenciālo preču un pakalpojumu patērētāju skaits, bet arī potenciālo darbinieku skaits," situāciju skaidro ekonomikas zinātņu doktors Edgars Voļskis.

Viņš, rakstot disertāciju, ir analizējis vairākus iespējamos valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas attīstības scenārijus un modelējis tās nākotnes situāciju caur Latvijas un Eiropas Savienības sociālekonomisko procesu pārmaiņu prizmu. „Faktiski laikā no 2025. līdz 2030. gadam darba spēka deficīts sāks straujāk pieaugt, un tā ietekmē Latvijai kopumā būs nepieciešams piesaistīt un integrēt darba tirgū un pilnvērtīgā nodokļu likumdošanas ietvarā aptuveni papildu 100 000 viesstrādnieku — vidēji ik gadu ap 20 000,” secina E. Voļskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Saeima atbalsta apjomīgus Imigrācijas likuma grozījumus; vairākus rosinājumus noraida

LETA,17.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāti šodien otrajā lasījumā atbalstīja apjomīgus grozījumus Imigrācijas likumā, tajā pašā laikā vairāki priekšlikumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu.

Atbalstīts priekšlikums piešķirt Ministru kabinetam (MK) tiesības izvērtēt termiņuzturēšanās atļauju ietekmi uz nacionālo drošību vai ekonomisko attīstību un vairākos gadījumos noteikt ierobežojumus šo atļauju izsniegšanai uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku kā uz pieciem gadiem.

Ierobežojumi attiektos uz visu vai kādas konkrētas trešās valsts pilsoņiem, teikts Iekšlietu ministrijas (IeM) rosinātajos priekšlikumos.

Deputātu atbalstītie grozījumi paredz, ka MK, izvērtējot termiņuzturēšanās atļauju ietekmi uz nacionālo drošību vai valsts ekonomisko attīstību saistībā ar trešo valstu pilsoņu daudzumu valstī vai koncentrāciju noteiktā tās teritorijā, izdod noteikumus, kuros nosaka ierobežojumus atļauju izsniegšanai konkrētos gadījumos. Saskaņā ar pašlaik spēkā esošo likuma redakciju grozījumi ļaus noteikt ierobežojumus attiecībā uz atļauju izsniegšanu par ieguldījumu veikšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, par nekustamā īpašuma iegādāšanos, par pakārtotām saistībām ar Latvijas kredītiestādi vai par valsts vērtspapīru iegādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Viņķele: iespējamai ierobežojumu pastiprināšanai izšķirošas būs tuvākās dienas

LETA,10.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Runāt par Covid-19 otro vilni pēc trīs dienu rādītājiem ir pāragri, savukārt iespējamai ierobežojumu pastiprināšanai izšķirošas būs tuvākās dienas, izriet no veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) sacītā intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes".

Ministre uzsvēra, ka šī ir situācija, kurā noteikti būtu jāizvairās no emocionāliem vērtējumiem un jālūkojas uz faktiem. Viņa skaidroja, ka Latvijā Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniedz 15, bet nebūtu arī jāgaida, kad saslimstība pieaug tik tālu. Tai pat laikā, viņasprāt, būtu pāragri pēc trīs dienu rādītājiem runāt par Covid-19 otro vilni un izdarīt secinājumus, ka inficēšanās pieauguma tendence ir stabila.

Analizēs Covid-19 tendences un domās par nepieciešamību pārskatīt ierobežojumus 

Šodien Veselības ministrijā tiks analizēts šīs nedēļas Covid-19 inficēto pieaugums, tendences,...

Vērtējums notiek nedēļas griezumā, skaidroja ministre. "Acīmredzot šodienas un vēl īpaši brīvdienu rādītāji būs tie izšķirīgie, vai otrdien uz Ministru kabineta sēdi man diemžēl būs jādodas ar striktākiem ierobežojumiem," uzsvēra ministre.

Būtiski, ka inficētie lielākoties bijuši cilvēki, kas atbraukuši no ārzemēm vai viņu kontaktpersonas - tātad inficēšanās notiek tuvā draugu vai ģimenes lokā, atzīmēja politiķe.

Viņa arī atgādināja Slimību profilakses un kontroles centra norādīto, ka būs jālemj par ierobežojumu atgriešanu, ja nevarēs izsekot jaunos inficēšanās gadījumus. Līdz vakardienai bija trīs gadījumi, kur inficēšanās avots vēl tika meklēts.

Ministre akcentēja, ka, domājot par iespējamām izmaiņām ierobežojumos, tiks vērtēts, kāds ir inficēšanās raksturs un kur tas notiek. Patlaban ir redzams, ka inficēšanās notiek cilvēkiem, kuri ir atbraukuši no ārzemēm un rīkojuši balles vai pasākumus. "Tātad uzsvars ir ārzemes un iekštelpas - acīmredzot šis būtu tas virziens, kurā mums būtu jāseko notikumu rašanās cēloņiem un arī uz tiem jāiedarbojas," sacīja ministre.

Vienlaikus Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta vadītāja Santa Līviņa intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pieļāva, ka valdībā varētu tikt rosinātas diskusijas par to, ka jābūt stigrākai pašizolācijas noteikumu kontrolei.

Līviņa uzsvēra, ka šis ir brīdis, kad būtu jāizšķiras, vai visi tiešām ievērojam visiem zināmās prasības, vai nāksies atkal atgriezties pie stingrākiem ierobežojumiem. Viņa novērojusi, ka cilvēki sāk "grēkot", piemēram, ar distances ievērošanu.

Kā vēstīts, pēdējo trīs diennakšu laikā Latvijā reģistrēti 27 jauni Covid-19 gadījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paaugstinājis Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām («World Economic Outlook»), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,8% un 3,9% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 3% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,3% apmērā.

Inflācija Latvijā gan šogad, gan nākamgad prognozēta 3% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 9% šogad un 8,7% nākamgad, salīdzinot ar 9,6% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 0,3% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 1,5%.

No Baltijas valstīm lielāku IKP pieaugumu nekā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas tiek prognozēts 4% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,7% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 2,5% un 2,8%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3,8% un 3,4% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 1,8% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,4%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 8,4% šogad un 9% nākamgad, salīdzinot ar 6,8% pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru