Karšu izdevniecība Jāņa sēta iekarojusi pasauli ar mīlestību pret kartēm, padomju mantojumu un tehnoloģijām.
Sākumā mēs gribējām būt labāki nekā kādreiz Padomju Savienībā, tad gribējām būt labāki nekā Lietuvā un Igaunijā, pēc tam – labākie pasaulē, saka SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta (Jāņa sēta) galvenais redaktors Jānis Turlajs un piebilst, ka patlaban Jāņa sēta ir viens no labākajiem kartogrāfijas uzņēmumiem pasaulē. Jāņa sēta ir starptautiski pazīstams uzņēmums un eksportē apmēram uz 20 pasaules valstīm. Stabili izkonkurētas ir kaimiņvalstis – Lietuva un Igaunija, uz kurām dodas uzņēmuma eksporta lielākā daļa, ļaujot Jāņa sētai kļūt par vadošo karšu izdevēju Baltijā. «Vismaz kaut kas mums ir labāks nekā kaimiņiem,» saka J. Turlajs. Turklāt arī krīze Jāņa sētai nav izsitusi pamatu zem kājām – uzņēmums turpina strādāt ar peļņu.
Slepenais mantojums
«Mīlestība pret kartēm man bija jau no bērna kājas. Es esot iemācījies lasīt, rāpojot pa vecu PSRS karti,» stāsta J. Turlajs. Arī parējiem uzņēmuma darbiniekiem kartes ir ne tikai darbs, bet arī aizraušanās.
J. Turlajs Latvijas Universitātē mācījies ģeogrāfiju, un 1990. gadā viņam radusies iespēja izstrādāt visas Latvijas ceļu karti. Pēc tam 1992. gadā viņu un kolēģus pie sevis uzaicinājis strādāt Jāņa sētas dibinātājs uzņēmējs Aivars Zvirbulis jeb Čiris. Ar to sākusies Jāņa sētas darbība kartogrāfijas jomā. Tolaik uzņēmumā strādājuši tikai pieci kartogrāfi. Tam drīz vien sekoja leģendām apvītais notikums Jāņa sētas vēsturē – uzņēmumam 1993. gadā izdevās iegūt savā īpašumā padomju armijas slepeno karšu kolekciju.
«Cēsīs bija Baltijas kara apgabala slepeno karšu noliktavas. Čirim bija pazīstami daži virsnieki, kuri viņam piedāvāja makulatūru. Čiris man toreiz vienkārši sacīja – vajag aizbraukt paskatīties, kas tur ir. Tur bija sīkas un precīzas visas pasaules kartes. Tās bija sakrautas veseliem vagoniem, lai sūtītu uz Slokas papīrfabriku. Biju dienējis padomju armijā kā topogrāfs, bet pat nenojautu, ka eksistē kaut kas tāds,» atceras J. Turlajs. Viņi nopirkuši 100 tonnu šīs «makulatūras».
Tās izšķirotas, paņemot vērtīgāko vienu tonnu. Pārējais cieta ugunsgrēkā, un to vienkārši nācās izmest, stāsta J. Turlajs. 1993. gadā viņš devies uz kartogrāfijas kongresu Ķelnē un dažas no padomju kartēm paņēmis līdzi. Tur tās sacēlušas starptautisku skandālu: kartes pamanījuši Krievijas delegācijas pārstāvji – veci VDK darbinieki, kuri bijuši neizpratnē, kā kongresā nonākušas slepenās kartes. «Mums jau neviens neko nepadarīja, jo mēs tās bijām nopirkuši, bet Krievijā gan laikam galvas ripoja,» atminas J. Turlajs.
Latvietis spēj ražot!
Slepenās kartes Jāņa sēta izplatījusi pa visu pasauli. «Nauda, ko toreiz ieguvām, sniedza nelielu artavu pirmo datoru iegādē,» stāsta J. Turlajs un piebilst, ka toreiz Macintosh dators maksājis ap 16 000 latu – Jāņa sēta nopirkusi trīs, un cilvēki ar tiem strādājuši visu diennakti trijās maiņās. Tomēr J. Turlajs uzskata, ka notikums ar padomju armijas kartēm nav izšķīris Jāņa sētas likteni, lai arī tas savulaik palīdzējis nodibināt kontaktus ar nozīmīgiem karšu izplatītājiem Rietumos, uzņēmums būtu attīstījies arī bez tā.
«Nav jau tā, ka latvietis nespēj saražot, – bēda ir tā, ka viņš ir bikls un neuzņēmīgs preci piedāvāt un iedabūt citos tirgos,» saka J. Turlajs. Viņam Jāņa sētas produkciju tirgot palīdz starptautiskā atzinība un pārliecība, ka produkts ir tiešām kvalitatīvs.
Jāņa sēta pilda misiju būt par «tiltu starp rietumiem un austrumiem», stāsta J. Turlajs, jo «rietumniekiem ir grūti pa tiešo ielauzties postpadomju birokrātijas džungļos». Tiklīdz viņus interesē kāda karte bijušajā Padomju Savienībā, viņi atceras par Jāņa sētu, kuru viņi pazīst no starptautiskā grāmatu gadatirgus Frankfurtē, kur Jāņa sēta vienmēr bijusi pārstāvēta jau kopš 1992. gada. J. Turlajs norāda – tā ir vienīgā starptautiskā izstāde, kurā Jāņa sēta piedalās, taču tā ir savā jomā lielākā pasaulē.
Ārpus Baltijas valstīm Jāņa sēta eksportē uz Krieviju, Baltkrieviju, 14 kartes tiek tirgotas Polijas tirgū ar Polijas karšu zīmolu. Pārējās valstīs pārsvarā tiek strādāts ar vienreizējiem pasūtījumiem – kartes sūtītas pat uz Austrāliju. Konkurence esot sīva, arī Lietuvā un Igaunijā. Darbu Krievijā apgrūtina cenzūras prasības, arī produkta cena – Krievijā apdrukāts papīrs esot lētāks nekā Latvijā neapdrukāts, turklāt to pārdodot metro tuneļos, nemaksājot nodokļus. «Bet mēs esam labāki,» ar pārliecību saka J. Turlajs.
Pievēršas IT
Krīze arī Jāņa sētu pārsteigusi negaidīti, atzīst J. Turlajs. Grūtākais posms bijis 2009. gada februāris–maijs. Patēriņš un līdz ar to ieņēmumi samazinājušies uz pusi, pacelts pievienotās vērtības nodoklis, kas atšķirībā no grāmatām palicis 21% līmenī. «Nācās samazināt izdevumus, piemēram, visiem darbiniekiem solidāri samazināt algas, un pievērsties lietām, kuras iepriekš nebijām darījuši,» saka J. Turlajs. Arvien lielāku daļu uzņēmumā veido ar IT sfēru saistītie pakalpojumi – patlaban tie sasnieguši apmēram trešdaļu.
Šogad Jāņa sēta gatavojas laist klajā produktu Garmin navigācijas ierīcēm. Uzņēmums arī piegādā datus automašīnās iebūvējamo navigācijas sistēmu veidotājiem – tiesa, līdz Latvijai atpakaļ kartes bieži nonākot tikai pēc vairākiem gadiem, kad tās jau novecojušas, saka J. Turlajs. Jāņa sēta ir izgatavojusi arī programmu JS Baltija, kuru ar klēpjdatoru var izmantot navigācijai visās Baltijas valstīs (saskarsme izveidota četrās valodās). Jāņa sēta izstrādājusi transporta kontroles sistēmu, ar kuru var sekot transporta vienībām, plānot un optimizēt maršrutus, automatizēt ar to saistītās grāmatvedības darbības.
Visiem par brīvu pieejams interneta risinājums, kas nosaka aktuālās sastrēgumu vietas Rīgā, to sastrēgumstundās labprāt izmanto radiostacijas. J. Turlajs atzīst, ka Jāņa sēta ne vienu reizi vien īstenojusi projektus, par kuriem «neviens nav gatavs maksāt». «Drīzumā būsim pabeiguši Latviju kartēt mērogā 1:100 000. Cilvēki tās pazīst kā Latvijas rajonu kartes. Šāda mēroga kartēšana tik mazā tirgū kā Latvija nevar atmaksāties, bet vismaz būs aizpildīti robi, ko valsts nav izdarījusi,» saka J. Turlajs. Vēl pirms krīzes Latvijas valstij 90. dzimšanas dienā uzdāvināts Lielais pasaules atlants latviešu valodā, kura izveidē desmit gadu laikā investēts pusmiljons latu, tai skaitā vietvārdu atveidošanas sistēmu izstrādei vairāk nekā no 120 valodām. «Latvija ir tik bagāta, cik tā ir, saprotam: ja kaut ko gaidīsim no valsts, atlantu un tamlīdzīgas lietas neizdosim,» saka J. Turlajs.
Biznesa fakti
SIA Karšu izdevnie-cība Jāņa sēta
- Pašreizējās SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta priekšteci Apgādu Jāņa sēta 1990. gadā dibinājis uzņēmējs Aivars Zvirbulis jeb Čiris
- Čiris 2008. gada februārī daļas pārdevis investīciju kompānijai SIA Solvina, kurai patlaban pieder 56% uzņēmuma daļu, Jānim Turlajam pieder 44%
Darbinieku skaits: 35
Apgrozījums: 2008. gadā Ls 1 885 000; 2009. gadā Ls 1 015 000
Peļņa: 2008. gadā Ls 316 600; 2009. gadā Ls 73 900