Jaunākais izdevums

Ņemot vērā, ka šajā gadu mijā lati mainīsies pret eiro, bankas aicina ap pusnakti maksājumus neveikt, jo norēķinu sistēmā var būt traucējumi.

Swedbank

Swedbank eiro pārejas naktī karšu norēķinu darbībā traucējumi ir iespējami ap pusnakti, 30 minūtes, laika posmā no plkst. 23 līdz 0:15. Ja šajā laikā gadās norēķināties ar karti un saņemt atteikumu pirkuma apmaksai, banka iesaka nogaidīt un mēģināt veikt apmaksu vēlreiz.

31. decembrī Swedbank filiāļu darba laiks būs saīsināts, lai veiktu bankas IT sistēmas un visu procesu pāreju uz eiro. Filiāles apkalpos klientus līdz plkst. 15. Nākamgad sešas Swedbank filiāles darbosies arī 1. janvārī no plkst. 12 līdz plkst. 15. Šajā dienā filiāļu pakalpojumu klāsts vēl būs ierobežots, jo pirmajās janvāra dienās vēl turpināsies bankas procesu pārcelšana uz eiro.

Pārejas laikā bankomāti darbosies īpašā režīmā. Ar 30. decembri Swedbank bankomātus pakāpeniski sāks izslēgt, lai sagatavotu eiro ieviešanai, un šis process tiks pabeigts 31. decembrī plkst. 20. Pēc izslēgšanas bankomāti nedarbosies līdz 1. janvārim, jo atbilstoši likumam eiro valūtas nauda drīkst nonākt apgrozībā tikai pēc pārejas brīža.

Swedbank mājaslapā no 30. decembra būs pieejams bankomātu saraksts – tajā būs parādīts, kuri aparāti jau ir izslēgti līdz 1. janvārim un kuri vēl darbojas latu režīmā. 1. janvārī ap plkst. 1 naktī bankomāti tiks atkal ieslēgti, un no tiem varēs izņemt naudu jau eiro valūtā. Daļa naudas iemaksas bankomātu vēl divas nedēļas pēc 1. janvāra pieņems latus. Bankas kontā tie konvertēsies uz eiro pēc valsts fiksētā kursa. Uz šiem bankomātiem tiks izvietoti speciāli apzīmējumi.

Pēc pārejas uz eiro un darba atsākšanas Swedbank naudas izmaksas bankomāti līdz janvāra vidum izdos 10, 20 un 50 eiro banknotes. Sākot ar 14. janvāri, Swedbank naudas izmaksas bankomātos būs pieejamas arī 5 eiro banknotes.

Swedbank naudas iemaksas bankomātos pēc pārejas uz eiro jau no ieslēgšanas brīža varēs iemaksāt visu nominālu eiro banknotes. Naudas iemaksas bankomātos, kas pēc pārejas pieņems eiro, varēs iemaksāt visu nominālu un izlaidumu eiro banknotes. Savukārt naudas iemaksas bankomātos, kas janvāra pirmajās divās nedēļās vēl pieņems latus, varēs iemaksāt visu nominālu un izlaidumu latu banknotes.

Swedbank bankomāti, kuros ir apvienota gan banknošu iemaksas, gan izmaksas funkcija, pēc pārejas uz eiro pieņems un izsniegs tikai eiro banknotes. Šie aparāti no 1. janvāra turpmāk pieņems visu nominālu eiro banknotes, bet izsniegs 10, 20 un 50 eiro banknotes.

Nordea banka

Nordea bankomātu darbs tiks apturēts 31.decembrī 30 minūtes pirms pusnakts un jau neilgi pēc pusnakts bankomātos būs iespējams izņemt skaidru naudu – sākotnēji 10 un 50 nominālu banknotēs. Sākot no 2014.gada 2.janvāra bankomāti pakāpeniski tips papildināti ar 5 un 20 nominālu eiro banknotēm. Iemaksājot skaidru naudu iemaksas bankomātā gadu mijā, kartes konts tiks papildināts un iemaksātie naudas līdzekļi būs pieejami, taču kartes konta papildinājums konta izrakstā būs redzams no 2014.gada 2. janvāra. Maksājumu kartes darbosies bez izmaiņām līdz kartes termiņa beigām, un latu kartes konta atlikums, kā arī citi kartes limiti 1. janvārī automātiski konvertēsies eiro valūtā.

Maksājumi Nordea bankas Latvijas filiāles ietvaros, maksājumi starp saviem kontiem, kā arī maksājumi uz kredītkartes kontiem būs iespējami līdz 30. decembra pulksten 16. Ja maksājums tiks veikts pēc šī gada 30.decembra pulksten 16, tas izpildīsies, sākot no 2014.gada 2.janvāra, līdz ar maksājumu sistēmas darbības atjaunošanu.

Iekšzemes maksājumi latu valūtā internetbankā, telefonbankā un klientu apkalpošanas centros jāiesniedz līdz 30. decembra plkst. 13, taču steidzami maksājumi – līdz 30.decembra pulksten 15.30. Sagatavotie, bet neapstiprinātie latu maksājumi ar nākotnes izpildes datumu pēc 1. janvāra tiks automātiski konvertēti eiro valūtā.

SEB banka

Savukārt SEB bankas internetbanka un telebanka, SMS un e-Link pakalpojumi nebūs pieejami no 31.decembra plkst. 19 līdz 1. janvāra plkst.9. Ja pārskaitījums internetbankā vai telebankā jāveic uz kontu citā bankā, šis pakalpojums būs pieejams līdz 30.decembra plkst. 13.30. Savukārt pārskaitījumu SEB bankas ietvaros būs iespējams veikt līdz 31.decembra plkst.19.

SEB maksājuma kartes strādās bez pārtraukuma, izņemot maksājumu pieņemšanu interneta darījumos. Pirkumus ar maksājumu karti internetā nebūs iespējams veikt no 31.decembra plkst.19 līdz 1. janvāra plkst.9.

SEB izmaksas bankomātiem darbības pārtraukums paredzēts ļoti īss – bankomāti strādās vēl 31.decembrī līdz plkst. 23.30 – pusstundu līdz gadu mijai, kad tie tiks slēgti, lai varētu nodrošināt tehnoloģisko pāreju uz eiro. Vēlākais pusstundu pēc pusnakts šos bankomātus plānots atvērt klientiem lietošanai jau eiro valūtā.

Iemaksu/izmaksu bankomātiem, ar kuru palīdzību klienti var veikt skaidras naudas iemaksu kontā (61 no kopējā 241 bankomāta skaita), izslēgšanas periods būs nedaudz ilgāks – 20 bankomātus SEB banka plāno izslēgt 30.decembrī, bet atlikušo 41 bankomātu – 31. decembrī.

Rēķinoties ar to, ka gada pirmajās dienās iedzīvotāju rīcībā skaidrā naudā tomēr vairāk varētu būt lati, nekā eiro, tad janvāra pirmajās 14 dienās SEB bankas klienti iemaksu/izmaksu bankomātos varēs ieskaitīt savā kontā latus, bet visos bankomātos jau no 1. janvāra varēs izņemt eiro.

30.decembrī strādās visas SEB bankas filiāles no plkst.9 līdz plkst.16, izņemot tirdzniecības centrus, kas strādās ierastā kārtībā. 31.decembrī strādās visas filiāles no plkst.9 līdz plkst.15. 1. janvārī strādās Āgenskalna, Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Madonas, Rāznas, Rīdzenes, Talsu, Valmieras, Vidzemes filiāles – no plkst. 12 līdz plkst.15.

Nauda, kas atradīsies banku kontos, no latiem uz eiro pārejas naktī nomainīsies automātiski. Tas notiks pēc valsts oficiālā kursa un bez komisijas maksas.

Danske Bank

Danske Bank internetbankā pārtraukums saistībā ar eiro ieviešanu plānots no 30.decembra plkst.16 līdz 1.janvāra plkst.12. 30.decembris ir pēdējā diena, kad tiks izpildīti pārskaitījumi latos. Pēdējā karšu papildināšana šajā gadā notiks 30.decembrī plkst. 16. Kartes kontā šie līdzekļi būs pieejami attiecīgi plkst. 16:30. Nākamā kartes konta papildināšana notiks jau ar eiro - pirmajā jaunā gada darba dienā – 2.janvārī, plkst.9.

Tehniskais pārtraukums Danske Bank norēķinu karšu darbībā ieplānots dienu pirms gadu mijas – tas notiks 30.decembrī no plkst.23 un ilgs divas stundas.

DNB banka

DNB banka karšu norēķiniem un bankomātiem pārtraukums gadu mijā netiek plānots, tomēr drošības pēc banka iesaka nodrošināties ar nelielu daudzumu skaidras naudas pašām būtiskākajām nepieciešamībām. Internetbankas darbībā plānots pārtraukums no 31.decembra plkst.21.50 līdz 1.janvāra pēcpusdienai.

No 16.decembra līdz 3.janvārim DNB bankas lielākās filiāles darba dienās strādās par stundu ilgāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir pabeigusi 12 Latvijas banku jauno biznesa modeļu izvērtēšanu, ņemot vērā pieteiktās turpmākā biznesa stratēģijas, kā arī nākotnes risku ietekmi.

FKTK padome ir apstiprinājusi katrai bankai individuālu būtisko darbības rādītāju līmeni – kapitāla un likviditātes prasības, tāpat katrai bankai ir definēti individuāli uzraudzības pasākumi šim gadam.

Līdz ar šo lēmumu FKTK ir slēgusi banku individuālās uzklausīšanas periodu un pabeigusi uzraudzības dialogu ar 12 Latvijas bankām par jaunajām prasībām. Latvijas banku biznesa modeļu izvērtēšana notika saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) un FKTK īstenoto metodoloģiju jeb t.s. Uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesu (Supervisory Review and Evaluation Process – SREP).

Šajā procesā tiek noteikti banku darbībai nepieciešamie individuālie darbības rādītāji, kā arī, apkopojot uzraudzības procesā gūtos secinājumus, bankām tiek doti uzdevumi turpmākajam periodam, t.sk. ir paredzēta biežāka informācijas sniegšana un pārrunas par jauno biznesa modeļu ieviešanas procesu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankām būs jaunas prasības attiecībā uz aizņēmumiem, izsniegtajiem kredītiem, kas kredītiestādes padarīs drošākas un stiprākas, vienlaikus tiek veikti pasākumi, lai stiprinātu eirozonas valstu ekonomisko noturību un krīzes pārvarēšanas mehānismu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Eiropas Komisijas viceprezidents Eiro un sociālā dialoga, kā arī finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības jomā Valdis Dombrovskis. Viņš norāda, ka pārmaiņas ir neizbēgamas, jo tādu nepieciešamību diktē iepriekšējā ekonomiskā krīze, kas sāpīgi skārusi ne vienu vien ES dalībvalsti.

Latvijā pašlaik ir pieteikts finanšu sektora uzraudzības kapitālais remonts. Vai visā ES arī notiks kaut kas līdzīgs?

Banku sektorā ir jānodala divas uzraudzības sistēmas – prudenciālā un cīņa ar naudas atmazgāšanu. Eiropas banku sistēmas kapitālais remonts kontekstā ar prudenciālo uzraudzību ir veikts jau pirms 4-5 gadiem, kad tika izveidota banku savienība – vienoti noteikumi, vienots uzraudzības un noregulējuma mehānisms. 2016. gadā Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu paketi tālākai banku sektora stabilitātes nostiprināšanai. Likumdošanas darbs pie šīs banku paketes noslēdzās ar Eiropas Parlamenta balsojumu šī gada aprīlī. Tā bankām ES uzliek par pienākumu izpildīt starptautisko standartu (tā dēvētās Bāzeles) prasības. Ir noteikts ierobežojums – cik daudz bankas drīkst aizņemties naudu, lai aizdotu tālāk, tiek ieviesta prasība, kura faktiski bankas ierobežo īstermiņa aizdevumus izmantot ilgtermiņa kreditēšanai u.tml. Šo jauninājumu ieviešanas termiņi ir no 1,5 līdz 2 gadiem atkarībā no normas. Kamēr ES ievieš tikko nobalsotos standartus banku darbībā, tikmēr Bāzeles komiteja jau ir vienojusies par jauniem nosacījumiem un prasībām, kuras spēkā stāsies, sākot ar 2021. gadu, bet būs pārejas laiks līdz 2027. gadam. Eiropas Komisija jau ir uzsākusi konsultācijas par jauno standartu ieviešanu. Līdz ar šo prasību ieviešanu varēs sacīt, ka pēckrīzes regulējošais ietvars būs izveidots. Svarīgākie uzstādījumi – bankām jānodrošina lielākas kapitāla rezerves, lielāki likviditātes buferi, lai bankas varētu sekmīgi pārdzīvot iespējamus finanšu nestabilitātes vai tirgus turbulences periodus. Vienlaikus jāveic darbs pie tā dēvēto slikto kredītu īpatsvara samazināšanas, ir apstiprināts plāns slikto kredītu apmēra samazināšanai. Pašlaik ES vidēji slikto kredītu īpatsvars ir 3,3%, bet starp dalībvalstīm šis īpatsvars ir krasi atšķirīgs. Piemēram, Grieķijā slikto kredītu īpatsvars sasniedz 43,5% pēc summas, kam seko Kipra, Portugāle, Itālija, savukārt Latvijai – 6%, kas salīdzinājumā ar minētajām valstīm ir labs rādītājs, taču, vērtējot pret ES vidējo, arī Latvijai tā apmērs ir jāsamazina uz pusi. Ja prudenciālo jomu kontrolē Eiropas Centrālā banka, tad naudas atmazgāšanas uzraudzība ir valstu nacionālo kontroles dienestu pārziņā. Protams, cīņas ar naudas atmazgāšanu jomā (AML – anti money laundering) ir būtiski palielinātas prasības – ES direktīvu veidolā. Turklāt piektās ES AML direktīvas prasības vēl nav ieviestas, jo vēl nav iestājies attiecīgais termiņš. Ja izvirzītās AML prasības ES ir vienas no stingrākajām visā pasaulē, tad nacionālo kontroles dienestu uzraudzības līmenis varētu būt augstāks. Redzot situāciju ar daudzajiem naudas atmazgāšanas skandāliem ES dalībvalstīs, Eiropas Komisija nāca ar priekšlikumu dot lielākas tiesības Eiropas banku iestādei, kura varētu uzdot nacionālo valstu iestādēm īstenot noteiktus pasākumus, ja tiktu konstatēta šo iestāžu bezdarbība, vai īpašos gadījumos konkrētu banku sakarā arī rīkoties valstu kontrolējošo iestāžu vietā. Par šādu risinājumu salīdzinoši nesen ir panākta politiskā vienošanās, un Eiropas Parlaments to arī savā sesijā ir akceptējis, tagad notiek darbs pie tās iedzīvināšanas procedūrām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veids, kā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārvalda nekustamo īpašumu un nodrošina ar to valsts iestādes, Valsts kontrolei (VK) liek šaubīties, vai valsts intereses tiek vērtētas augstāk par valsts kapitālsabiedrības interesēm.

Latvijā Finanšu ministrija (FM) ir atbildīga par valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas politikas izstrādi. Tās dibinātā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" ir atpazīstamākais, bet ne vienīgais valsts nekustamā īpašuma pārvaldītājs valstī, informē VK.

Valsts kontrole veiktajā revīzijā konstatēja būtiskus trūkumus gan politikas veidošanā, gan arī īpašumu pārvaldīšanā. 2006.gadā pieņemtās Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcijas īstenošana noslēgusies jau 2020.gadā, bet no iecerētā sasniegta tikai daļa.

Valstij pieder liels skaits nekustamo īpašumu ar visdažādāko pielietojumu, un vienlaikus nekustamais īpašums ir viens no pamata resursiem, kas nepieciešams valsts institūciju funkciju veikšanai. Valsts kontroles veiktās revīzijas fokusā šoreiz bija VNĪ pārvaldīšanā esošie birojiem paredzētie valsts un VNĪ nekustamie īpašumi.

Komentāri

Pievienot komentāru