Aizraušanās ar tehnisko jaunradi mūža garumā Imantam Keišam ļāvusi izgudrot unikālu degvielas uzraudzības iekārtu.
Imants Keišs vada Latvijas Tehnoloģiskā centra biznesa inkubatora uzņēmumu Vizors, kas ir ieguvis trīs patentus iekārtai Supervisor un tehnoloģijai, kura nodrošina visaugstāko degvielas uzraudzības precizitāti. Par šo iekārtu, kam veltīti vismaz seši izpētes gadi, izgudrotājs ir gatavs stāstīt ilgi un plaši, lepojoties ar to, ka analogu tai pasaulē nav.
«Līdz šim ražošanas līdzekļi, kas patērē degvielu, ir tikuši ekspluatēti bez īpašas uzraudzības, jo reālo degvielas patēriņu kontrolēt nebija iespējams,» stāsta SIA Vizors direktors. «Vēl nesenā pagātnē degviela bija lēta, tāpēc arī nebija tik asas vajadzības tās precīzai uzraudzībai, domāšanai par patēriņu vai zudumiem. Tomēr jāatceras, ka degvielas tvertne ir apgrozāmo līdzekļu «seifs», caur kuru var izplūst miljons dolāru. Turpināt saimniecisko darbību bez uzraudzības ir vieglprātīgi.»
Pirmās uzraudzības tehnoloģijas bija vienkāršas piekaramās atslēgas pie tvertnes jau tajos laikos, kad degviela vēl bija gāzētā dzeramā ūdens cenā. Šīs atslēgas lika paši šoferi, atgādina Imants Keišs, uzsverot, ka uzraudzība nav vēlēšanās kādu apsūdzēt negodīgumā, bet galvenokārt līdzeklis darba efektivitātes celšanai.
Palīdz arī nejaušības
«Degviela ir tik mainīgs lielums, ka rūpnieciski vēl nav spēts precīzi atainot tās daudzumu tvertnē. Piemēram, mainoties temperatūrai, arī degvielas tilpums mainās. Lielajā dzelzceļa cisternā, kur ir 120 tonnu, temperatūrai mainoties par vienu grādu, tilpums mainās par 98 litriem.
Neviena mašīnu ražotājfirma nespēj precīzi izmērīt degvielas daudzumu kustīgā degvielas līmeņa tvertnē, tāpēc tās piedāvā noteikt dzinēja momentāno patēriņu, kuru iegūst no turp un atpakaļ plūdušās degvielas aprēķina. Cik degvielas tvertnē ieliets patiesībā, cik no tās noliets, — tā līdz šim ir bijusi tehniski neiespējama mērīšana kustīgai tvertnei. Savukārt mēs spējam to izmērīt pat kustībā un slīpumā līdz 20 grādiem,» skaidro Imants Keišs.
«Esam pārurbuši veselu izkrāvēju ar degvielas tvertnēm, kamēr sapratām, kā izmērīt un tikt pie rezultāta. Aviācijas institūta bibliotēkā atradu, ka līdzīgi kapacitātes mērījumi tikuši veikti jau 1954. gadā TU-104 lidmašīnai. Taču auto gaita nav tik līgana kā lidmašīnai, un vajadzīga daudz lielāka mērījumu precizitāte. Pētījām, kā piemērot šo metodi automobilim, kura gaitas svārstības ir daudz lielākas.
Šiem mērījumiem pamatā ir vienkāršais svārsta princips, bet prātā tas ienāca pavisam nejauši — braucot ar mašīnu un pamanot, kā pagriezienā uzvedas lukturītis ar ūdeni. Arī nejaušības dzīvē dažkārt dod rezultātu.»
Gurķoties nebija laika
Pati degvielas uzraudzības iekārta ir neliela melna kastīte, kas konstruēta tā, lai signāli pienāktu perfekti un bez traucējumiem. Daudz laika pavadīts, lai sameklētu atbilstošākās detaļas. Piemēram, vadi tiek pasūtīti Vācijā, firmā, kas strādā militārās aviācijas vajadzībām. «Sabojāt šo kastīti var vienīgi ar cirvi. Gadās jau, ka cirvis nejauši izkrīt no rokām un uzkrīt tieši virsū,» smejas izgudrotājs.
Pētījumos palīdzējusi arī sadarbība ar Rīgas Tehnisko universitāti un Latvijas Lauksaimniecības universitāti, kas ir Imanta Keiša paša alma mater. «Esmu beidzis Lauksaimniecības mehanizācijas fakultāti Jelgavā. Uzskatu, ka visa pamatā ir inženierzinātnes un fizika, kas man ir patikusi kopš skolas gadiem. Atceros, ka jau septītajā klasē skrēju strīdēties ar skolotāju par lidmašīnas cēlējspēku darbību. Bijām trīs klasesbiedri, kas aizrāvāmies ar fiziku. Pēc tam visi aizgājām mācīties uz Priekuļu tehnikumu, tik ļoti saistīja tehniskās lietas.»
Vēlāk vairāk nekā desmit gadi nostrādāti ar tehnisko sporta veidu komandām, sniedzot tehnisko atbalstu braucienos pa visu toreizējo Padomju Savienību. «Tā arī ir tehniskā jaunrade! Vajadzēja prast risināt problēmas, momentāni reaģējot dažādās situācijās. Piemēram, rallijā pēkšņi tiek pārrauts dzinēja atbalsta kronšteins, kas jāsametina, bet klāt tam netiek, jo izjaukt nav laika, sekundes iet. Saliekam divus elektrodus kopā, un ir trāpīts, mašīna aizbrauc un dabū trešo vietu. Ja būtu gurķojušies, vieta aizietu gar degunu. Šāda neordināru tehnisku risinājumu izgudrošana man likās ļoti interesanta, un bija arī labs treniņš.»
Patīk paķimerēties
Imantam Keišam vienmēr ir bijis jāstrādā gan ar rokām, gan galvu. «Man patīk paķimerēties. Savulaik pats pagrabā lēju arī virzuļus, kas bija nepieciešami sporta mašīnām un kurus tik viegli nevarēja dabūt. Ko tikai nav nācies darīt!»
«Esmu pamēģinājis arī pats braukt rallijā, taču tam vajadzēja pulka naudas, jo tehniskie sporta veidi visos laikos ir bijis ļoti dārgs prieks. Es to nevarēju atļauties, jo bija jādomā par savu septiņu bērnu uzturēšanu.»
Lai izdzīvotu un nopelnītu, ir darītas ļoti daudzas lietas, sākot ar baznīcu restaurēšanu un celtniecību un beidzot ar latviešiem tik populāro ziedu audzēšanu. «Biju meties arī zemniecībā. Man bija trīs traktori, mašīnas, Vidrižos nopirkti 100 hektāri zeme. Bet pagāja viens gads, otrs... redzēju, ka nekādas atdeves nebūs. Vēl šodien gaidu naudu par divām lielām cukurbiešu kravām, ko 1992. gadā aizvedu uz Jelgavu, un par 100 tonnām graudu Valmieras kombinātam.
Savas smagās mašīnas sāku izmantot piekabju vilkšanai. 1997. gadā veicām ap tūkstots reisu uz Krieviju. Esmu saņēmis arī asociācijas Latvijas Auto pateicību par ieguldījumu autopārvadājumu nozares sakārtošanā un godīga biznesa veicināšanā. Taču, kad sāku nodarboties ar pētījumiem, dažas mašīnai pārdevu, lai būtu līdzekļi, ko ieguldīt, bet vēlāk jau pārvadājumu biznesam nemaz vairs neatlika laika, pārdevu visu uzņēmumu, un pilnībā metos iekšā firmas Vizors attīstītajā inovācijā. Te esmu investējis jau vairākus simtus tūkstošu latu.»
Negrib atdot citiem
Piedāvājot savu iekārtu Latvijas tirgū, ir nācies saskarties ar to, ka cilvēki neuzticas Latvijā tapušām izstrādnēm, bet labāk pērk Taivānas ražojumus. Izgudrojumam ir tikai Latvijas patenti, jo, kā saka Imants Keišs, «ar ķīniešiem jau nevar izcīnīties». «Vairāk skatos uz austrumu tirgus pusi, Baltkrieviju un Krieviju, kur man jau ir sakari un iesākta sadarbība. Esam arī iztulkojuši savu programmu krieviski. Pieprasījums tur būtu, jo šāda uzraudzības iekārta atmaksājas 2—4 mēnešu laikā.»
Tomēr, lai ieviestu izgudrojumu ražošanā lielākās sērijās, ir vajadzīgi līdzekļi. «Es neesmu tik stiprs. Viss līdz šim nopelnītais tiek ieguldīts izpētē. Jārisina datu saglabāšanas, pārraidīšanas, programmēšanas uzdevumi, ir daudz dažādu tehnisku nianšu,» atzīst izgudrotājs. Patlaban, piemēram, tiek attīstītas tiešsaistes režīma iespējas iekārtas datu nolasīšanai.
«Eksporta atbalsta noteikumos ir paredzēts atbalsts ražošanas attīstībai, bet man vajadzīgās detaļas ražo Alfa — kāpēc šis konveijers būtu jāsagrauj? Man būtu nepieciešams atbalsts detaļu iepirkšanai, taču tas tiek uzskatīts par apgrozāmajiem līdzekļiem, kam atbalstu nepiešķir.»
Imants Keišs ir skeptisks arī attiecībā uz riska kapitāla piesaistīšanas iespējām. «Ir jau biznesa «eņģeļi», kas te lidinās, taču viņi saka — strādājiet zēni, bet raža būs mūsu. Kāpēc man visu atdot kaut kādam bagātajam onkulim? Labāk sēžu kā suns uz savas siena kaudzes. Turklāt esmu patriots un negribu atdot savu izgudrojumu ražošanai ārpus Latvijas.»
Bērni — vienīgā vērtība
Imanta Keiša vārdi par patriotismu neizskan tukši. «Vienmēr esmu interesējies par vēsturi, man allaž sāpējis latviešu tautas liktenis. Paša tēvs 11 gadus pavadīja Sibīrijā, un rados, gan no tēva, gan mātes puses, ir 13 kritušie. Tāpēc man ir tik daudz bērnu, četri dēli un trīs meitas, — lai būtu latvieši vietā. Gribas ieaudzināt patriotismu arī viņiem. Brīvajā laikā bieži braucam sakopt kritušo piemiņas vietas.
Uzskatu, ka bērni ir mūsu vienīgā vērtība. Kurš gan cits strādās Latvijas labā, ja ne viņi? Redzams taču, ka visās valstīs, kur nācies ievest svešu tautu darbaspēku, ir radušās problēmas. Manuprāt, valstij, pirmkārt, būtu jāiegulda izglītībā, bērnos un jauniešos, jo viņi būs tie, kas veidos Latviju. Diemžēl pie mums par jauno paaudzi nedomā, gluži otrādi — izturas ar cinismu.»
Vizītkarte
Imants Keišs
SIA Vizors direktors
Dzimis 1948. gadā Jaunpiebalgā
Izglītība Latvijas Lauksaimniecības universitāte
Darba pieredze Rīgas autobusu parka kustības dienesta vadītājs, DOSAAF tehnisko sporta veidu kluba mehāniķis, autopārvadājumu firmas ATP Virši vadītājs
Vaļasprieks ceļošana, laika pavadīšana ar saviem 7 bērniem un 5 mazbērniem
Latvija var — televīzijā
Tikšanās ar Latvija var varoņiem — katru pirmdienu Latvijas televīzijas 1. programmā plkst. 22:25, ar atkārtojumu otrdienās plkst. 13:20.
8. decembra raidījuma varonis ir Alvis Brāzma, Eiropas Bioinformātikas institūta nodaļas vadītājs Kembridžā. Viņa vadībā tiek vākti un analizēti pasaules laboratoriju eksperimentos iegūtie dati par cilvēka genomu.
15. decembrī iepazīsimies ar Egonu Medni, kura dibinātā un vadītā Elko Grupa 15 gadu laikā no nulles ir attīstījusies par Latvijas lielāko uzņēmumu. Pamatbiznesā nopelnīto viņš iegulda Dikļu pils attīstībā.