Ārvalstu investoru šķirošana nekustamā īpašuma jomā pēc deguniem (pases) ir izdevīgs bizness politiķiem Latvijā, jo īpaši priekšvēlēšanu gaisotnē
Tas tāpēc, ka daļai ārzemju investoru, kuri vēlēsies iegūt termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā, varētu tikt izvirzītas papildu prasības (vairāk jāiegulda vai arī jāsamaksā vēl kāds papildu maksājums valsts kasē). Savukārt par citu ārzemnieku pirkumiem, izņemot atsevišķus īpatņus, neviens neliksies ne zinis.
Termiņuzturēšanās atļaujas apmaiņā pret nekustamo īpašumu iegādi bija un arī būs politiķu uzmanības degpunktā, visticamāk, visu 2014. gadu, jo ir paredzētas gan Eiroparlamenta, gan arī Saeimas vēlēšanas. Vēlētāju piesaistīšanai ir vajadzīga karsta tēma, uz kuras rēķina var zvejot balsis, un termiņuzturēšanās atļauju jautājums par tādu faktiski jau ir kļuvis. Politiķi gan tieši, gan netieši jau ir sākuši šo jautājumu izmantot savā politiskās pievilināšanas procesā. Vieni priecājas, ka tikuši vaļā no nelikvīdiem īpašumiem (atguvuši naudu, kas tērēta to iegādei), otri bažījas par vienas kategorijas ārzemniekiem izsniegtajām termiņuzturēšanās atļaujām un to iespējamo ietekmi uz Latviju. Šķiet, aptuveni 7400 ārzemnieku, kuri termiņuzturēšanās atļaujas saņēmuši par ieguldījumiem Latvijā, nevarētu būtiski mainīt Latvijas valsts politisko nostāju, kaut arī vairākums no tiem ir investējuši nekustamajā īpašumā. Jā, šis īpašums ir Rīgā (Vecrīgā), Jūrmalā un Pierīgā, reģionos nav un nav arī nekādu indikatoru, kas liecinātu, ka situācija varētu mainīties. Bet kas nekustamos īpašumus pērk reģionos? Ak, jā, tie taču nav tie investori, kuriem vajadzētu termiņuzturēšanās atļaujas, un viņi tā īsti politiķus neinteresē.
Protams, tautas priekšstāvjiem ir dots mandāts pieņemt konkrētus lēmumus, un viņi var nekustamo īpašumu pircējiem – investoriem no austrumiem – pacelt darījumu latiņu un pielikt vēl konkrētu valsts nodevu, lai tie varētu saņemt termiņuzturēšanās atļauju. Vai viņi būs gatavi maksāt, tas vēl nav zināms, taču nauda jau tiek skaitīta. Tomēr, lai arī cik paradoksāli tas skanētu, kopš krīzes Latvijā graustus no iznīcības Vecrīgā glābjot tie investori, kuriem ir bijusi vajadzīga šī termiņuzturēšanās atļauja. Varbūt vajadzēja pamest namus likteņa varā – lai tie pēc iespējas ātrāk sabruktu?!
Dīvaini, ka šādiem investoriem daļa politiķu grib noteikt augstāku latiņu, kaut arī nav nedz dzirdēts par investoru rindām, nedz arī tādas ir manītas.
Tieši tāpēc šķiet, ka Latvijas politiķi, priekšvēlēšanu nirvānas apreibināti, ar strauju prasību latiņas pacelšanu faktiski rīkosies citu valstu interesēs, kas ir konkurentes šādu investoru piesaistē. Jā, bet varbūt vienkārši visi grausti tikuši pie saimniekiem un šādus nekustamo īpašumu eņģeļus vienkārši vairs nevajag. Tikpat labi var pieņemt, ka politiķi ar savu lēmumu no letes nekustamo īpašumu tirgū var likt noņemt tos īpašumus, kuru vērtība būs mazāka par politiķu noteikto – faktiski dārgo īpašumu īpašnieki Pierīgā iegūs priekšrocības salīdzinājumā ar tiem, kuriem ir, nosacīti dēvējot, daudz lētāki īpašumi (ja šitos pirksiet, tad termiņuzturēšanās atļauju nesaņemsiet). Šādā gadījumā tas jau vairāk varētu atgādināt kaut ko citu – kā ar politiķu (iespējams, pat pašiem to nesaprotot) rokām no trases noņemt konkurentus.
Nekustamo īpašumu atšķirībā no uzņēmuma nevar ne pārcelt, ne arī aizvest uz citu valsti, tāpēc situācijā, kad dārgu graustu ir gana, Latvijas politiķiem, pirms viņi pieņem konkrētu lēmumu šajā jomā, nebūtu par sliktu ar skaidru galvu iepazīties ar citu valstu pieredzi šo jautājumu risināšanā, jo neba jau Latvija ir pirmā un vienīgā valsts, kurā kaut kas tāds pastāv.