Sieviešu ekonomiskās aktivitātes līmenis Latvijā par 4,9 procentpunktiem pārsniedz vidējo sieviešu ekonomiskās aktivitātes līmeni Eiropas Savienībā (ES). 2015. gadā Latvijā tas bija 63,2 %, kamēr ES – vidēji 58,3%.
Ekonomiski neaktīvo sieviešu īpatsvars Latvijā bija zemāks nekā vidēji ES (2015. gadā attiecīgi 36,8 % Latvijā un 41,7 % ES), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) un Eurostat dati.
Gan Latvijā, gan ES nepilnu darba laiku biežāk izvēlas strādāt sievietes. 2015. gadā Latvijā 10,8 % nodarbināto sieviešu strādāja nepilnu darba laiku, taču ES šādu sieviešu īpatsvars bija 3 reizes augstāks – 32,6 %.
Latvijā sievietes pamatdarbā vidēji nedēļā strādāja par 4,5 stundām vairāk nekā sievietes vidēji ES (pērn Latvijā – 37,4 stundas, bet ES – 32,9 stundas), savukārt vīrieši strādāja gandrīz tikpat, cik vīrieši vidēji ES (pērn Latvijā – 39,2 stundas, bet ES – 39,4 stundas).
Gan Latvijā, gan ES raksturīgi, ka noteikta veida profesijās un nozarēs pārsvarā strādā viena dzimuma personas. Latvijā augsts sieviešu īpatsvars ir izglītībā, veselībā un sociālajā aprūpē, bet vīriešu pārsvars ir būvniecībā. Sievietes galvenokārt ir nodarbinātas tādās profesiju pamatgrupās kā pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki (pērn 75,3 % no pamatgrupā nodarbinātajiem) un zemākā līmeņa biroju darbinieki (74,1 %). Savukārt tipiskākās vīriešu profesijas Latvijā ir mašīnu, iekārtu operatori un izstrādājumu montieri (92,4 %) un kvalificēti strādnieki un amatnieki (83,6 %).
Latvijā līdzīgi kā citās ES valstīs sievietes vidēji nopelna mazāk nekā vīrieši. 2015. gadā sieviešu vidējā bruto mēnešalga bija par 16,2 % zemāka nekā vīriešu. Vairums sieviešu strādā zemu atalgotās nozarēs – izmitināšanas, ēdināšanas un sadzīves pakalpojumu uzņēmumos, mākslas un izklaides nozarē, tirdzniecībā, veselības un sociālās aprūpes iestādēs.