Ražošana

Latvijā ražoti celtņi iekaro Eiropu

Rikon,25.03.2025

Jaunākais izdevums

Viens no straujāk augošajiem eksportētājiem pēc TOP500 datiem 2023. gadā Rikon AS pērn apgrozījumu palielinājis par trešdaļu, bet šogad to grasās palielināt vēl divas reizes, Dienas Biznesam apstiprināja uzņēmuma ekonomikas direktore Alīna Deimonta.

2023. gadā Rikon AS apgrozījums sasniedza 10,2 miljonus eiro un peļņa bija 315 tūkstoši eiro, bet 2024. gada provizoriskie apgrozījuma rezultāti ir 15 miljoni eiro un peļņa 600 tūkstoši. Savukārt 2025. gadā vismaz apgrozījuma rezultāti varētu dubultoties, ievērojot plānoto ražošanas apjomu pieaugumu. Dienas Biznesa izdevumā TOP500, kurā apkopoti 2023. gada tautsaimniecības rezultāti, Rikon AS ierindojas straujāk augošo eksportētāju TOP.

Nākošgad dubultos ražošanas apjomu

2024. gadā Rikon veiksmīgi realizēja līgumus Gruzijā, Uzbekistānā, Kazahstānā, Spānijā un Bosnijā un Hercegovinā. 2025. gadā Rikon plāno pabeigt projektus Turcijā un Slovākijā, kā arī atkārtotu pasūtījumu no Spānijas valsts dzelzceļa operatora ADIF 3 A-RMG (automātiskie portālceltņi), kas Rikon ierindos starp nedaudzajiem uzņēmumiem ar pieredzi pilnībā automātisko celtņu piegādē. Kopumā 2025. gadā RIKON piegādās 12 celtņus, vairāk nekā divkāršojot ražošanas apjomu salīdzinājumā ar 2024. gadu. Jāatzīmē, ka celtņi atšķiras atkarībā no projekta. "Katrs klients vēlas kaut ko atšķirīgu, un tam ir atšķirīgas prasības attiecībā uz celtņu specifikācijām. "Katrā projektā celtņi atšķiras pēc izmēra, celtspējas un citiem parametriem. Rikon vienmēr cenšas pielāgoties klienta vēlmēm," saka Alīna Deimonta.

Pieprasījums diktē sortimentu

AS "Rikon" ražo portālceltņus un konteinera celtņus Rīgas brīvostas teritorijā, vēsturiskā rūpnīcā, kas būvēta pagājušā gadsimta 70-tajos gados. Aktīvā celtņu komponentu ražošana sākās ap 1991. gadu, bet 2018. gadā Rikon AS uzsāka pilna cikla ražošanu - no celtņa projektēšanas līdz uzstādīšanai ostā.

Pēc praktiskā tirgus pieprasījuma šobrīd rūpnīcā pārsvarā ražo portālceltņus ar dažādu specializāciju. Piemēram, populāri ir RMG konteineru celtņi, kurus izmanto efektīvai konteineru pārkraušanai novietņu laukumos vai konteineru termināļos. Šādu celņu pierasījums ir gan Spānijā, gan Uzbekistanā, gan Slovākijā. Proti, nav būtiski, ka valstī nav lielu jūras ostu, konteineru pārkraušana notiek un celtņi tam nepieciešami.

Teorētiski Rikon var ražot celtņus ne tikai Dievidu valstīm, bet arī ostām galējos Ziemeļos, darbam pie ļoti zemām temperatūrām, tomēr patlaban pasūtījumu šajā segmentā nav.

Eksporta uzvaras un ambīcijas

"Vācijas tirgus mums ir īpašs izaicinājums, jo tajā darbojas četri lielākie Eiropas celtņu ražotāji, kurus mēs uzskatām par saviem konkurentiem. Vācijā mums ir pirmais projekts, kuru realizēsim 2026. gadā. Jau šobrīd tas ir uzsākts. Projektēšana un ražošana aizņem pusotru līdz divus gadus" – stāsta A. Deimonta. Lai nodrošinātu darbu turpmākajos gados, Rikon piedalās visos iespējamajos konkursos Eiropā, lai iegūtu jaunus pasūtījumus.

Nākotnes mērķa tirgi ir Francija, Maroka un Itālija, jo šajās valstīs ir attīstītas ostas un liels celtņu pieprasījums. Francijas tirgū Rikon jau ir pieredze. 2021. gadā celtņi tikuši piegādāti Marseļas ostai un projekts noslēdzies veiksmīgi.

Eiropas Savienības valstis ir kompānijas bāzes tirgus un Maroka kā merķtirgus šobrīd ir vienīgā valsts ārpus ES, tomēr tālākā perspektīvā Rikon pārdevēji ir gatavi raudzīties tālāk - uz Amerikas ostām.

Jauns dizains globālajam tirgum

Jautāts, vai tiek veikti kādi pasākumi, lai palielinātu zīmola starptautisko atpazīstamību, Deimonta uzsvēra, ka tikko ir pabeigta uzņēmuma jaunā zīmola izveide. "Savā ziņā tā ir uzņēmuma zīmola maiņa, jo zīmola maiņa nozīmē daudz un prasa ieguldījumus mārketingā," uzsvēra Deimonta, piebilstot, ka tuvākajos gados plānots ieguldīt līdzekļus ražošanas telpu paplašināšanā un modernizācijā Rīgā, Tvaika ielā 68B.

https://www.rikon.lv

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #12

DB,25.03.2025

Dalies ar šo rakstu

Baltijas enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo būtiskas pārmaiņas, ko virza trīs galvenie attīstības virzieni - decentralizācija, digitalizācija un dekarbonizācija, uzsver Agris Veliks, ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 25.marta numurā lasi:

Statistika

Mājokļu cenu pieaugums apsteidz inflāciju

Tēma

Latvija - valsts sektora vadītāju labklājības zeme

Ilgtspējas prasības

Ilgtspējas ziņojums no ekonomikas izņems daudzus miljonus eiro. Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis

Uzņēmējdarbība

4,6% uzņēmumu dzīvo bez amatpersonām

Ražošana

Latvijā ražoti celtņi iekaro Eiropu

Darba tirgus

Darba ņēmēju skaits negaidīti atkrīt līdz Covid pandēmijas laika līmenim

Portrets

Ieva Jāgere, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktore

Brīvdienu ceļvedis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien paziņoja par 25% muitas tarifa noteikšanu ārvalstīs būvētiem automobiļiem un vieglajām kravas mašīnām, kas stāsies spēkā 2.aprīlī.

Domājams, ka šis lēmums uzkurinās saspīlējumu attiecībās ar ASV tirdzniecības partneriem, pirms nākamnedēļ stāsies spēkā muitas tarifi arī citām precēm.

"Tas, ko mēs darīsim, būs 25% tarifa noteikšana visiem automobiļiem, kas nav ražoti Savienotajās Valstīs. Ja tie ražoti Savienotajās Valstīs, nebūs nekāda tarifa," sacīja Tramps Baltajā namā.

Jaunais tarifs papildinās jau esošos tarifus šīm precēm.

Tramps kopš atgriešanās prezidenta amatā janvārī jau ir noteicis tarifus importam no ASV tirdzniecības partnerēm Kanādas, Meksikas un Ķīnas, kas stājās spēkā 4.martā, kā arī 25% tarifu tērauda un alumīnija importam.

Tomēr Tramps 5.martā paziņoja, ka ASV uz vienu mēnesi atbrīvo no muitas tarifiem automobiļu importu no Kanādas un Meksikas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas elektroenerģijas sistēmu sinhronizāciju ar Eiropu ir pilnīgi pareizs solis, bet desinhronizācijas izmaksas ietekmēs visus un no jūlija maksājumos par elektroenerģiju tiks ieviestas divas jaunas komponentes, intervijā stāstīja "AJ Power" valdes priekšsēdētājs Roberts Samtiņš.

Viņš skaidroja, ka pēc elektrotīkla sinhronizācijas ar Eiropu AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) radīsies izmaksas, kas ir saistītas ar rezerves jaudu uzturēšanu. Atbilstoši normatīviem izmaksas, kas ir saistītas ar rezerves jaudu uzturēšanu, ir plānots pārlikt uz gala lietotājiem caur elektroenerģijas tirgotājiem. Līdz ar to no 1.jūlija maksājumos par elektroenerģiju tiks ieviestas divas jaunas komponentes.

Tostarp Samtiņš norādīja, ka viena tiks attiecināta visam elektroenerģijas patēriņam un būs apmēram trīs eiro par megavatstundu (MWh). Savukārt otra tiks attiecināta elektroenerģijas tirgotājiem un tiks pielīdzināta to nebalansa apmēram jeb atšķirībai starp plānoto un fiziski sistēmā nodoto vai no tās saņemto elektroenerģijas daudzumu noteiktā intervālā, kuru katrs tirgotājs radīs. Tas varētu būt apmēram 40 eiro par MWh par katru nebalansa vienību.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Estlink 2 atslēgums nekādā veidā nav ietekmējis Baltijas plānus attiecībā uz sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu, un šobrīd mēs esam pilnībā gatavi šim procesam, norāda Rolands Irklis, AS Augstsprieguma tīkls (AST) valdes priekšsēdētājs.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ir skaidrs signāls, ka Baltijas ārējās drošības riski ir ļoti augsti un atrašanās vienotā elektrotīklā ar Krievijas un Baltkrievijas operatoriem potenciāli apdraud Baltijas valstu energoapgādes drošumu, teic R.Irklis. Šobrīd Baltijas valstis ir izdarījušas visu iespējamo, lai veiksmīgi sinhronizētos ar kontinentālo Eiropu, taču tajā pašā laikā mēs nevaram noliegt, ka pastāv varbūtība, ka no Krievijas vai Baltkrievijas puses varētu būt kādi mēģinājumi šo procesu iztraucēt. Estlink 2 pārrāvums ir viens no indikatoriem, kas liecina, ka Krievija, iespējams, mēģina ietekmēt Baltijas valstu elektroapgādes drošumu un nepārtrauktību, līdz ar to brīdis, kad mēs atslēdzamies no BRELL, nes līdzi papildus riskus, teic AST valdes priekšsēdētājs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot Rīgas Svētā Pētera baznīcas atjaunošanas ieceri, kam Vācijas parlaments atvēlējis vairāk nekā 33 miljonus eiro, dievnamam jākļūst par daudzveidīgi izmantojamu, sabiedrībai atvērtu kultūras baznīcu.

Līdztekus reliģiskajai darbībai tiek plānota jaunu telpu izveide izstāžu, koncertu, konferenču rīkošanai, tiks atjaunots baznīcas tornis un ērģeles, taču projekta tālākai virzībai jārisina zemes piederības jautājums, ceturtdien baznīcas organizētajā preses konferencē sacīja Andris Kronbergs, viens no Sv. Pētera baznīcas rekonstrukcijas projekta autoriem, SIA "Arhis Arhitekti" valdes loceklis.

Baznīcas jaunais īpašnieks, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas un Vācu Svētā Pētera draudzes nodibinājums, kopš baznīcas pārņemšanas no Rīgas domes 2022.gadā ir daudz paveicis baznīcas sakārtošanā - restaurēta fasāde, hermetizēti logi, atjaunots galvenās ieejas portāls u.c. Taču, lai baznīcu attīstītu atbilstoši Saeimas īpaši pieņemtajam Sv. Pētera baznīcas likumam, tiek plānota virkne pārveidojumu atbilstoši baznīcas jaunajām funkcijām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena otrdien brīdināja par Eiropas Savienības (ES) aizvien pieaugošo ekonomisko konfliktu ar jaunā ASV prezidenta Donalda Trampa administrāciju.

"Nav citu pasaules ekonomiku, kas būtu tik integrētas kā mēs," Davosā notiekošajā ikgadējā Pasaules ekonomikas forumā sacīja Leiena.

"Eiropas uzņēmumi ASV nodarbina 3,5 miljonus amerikāņu, un vēl miljons darbavietu Amerikā ir tiešā veidā atkarīgas no tirdzniecības ar Eiropu," norādīja Leiena.

Savā priekšvēlēšanu kampaņā Tramps bija minējis ieceri noteikt jaunus tarifus 10-20% apmērā ES preču importam. Tramps cer, ka augstāki tarifi preču importam ASV palīdzēs atbalstīt vietējās nozares.

Leiena savā runā ceturtdien neminēja Trampa vārdu, taču uzsvēra dziļās saiknes starp abām ekonomikām.

"Abām pusēm uz spēles likts ļoti daudz," sacīja EK prezidente, piebilstot, ka tirdzniecības apgrozījums starp ES un ASV veido 1,5 triljonus ASV dolāru gadā jeb 30% no globālās tirdzniecības.

Enerģētika

Baltijas valstu pieslēgšanās Eiropas vienotajam energotīklam ir brīvība no draudiem un šantāžas

LETA/BNS,10.02.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu elektrotīklu pieslēgšanās Eiropas vienotajam energotīklam ir brīvība no draudiem un šantāžas, svētdien pavēstīja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

"Šodien mēs veidojam vēsturi. Mēs savienojam Baltijas valstis ar kontinentālās Eiropas elektrotīklu. Tiek demontētas elektrolīnijas, kas mūs savienoja ar Baltkrieviju un Krieviju. Šī elektrolīniju maiņa, kas savienoja jūs ar naidīgiem kaimiņiem, kļūs par pagātni," preses konferencē Viļņā sacīja Leiena.

"Tā ir brīvība no draudiem, šantāžas," piebilda EK prezidente.

Viņa uzsvēra, ka Baltijas valstis ilgi pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā brīdināja Eiropas Savienību (ES) par to, "ka Krievijas gāzei ir slēpta atkarības cena".

"Tagad visa ES pakāpeniski atsakās no Krievijas fosilā kurināmā - šis ir jauns laikmets," teica Leiena.

Viņa sacīja, ka šodien ir jārunā ne tikai par ekonomisko, bet arī par plašāku kontinenta drošību, un nesenie bojājumi, kas nodarīti zemūdens kabeļiem Baltijas jūrā, ir kaut kas tāds, ko nedrīkst ignorēt.

Enerģētika

Elektroenerģijas pārvades tīklam pieslēgs Latvijā pirmo sinhronā kompensatora staciju

LETA,09.01.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grobiņā elektroenerģijas pārvades tīklam šodien tiks pieslēgta Latvijā pirmā sinhronā kompensatora stacija, informēja AS "Augstsprieguma tīkls" (AST).

Pasākumā, kas sāksies plkst.11, piedalīsies klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS), ASV vēstnieks Latvijā Kristofers Robinsons, AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis, Liepājas pašvaldības domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš ("Liepājas partija"), Dienvidkurzemes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Aivars Priedols (ZZS), kā arī "Siemens Energy" Ziemeļvalstu un Baltijas valstu viceprezidents Joakims Lāgerholms.

Lai nodrošinātu stabilas frekvences uzturēšanai nepieciešamo inerci energosistēmā, kā arī īsslēguma jaudu relejaizsardzību darbībai un saules, vēja elektrostaciju drošai pieslēgšanai, Latvijā, kā arī Lietuvā un Igaunijā tiek uzstādīti sinhronie kompensatori - trīs katrā valstī.

Lauksaimniecība

Zemnieku saeima aicina aizstāvēt lauksaimniecības nozari Eiropadomē

Db.lv,20.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrība “Zemnieku saeima” aicina Latvijas Republikas Ministru prezidenti Eviku Siliņu Eiropadomes sanāksmes laikā, kas notiks 20. un 21. martā, aizstāvēt lauksaimniecības nozari kā vienu no Eiropas attīstības pamatprincipiem, iestājoties par Kopējo lauksaimniecības politiku kā atsevišķu politiku ar atsevišķu, Eiropas Savienības (ES) līmenī noteiktu budžetu.

Lai gan Eiropas Komisijas jaunākās iniciatīvas atzīst lauksaimniecības stratēģisko lomu, kā arī ES Padomes un Komisijas vadlīnijās 2024. – 2029. gadam uzsvērts lauksaimnieku ieguldījums Eiropas sabiedrībā un ekonomikā, biedrība “Zemnieku saeima” ir nobažījusies par ierosinājumu apvienot Kohēzijas un Kopējās lauksaimniecības politikas programmas vienā finansējuma sadales mehānismā, izveidojot vienotu ES fondu. Šī gada februārī Eiropas lauksaimniecības un lauksaimniecības kooperatīvu organizācija “Copa-Cogeca””, kuras biedri ir arī Latvijas lauksaimnieku organizācijas, kopā ar 28 citām ES līmeņa lauksaimniecības un pārtikas nozares organizācijām nosūtīja ES vadībai vēstuli par šī priekšlikuma riskiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd un tuvākajā nākotnē enerģētikas tirgū veidojas pieprasījums pēc elektroenerģijas uzkrāšanas jeb BESS tehnoloģijām. Līdzīgi kā savulaik ar saules enerģiju un elektromobilitāti – šis ir stratēģiski jauns Latvenergo biznesa virziens, lai kļūtu par vadošo spēlētāju Baltijas BESS tirgū.

Tādēļ Latvenergo ģenerācijas portfelī līdzās hidroelektrostacijām (uzstādītā elektriskā jauda ~ 1550 MW), termoelektrostacijām (ap 1050 MW) un attīstībā esošajām saules un vēja enerģijas jaudām plānojam izbūvēt BESS, kas nodrošinās sinerģiju ar Latvenergo ģenerācijas un pārdošanas portfeli. Tas nodrošinās arī efektīvāku elektroenerģijas tirgus darbību un stabilāku cenu dinamiku ilgtermiņā, kā arī pieejamāku elektrību klientiem, veicinās tautsaimniecības konkurētspēju un stiprinās apgādes drošumu.

Apliecinot stratēģisko apņēmību būt vadošajam atjaunīgās enerģijas komersantam Baltijas valstīs, koncerns plāno investēt akumulatoru elektroenerģijas uzkrāšanas sistēmu tehnoloģijās, līdz 2030. gadam uzstādot 250 MW jaudu ar 500 MWh ietilpību. Pirmo BESS projektu realizācija tiek veikta Latvijā un Latvenergo ražotnēs – sākot ar mazāka mēroga BEES Rīgas TEC-1 un turpinot ar lielākiem uzglabāšanas risinājumiem, tostarp pie Rīgas HES un pie Rīgas TEC-2. Pēdējos projektos šobrīd norit iepirkums un piegādātāju atlase. Turpmākie projekti tiks rūpīgi izvērtēti, lai stratēģiski izvietotu uzglabāšanas jaudas visā Baltijā, nodrošinot maksimālu ieguvumu apgādes drošumam un klientiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

NATO sabiedrotajiem Eiropā ir jādubulto savi izdevumi aizsardzībai, jo ASV līdz šim ir uzņēmušās pārāk lielu atbildības daļu, paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.

"Es piekrītu ASV apgalvojumiem, ka šobrīd slogs ir sadalīts netaisnīgi, ASV sedz lauvas tiesu NATO budžeta sloga, tāpēc Eiropai būtu jāiegulda vismaz divreiz vairāk nekā tagad," Nausēda teica žurnālistiem piektdien Viļņā.

Viņš sacīja, ka ar cerību un ticību gaida NATO samitu Hāgā šovasar.

"Es domāju, ka mums izdosies stiprināt NATO, mums izdosies visiem uzņemties taisnīgu sloga daļu," pārliecību pauda Nausēda.

ASV prezidents Donalds Tramps, kurš pirms mēneša atgriezās Baltajā namā, jau savā pirmajā amata termiņā mudināja sabiedrotos Eiropā straujāk palielināt aizsardzības izdevumus, taču ASV līdera retorika ir pastiprinājusies kopš viņš novembrī tika atkārtoti ievēlēts amatā.

Enerģētika

Demontējot elektrolīnijas uz Krieviju un Baltkrieviju, Lietuvā atbrīvosies 900 hektāru zemes

LETA/BNS,24.02.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijas ar kontinentālo Eiropu Lietuvā demontējot vairs nevajadzīgās elektrolīnijas, kas tās elektrotīklu savienoja ar Krieviju un Baltkrieviju, atbrīvosies aptuveni 900 hektāru zemes, pirmdien paziņoja Lietuvas enerģētikas ministrs Žīgimants Vaičūns.

"Šiem darbiem ir arī simboliska nozīme, bet ir arī praktiskas lietas. Pēc līniju demontāžas un balstu nojaukšanas atbrīvosies ievērojama zemes platība - aptuveni 900 hektāru. Šo zemi bez ierobežojumiem varēs izmantot gan lauksaimnieki, gan citiem mērķiem," žurnālistiem Vilkavišķu rajonā sacīja Vaičūns.

Pēc viņa teiktā, visas elektrolīnijas ar Krieviju un Baltkrieviju plānots demontēt aptuveni pusotra gada laikā, tiks nojaukti vairāk nekā 540 elektrlīniju balsti, demontēti aptuveni 230 kilometri vadu.

Pēc Vaičūna sacītā, daļa no demontētās infrastruktūras, kas ir labā stāvoklī, piemēram, izolatori, tiks atdoti Ukrainai.

Lietuvas elektropārvades sistēmas operatora "Litgrid" vadītājs Roks Masjulis norādīja, ka Ukrainas enerģētikas uzņēmumiem pastāvīgi tiek piedāvāts nodot iekārtas, kas Lietuvai nav vajadzīgas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas uzņēmums Rolls-Royce Solutions GmbH (Rolls-Royce) ir piegādājis visas iekārtas elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu (BESS – Battery Energy Storage System) izveidei AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) apakšstacijās Rēzeknē un Tumē.

Bateriju sistēmas nodrošinās sinhronizācijas režīmam ar Eiropu nepieciešamas ātrdarbīgās un automātiski aktivizējamās frekvences regulēšanas rezerves, kas tuvākajos trīs gados ļaus samazināt sistēmas balansēšanas izmaksas prognozējoši par 60 miljoniem eiro.

Turpmāko mēnešu laikā turpināsies iekārtu un pašu bateriju uzstādīšana un apsaiste BESS stacijās, kuru kopējā jauda būs 80 megavati (MW) un ietilpība - 160 megavatstundas (MWh). Elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas (BESS) projektam ir iegūts ievērojams Eiropas fondu līdzfinansējums vairāk nekā 85% apmērā, tāpēc uz elektroenerģijas pārvades tarifu attiecināmās izmaksas ir niecīgas (mazākas par 1%), bet ieguvumi patērētajiem tuvāko trīs gadu laikā ir mērāmi ap 60 miljoniem EUR.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prasība uzņēmumiem obligāti sagatavot ilgtspējas ziņojumus atbilstoši Eiropas ilgtspējas standartam, kas iekļauj vides, sociālās atbildības, cilvēktiesību un dažādus pārvaldības aspektus, vidēji vismaz par 3 līdz 5 miljoniem eiro palielinās izmaksas, tādējādi samazinās konkurētspēju, vienlaikus tas atspoguļosies preču pakalpojumu cenās patērētājiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Viņaprāt, pašreizējos sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos un faktiskās recesijas situācijā papildu izmaksu paaugstināšana ir nepieņemama greznība, kurai nebūs taustāmas jēgas, bet tieši pretēji -biznesam atņemta nauda investīcijām, bez kurām nav iespējama izaugsme.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija ar Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas prasību izpildi?

Pretīga. Kāpēc? Tāpēc, ka īsti neviens vairs nespēj pateikt, kā rīkoties, jo no vienas puses prasības ir spēkā un tās ir jāpilda, no otras puses jau ir izskanējusi iecere tās mainīt. Pirmsākums ir meklējams 2023. gada 5. janvārī, kad spēkā stājās Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra direktīva, ar kuru tika mainīti nosacījumi attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu. Šo jauno prasību ieviešanai dalībvalstīs noteikts termiņš - 2024. gada 6. jūlijs. Savukārt Latvijā 2024. gada 26. septembrī Saeimā pieņemts Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums un ar to saistītie grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Grāmatvedības likumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā, Kredītiestāžu likumā, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā, Privāto pensiju fondu likumā, Revīzijas pakalpojumu likumā. Proti, šie normatīvie akti paredz, ka prasība gada pārskata vadības ziņojumā ietvert ilgtspējas ziņojumu no 2024. gada 1. janvāra attieksies uz uzņēmumiem, kuriem jāsagatavo nefinanšu ziņojumi, turklāt tiem ir sabiedriskās nozīmes struktūras ar vairāk nekā 500 darbiniekiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir ļoti laba vide, kur ražot mājas. Tas, ko vadošie kokapstrādes uzņēmumi dara, ir apsveicami. Jo vairāk mēs pievienojam vērtību kokam, jo labāk. Arī es vēlos iet tajā virzienā, lai pēc iespējas vairāk izmantotu kokmateriālu, ražotu mājas un eksportētu tās visā pasaulē, saka koka māju ražošanas uzņēmuma MyCabin dibinātājs un vadītājs Ģirts Draugs.

Uzņēmums MyCabin dibināts 2020.gadā, bet savu darbību uzsāka 2021.gadā. Pirmais posms attīstībā bija trīs dažādu demo māju būvēšana. “Lielākā veiksme bija tā, ka mums bija produkts, kuru varējām parādīt, klients varēja to apskatīt un iegādāties. Pirmajā gadā mēs pārdevām 17 mājas, un sākās ceļš, kā saražot kvalitatīvu produktu. Zīmīgi, ka neesmu no nozares, jo pirms trim gadiem pats vēlējos nopirkt brīvdienu māju un sapratu, ka šis tirgus ir sliktā stāvoklī. Nav ražotāja, kas var pateikt konkrētu cenu par produktu, kur var paskatīties demo māju, lielākoties viss ir bez PVN, slēptās izmaksas. Es sapratu, ka tā ir brīva niša,” stāsta MyCabin dibinātājs un vadītājs Ģirts Draugs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir milzīgs potenciāls attīstīties militārajā industrijā, norāda uzņēmējs Niks Jansons, kurš šo tēmu no dažādiem aspektiem izpētījis biznesa kanālā “BlackBox Business”.

“BlackBox Business” ir vietējo uzņēmēju Nika Jansona un Matīsa Ansviesuļa radīts kanāls, kur abi eksperti video formātā vēsta par aktuālākajiem biznesa notikumiem Baltijā un Austrumeiropā. “BlackBox” radītais saturs ir pieejams video straumēšanas vietnē “YouTube” un tas veidots angļu valodā - ar mērķi uzrunāt ne tikai latviešu uzņēmējus, bet pirmo reizi Latvijas podkāstu vēsturē iekarot arī ārzemju auditorijas uzticību. Šobrīd Niks Jansons “YouTube” jau attīstījis spēcīgu biznesa satura kanālu latviešu valodā, kur populārāko video skatījumu skaits strauji tuvojas jau 100 tūkstošiem. “BlackBox” plānots kā šī kanāla paplašinājums - gan satura, gan valodas ziņā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grindex ir viens no vadošajiem farmācijas nozares uzņēmumiem Baltijas valstīs, kas izceļas ar augstas kvalitātes medikamentu ražošanu un pastāvīgajiem jauninājumiem farmaceitisko produktu izstrādē. Uzņēmums ar vairāk nekā 78 gadu pieredzi ir kļuvis par uzticamu partneri ne tikai Baltijas reģionā, bet arī starptautiskajā tirgū, nodrošinot drošus un efektīvus medikamentus plašam veselības problēmu spektram.

Grindex – uzticams farmācijas līderis

Grindex specializējas oriģinālo medikamentu un aktīvo farmaceitisko vielu izstrādē un ražošanā. Uzņēmums ir kļuvis par farmaceitiskās inovācijas simbolu, pateicoties tā augstajiem standartiem, pētniecībai un nepārtrauktajai attīstībai.

Grindex pamatvērtības un kvalitātes standarti:

• Inovatīva pieeja – Grindex iegulda resursus pētniecībā un attīstībā, lai radītu efektīvākus un pieejamākus medikamentus;

• Starptautiska kvalitātes kontrole – uzņēmums nodrošina, ka visi produkti tiek ražoti saskaņā ar starptautiskiem standartiem, garantējot to drošumu un efektivitāti;

• Sociālā atbildība – Grindex mērķis ir padarīt medikamentus pieejamus ikvienam, piedāvājot efektīvas alternatīvas dārgākiem produktiem;

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” ir atteicies no 3G tehnoloģijas jau vairākos novados visā Latvijā, lai izmantotu frekvences 4G un 5G tīkla attīstībai.

No 2025. gada janvāra vidus uzņēmums sāks pakāpeniski slēgt 3G tehnoloģiju arī Rīgā un to plānots pabeigt viena līdz divu mēnešu laikā. Pirmās vietas galvaspilsētā, kurās vairāk nebūs pieejams 3G, ir Brīvības un Jaunciema gatve, Mangaļu un Ostas prospekts, Daugavgrīvas šoseja, Jaunciema 9. šķērslīnija, Treiliņu un Tilaudu ielas krustojums, kā arī Augusta Dombrovska, Beberbeķu, Berģu, Birzes, Dzintara, Gaileņu, Gāles, Gobas, Grants, Meldru, Nautrēnu, Rātsupītes, Skuju, Stūrmaņu, Traleru, Vitrupes un Zilās ielas apkārtne.

3G šobrīd vairs nespēj konkurēt ar jaunāku paaudžu mobilo sakaru tehnoloģijām un nav piemērota mūsdienu mobilo sakaru lietošanas paradumiem. Šobrīd tikai 1 % no mobilajiem datiem tiek patērēti 3G tīklā, turklāt aizvien vairāk klientu arī balss zvanus veic 4G tīklā, izmantojot moderno VoLTE tehnoloģiju, kas nodrošina ātrāku zvana savienojuma laiku, augstāku balss un video zvanu kvalitāti.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien stājies spēkā ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktais 25% muitas tarifs ārvalstīs būvētiem automobiļiem un vieglajām kravas mašīnām.

25% tarifs stājās spēkā plkst.7.01 pēc Latvijas laika un ne vēlāk kā 3.maijā stāsies spēkā tarifs automašīnu detaļām.

Jaunais tarifs papildinās jau esošos tarifus šīm precēm.

Tramps kopš atgriešanās prezidenta amatā janvārī jau ir noteicis tarifus importam no ASV tirdzniecības partnerēm Kanādas, Meksikas un Ķīnas, kas stājās spēkā 4.martā, kā arī 25% tarifu tērauda un alumīnija importam.

Trešdien Tramps paziņoja par jaunu muitas tarifu noteikšanu preču importam no ārvalstīm, tai skaitā dažiem tuviem ASV tirdzniecības partneriem, un šis solis var izraisīt postošu tirdzniecības karu.

Apmēram 50% no ASV pārdotajiem automobiļiem ir ražoti pašu valstī. No importētajiem automobiļiem apmēram puse ir no Meksikas un Kanādas, bet svarīgas automobiļu piegādātājas ASV tirgum ir arī Japāna, Dienvidkoreja un Vācija.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien paziņoja, ka muitas tarifi automobiļu importam valstī būs aptuveni 25%, viņam sniedzot jaunu informāciju par tarifiem, par kuriem viņš paredzējis paziņot aprīļa sākumā.

"Tie [muitas tarifi] būs aptuveni 25%," savā rezidencē Maralago žurnālistiem norādīja Tramps, sakot, ka sīkāka informācija tiks publiskota aprīlī.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem par iespējamiem tarifiem arī citiem sektoriem, tai skaitā medikamentu importam, Tramps teica "tie veidos 25% un vairāk, un gada laikā tie ievērojami pieaugs."

Viņš sacīja, ka vēlas sniegt uzņēmumiem laika ienākt ASV tirgū.

Tramps otrdien apgalvoja, ka ar viņu sazinājušies vairāki lieli uzņēmumi, kas vēlas atgriezties ASV, ņemot vērā Vašingtonas nostāju attiecībā uz muitas tarifiem un nodokļu atvieglojumiem.

Aptuveni 50% no ASV pārdotajiem automobiļiem tiek ražoti valstī, bet no importētajām automašīnām apmēram puse tiek ievesta no Meksikas un Kanādas.

Eksperti

Latvijas ekonomika – pamatotu cerību un ģeopolitikas risku šūpolēs

Pēteris Strautiņš, Luminor bankas galvenais ekonomists,27.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir daudzi priekšnosacījumi, lai šogad ekonomikas pieaugums paātrinātos, tomēr pastiprināta nedrošības uztvere var ietekmēt tēriņus un investīcijas, secināts Luminor ekonomikas apskatā.

Latvijas ekonomikas stabilitāti pērn lielā mērā nodrošināja straujais atalgojuma kāpums sabiedriskajā sektorā. Šogad tas tādā veidā turpināties vairs nevar. Lai arī lēnāk nekā pērn, algas turpinās kāpt, palielinoties arī ģimeņu naudas uzkrājumiem. Kopējie mājsaimniecību noguldījumi Latvijā sasnieguši ap 11 miljardiem eiro. Tajā pašā laikā procentu likmju samazināšanās gan atbrīvos mājsaimniecību finanšu resursus, gan veicinās kreditēšanu. Patēriņa pieaugums varētu sniegt lielāku atbalstu ekonomikai, lai gan ir jūtama piesardzība.

Cenas un darba tirgus

Gada vidējā inflācija bija lielāka par gaidīto, gada beigās pārsniedzot 3%. Pērn atkal pieauga izejvielu cenas – piemēram, strauji auga sviesta cenas, “pavelkot līdzi” svaigpiena iepirkuma cenu Latvijā un tādējādi paaugstinot visu piena produktu cenas. Kā pilnīgu neprātu var raksturot situāciju ar atsevišķu produktu izejvielām tirgū – šokolādes, kakao un pat apelsīnu sulas. Ekstrēmo cenu svārstību dēļ to ietekme uz inflāciju ir jūtama. Aizvadītā gada otrajā pusē auga arī gāzes cenas Eiropā. Šī gada lielais nezināmais ir pakalpojumu cenas. Atšķirībā no preču cenām, kas pērn kopumā gandrīz nemainījās, pakalpojumu cenas auga par 5%. Laikā, kad darbaspēka izmaksas katru gadu kāpj gandrīz par desmito daļu, citu variantu pakalpojuma sniedzējiem nemaz nebija. Diemžēl gadu mijā pakalpojumu mēneša inflācija atkal krasi pieauga. Tas rada aizdomas, ka algu kāpums jau atkal varētu pārsniegt prognozes, vismaz privātajā sektorā.

Transports un loģistika

Norse Atlantic Airways plāno piedāvāt lidojumus maršrutā Rīga-Ņujorka

Db.lv,10.02.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviokompānija "Norse Atlantic Airways" nākotnē plāno nodrošināt reisus maršrutā Rīga-Ņujorka, informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

Pirmdien, 10.februārī, tikšanās laikā ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktori Ievu Jāgeri, "Norse Atlantic Airways" dibinātājs un izpilddirektors Bjorns Tore Larsens paziņoja par uzņēmuma paplašināšanās plāniem Latvijā, tostarp ilgtermiņa mērķi sākt transatlantiskos lidojumus no Rīgas uz ASV.

Aviokompānijas pārstāvji norāda, ka reiss Rīga-Ņujorka ir daļa no aviokompānijas ilgtermiņa vīzijas. Tomēr, lai tas kļūtu par realitāti, ir jāizpildās vairākiem priekšnoteikumiem. Viens no šādiem priekšnoteikumiem ir laba sadarbība ar partneriem Latvijā un Baltijas valstīs.

Vienlaikus aviokompānijas pārstāvji informē, ka "Norse Atlantic Airways" Latvijā izveidojusi operāciju vadības centru. Operāciju vadības centrs nodrošinās lidojumu plānošanu, apkalpes grafiku izstrādi un tiešsaistes komunikāciju ar pilotiem, dispečeriem un citām dienesta komandām, lai pārvaldītu izmaiņas un nodrošinātu drošas un efektīvas operācijas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu atslēgšanās no Krievijas elektrotīkla noritējusi veiksmīgi, informē "Augstsprieguma tīkls" (AST).

Baltijas valstis šobrīd darbojas autonomā režīmā. Lai pievienotos Eiropas energotīklam, Baltijas valstu pārvades sistēmu operatori - AS "Elering", AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) un AS "Litgrid", vienlaicīgi uzsākuši izolētas darbības testu.

Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmas ir veiksmīgi atvienotas no Krievijas kontrolētās energoapgādes sistēmas 8.februārī plkst.9.09, kas nav ietekmējis patērētājus - energoapgādes sistēma Latvijā ir stabila un droša, norāda uzņēmumā.

Izolētās darbības tests ir būtisks solis Baltijas elektroenerģijas sistēmu sagatavošanā sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas sinhrono zonu (CESA). Šajā periodā Baltijas energosistēma autonomi kontrolē frekvenci energosistēmā.

Ekonomika

Globālās tirdzniecības noteikumi mainās - ar ko jārēķinās eksportējošiem uzņēmumiem?

Db.lv,26.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālās tirdzniecības noteikumi šobrīd būtiski mainās: Eiropas loma ģeopolitiskajā arēnā ir vājinājusies, jūras kravu pārvadājumi kļuvuši pat 2,4 reizes dārgāki, bet Baltijas valstīm nākotnē ir potenciāls saglabāt salīdzinoši labu konkurētspēju citu Eiropas valstu vidū, norāda risku pārvaldības uzņēmuma “Coface” eksperti.

Ja pēdējo 30 gadu laikā starptautiskā tirdzniecība veicināja globālo integrāciju un ekonomisko savstarpējo atkarību, šobrīd pasaule piedzīvo pieaugošas ģeopolitiskās spriedzes, tirdzniecības karu un protekcionisma periodu, kas būtiski maina globālās tirdzniecības dinamiku. “Coface” analīze liecina, ka globalizācija nepazūd, bet ieiet jaunā fāzē, ko raksturo tirdzniecības bloku dominance, piegādes ķēžu stratēģiskā reorganizācija un pieaugoša valsts iejaukšanās ekonomikā.

"Coface Baltics" kredītrisku departamenta vadītājs Mindaugs Vaļskis skaidro, ka globālās tirdzniecības īpatsvars pasaules IKP stagnē jau kopš 2010. gada, savukārt sankcijas un jauni tarifi palielina tirdzniecības sadrumstalotību. 2024. gadā starptautiskā tirdzniecība pieauga par 6%, taču politisko risku dēļ izaugsme tuvākajos gados var palēnināties. Prognozes liecina, ka līdz 2026. gadam tirdzniecības izaugsme atsevišķos reģionos var samazināties līdz 2-3%.

Eksperti

Lai noturētu investorus, jāizskan skaidram vēstījumam par mūsu reģiona starptautisko protekcionismu

Raitis Logins, SIA “Grant Thornton Baltic” partneris,04.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidenta Trampa un tā administrācijas paziņojumi par attiecību ar Eiropu kursa maiņu vēl vairāk padziļinās plaisu Latvijai ārvalstu investoru piesaistē. Šie izteikumi negatīvi ietekmēs jaunu ārvalstu investoru interesi par Latviju, kas jau līdz ar Ukrainas kara sākumu Baltijas reģionu un Latviju iekļāva paaugstināta riska zonā.

Ja Latvija vēlas saglabāt jau tā samazināto ārvalstu investoru interesi par šo reģionu un noturēt esošās, tad valsts līmenī ir svarīgi strādāt, lai ārpus Latvijas un Baltijas valstīm turpina izskanēt atbalsts mūsu reģiona neaizskaramībai un NATO 5.panta nelokamībai.

Mēs ikdienā strādājam ar starptautiskiem uzņēmumiem un redzam ārvalstu investoru piesardzību pēc kara sākuma Ukrainā. Latvijai ir savas priekšrocības, kāpēc ārvalstu investori turpināja un turpina izvēlēties mūsu valsti jaunu uzņēmumu atvēršanai vai daļējas darbības pārcelšanai, piemēram, tā ir brīva pieeja Eiropas tirgum vai specializācija kādā no nišām, kas šajā reģionā ir labi attīstīta, tranzīta jūrasceļu piekļuve. Līdz šim Latvijas pozīcijas stiprināja starptautiskais atbalsts ar skaidru vēstījumu – neskatoties ar robežu ar Krieviju, Baltijas reģions ir drošs. Ja Latvija vēlas saglabāt arī turpmāk ārvalstu investoru, kas nav Lietuva, Igaunija, Polija un atsevišķas Ziemeļvalstis, interesi investīciju jomā, tad ir svarīgi turpināt uzturēt tikpat spēcīgu stāstu kā līdz šim par starptautisku protekcionismu. Šis ir viens no uzdevumiem mūsu amatpersonām un vēstniekiem, lai šādas frāzes izskan no augstākajām Eiropas amatpersonām un tās nonāk mediju dienaskārtībā.