Latvijas lietoto auto tirgus ir vismazāk caurspīdīgākais Eiropā, noskaidrots automašīnu vēstures atskaišu izveides platformas "carVertical" veiktajā pētījumā.

Katrai Eiropas valstij ir līdzīgas problēmas, sākot no viltota nobraukuma, slēptiem bojājumiem vai arī novecojoša pieejamā autoparka, kas pasliktina izredzes iegūt kvalitatīvu auto. Lietoto automašīnu tirgū bieži vien novērojamas nopietnas caurspīdīguma jeb pārredzamības problēmas. Situācijas nopietnība katrā Eiropas daļā ir nedaudz citādāka, kas izskaidrojams ar valstu ekonomisko situāciju un reģionālajām īpatnībām.

Latvija "carVertical" tirgus caurspīdīguma indeksā no 23 izpētītajām valstīm ierindojas pēdējā vietā, norādot uz potenciāli satraucošu situāciju lietotu automašīnu tirgū. Valstī ir augsts īpatsvars bojātu mašīnu, kas ilgtermiņā pircējiem var likt ieguldīt aizvien vairāk līdzekļu to remontā un uzturēšanā.

Nīderlandes kompānija DAF Trucks sasniegusi vēsturiski lielāko tirgus daļu, uzņēmumam kļūstot par otru lielāko kravas automašīnu zīmolu Eiropā. Uzņēmums būtiski stiprinājis savas pozīcijas arī Baltijas valstīs. Pērn kravas automašīnu ražotājs DAF, kura ražotne atrodas Eindhovenā, nosvinēja 90 gadu jubileju.

Panākumus gūt palīdzējis arī Centrako – oficiālais DAF pārstāvis Lietuvā un Latvijā. Centrako piedāvā visu nepieciešamo kravas automašīnām un piekabēm, pārdod jaunas un lietotas kravas automašīnas, nodrošina garantijas un pēcgarantijas servisu, kā arī, pateicoties veiksmīgai sadarbībai ar DAF rūpnīcas servisu, piedāvā gan jaunas, gan lietotas oriģinālās rezerves daļas. Tieši Centrako ieguva Zelta balvu 2019 par kravas automašīnu pārdošanas sasniegumiem.

Līderu izvēle

2019. gada pirmajos mēnešos DAF zīmols līdz ar Volvo un Scania stiprinājis savas pozīcijas Latvijas tirgus līderu trijniekā. 2018. gadā Latvijas kravu pārvadātāji papildināja savus autoparkus ar 346 DAF XF 480 FT kravas automašīnām ar pilnu masu, sākot no 16 tonnām, tādējādi zīmola tirgus daļu palielinot līdz 19%.

«ŠKODA» ir palielinājusi piegāžu skaitu maijā par 13,4%, sasniedzot 112 400 vienības visā pasaulē un 115 vienības Latvijā. Šis gads «ŠKODA» iezīmē labāko maija mēneša rezultātu uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē.

Ir piedzīvota pozitīva izaugsme «ŠKODA» zīmolam Latvijas tirgū, stāsta Māris Jansons «ŠKODA» importētāja vadītājs Latvijā. Maija mēnesī «ŠKODA» piegādājusi 115 automašīnas klientiem, kas līdz šim ir labākais rezultāts šogad un ir par 35% vairāk nekā 2017. gada maijā. Iecienītākais «ŠKODA» modelis ir «OCTAVIA», tai seko lielais krossovers «KODIAQ» un mazākais «SUV» saimes dalībnieks «KAROQ».

«Pirmo reizi mūsu pastāvēšanas vēsturē esam piegādājuši vairāk nekā 100 000 automašīnu maija mēnesī,» stāsta Alans Favejs, «ŠKODA AUTO» par pārdošanu un mārketingu atbildīgais valdes loceklis.

Rietumeiropā piegāžu skaits palielinājies par 3,3%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, sasniedzot 44 200 automašīnu, kas ir par 1 400 automašīnām vairāk nekā 2017. gadā. «ŠKODA» sasniedza 15 100 piegādes Vācijas klientiem, Eiropas lielākajā vienas valsts tirgū. Čehu autoražotājs uzrādīja īpaši spēcīgu izaugsmi Francijā (3 000 automašīnu, +32,4%), Zviedrijā (2 000 automašīnu, +22,9%), Spānijā (2 800 automašīnu, +16,5%) un Somijā (1 100 automašīnu, +14,0%) un Grieķijā (400 automašīnu, +20,1%).

Lai gan dažos Latvijas reģionos ir samazinājies zagto automašīnu skaits, tomēr Valsts policijas apkopotā statistika liecina, ka automašīnu zādzības pieaug. Salīdzinot šā gada pirmo pusgadu ar šo pašu laika posmu pērn, Valsts policija kopumā fiksējusi par 72 automašīnu zādzību gadījumiem vairāk nekā pagājušogad. Garnadži īpaši iecienījuši Latvijā populārākos auto – BMW, Audi un VW markas spēkratus, kurus pēc tam pārdod vai realizē detaļās.

Kā liecina Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 2.nodaļas darbinieku apkopotā informācija, salīdzinot ar pērnā gada pirmo pusi, šā gada pirmajos sešos mēnešos automašīnu zādzību skaits ir nedaudz pieaudzis. Kopā šā gada sešos mēnešos reģistrētas 428 spēkratu zādzības, bet pērn šajā pat laika posmā – 356. Tiesa, lielāko pieaugumu automašīnu zādzību skaitā var novērot Rīgas reģionā – šogad sešos mēnešos fiksētas 315 automašīnu zādzības, kas ir par 91 vairāk nekā pērn – 224.

Iemesli automašīnu zādzībām ir vairāki, tomēr galvenokārt var izcelt divus – parasti automašīnas, kuras ir jaunākas par septiņiem gadiem, tiek zagtas, lai tās varētu pārdot tālāk, savukārt vecāka izlaiduma gada auto – tiek izjaukti un realizēti detaļās. Jāpiebilst, ka zagļi mēdz zagt auto arī ar mērķi veikt noziedzīgus nodarījumus.

Pandēmijas ietekmē privātpersonas un uzņēmumi atlika jaunu automašīnu iegādi, bet turpmāk jaunu automašīnu pārdošanas apmēri varētu saglabāties esošajā līmenī, norādīja automašīnu tirgotāja "Moller auto" uzņēmumu grupas izpilddirektore Baltijā Izīda Gerkena.

Viņa pauda, ka pēdējo divu gadu laikā automašīnu cenas ir augušas, ko ietekmēja ierobežotā pusvadītāju pieejamība, karš Ukrainā, inflācija un citi faktori. Savukārt energoresursu sadārdzinājums pagaidām vēl nav ietekmējis automašīnu cenas, bet, visticamāk, to vēl varēs izjust.

Atsaucoties uz Lietuvas tirgus izpētes kompānijas "Auto tyrimai" datiem, Gerkena norādīja, ka kopumā Baltijā jaunu auto mašīnu reģistrācija 2022.gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir samazinājusies par 13%. Taču augustā un septembrī ir reģistrēts par attiecīgi 6% un 14% vairāk jaunu automašīnu nekā šajos pašos mēnešos 2021.gadā.

"Tas varētu liecināt par jauno automašīnu tirgus atveseļošanos. Protams, to vēl var mainīt inflācijas pieaugums, energokrīzes tālāka attīstība un ekonomiskā situācija kopumā," skaidroja Gerkena.

Līdz ar vairāku starptautisku un vietējas nozīmes autozagļu grupējumu aizturēšanu pēdējos gados ievērojami sarucis arī automašīnu zādzību skaits.

Šā gada pirmajos astoņos mēnešos kopumā nozagtas 342 automašīnas, liecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centra dati. Tas ir gandrīz par trešdaļu mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā laika posmā, kad garnadži bija iekārojuši 514 automašīnas. Lai gan pēdējos četros gados jau ir novērojama tendence samazināties automašīnu zādzību skaitam, šogad tas ir noticis salīdzinoši straujāk nekā citus gadus. Valsts policijas (VP) Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes otrās nodaļas priekšnieks Māris Priednieks norāda, ka viens no iemesliem zādzību samazinājumam ir policijas aktivitāte, jo pēdējos gados aizturēti vairāki starptautiskas un vietējas nozīmes autozagļu grupējumi, veikti reidi pierobežā. Veikts arī preventīvais darbs, informējot sabiedrību par riskiem, tādējādi pievēršot automašīnu īpašnieku uzmanību automašīnu drošībai. «Automašīnu saimnieki pievērš lielāku uzmanību papildu signalizāciju uzstādīšanai, jo rūpnīcas nodrošinātās signalizācijas nekādu problēmu zagļiem nesagādās,» norāda M. Priednieks.

Šī gada pirmajā pusgadā pārsniegts reģistrāciju skaits jaunām pasažieru automašīnām, salīdzinot ar pirms Covid-19 laiku 2019. gadā, informē Auto Asociācija.

Ir reģistrētas 9903 jaunas pasažieru automašīnas, kas ir lielākais reģistrāciju skaits pirmajā pusgadā kopš 2008. gada. Jānorāda, ka jaunu vieglo pasažieru automašīnu reģistrāciju skaits palielinājies par 21,6%, un vērojams reģistrāciju pieaugums jaunām benzīna un dīzeļa automašīnām, elektroautomašīnām un ārēji uzlādējamiem hibrīdauto.

“Tirgus atgriežas pirms Covid-19 līmenī, jo automašīnu ražotājiem ir izdevies sakārtot ražošanas problēmas, tādejādi apmierinot klientu pieprasījumu. Atgriežoties tūrismam, aktīvas kļūst īstermiņa īres kompānijas, atjauninot un papildinot savus autoparkus,” norāda Auto Asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Jaunu vieglo pasažieru automašīnu reģistrāciju skaita priekšgalā ir “Toyota”, “Škoda”, “Volkswagen” un “Dacia”, ņemot vērā auto reģistrāciju TOP 4 arī pērn. Latvijā, atjaunojoties tūrismam, īres auto bizness turpina attīstīties un regulāri atjauno vai papildina savu autoparku, kas arī ir devis pozitīvu rezultātu jaunu automašīnu reģistrāciju skaita pieaugumam. Šī gada pirmajā pusgadā īres auto uzņēmumi ir reģistrējuši 2043 jaunas automašīnas, kas sastāda 20,63 % no kopējā jaunu automašīnu reģistrāciju skaita, un arī īres uzņēmumu TOP automašīnu markas ir bijušas “Toyota”, “Škoda” un “Volkswagen”.

Apdrošināšanas sabiedrība Balta sadarbībā ar uzņēmumu SIA Autonams izveidojusi virtuālu automašīnu zādzību riska kalkulatoru, informēja Autonama un Baltas pārstāvji.

Kalkulators izveidots, lai brīdinātu un pievērstu automašīnu īpašnieku uzmanību aktuālajām tendencēm. Tas izstrādāts, balstoties uz aktuālajiem automašīnu zādzību un apzagšanas datiem.

Šis virtuālais rīks būs pieejams automašīnu īpašniekiem apdrošinātāja Balta un uzņēmuma Autonams mājaslapās. Kalkulatorā pieejamā informācija tiks atjaunota vismaz reizi vienā ceturksnī.

Kā norādīja Autonama valdes loceklis Edvīns Panders, pēdējā gada laikā nav būtiski mainījies kopējais auto zādzību skaits, taču mainījušās ir zādzību tendences. Proti, zagtāko spēkratu sarakstam pievienojušies tādu zīmolu modeļi, kas vēl pirms dažiem gadiem to īpašniekiem šķituši gana droši - Nissan, Kia, Hyundai, Subaru, Volvo un citi.

Apritējis gads, kopš Rīgā, Uzvaras bulvārī 7, Pulkveža Brieža ielā 12 un Jūrmalā, Jomas ielā 4 darbu sāka Elektrum elektroauto uzlādes stacijas.

Tajās tiek nodrošināta gan ierastās ātrās 50kW līdzstrāvas stacijas, gan pilsētai piemērotās vidēji ātrās jeb 22kW maiņstrāvas uzlādes iespēja. Uzlāde un norēķini šajās stacijās ir iespējami, izmantojot īpaši izveidoto mobilās lietotnes Elektrum uzlādes sadaļu. Pirmo reizi šāda lietotne no pašiem pamatiem tika izstrādāta tieši Latvijas tirgum. AS "Latvenergo" Elektrotransporta uzlādes tīkla attīstības vadītājs Ansis Valdovskis stāsta par to, kā pašlaik attīstās mūsu piedāvājums elektrisko transporta līdzekļu īpašniekiem. Viņš uzsver, ka ir ļoti iespējams – uz elektriskajām automašīnām pārsēdīsimies daudz ātrāk nekā domājam.

Pirms gada prognozējām, ka 2030. gadā Latvijā būs ap 30 000 elektrisko automašīnu. Kādu skaitu jūs prognozētu tagad, redzot, cik strauji notiek attīstība?

AS "Longo Group" saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu sākusi piedāvāt attālināto lietotu automašīnu iegādi internetā ar bezmaksas piegādi uz jebkuru vietu Latvijā, un rezultātā 15% no pārdotajām automašīnām tikušas nopirktas attālināti.

"Piegādes veicām uz Daugavpili, Vecpiebalgu, Eleju, Lilasti, Dobeli un citur. Plānojam to attīstīt arī pēc Covid-19 krīzes," biznesa portālam db.lv atklāj Edgars Cērps, AS "Longo Group" valdes loceklis.

Atklāj tiešsaistes autosalonu, un top auto internetveikals 

"Volkswagen" un "Audi" Latvijā prezentē tiešsaistes 360° autosalonu, kas sniegs iespēju iepazīties...

Arī AS "Longo Group" pārdoto automašīnu apjoms Baltijas valstīs ir krities, sasniedzot tikai 50 līdz 55% no šogad februārī pārdotā apjoma. "Analizējot CSDD pārdoto automašīnu datus, redzam, ka "Longo.lv" ir salīdzinoši labākā situācijā pār pārējiem – kritums ir, bet ne tik dramatisks kā tirgum kopumā," saka E. Cērps.

Viņa skatījumā tam ir vairāki izskaidrojami. Pirmkārt, uzņēmums spējis pieņemt operatīvus un uz datiem balstītus lēmumus, paļaujoties uz pārredzamu atskaišu sistēmu, kurā pērn investējis. E. Cērps uzskata, ka šī brīža apstākļos tā ir spēcīga konkurētspējas priekšrocība auto tirdzniecības segmentā. Otrkārt, AS "Longo Group" vieni no pirmajiem Baltijā sāka piedāvāt attālināto lietotu automašīnu iegādi internetā ar bezmaksas piegādi. Treškārt, jau no dibināšanas pirmsākumiem uzņēmums sevi definē kā digitāli attīstītu kompāniju. E. Cērps spriež, ka tā ir neatņemama priekšrocība uzņēmuma reputācijas veidošanā mūsdienu digitālajā pasaulē.

"Esošā situācija valstī ietekmē patērētāju uzvedību un pirktspēju – klienti izvērtē prioritātes, taču, neskatoties uz to, tomēr vēlas saglabāt mobilitāti, kā arī drošas pārvietošanās iespējas, ko sniedz personīgais auto," teic E. Cērps.

Viņš teic, ka, salīdzinot ar 2019. gada aprīli, šogad Latvijā reģistrēts jaunu auto reģistrācijas skaita kritums 55% apmērā.

Neziņa par nākotni skaudri atbalsojas Latvijas auto tirgū 

2020. gada aprīlī Latvijā reģistrēts jaunu auto reģistrācijas skaita kritums 55% apmērā, kas...

Arī lietoto auto pirmās reģistrācijas aprīlī ir piedzīvojušas ievērojamu kritumu – par 60%. E. Cērps norāda, ka pārdoto auto skaits aprīli ir ievērojami zemāks, jo daudzi darījumi tikai organizēti jau iepriekšējos mēnešos. Lietoto auto pirmo reģistrācijas samazinājumu ir izraisījis importa kritums, jo liela daļa Latvijā tirdzniecībā esošo lietoto auto tika importēti un esošajā situācijā tas ir apstājies, jo neviens nav gatavs uzņemties risku un iesaldēt kapitālu.

Domājot par nākotni, E. Cērps paredz, ka vissmagāk pandēmijas sekas būs jūtamas tieši jauno auto industrijā. "Tā smagi cietīs gan pieprasījuma krituma, gan potenciālo auto cenu pieauguma dēļ, ko ietekmēs katras saražotās vienības pašizmaksas palielinājums, jo tiks ražots mazāk auto, bet fiksētās izmaksas paliek un finanšu procenti tikai augs, un būs vērojams rezerves daļu cenu kāpums. Tā ir ķēdes reakcija, kas ietekmēs arī lietoto automašīnu tirgu. Jauno auto cenu kāpuma dēļ Rietumeiropā patērētāji ilgāk turpinās ekspluatēt savus līdzšinējos auto, nevis mainīs pret jauniem," viņš norāda.

Šī tendence jau tagad esot vērojama, piemēram, Nīderlandē, kur AS "Longo Group" meitas uzņēmums "Longo Netherlands B.V." ir valsts licencēts auto tirgotājs ar plašu loku iepirkšanas sadarbības partneru. Tur vērojama tendence, ka jauno auto tirdzniecība ir teju vai apstājusies un uzņēmumi ir masveidā pagarinājuši operatīvo auto līzinga termiņus savu darbinieku esošajām automašīnām. Šī iemesla dēļ lietoto auto piedāvājums ir samazinājies. E. Cērps spriež, ka šīs situācijas ietekmē būs jūtams vērienīgs lietotu auto piedāvājuma samazinājums, kas skars arī Baltiju un izraisīs lietoto auto klāsta samazinājumu ne tikai mums, bet arī gala patērētājam.

"Tas arī palielina riskus pircējiem un sabiedrībai kopumā, jo tad maziem spēlētājiem pelēkā zonā, lai neceltu cenas, nāksies riskēt aizvien vairāk gan izvairoties no jebkādas nodokļu nomaksas, gan iepērkot pāri palikušās mašīnas ar nopietniem defektiem," tā viņš. E. Cērps arī pieļauj, ka samazinātā piedāvājuma dēļ var kāpt kvalitatīvu automašīnu cenas.

Tiklīdz būs līdzsvars starp pieprasījumu Baltijas valstīs un AS "Longo Group" piedāvājumu, kompānija plāno atsākt importu no Rietumeiropas.

AS "Longo Group" ir starptautisks uzņēmums, kas darbojas lietotu automašīnu tirdzniecības segmentā. Uzņēmumam pašlaik ir filiāles Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, kur noris automašīnu tirdzniecība, savukārt Nīderlandē, Beļģijā un Vācijā tam ir filiāles, kas specializējas automašīnu iepirkumā, lai tās realizētu Baltijā.

2019. gada maijā "Longo" Rīgā atvēra Baltijā lielāko tirdzniecības laukumu ar 450 auto ietilpību.

Db.lv jau rakstīja, ka lietotu automašīnu tirgotājs "Longo Group" 2019. gadā Baltijā pārdevis 2350 automašīnas un sasniedzis 12,5 miljonu eiro apgrozījumu. "Neskatoties uz to, ka tirgū esam tik īsu laiku, esam iekarojuši nopietnu pozīciju un pārdodam lielu skaitu automašīnu. Nav neviena cita tirgotāja Baltijā, kas pārdotu tik daudz. Esam izveidojuši zīmolu segmentā, kam nav pati labākā reputācija," iepriekš norādījis E. Cērps.

Gada laikā pārdod 2350 auto 

Lietotu automašīnu tirgotājs "Longo Group" 2019. gadā Baltijā pārdevis 2350 automašīnas un sasniedzis...

Aptuveni pusi apgrozījuma – gandrīz sešus miljonus eiro – pērn veidoja darbība Latvijā, pārdodot gandrīz teju 1000 automašīnas. Pērn uzņēmums nopietni palielināja pamatkapitālu – līdz pieciem miljoniem eiro. Tāpat pērn "Longo Group" investēja 250 tūkstošus eiro IT sistēmas izstrādē.

Līdz pandēmijai uzņēmuma plānos bija trīskāršot 2019. gada apgrozījumu un sasniegt 35 miljonu eiro atzīmi. Savukārt tālākā nākotnē kompānija mērķē uz vismaz simt miljonu eiro gada apgrozījumu.

Salaspils novadā par automašīnu zādzībām Valsts policija (VP) decembrī aizturējusi personu grupu, kas aptuveni divus gadus nodarbojusies ar automobiļu zādzībām, informē VP.

Aizturētie zaguši automašīnas, kas nebija aprīkotas ar papildu signalizāciju. Zagtie automobiļi tika vesti uz Lietuvu tālākai realizācijai.

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes (KIP) 2. nodaļas policisti, veicot vērienīgu izmeklēšanu, noskaidrojuši personu grupu, kas aptuveni divus gadus nodarbojusies ar automašīnu zādzībām Rīgā un tās apkārtnē. Izmeklēšanas laikā policisti uzzināja, ka autozagļi uzdarbojušies nakts laikā un pārsvarā zaguši BMW markas automašīnas, kurām nav uzstādīta papildu signalizācija.

Policistu rīcībā esošā informācija liecināja, ka zagtie spēkrati turēti īrētās garāžās dažādās Rīgas reģiona nomalēs, zagtajām automašīnām nomainītas valsts numura zīmes un tās paredzētas tālākai realizācijai Lietuvā. Proti, zagtie transportlīdzekļi nogādāti automašīnu uzpircējiem Šauļu apgabalā, kuri piegādātās automašīnas aptuveni trīs stundu laikā izjaukuši pa detaļām un šīs detaļas dienas laikā nogādājuši jau citās noliktavās.

Pēdējos gados visā Eiropā novērojams diezgan straujš elektroauto popularitātes pieaugums. To veicina dažādu Eiropas Savienības (ES) valstu īstenotās atbalsta programmas. Piemēram, Eiropā kopumā aizvadītajā gadā jaunu elektrisko automašīnu skaita pieaugums salīdzinājumā ar 2022. gadu sasniedza gandrīz 20%.

Arī Latvijā, pateicoties dažādiem atbalsta pasākumiem jaunu elektroauto iegādei iedzīvotājiem, e-auto pieprasījums šajā laikā ir krietni pieaudzis.

Turpretī, ja runājam par uzņēmējiem, ilgu laiku viņiem nekāda ievērības cienīga atbalsta mehānisma nebija. Tikai pērnā gada maijā valdība apstiprināja grozījumus ES Atveseļošanas fonda atbalsta programmā energoefektivitātei, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai un elektroauto iegādei. Šis solis beidzot deva iespēju arī uzņēmējiem pretendēt uz atbalstu elektroauto iegādei. Savukārt šī gada 11. jūnijā tika izsludināta jau 7. atlases kārta finanšu attīstības institūcijas ALTUM sniegtajam atbalstam līdz 5000 vai 10 000 eiro apjomā programmas „Elektroauto iegādes garantija ar kapitāla atlaidi” ietvaros.

Covid-19 pandēmijas laiks, lai arī cirtis pamatīgus robus tūrisma un izmitināšanas biznesā, kopumā bijis visnotaļ auglīgs autonomas nozarei.

2021. gadā iedzīvotāji tērējuši par 78% vairāk naudas automašīnu nomas tirgū Latvijā, liecina bankas Citadele maksājumu karšu dati.

Autonoma kā krīzes risinājums

Kā apliecina CSDD un Centrālās statistikas pārvaldes dati, privāto automašīnu iegādes šaubīgā laikā, kad nav skaidrības par ekonomiskiem notikumiem nākotnē, tiek atliktas uz vēlāku laiku. 2021. gads iezīmē Latvijā reģistrēto automašīnu skaita stabilizāciju, un varētu cerēt, ka 2022. gadā vidējais automašīnu skaits uz 1000 iedzīvotājiem pārsniegs 2021. gada līmeni pēc pamatīga krituma 2020. gadā, tomēr Krievijas agresija Ukrainā ir iezīmējusi jaunas krīzes un neziņas par nākotni ainu. Statistikas dati par reģistrētajiem auto Latvijā atrodami šī žurnāla rakstā Privātā un komerctransporta daudzums valstī samazinās. Proti, iespējams, ka automašīnu iegādes šogad līdzināsies vairāk 2020. nekā 2019. gadam un patērētāji izvēlēsies privātā auto iegādi atlikt, priekšroku dodot nomātam auto konkrētu nepieciešamību gadījumā.

Koplietošanas uzņēmums "CityBee" pieņēmis stratēģisku lēmumu līdz šī gada beigām dubultot koplietošanas automašīnu skaitu Latvijā - tas ir vairāk nekā sākotnēji tika plānots, informē "CityBee Latvija" vadītāja Egija Gailuma.

Automašīnu parku iecerēts palielināt vismaz līdz 600 vienībām. Martā "CityBee" saimē pievienosies vēl 50 pilsētvidei piemērotie "Peugeot 308".

"Esam apmierināti ar pirmo mēnešu rezultātiem, kā rezultātā redzam augstu potenciālu šim pakalpojumam. Tāpēc arī esam mainījuši savus mērķus no mēreniem uz daudz ambiciozākiem. Rīdziniekiem pakāpeniski mainās attieksme pret koplietošanas automašīnām, un redzam, ka būtiski pieaug to skaits, kas lieto mūsu automašīnas regulāri. Daļai tā ir iespēja atteikties no savas privātās automašīnas, ko izmanto retu reizi mēnesī. Daļa izvērtē nepieciešamību pēc otra ģimenes transportlīdzekļa, jo šādā veidā var samazināt ar transportlīdzekļa uzturēšanu saistītās izmaksas. Bet daļai, kurai nav automašīnu, šī ir iespēja kļūt mobilākiem un izmantot auto pēc nepieciešamības," teic E.Gailuma.

Uzņēmumu attieksme pret sava transportlīdzekļu parka pārvaldību mainās. Uzņēmumi arvien vairāk fokusējas uz savu pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanu un lielāko daļu savu operatīvo darbību, tostarp autoparka pārvaldību, nodod ārējiem partneriem. Šīs izmaiņas īpaši veicinājusi ekonomiskā nestabilitāte, kas ir padarījusi automašīnu abonēšanu par vēl pievilcīgāku iespēju uzņēmumiem.

Pēdējo 4 gadu globālie notikumi – pandēmijas, karš, ražošanas ķēdes traucējumi, inflācija un EURIBOR kāpums – ir mainījuši veidu, kā daudzi no mums pieiet ne tikai savai ikdienai, bet arī uzņēmuma attīstībai. Viena no svarīgākajām mācībām, ko esam spējuši paņemt no šī perioda, ir tas, ka izdzīvo tikai tie, kuri spēj ātri pielāgoties situācijai un pieņemt savlaicīgus lēmumus.

Mainīgā ekonomiskā vide un patērētāju paradumi ir izraisījuši strauju abonēšanas biznesa modeļa attīstīšanos, ko var redzēt tādos tehnoloģiju un straumēšanas gigantos kā Microsoft, Netflix, Spotify un Amazon. Patērētāji arvien vairāk pievēršas preču un pakalpojumu abonēšanai, jo tie piedāvā brīvību, elastību un iespēju efektīvāk plānot savas finanses.

Jaunu automašīnu tirgus Baltijas valstīs šī gada pirmajos mēnešos pēc pērnā gada krīzes pamazām atgūstas. Visstraujāk jaunu auto tirgus audzis Igaunijā, kur šī gada pirmos piecos mēnešos pārdots par 37,2% vairāk auto nekā tajā pašā periodā pērn. Pieaugums bijis arī Latvijā (+17,3%) un Lietuvā (+7,2%), liecina Igaunijas uzņēmuma "RIA.com Marketplaces" apkopotā informācija.

Īpaši strauji Baltijā aug pārdoto hibrīdauto un elektroauto skaits: Latvijā pārdoto hibrīdauto skaits šī gada pirmajā ceturksnī pieaudzis pat par 213,1%, elektroauto skaits – par 47,7%, savukārt ar tradicionālajiem benzīna un dīzeļdegvielas dzinējiem darbināmie auto zaudē popularitāti, un to pārdošanas apjomi strauji kritušies.

2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, jaunu automašīnu pārdošanas apjomi Eiropā samazinājās par kopumā 23,7%. Lielākais kritums reģistrēts Kiprā - 42,8%, mazākais Dānijā - 12,5%. Igaunija 2020. gadu noslēdza ar pārdošanas apjoma kritumu par 29,3%, Latvija par 25,8% un Lietuva par 12,9%. Taču šī gada pirmajos piecos mēnešos situācija stabilizējusies: Eiropas Savienības no janvāra līdz maijam pārdoto jauno automašīnu skaits pieauga par vidēji 29,5% (Eiropas autoražotāju asociācijas (ACEA) dati). Igaunijā šī gada pirmajos piecos mēnešos pārdotas kopumā 10 329 jaunas automašīnas (kāpums par 37,2%), Latvijā – 6215 automašīnas (+17,3%) un Lietuvā 15 160 automašīnas (+7,2%).

Digitalizācija auto izvēlē, elektroauto pārdošanas pieaugums, lietotu auto reputācijas maiņa, jaunas prasības autoservisiem un klientu paradumu transformācija – tā ir autopārdošanas industrija šodien, kur Moller Auto dīleri, tirgojot gan jaunas, gan lietotas automašīnas, navigē vienas pieturas dīleru koncepta virzienā.

Par šodienu, rītdienu un izaicinājumiem Dienas Bizness uzdeva jautājumus Moller Auto uzņēmumu grupas izpilddirektorei Baltijā Izīdai Gerkenai.

2023. gads ir aizvadīts. Audi un Volkswagen ir vienas no iecienītākajām automašīnām pircēju izvēlē – kā veicies ar šo marku pārdošanu?

Kopumā gads aizvadīts veiksmīgāk, nekā plānots. Mūsu biznesa rezultāti par 2023. gadu rāda, ka Baltijā kopumā lietotu auto segmentā tika pārdots par 26% vairāk auto nekā 2022. gadā. Savukārt vislielākā izaugsme piedzīvota elektroauto segmentā, kas Baltijā pērn pieauga par 63%, salīdzinot ar 2022. gadu. Tikmēr jaunu auto segmentā pārdošanas rādītāji bija stabili, saglabājoties 2022. gada līmenī, par spīti satricinājumiem ekonomikā, ko nesuši aizvadītie gadi. Pērnā gada sākumā novērojām jaunu auto tirgus atveseļošanos, un to pamatā ietekmēja iedzīvotāju finansiālās konfidences uzlabošanās, kas, jāatzīst, bija netipiski inflācijas rādītājiem, kā arī vajadzība pēc personīgās mobilitātes, kas aizvien ir daudzu cilvēku prioritāšu augšgalā. Ietekmi jūtam arī šogad. Proti, inflācijas drudzis ir pārvarēts, un cilvēki nākotni sāk vērtēt, balstoties uz prognozējamākiem apstākļiem, kas arī dod iespēju skaidrāk paredzēt personīgās investīciju iespējas. Aizvadītajā gadā būtiski auga pieprasījums pēc lietotiem auto ar nepieredzētu uzrāvienu oktobrī, kad apgrozījums lietoto auto segmentā auga par 87%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2022. gadā.

Lai noskaidrotu, kādas automašīnas visbiežāk atrodamas Latvijas pelnošāko uzņēmumu autoparkos, Lursoft veicis pētījumu, analizējot, cik lieli ir šo uzņēmumu autoparki, kādu marku automašīnas tajos pārstāvētas visbiežāk un kāds ir to nobraukums.

Pētījums atklāj, ka TOP 50 Latvijas pelnošāko uzņēmumu autoparkā reģistrētas 2419 automašīnas, kuru kopējais nobraukums ir 120,54 milj.km. Lursoft aprēķinājis, ka šo automašīnu vidējais vecums ir nepilni 3 gadi, savukārt vidējais motora tilpums – 1598 cm2 (pētījumā izmantota CSDD Transportlīdzekļu reģistrā reģistrētā informācija, kuras dati apkopoti uz 07.11.2017).

Aprēķini rāda, ka 22,07% no visiem TOP 50 pelnošāko uzņēmumu autoparkos esošajiem auto reģistrēti 2014.gadā, bet vēl 21,65% – 2013.gadā.

Visvairāk automašīnu reģistrēts AS Latvenergo (535 automašīnas), AS Latvijas valsts meži (492 automašīnas) un SIA Lattelecom (359 automašīnas) autoparkos. Pētījumā apskatīto uzņēmumu autoparkos kopumā atrodami 43 ražotāju 212 dažādi automašīnu modeļi.

Laikā, kad Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk iegādājas preces interneta veikalos, automašīnu e-komercija, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, vēl ir bērna autiņos.

Tā varētu attīstīties līdz ar pieprasījuma palielināšanos pēc elektrospēkratiem, kas pēc savas uzbūves ir daudz vienkāršāki.

Eiropā automašīnu e-komercija attīstās strauji, turklāt vīrusa Covid-19 izplatība tai ir radījusi labvēlīgus apstākļus, uzskata biedrības Auto Asociācija prezidents Andris Kulbergs. Viņš stāsta, ka īpaši ir palielinājusies mazlietotu un lietotu automašīnu iegāde attālināti. “Eiropā Covid-19 laiks ir devis grūdienu pieprasījumam pēc šī segmenta spēkratiem, jo pārvietoties ar privātu transporta līdzekli ir daudz drošāk nekā ar sabiedrisko. Daudzas automašīnu tirdzniecības ķēdes nodrošina, ka pirkums tiek nogādāts līdz pat namdurvīm. Automašīnas apskate un testa brauciens tiek veikts virtuāli,” teic A. Kulbergs, kurš prognozē, ka automašīnu e-komercija drīzumā attīstīsies arī Baltijas valstīs.

Līdz 2035. gadam Eiropā plānots pārtraukt tirgot automobiļus ar dabasgāzes, benzīna un dīzeļa dzinējiem, tirgū esošās automašīnas gan varēs izmantot arī pēc tam.

To, atsaucoties uz Parīzes nolīgumu klimata pārmaiņu jomā, DB norāda T&E (Transport&Environment) vadītāja Jūlija Poliščanova. Viņa stāsta, ka līdz 2050. gadam elektromobiļi būs pieejami visiem lietotājiem, tāpēc pāreja uz nulles emisiju mobilitāti ir ļoti reāla un iespējama. Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis gan uzsver, ka pašlaik Eiropas Savienībā (ES) nav tiesību aktu, kas noteiktu, ka no 2035. gada jāpārtrauc automašīnu ar fosilās degvielas dzinējiem ražošana.

Soli pa solim

Šāda radikāla ideja pagaidām EK līmenī nav modelēta, teic M. Zemītis. “Transporta sektorā šobrīd notiek pāreja uz elektromobilitāti un ūdeņraža dzinējiem. Mērķa rādītājs ir līdz 2025. gadam izveidot vienu miljonu elektrouzlādes punktu un nodrošināt, ka pa Eiropas ceļiem brauc vismaz 13 miljoni elektroauto. Lai sasniegtu Zaļā kursa mērķus, EK nākamo desmit gadu laikā Latvijas ekonomikā ieguldīs vismaz desmit miljardus eiro, tostarp vismaz 30% jeb trīs miljardus – pārejā uz zaļu un ilgtspējīgu ekonomiku. Latvija var izmantot šo finansējumu, lai stimulētu zaļāku autoparku. Protams, sava loma būs arī valsts nodokļu un subsīdiju politikai, kā arī nepieciešamībai sasniegt saistošus juridiskus ES līmeņa mērķus,” pauž M. Zemītis. Viņš stāsta, ka Eiropas Zaļā kursa mērķis ir līdz 2050. gadam samazināt emisijas transporta sektorā par 90%, salīdzinot ar 1990. gadu, šis mērķis izvirzīts, lai sasniegtu klimata neitralitāti un uzlabotu dzīves kvalitāti.

Zviedrijas autoražotājs Volvo Trucks novembrī testa braucienos Spānijā iepazīstināja ar jaunajām kravas automašīnām, kas darbojas ar sašķidrināto dabasgāzi (liquefied natural gas – LNG), kas ļauj pazemināt kaitīgo CO2 izmešu apjomu atmosfērā par 20–100%. Tādējādi Volvo Trucks ideja ievērojami samazināt smago transportlīdzekļu kaitīgo ietekmi uz klimatu ir kļuvusi par realitāti. Volvo Trucks prezentēja sešas kravas automašīnas, kas darbojas ar dabasgāzi kombinācijā ar dīzeļdegvielu (5%). Jaunie kravas automašīnu modeļi Volvo FH LNG un Volvo FM LNG var strādāt ar biogāzi, samazinot kaitīgo CO2 izmešu emisiju līdz 100%, kā arī ar dabasgāzi, kas samazina izmešu apjomu līdz 20%, salīdzinot ar gāzes un dīzeļa dzinēju. Tāpat salīdzinājumā ar kravas automašīnām, kas strādā ar dīzeļdzinēju, jaunās kravas automašīnas izmanto 15–25% mazāk degvielas, un, izmantojot LNG, salīdzinot ar dīzeļdzinēju, ietaupījums veido 40%. Volvo Trucks pārstāvji uzsver, ka kravas automašīnas, kas izmanto LNG, ar pilnu tvertni var mērot no 550 līdz 1000 kilometriem atkarībā no transportlīdzekļa modeļa un 1 kg LNG rada tikpat daudz enerģijas kā 1,39 litri dīzeļdegvielas.

LNG patlaban lielākoties izmanto ražošanas nozarē, taču tā ir arī ļoti laba iespēja palielināt konkurētspēju degvielas jomā un samazināt apkārtējās vides kaitīgo piesārņojumu, norāda Volvo Trucks pārstāvji. Kā zināms, šā gada maijā Eiropas Komisija pieņēma regulu, kas liek kravas automašīnām samazināt kaitīgo CO2 izmešu apjomu. Volvo Trucks šajā regulā saskata iespēju, kā paplašināt LNG izmantošanu tirgū. “Mūsu vīzija ir kaitīgo izmešu apjoms nulles līmenī, tiesa gan, tam nederēs viens vienkāršs risinājums, bet gan vesels risinājumu komplekss,” stāsta Volvo Trucks apkārtējās vides un inovāciju direktors Larss Martensons.

“Es uzskatu, ka gāze ir dzīvotspējīgs veids dīzeļdegvielas nomaiņai kravas automašīnām, kas brauc tālajos maršrutos,” norāda Volvo Trucks produktu menedžeris Matss Frenzens. Viņš uzsver, ka, lai arī biogāzi ražo ierobežotā daudzumā, ilgtermiņā dabasgāzes pieejamība ir lieliska perspektīva. Saskaņā ar zinātnieku prognozēm attiecībā uz enerģētikas attīstību 21. gadsimtā dabasgāze kļūs par galveno enerģijas avotu pasaulē. To izmantos dažādās nozarēs, tostarp lauksaimniecībā, komunālo pakalpojumu sektorā un, protams, transporta sektorā, kas ir īpaši perspektīvs virziens starptautisko pārvadājumu izaugsmes dēļ, ņemot vērā šķidrās degvielas pieejamību un nosacījumu samazināt toksisko izmešu apjomu atmosfērā.

Lietotu automašīnu vidējā cena šogad deviņos mēnešos bija 8647 eiro, kas ir par 28% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, informē Eiropas transportlīdzekļu datubāzes "autoDNA" pārstāvis Latvijā Agris Dulevičs.

Kopumā deviņu mēnešu laikā Latvijā reģistrētas 37 046 lietotas no ārvalstīm ievestas automašīnas, kas ir par 8,6% mazāk nekā attiecīgā laika periodā pērn. Latvijas iekšējā tirgū notikuši kopumā 166 500 pirkšanas un pārdošanas darījumu, kas ir par 16% mazāk nekā 2021.gada deviņos mēnešos.

Dulevičs skaidro, ka lietoto automašīnu tirgū Latvijā iekšējo darījumu ziņā pirmajos četros mēnešos lietoto automašīnu pirkšanas un pārdošanas darījumu skaits bija līdzīgs, tomēr kopš maija situācija sāka strauji mainīties.

Pērn kopš marta līdz pat gada beigām vidēji mēnesī bija vairāk nekā 20 000 pirkšanas un pārdošanas darījumu, maijā teju sasniedzot pat 30 000. Tikmēr šogad kopš jūnija bija vien 15 000 darījumu.

Pagājušajā gadā pandēmijas un citu apstākļu ietekmē kritušies jauno automašīnu pārdošanas apjomi gan Baltijā, gan citviet Eiropā. Izņēmums bija elektriskie transportlīdzekļi, kuru pārdošanas rādītāji 2020.gadā, salīdzinot ar 2019.gadu, Eiropā pieauga vidēji par 137%.

Latvija, Lietuva un Igaunija jaunu elektroauto pārdošanas rādītāju tabulās starp Eiropas valstīm ieņem pirmās vietas. Vislielākais elektroauto pārdošanas pieaugums pērn, salīdzinot ar situāciju 2019.gadā, starp Baltijas valstīm konstatēts Igaunijā – 419%, kam seko Latvija ar 358% un Lietuva – 279%, liecina Igaunijas uzņēmuma "RIA.com Marketplaces" apkopotā informācija.

2020.gadā vieglo automašīnu tirgus Eiropas Savienības (ES) valstīs samazinājās vidēji par 23,7%, rāda Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas (ACEA) publiskotie dati. Kopumā ES tirgū pērn pārdoti 9,9 miljoni jaunu automašīnu, kamēr 2019. gadā pārdoto auto skaits bija vairāk nekā 13 miljoni. Tai pašā laikā Eiropā pērn pārdoto elektrisko transportlīdzekļu un plug-in hibrīdu skaits ir pieaudzis par 1,4 miljoniem, kas ir par 137% vairāk nekā 2019. gadā.

Igaunijas Automašīnu īpašnieku asociācija savākusi vairāk nekā 11 300 parakstu pret valdības plānoto automašīnu nodokli, bet tautas iniciatīvu vietnē "Rahvaalgatus.ee" pret ieceri ieviest nodokli automobiļiem parakstījušies vairāk nekā 19 000 cilvēku.

Automašīnu īpašnieku asociācijas izveidoto petīciju vietnē "Petitsioon.ee" var parakstīt vēl otrdien līdz plkst.23.59, kamēr vietnē "Rahvaalgatus.ee" parakstu vākšana turpināsies līdz augusta beigām.

Petīcija "Petitsioon.ee" reģistrēta 5.februārī, un otrdien petīcijas parakstītāju skaits pārsniedza 11 300.

Savukārt "Rahvaalgatus.ee" Igaunijas Automašīnu īpašnieku asociācijas petīcija reģistrēta 13.jūlijā, un otrdien parakstītāju skaits tuvojas 19 100.

Igaunijas Automašīnu īpašnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Prīts Tammeraids pauda pārliecību, ka auto nodokļa ieviešana ir apšaubāma gan no lietderības, gan ētikas viedokļa.

Viņaprāt, tāds nodoklis neveicinātu videi draudzīgāku un dažādāku transportlīdzekļu izvēlēšanos, bet plānotais nodoklis liks automobiļu īpašniekiem tos pārdot vai nodot metāllūžņos.

Lai arī dīzeļdegvielas cena Latvijā kopš marta vidus pārsniedz 95. markas benzīna cenu, vieglo pasažieru automašīnu pircēji joprojām sliecas izvēlēties transporta līdzekļus ar dīzeļa dzinēju, informē "Bigbank Latvija" pārstāvji.

Līdz ar to mazāk degvielas patērējošo «dīzeļus» īpatsvars uz Latvijas ceļiem turpina pieaugt, kamēr lielākā daļā Rietumeiropas valstu novērojama pretēja tendence.

Saskaņā ar CSDD datiem, šā gada pirmajos četros mēnešos Latvijā reģistrēti 13 534 vieglie pasažieru auto ar dīzeļa dzinēju, kas ir par 7,6% vairāk nekā šajā periodā pirms gada. Reģistrēto benzīna dzinēju automašīnu skaits šogad audzis straujāk - par 11,8%, taču kopējais skaits ir ievērojami zemāks.

Gada pirmajā trimestrī reģistrēta 5491 automašīna. 2022. gada 1. ceturkšņa noslēgumā pa Latvijas ceļiem brauca 496 464 vieglo pasažieru automašīnu ar dīzeļa dzinēju un 220 285 ar benzīna. Tādējādi dīzeļdegvielas mašīnu īpatsvars sasniedzis 65,2% no visiem vieglajiem pasažieru auto, kamēr benzīna nokrities līdz 28,9%.