Saskaņā ar jaunākā interneta patēriņa paradumu TNS Latvia Digital pētījuma rezultātiem internetu 2014. gada rudenī pēdējo 6 mēnešu laikā ir izmantojuši vidēji 75% jeb 1 273 000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 5 procentpunktiem vairāk nekā 2013. gada rudens periodā.

Regulāri – katru dienu - 2014. gada rudenī internetu izmanto vidēji 63% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 5 procentpunktiem vairāk nekā pērn rudenī.

TNS mediju pētījumu vecākā klientu vadītāja Signe Hokonena norāda, ka regulāro interneta lietotāju skaita pieaugums vērojams visās iedzīvotāju vecuma grupās, tomēr visstraujākais tas ir 60 līdz 74 gadus vecu iedzīvotāju vidū. Internetu katru dienu 2014. gada rudenī izmantojuši 23% iepriekš minētās vecuma grupas pārstāvju, kas ir par 7 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada. Analizējot interneta lietošanas izplatību citos sociāli – demogrāfiskos parametros, redzams, ka salīdzinoši straujāks regulāro interneta lietotāju īpatsvara pieaugums vērojams lauku iedzīvotāju, latviešu tautības un strādājošo iedzīvotāju vidū.

Pētījumu aģentūra TNS uzvarējusi konkursā par 85 miljonus ASV dolāru vērta līguma slēgšanu ar Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu, pārspējot aģentūras IPSOS, Gallup un GfK.

Šī gada sākumā TNS arī uzvarēja konkursā par Eirobarometra kvalitatīvo pētījumu veikšanu ar līguma kopējo vērtību 25 miljonu dolāru apmērā.

Standarta Eirobarometra pētījumu pārvaldību nodrošinās TNS Political & Social struktūrvienība, kas katru gadu aptaujā aptuveni vienu miljonu iedzīvotāju vairāk nekā 35 valstīs Eiropā. Latvijā šos pētījumus veiks TNS Latvia. Standarta Eirobarometra pētījumā visas intervijas būs tiešās intervijas aptaujāto dzīvesvietās. Turklāt Eiropas valstu iedzīvotāju viedokļi tiks noskaidroti vairāk nekā 40 dažādās valodās.

Latvijā Standarta Eirobarometra pētījums norisinās jau kopš 2004.gada, un šo gadu laikā TNS ir veicis gandrīz 60 tūkstošus interviju.

SIA TNS Latvia iesniegusi sūdzību par Centrālās statistikas pārvaldes izsludināto konkursu, kas paredz 2011. gada tautas skaitīšanas programmā iekļautās informācijas iegūšanu, taču sīkāku informāciju par to, kas neapmierina uzņēmumu, nesniedz.

«Tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia valdes priekšsēdētāja Ginta Krivma apstiprina, ka TNS Latvia ir iesniegusi sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) par Centrālās statistikas pārvaldes atklātā konkursa 2011. gada tautas skaitīšanas programmā iekļautās informācijas iegūšana par Latvijas iedzīvotājiem un mājokļiem, darbā izmantojot portatīvos datorus vērtējuma atbilstību konkursa nolikuma prasībām, un, iespējams, jau iesniegtā sūdzība vēl tiks papildināta. Plašāki komentāri varētu tikt sniegti pēc IUB sēdes, kas notiks 28.oktobrī,» uz db.lv jautājumu, par ko sūdzas TNS Latvia, atbildēja uzņēmuma mārketinga vadītāja Laura Vendele.

Uz Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētāja amatu kandidē mediju holdinga Baltijas Mediju alianse kādreizējais izpilddirektors Ivars Belte, pētījumu aģentūras TNS Latvia valdes priekšsēdētāja Ginta Krivma un bijušais LTV ģenerāldirektors Rolands Tjarve, informē Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) Informācijas centra vadītāja Sanita Blomniece.

Uz LTV valdes locekļa amatu programmu attīstības jautājumos kandidē bijušais radio Star FM programmu direktors Patriks Grīva, reklāmas aģentūras Lowe Age Latvia izpilddirektors Sergejs Ņesterovs un LTV septītā kanāla satura redaktore Jana Semjonova. Uz LTV valdes locekļa amatu finanšu un tehnoloģiju jautājumos kandidē VAS Valsts nekustamie īpašumi finanšu direktors Uģis Mālmanis un bijušais SIA Baltcom TV valdes loceklis Māris Skujiņš, teikts NEPLP paziņojumā medijiem.

NEPLP mājaslapā neplpadome.lv ikviens aicināts iepazīties ar astoņu kandidātu iesniegtajiem pieteikuma dokumentiem.

Lielākā daļa Latvijas pilsoņu ir apmierināti ar savu pašreizējo dzīvi. 8% pilsoņu ir ļoti apmierināti, savukārt 52% pilsoņu ir diezgan apmierināti ar savu pašreizējo dzīvi.

To atklāj Eirobarometra pētījums, kuru tirgus, mediju un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia veica 2011.gada pavasarī.

Tomēr salīdzinoši liela daļa Latvijas pilsoņu atzīst, ka nav apmierināti ar savu pašreizējo dzīvi kopumā – 30% pilsoņu ir ne visai apmierināti, desmitā daļa (10%) Latvijas pilsoņu ir ļoti neapmierināti ar savu pašreizējo dzīvi.

Kā norāda TNS Latvia sabiedrības uzvedības pētījumu eksperte Dace Zolberga, kopumā visu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi ir ievērojami apmierinātāki ar savu pašreizējo dzīvi – absolūtais vairākums (79%) Eiropas Savienības valstu pilsoņi ir apmierināti ar savu pašreizējo dzīvi un tikai 21% pilsoņu kopumā nav apmierināti ar savu pašreizējo dzīvi.

Baltijas reklāmas tirgus pērn, salīdzinot ar 2011.gadu, ir pieaudzis par 3%, sasniedzot 242,7 miljonus eiro (170,5 miljonus latu), liecina tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar Latvijas Reklāmas asociāciju un TNS uzņēmumiem Igaunijā un Lietuvā apkopotā informācija.

Latvijā mediju reklāmas tirgus sasniedza 70,9 miljonus eiro (49,8 miljonus latu), kas ir par 3% vairāk nekā 2011.gadā. Lietuvā 2012.gadā mediju reklāmas tirgus pieauga par 0,7%, salīdzinot ar 2011.gadu, un sasniedza 99,4 miljonus eiro (69,86 miljonus latu). Igaunijā reklāmas tirgus apjoms 2012.gadā bija 72,5 miljoni eiro (50,95 miljoni latu), pieaugot par 0,3% salīdzinājumā ar 2011.gadu.

Analizējot reklāmas tirgus attiecību pret iekšzemes kopproduktu, redzams, ka Baltijā līderpozīcijā, kā ierasts, arī 2012.gadā bija Igaunija ar 0,43%. Latvijā šis rādītājs bija 0,32%, bet Lietuvā - 0,3%. Visās Baltijas valstīs reklāmas tirgus attiecība pret iekšzemes kopproduktu ir krities, salīdzinot ar 2011.gadu.

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Lielākā daļa (61%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem atzīst, ka svarīgākais Latvijas ilgtermiņa attīstības pamatnosacījums uzņēmējdarbības kontekstā ir laba darba vide un rūpes par darbinieku.

To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia 2011. gada maijā veiktais pētījums, kurā noskaidrots Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju viedoklis par svarīgākajiem aspektiem Latvijas uzņēmumu darbībā, lai sekmētu Latvijas attīstību ilgtermiņā.

Arī prasme mērķtiecīgi plānot uzņēmuma darbību ilgtermiņā ir būtisks ilgtspējas nosacījums. Vairāk kā puse (57%) aptaujāto pauž viedokli, ka tie uzņēmumi, kas ievieš un darbojas saskaņā ar savu ilgtermiņa stratēģiju, sniedz savu ieguldījumu valsts izaugsmē. Kā trešais svarīgākais uzņēmējdarbības ieguldījums Latvijas ilgtermiņa attīstībā tiek minēta peļņa – 47% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka valsts attīstību sekmē tieši tie uzņēmumi, kas darbojas ar peļņu. Bet gandrīz puse (42%) aptaujāto iedzīvotāju pauž viedokli, ka godīga nodokļu nomaksa ir faktors, kas sekmē Latvijas attīstību ilgtermiņā.

Šā gada novembrī TV reklāmu skaits, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, pieaudzis par 20 %, bet spomsorreklāmu skaits samazinājies par 4%, liecina pētījumu aģentūra TNS Latvia ir apkopotā informācija.

TNS Latvia Reklāmu reģistrs novembrī televīzijā ir reģistrējis 97,54 tūkst. reklāmu un 21 tūkst. sponsorreklāmu.

«Šogad, vērtējot sezonālās svārstības, redzama līdzīga tendence kā pagājušajā gadā – novembrī kopā noraidīts par 2% mazāk reklāmu nekā oktobrī. Ja paredzam, ka šogad TV reklāmas tirgū decembrī nenotiek nekas neierasts, tad domājams, ka reklāmas apjoms, salīdzinot ar novembri, samazināsies 1-5 % robežās. Kopā 2010. gadā noraidīto TV reklāmu skaits būs vismaz par 15-20 % lielāks nekā 2009. gadā,» prognozē TNS Latvia Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters.

Novembrī joprojām mobilo sakaru nozare atradās topa 1. vietā, turklāt reklamējoties par 34% vairāk nekā pērnā gada novembrī. Novembris arī ir pirmais mēnesis kopš jūlija, kurā visas TOP5 nozares ir ar pieaugumu pret pagājušo gadu.

Aizvadītajā oktobrī, salīdzinot ar 2009.gada oktobri, televīzijā strauji – līdz pat 33 % - pieaudzis reklāmu skaits, liecina sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia apkopotie dati.

TNS Latvia Reklāmu reģistrs oktobrī televīzijā ir reģistrējis 98 901 reklāmu un 22 434 sponsorreklāmas gadījumus. Salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, TV reklāmu skaits ir pieaudzis par 15 %, savukārt sponsorreklāmu skaits palielinājies par 17 %. TNS Latvia Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka, oktobris ir pirmais mēnesis šogad, kad novērojams lielāks sponsorreklāmu nevis reklāmas klipu skaita pieaugums. Šī situācija skaidrojama ar rudens TV šovu sezonas sākumu, kas tradicionāli piesaista lielu sponsoru interesi.

Šī gada oktobrī, salīdzinot ar 2009. gada oktobri, reklāmu skaits pieaudzis visos diennakts laikos. Lielākais reklāmu skaita pieaugums tāpat kā septembrī ir bijis rīta stundās no plkst. 7:00 līdz 9:00, kad izvietoto reklāmu skaits palielinājies par 33 %. Vismazāk pieaudzis dienas laikā no 9:00 līdz 18:00 izvietoto reklāmu skaits – tikai par 12 %.

2011. gada pavasarī līdzīgi kā iepriekšējā periodā – 2011. gada ziemā – pēc klausīšanās laika sadalījuma Latvijā trīs visklausītākās radio stacijas bija nacionālās apraides radio stacijas Latvijas Radio 2 (25%), Latvijas Radio 1 (10%) un radio stacija Radio Skonto (8%), liecina tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia veiktais radio auditorijas pētījums.

Desmit Latvijā klausītāko radio staciju vidū 2011. gada pavasara pētījuma periodā vēl ierindojas tādas radio stacijas kā Radio SWH (6%), Krievijas Hiti (Russkoe radio) (5%), Latvijas Radio 4 (5%), Star FM (5%), European Hit Radio (4%), TOP radio (3%) un SWH+ (3%).

Analizējot radio staciju topu pēc kopējās nedēļas auditorijas, redzams, ka visvairāk klausītāju Latvijā kopumā 2011. gada pavasara periodā bija Latvijas radio 2, kuru vismaz reizi nedēļā ir klausījušies 25,9% jeb 470 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem. No trešās vietas 2011. gada ziemas periodā uz otro ar 15,0% jeb 272 tūkstošiem klausītāju pakāpusies radio stacija Radio Skonto, bet trešajā vietā ar 14,0 % jeb 254 tūkstošiem klausītāju ierindojusies radio stacija – Latvijas Radio, norāda TNS Latvia klientu vadītāja Signe Hokonena.

Vakar, 5.jūnijā, Ilgtspējas indeksa ietvaros tika apbalvoti 40 Latvijas uzņēmumi, kuri demonstrējuši atbildīgu un tālredzīgu uzņēmējdarbības pieeju un bijuši pietiekami drosmīgi, lai veiktu publisku sava snieguma novērtējumu. Jau otro gadu pēc kārtas augstākos rezultātus sasniedza AS Aldaris un AS Latvenergo.

Šogad Ilgtspējas indeksā novērtējumu pilnībā veica 42 Latvijas uzņēmumi, kas novērtēja savu sniegumu attiecībā uz stratēģisko plānošanu, tirgus attiecībām, darba vidi, attieksmi pret vidi un vietējo kopienu. Dalībnieku vidū arī šogad bija mazs valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību īpatsvars.

«Lai gan indeksa rezultāti apliecina, ka privātā sektora uzņēmumi joprojām ir līderi attiecībā uz stratēģisku un atbildīgu biznesa vadību, tomēr tieši valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām ir svarīgi būt paraugam un demonstrēt atbildīgu pieeju. Mēs joprojām ceram, ka valsts sekmēs plašāku savu kapitālsabiedrību pārstāvniecību arī Ilgtspējas indeksā,» skaidro Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, norādot, ka šogad novērtējumu veica tikai 7 valsts kapitālsabiedrības.

Tikai 16% Latvijas pilsoņu uzskata, ka lietas Latvijā pašreiz virzās pareizā virzienā, 61% Latvijas pilsoņu uzskata, ka Latvijā lietas virzās nepareizā virzienā, savukārt piektā daļa (19%) pilsoņu nepiekrīt ne vienam, ne otram variantam.

To atklāj Eirobarometra pētījums, kuru tirgus, mediju un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia veica 2011.gada pavasarī.

4% aptaujāto nav konkrēta viedokļa jautājumā par lietu virzību Latvijā.

Savukārt Latvijas pilsoņi ir ievērojami pārliecinātāki par pareizu lietu virzību Eiropas Savienībā – 40% Latvijas pilsoņu uzskata, ka Eiropas Savienībā lietas virzās pareizā virzienā. Piektā daļa (22%) uzskata, ka lietas virzās nepareizā virzienā, tikpat daudz (23%) nepiekrīt ne vienam, ne otram viedoklim. 15% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Kopumā Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi ievērojami biežāk nekā Latvijas pilsoņi pārliecināti par lietu pareizu virzību savā valstī – attiecīgi 28% uzskata, ka valstī lietas virzās pareizā virzienā, savukārt 51% ES valstu pilsoņu uzskata, ka lietas valstī virzās nepareizā virzienā.

Šā gada rudens periodā regulāro interneta lietotāju skaits Latvijā gada griezumā palielinājies par 10%. Līdz ar to šobrīd internetu regulāri izmanto 60% Latvijas iedzīvotāju, liecina pētījumu aģentūras TNS pētījuma TNS Latvia Digital rezultāti.

Kopumā internetu 2012. gada rudens perioda pēdējo sešo mēnešu laikā ir izmantojuši vidēji 70% jeb 1,224 miljoni Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par trīs procentpunktiem vairāk nekā 2011. gada atbilstošajā periodā.

TNS mediju pētījumu vecākā klientu vadītāja Signe Hokonena norāda, ka regulāro interneta lietotāju skaita pieaugums vērojams visās iedzīvotāju vecuma grupās, tomēr visstraujāk tas pieaudzis Latvijas iedzīvotāju vidū, kas ir vecumā no 40 līdz 49 gadiem. Internetu katru dienu 2012. gada rudenī izmantojuši 64% iepriekš minētās vecuma grupas pārstāvju, kas ir par 13 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada. Analizējot interneta lietošanas izplatību pēc citiem sociāli – demogrāfiskajiem parametriem, redzams, ka salīdzinoši straujāks regulāro interneta lietotāju īpatsvara pieaugums vērojams Rīgas iedzīvotāju, latviešu, strādājošo iedzīvotāju, kā arī skolēnu un studentu vidū.

Viedtālruņus lieto jau 12% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Pieaugot šo mobilo ierīču lietotāju skaitam, mainās arī iedzīvotāju interneta lietošanas paradumi, noskaidrots aģentūras TNS pētījumā TNS Latvia Digital.

Jau šobrīd to interneta lietotāju vidū, kuru īpašumā ir viedtālrunis, vispopulārākā ierīce interneta izmantošanai ir viedtālrunis (81% gadījumu) savukārt, «parasto» mobilo telefonu lietotāju vidū joprojām vispopulārākais interneta piekļuves veids ir, izmantojot galda datoru (74% gadījumu), norāda TNS mediju pētījumu vecākā klientu vadītāja Signe Hokonena.

Pētījuma rezultāti liecina, ka internetu 2012. gada pavasarī pēdējo sešu mēnešu laikā ir izmantojuši vidēji 70% jeb 1 212 000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 4 procentpunktiem vairāk nekā 2011. gada atbilstošajā periodā. Pieaudzis ir arī regulāro interneta lietotāju īpatsvars - ja 2011. gada pavasarī pēdējo septiņu dienu laikā internetu bija izmantojuši 63% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, tad 2012. gada pavasarī tie jau ir 67%.

Skatītākais kanāls jūnijā tāpat kā maijā bija TV3, tomēr tā vērošanai iedzīvotāji no kopējā TV skatīšanās laika veltīja 12,4%, kas ir mazāk nekā maijā, kad attiecīgais rādītājs bija 15,1%, liecina TNS dati.

Jau ziņots, ka 1.jūnijā pilnībā no analogās TV apraides atvadījās Latvijas nacionālie TV kanāli. Lai gan iepriekš TV3 spītīgi turējās pie palikšanas analogajā apraidē, taču TNS dati apliecina – ne velti, jo TV3 reitingi ir pašā zenītā. Proti, pērn un vēl janvārī visvairāk skatītais TV kanāls Latvijā bija LNT, bet kopš februāra visvairāk no kopējā TV skatīšanās laika iedzīvotāji pavada, veroties TV3 piedāvātajā programmu klāstā. Turklāt tas nav viena mēneša ieguvums, jo arī martā, aprīlī un maijā TV3 reitingi ir iekarojuši virsotnes.

«Lielākais kritums jūnijā ir kanālam TV3, jo tas bija pēdējais palicis analogajā virszemes apraidē Rīgā un apkārtnē. LTV1 ir spējis saglabāt savu skatīšanās laika daļu, savukārt LNT kritums ir nebūtisks. Līdz ar to ir samazinājusies starpība starp TOP4 skatītāko kanālu skatīšanās laika daļām, kas nozīmē veselīgas konkurences palielināšanos nākotnē, no kuras ieguvējs būs viennozīmīgi arī skatītājs,» skaidro TNS Latvia mediju pētījumu lielo klientu direktors Mārtiņš Traubergs.

Mobilo sakaru operatori reklāmas un mārketinga lauciņā pērn investējuši vairāk nekā 15 milj. Ls; Bite kāpina izdevumus, LMT nedaudz samazina, bet Tele2 saglabā līdzšinējo praksi.

Pērn Tele2 reklāmas, mārketinga un pārdošanas komisijas izdevumi bija 6,39 milj. Ls, kas bija teju līdzvērtīga summa kā 2011.gadā, kad operatora izdevumi šajā pozīcijā bija 6,4 milj. Ls, liecina Tele2 vadības ziņojums Lursoft datu bāzē. Tele2 plāno šogad samazināt mārketinga budžetu, DB norādīja Tele2 komercdirektors Jānis Spoģis. Atbilstoši TNS Latvia apkopotajiem datiem, pēc naudas apjoma Tele2 pērn ir saglabājis pozīciju kā lielākais reklāmdevējs valstī.

Savukārt Latvijas mobilais telefons (LMT) ir atkāpies par divām vietām un bija piektais lielākais reklāmdevējs valstī, savukārt Bite Latvija no top reklāmdevēju piecnieka ir izkritusi. Bite Latvija pārskats atklāj, ka pērn operators reklāmā un mārketingā ir investējis 5,3 milj. Ls, kas ir par 1,6 milj. Ls vairāk nekā 2011.gadā. Bite Latvija finanšu vadītājs Māris Stjade DB pastāstīja, ka 5,3 milj. Ls ir iekļauti arī klientiem dotējamie mobilie telefoni un operatora reklāmas izdevumi pērn bijuši ap 2 milj. Ls, kas arī izskaidro TNS Latvia datus. Latvijas mobilā telefona (LMT) reklāmas izmaksas pērn veidoja 3,6 milj. Ls, kas bija par 267 tūkst. Ls mazākas nekā 2011.gadā.

Mediju reklāmas tirgus 2011. gadā attiecībā pret 2010. gadu audzis par 5%, kas atbilst iepriekš izteiktajām prognozēm par lēnu tirgus pieaugumu, informē Latvijas Reklāmas asociācija (LRA).

Salīdzinot ar 2010.gadu, nemainīgs ir palicis avīžu reklāmas tirgus, nedaudz kritis vides un radio reklāmas tirgus, televīzijā pieaugums par 6%. Lielākais pieaugums novērojams interneta reklāmas tirgū +17% un žurnāliem +15%. Vislielāko kritumu piedzīvojis kino reklāmas tirgus -27%.

«Kopš 2009. gada trīs reklamētās nozares ir nemainīgas – mobilie sakari, mazumtirdzniecība un medikamenti. 2011. gadā aktīva konkurence starp telekomunikāciju nozares reklāmdevējiem, jo īpaši Baltcom un Izzi, ļāva šai nozarei kļūt par piekto reklamētāko nozari Latvijā,» datus komentē TNS Latvia Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters.

Skatītākie kanāli šā gada augustā bijuši LNT, TV3 un PBK, liecina pētījumu aģentūras TNS Latvia apkopotie dati.

Tie liecina, ka 15,2% no kopējā TV skatīšanās laika ir veltīti LNT vērošanai, 12,3% – TV3 un 10,1% PBK skatīšanai. Kanālam LTV1 veltīti 8,8%, kanālam RTR Planeta Baltija – 5% un kanālam TV5 Rīga - 4,8%.

Laiks, ko vidēji dienā viens TV skatītājs pavadījis pie TV ekrāna augustā, bija četras stundas un 36 minūtes vidēji dienā, kas ir par sešām minūtēm mazāk, nekā jūlijā.

TNS Latvia mediju pētījumu lielo klientu direktors Mārtiņš Traubergs norāda, ka: «Pēc vasaras brīvdienām, augusta beigās, TV ekrānos ir atgriezušies iemīļoti skatītāju raidījumi. Tie arī ir nodrošinājuši LNT un TV3 auditorijas pieaugumu. Taču tie ir tikai pirmie jaunās TV sezonas vēstneši, īstā cīņa sāksies tikai septembrī.»

Martā skatītākā TV pārraide bija TV3 šovs «Dejo ar zvaigzni 3», kuru vidēji vērojuši 13,5% jeb 293,4 tūkst. Latvijas iedzīvotāju, tam ar 264,7 tūkst. skatītājiem seko LNT ziņas svētdienās.

Trešajā vietā martā ierindojies seriāls UgunsGrēks kanālā TV3, kuru skatījušies vidēji 12,1% jeb 263,6 tūkst. iedzīvotāju, liecina TNS Latvia dati.

Martā TV skatītāji visvairāk jeb 15% no kopējā TV skatīšanās laika ir veltījuši kanāla TV3 vērošanai. Nedaudz mazāk jeb 14,2% veltīts LNT, ar 10,4% seko PBK. Savukārt kanālam LTV1 veltīti 9,6%, RTR Planeta Baltija 4,5%, kanālam TV5 Rīga 4,3%, bet LTV7 - 4%.

Martā viens skatītājs pie TV ekrāna pavadījis vidēji piecas stundas un 23 minūtes dienā, tas ir par 20 minūtēm mazāk nekā februārī, norāda TNS Latvia mediju pētījumu lielo klientu direktors Mārtiņš Traubergs.

Šī gada septembrī, analizējot reklāmas apjomu pēc laukuma kvadrātcentimetros un reklāmas minūtēm, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, medijos ir novērojams reklāmas apjoma pieaugums. Par to liecina pētījumu aģentūra TNS Latvia apkopotie dati par šā gada septembri.

Televīzijā septembrī, salīdzinot ar augustu, reklāmas apjoms pēc reklāmas laika minūtēs pieaudzis par 5%. Kopumā septembrī televīzijā noraidīti 42,9 tūkst. reklāmas minūšu, bet augustā – 40,72 tūkst.

TNS Latvia Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka kopumā reklāmas tirgū šī gada pirmajos trijos ceturkšņos novērojamas pozitīvas tendences, kas liecina, ka tirgus pamazām, bet stabili atgūstas pēc krituma.

Šogad arī kopējais reklāmu garums ir bijis par 15% lielāks. Septembrī televīzijā lielākie reklāmdevēji pēc reklāmas apjoma minūtēs bija Procter& Gamble, Bite, Tele2, Henkel un Unilever, bet reklamētākie zīmoli televīzijā bija Bite, Tele2, Zelta Zivtiņa, Maxima un Bifri.

Internetu pēdējo sešu mēnešu laikā ir izmantojuši vidēji 66% jeb 1,16 milj. Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par diviem procentpunktiem vairāk nekā 2010. gada ziemā.

Regulārāk - pēdējo septiņu dienu laikā - internetu ir izmantojuši 63% jeb 1,12 milj. iedzīvotāju aptaujātajā vecuma grupā, liecina TNS Latvia jaunākā interneta auditorijas pētījuma rezultāti.

Saskaņā ar šā gada pavasara perioda interneta auditorijas pētījuma rezultātiem interneta izmantošana pēdējo septiņu dienu laikā, salīdzinot ar iepriekšējā gada pavasara periodu, ir pieaugusi visās iedzīvotāju vecuma grupās.

TNS Latvia vecākā klientu vadītāja Signe Hokonena norāda, ka visstraujākais interneta lietotāju skaita pieaugums vērojams Latvijas iedzīvotāju vidū, kas ir vecumā no 60 līdz 74 gadiem. Internetu pēdējās nedēļas laikā šā gada pavasarī izmantojuši 24% iepriekš minētās vecuma grupas pārstāvju, kas ir par astoņiem procentpunktiem vairāk nekā pirms gada. Salīdzinoši straujāks interneta lietotāju īpatsvara pieaugums vērojams arī lauku iedzīvotāju vidū. Ja pērn pavasarī internetu bija lietojuši 55% lauku iedzīvotāju, tad 2011. gada pavasarī tie jau ir 60%.

Skatītākais kanāls šī gada februārī bijis TV3, tā vērošanai Latvijas iedzīvotāji veltījuši 12,9% no visa TV skatīšanās laika. Otrajā vietā ierindojies kanāls LNT, kura vērošanai veltīti 12,8%, bet trešais skatītākais biji PBK ar 11,4% lielu skatīšanās laika daļu.

Savukārt video un DVD skatīšanai veltīti 2,1% no TV skatīšanās laika, liecina pētījumu aģentūra TNS Latvia. Februārī viens TV skatītājs pavadījis pie TV ekrāna dienā vidēji 5 stundas un 38 minūtes, kas ir par 11 minūtēm mazāk nekā šī gada janvārī.

DB jau rakstīja, ka janvārī skatītākie kanāli bija LNT un TV3, kuriem veltīti attiecīgi 12,9 % un 11,7% no visa TV skatīšanās laika. Salīdzinot ar decembri, šī skatīšanās laika daļa abiem kanāliem samazinājās, toties tā visstraujāk pieauga LTV1.

TNS Latvia dati par TV kanālu auditorijām šā gada janvārī liecināja, ka LNT skatītāju auditorija janvārī, salīdzinot ar decembri, samazinājusies par 0,7 procentu punktiem, bet TV3 – par 2,2 procentu punktiem. Savukārt LTV1 auditorija pieaugusi par 1,4 procentu punktiem, sasniedzot 9,7% no kopējā TV skatīšanās laika, kas līdz ar to bijis ceturtais skatītākais kanāls televīzijā.

Šā gada aprīlī, analizējot reklāmas apjomu pēc preses laukuma kvadrātcentimetros, vides laukuma kvadrātmetros un televīzijas un radio reklāmas minūtēm, salīdzinot ar pērnā gada aprīli, lielākais reklāmas apjoma pieaugums ir novērojams vidē. Tā liecina TNS Latvia apkopotā informācija.

TNS Latvia Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka aprīlī novērojami divi interesanti fakti – auto un finansu nozaru reklāmdevēju aktivitātes pieaugums un vērienīga mobilo operatoru sadarbība ar mobilo iekārtu ražotājiem kopējās reklāmas kampaņās.

Televīzijā kopā šā gada aprīlī noraidīti 39,27 tūkst. minūtes reklāmas, kas ir par 3% vairāk nekā pērnā gada aprīlī, kā arī aprīlī reģistrēti 115,35 tūkst. reklāmu jeb par 0,5% vairāk nekā pagājušajā gadā.

Aprīlī televīzijā lielākie reklāmdevēji pēc reklāmas apjoma minūtēs bija Procter & Gamble, Henkel, Bite, Tele2 un Rimi. Savukārt reklamētākie zīmoli televīzijā – Rimi, Bifri, Maxima, Bite kopā ar Huawei un Tele2.

Salīdzinoši biežāk (31%) Latvijas ekonomiski aktīvie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka lielākais ieguvējs rudenī gaidāmajās ārkārtas Saeimas vēlēšanās būs Saskaņas centrs. To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes 2011.gada jūnijā veiktais pētījums.

17% uzskata, ka ieguvējs ārkārtas Saeimas vēlēšanās būs jauns politiskais spēks, ja tāds tiks izveidots pirms šīm vēlēšanām, 12% uzskata, ka ieguvēji būs Visu Latvijai un TB/LNNK, 8% uzskata, ka lielākie ieguvēji būs Vienotība.

Salīdzinoši retāk ekonomiski aktīvie iedzīvotāji uzskata, ka ieguvēji no ārkārtas Saeimas vēlēšanām būs Zaļo un zemnieku savienība (3%), Par Labu Latviju (1%) vai cits politiskais spēks (1%).

27% aptaujāto nav konkrēta viedokļa.

Aptauju TNS Latvia veica laikā no 2011.gada 7. jūnija līdz 9. jūnijam, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 500 ekonomiski aktīvos Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem.