Graudu pārstrādes uzņēmums AS Dobeles dzirnavnieks ieguvis tiesības piegādāt savus pašražotos makaronus uz Poliju, uzvarot Polijas Lauksaimniecības Tirgus Aģentūras konkursā programmas Pārtikas produktu piegāde Eiropas Savienības vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem ietvaros.

Līdz pat 2013. gada pirmajai pusei Latvijas ražotājs piegādās Polijas labdarības organizācijām 5209 tonnas makaronu.

Pieaugot ražošanas jaudai, uzņēmums piedāvās jaunas darba vietas, kā arī palielinās Latvijas kviešu graudu pārstrādes un realizācijas apjomus.

No šā gada jūlija līdz 2013. gada februārim ik dienu no Latvijas uz Poliju izbrauks vidēji divas kravas automašīnas ar Dobelē ražotiem makaroniem. Šie makaroni, kurus uzņēmums ražos un eksportēs, būs 100% Latvijas produkts - makaronu ražošanai Dobeles dzirnavnieks izmantos no Latvijas zemniekiem iepirktos kviešu graudus.

AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils novērtē šo uzvaru kā iespēju parādīt, ka Latvijas produkcija var konkurēt ar Eiropas lielajiem pārtikas milžiem. «Uzvara konkursā par pārtikas piegādi Polijas labdarības organizācijām mums sniegusi iespēju pierādīt gan Latvijas, gan citu Eiropas valstu ražotājiem, ka «Latvija var!» – Latvija var konkurēt pat ar tādām pārtikas lielražotāju valstīm kā Polija. Turklāt plānojam nodrošināt jaunas darba vietas Dobeles un apkārtnes iedzīvotājiem, kā arī radīt lielāku noietu Latvijas zemnieku graudiem.»

Pēdējos pāris gadus graudaugu nozare piedzīvojusi dažādus izaicinājumus, tomēr, neskatoties uz visu, AS Dobeles dzirnavnieks spējis palielināt pārstrādāto graudu apjomu un saražotās produkcijas apjomu, norāda uzņēmuma vadītājs Kristaps Amsils.

Viens no uzņēmuma ražotajiem produktiem ir dažādu veidu makaroni, kas tiek arī eksportēti. AS Dobeles dzirnavnieks spēj saražot ik dienu līdz 150 tonnam spageti un īsās formas makaronu. Makaronu ražošanas līnijas kapacitāte ir līdz pat trīs tonnām makaronu stundā Kopumā uzņēmums diennaktī spēj pārstrādāt vairāk nekā tūkstoti tonnas graudu.

Produktu ražošana ir izkārtota pamīšus pa stāviem, kur tiek apstrādātas gan pārslas, gan arī makaroni. Ražošana ir iekārtota tā, ka sākas augšējā stāvā un tad virzās līdz pat pirmajam stāvam. Kā norāda uzņēmuma pārstāvji, tas darīts tāpēc, lai efektivizētu darbu.

Makaronus AS Dobeles dzirnavnieks sāka ražot 2012. gadā, kad tika atklāta īsformu makaronu ražotne, savukārt 2013. gadā - spageti ražotne. Joprojām makaronu realizācijā vērojams pieaugums. Ja 2016. gadā tās bija 25,8 tūkst. tonnu, tad pagājušajā gadā - jau 30 tūkst. tonnu. Līdz ar to uzņēmums kļuvis par lielāko makaronu ražotāju Ziemeļeiropā. Lielākā daļa no saražotā gan tiek eksportēta uz citām valstīm. Piemēram, no kopējā saražotā spageti apjoma aptuveni 95% tiek eksportēti.

Graudu pārstrādes uzņēmums AS Dobeles dzirnavnieks otro gadu pēc kārtas ieguvis tiesības piegādāt Dobelē ražotos makaronus Polijai, uzvarot Polijas Lauksaimniecības Tirgus Aģentūras konkursā programmas Pārtikas produktu piegāde Eiropas Savienības vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem ietvaros. Nepilna gada laikā Latvijas makaronu ražotājs piegādās Polijas labdarības organizācijām 9785 tonnas makaronu, kas ir par trešdaļu vairāk nekā pagājušajā gadā.

AS Dobeles dzirnavnieks konkursa kārtībā uzvarējis astoņus ražotājus, izcīnot iespēju no 2013. gada marta līdz gada beigām piegādāt teju desmit tūkstošus tonnu Dobelē ražotu makaronu.

«Uzvara konkursā otro gadu pēc kārtas ļauj ne tikai eksportēt tūkstošiem tonnu Dobeles makaronu, bet arī noslogot mūsu jauno ražotni. Esam radījuši stabilas darbavietas un intensīvi domājam par ražotnes attīstīšanu un paplašināšanu,» sacīja Kristaps Amsils, AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs.

Uz Poliju plānots eksportēt 100% Latvijas produktu – makaronu ražošanai uzņēmums izmantos no Latvijas zemniekiem iepirktos kviešu graudus.

Kā šodien vēsta laikraksts Dienas Bizness, Martins Zemītis biznesā pārvērtis koka velosipēdu ideju.

Šobrīd uzņēmumam jau izdevies pārdot 35 divriteņus, neraugoties uz iespaidīgo cenu – ap trim tūkst. eiro.

Koka velosipēdu ideju komentē Toms Ērenpreiss, velosipēdu darbnīcas Ērenpreiss dibinātājs un vadītājs:

«Biznesa ideju uztveru diezgan pozitīvi. Viņiem ir sava niša pietiekami ekskluzīvā līmenī. Pētot pasaules tirgu, redzams diezgan liels potenciāls. Zinu arī to, ka šim uzņēmumam ir ļoti profesionāla pieeja pārdošanā, līdz ar to uzskatu, ka tas dos rezultātu. Runājot par velosipēda cenu, atbilde ir tieši luksus, premium produktu segmentā. Ja cilvēki ir gatavi maksāt astronomiskas summas par lidojošiem, peldošiem un braucošiem spēkratiem, tad kādēļ gan ne par velosipēdiem? Pašam arī, izbraucot ar koka velosipēdu, bija līdzīgas sajūtas, kā braucot ar karbona divriteni. Karbona velosipēdi nereti maksā desmitiem tūkstošus eiro. Viņu darbībā ir liels fokuss uz individuālo pircēju. Reakcija uz produktu bieži vien ir līdzīga tai, kādu raisa Ērenpreiss velosipēdi – ir cilvēki, kuri apgalvo, ka ir ļoti dārgi, tomēr pārdošanas rādītāji liecina par pretējo.»

Dobeles dzirnavnieks tuvāko gadu laikā plāno ieguldīt 30 miljonus eiro, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

AS Dobeles dzirnavnieks pagājušo gadu pabeigusi ar rekordapgrozījumu – 113,7 miljoni eiro, kas ir par 27% vairāk nekā 2016. gadā, liecina uzņēmuma auditētie dati. Uzņēmuma peļņa bija 4,17 miljoni eiro, kas sasniegta, pateicoties efektīvai ražošanas jaudu noslodzei. Gadu iepriekš peļņa sasniedza 2,7 miljonus eiro.

«Gads bijis ražens. Neskatoties uz visām problēmām, lauksaimniekiem pagājušajā gadā izdevās novākt otro lielāko ražu Latvijas vēsturē. Mums lielāko efektu apgrozījuma kāpumā deva jaunā pārslu ražotne, taču kopējo rezultātu izdevās sasniegt, pateicoties apjomu pieaugumam visās galvenajās Dobeles dzirnavnieka ražotnēs. Var teikt, ka investīcijas devušas rezultātu,» stāsta AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils. Pieaugums bijis arī miltu un makaronu realizācijā. K. Amsils uzsver, ka priecē pastas realizācijas pieaugums vietējā tirgū, kur konkurence ir sīva.

Ieguldot vairāk nekā 4 miljonus eiro, šovasar a/s Dobeles dzirnavnieks atklās jauno spageti ražotni.

Kā DB informē uzņēmumā, investīcijas spageti rūpnīcas ražošanas tehnoloģiskās līnijas izveidei ir ap 3.8 miljoni eiro, no tā 35% ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalsts. Plānots, ka kopējās investīcijas spageti rūpnīcas izveidē būs vairāk nekā 4 miljoni eiro.

Jaunās spageti ražotnes jauda plānota ap 2.5 tonnām spageti stundā. Spageti ir vieni no populārākajiem pastas veidiem ne vien Baltijā, bet arī citviet pasaulē un tas pamudinājis ražot šo produktu. Atkarībā no ražošanas intensitātes jauno darba vietu skaits spageti ražotnē varētu būt ap 10. Kopējās investīcijas uzņēmumā 2013.gadā plānotas virs 7 miljoniem eiro un tās ietver arī kombinēto kviešu dzirnavu izbūvi. Tas ļaus uz vietas Dobelē malt cieto kviešu jeb durum graudus, kas ir izejviela cieto kviešu pastai.

Konkurences padome (KP) atļāvusi AS "Dobeles dzirnavnieks" iegādāties Lietuvas graudu pārstrādes uzņēmumu "Baltic Mill", kam pieder vairāki graudu pārstrādes un pārtikas ražošanas uzņēmumi Baltijas valstīs, tostarp AS "Rīgas dzirnavnieks" Latvijā, informē KP.

KP secināja, ka "Dobeles dzirnavnieka" un "Rīgas dzirnavnieka" apvienošanās, visticamāk, radīs būtiskus šķēršļus efektīvai konkurencei rudzu un kviešu miltu tirgos gan gala patērētājiem, gan industriālajiem klientiem, kā arī auzu pārslu, miltu maisījumu, makaronu no mīkstajiem kviešu miltiem un putru tirgos gala patērētājiem.

Apvienošanās rezultātā minētājos tirgos būtiski samazināsies konkurences spiediens uz "Dobeles dzirnavnieku", ko iepriekš radīja tā tuvākais konkurents "Rīgas dzirnavnieks". Tas radīs apvienotā tirgus dalībnieka dominējošo stāvokli šajos tirgos, tostarp arī būtiski samazinās efektīvu konkurenci, norāda KP.

KP konstatēja, ka "Rīgas dzirnavnieks" atrodas finansiālās grūtībās un uzņēmumam pastāv augsta iespējamība pamest tirgu, ja netiktu īstenota apvienošanās.

Baltijas valstu iedzīvotāji ļoti labprāt iepērkas ārzemēs, visbiežāk kaimiņvalstīs, tam kopumā tērējot vairāk nekā miljardu eiro gada laikā. Šādi dati iegūti pētījumā par Baltijas valstu patērētāju izvēlēm, ko veica Nīderlandē dibinātais pētījumu institūts «Regionplan Policy Research» un profesionālo pakalpojumu kompānija «EY».

Pēc ekspertu skaidrojuma, šāda mēroga iepirkšanās ārzemēs skaidrojama ar zemiem ienākumiem un produktu cenu atšķirībām dažādās valstīs.

Katrs otrais Baltijas valstu iedzīvotājs pērk produktus vai mājsaimniecības preces ārzemēs vismaz reizi gadā. Visvairāk ārzemēs iepērkas Igaunijas iedzīvotāji – 56%, bet latvieši un lietuvieši dodas uz kaimiņvalstīm nedaudz retāk - attiecīgi 52% un 49%.

«Iemesli tam, ka Baltijas valstu iedzīvotāji iepērkas ārzemēs ir dažādi. Ienākumiem palielinoties, Baltijas valstu iedzīvotāji kļūst aizvien mobilāki. Palielinās arī tiešo avioreisu un attiecīgi lidojumu skaits no Baltijas valstīm, kas ir attīstīto valstu iezīme. Tomēr pētījums atklāja vēl kādu fenomenu - Baltijas valstis izceļas ar lielu skaitu «ekonomisko tūristu». Liela daļa Baltijas valstu iedzīvotāju regulāri dodas uz ārzemēm, lai iegādātos lētākas preces un pakalpojumus,» uzsver «Regionplan» pētnieks Ježijs Strātmeijers (Jerzy Straatmeijer), kura vadībā veikts šis pētījums.

Vistaupīgāk eiropiešu vidū šovasar ceļojuši lietuvieši, tērējot aptuveni 518 eiro, bet visvairāk – šveicieši, vidēji veltot tam 1114 eiro, liecina finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma «Revolut» analītiķu aprēķini.

«Revolut» analītiķi izvērtējuši datus periodā no 1. jūnija līdz 20. augustam par to, cik Eiropas iedzīvotāji šajā vasarā tērējuši lidojumiem, naktsmītnēm, transportam, pārtikai un dzērieniem ārvalstīs. Baltijas valstu starpā visvairāk ceļojumiem tērējuši igauņi, latvieši palikuši otrajā vietā, bet vislētāk ceļojuši lietuvieši.

Igauņi vidēji iztērēja 704 eiro un tie ir lielākie Izdevumi Baltijas valstu starpā. Sasummējot galvenos ceļojumu izdevumus, «Revolut» analītiķi secinājuši, ka viens latviešu ceļotājs vidēji iztērēja 597 eiro. Latvieši arvien biežāk ceļo uz ārvalstīm un tur iztērē arvien vairāk naudas. 2017. gadā latvieši ceļojot iztērēja par 18% vairāk, nekā 2016. gadā, un šī summa sasniedza 930 miljonus eiro, liecina Latvijas centrālā statistikas pārvaldes dati.

Lietuvas Konkurences padome atteikusi atļauju graudu pārstrādes uzņēmumam AS "Dobeles dzirnavnieks" pilnībā iegādāties Lietuvas graudu pārstrādes uzņēmumu "Baltic Mill", kam pieder vairāki graudu pārstrādes un pārtikas ražošanas uzņēmumi Baltijas valstīs, tostarp AS "Rīgas dzirnavnieks" Latvijā.

Kā piektdien paziņoja Lietuvas Konkurences padome, uzraugs ir secinājis, ka "Dobeles dzirnavnieks" un "Baltic Mill" "ir tuvi un nozīmīgi konkurenti" miltu, miltu maisījumu un makaronu tirgū, "kas jau ir koncentrēts" un tādējādi "šo kompāniju konkurence ir nozīmīga".

Dobeles dzirnavniekam ļauj apvienoties ar Rīgas dzirnavnieka māteskompāniju 

Konkurences padome (KP) atļāvusi AS "Dobeles dzirnavnieks" iegādāties Lietuvas graudu pārstrādes...

"Apvienotajam uzņēmumam būtu liela atbilstošo tirgu daļa Lietuvā, bet zustu konkurences spiediens, no kura iegūst patērētāji," lasāms Konkurences padomes paziņojumā.

"Dobeles dzirnavnieks" nevarēs pabeigt plānoto darījumu Lietuvā, lai gan ir jau saņēmis Latvijas un Igaunijas konkurences uzraugu atļauju.

Lietuvas Konkurences padomes locekle Karina Kaučaidze "norādīja, ka katrs regulators izvērtē konkurences apstākļus konkrētajā valstī, un šie apstākļi var būt atšķirīgi".

"Dobeles dzirnavnieka" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils pagājušajā nedēļā pauda neizpratni par Lietuvas Konkurences padomes vilcināšanos un pieļāva, ka pamatotas ir aizdomas par to, ka Lietuva nelabprāt redz kaimiņu investorus savā valstī.

Jau ziņots, ka Latvijas Konkurences padome (KP) martā atļāva "Dobeles dzirnavniekam" iegādāties "Baltic Mill".

Amsils iepriekš norādīja, ka, saņemot atļauju veikt darījumu no visu trīs Baltijas valstu konkurences uzraudzības iestādēm, "Dobeles dzirnavnieks" plāno izmantot ilgtermiņā uzkrātās zināšanas un investēt ražotņu modernizēšanā un paplašināšanā.

"Baltic Mill" grupai pieder vairāki graudu pārstrādes un pārtikas ražošanas uzņēmumi Baltijas valstīs - vienas no vecākajām un lielākajām dzirnavām "Malsena plius" un makaronu ražotājs "Amber Pasta" Lietuvā, "Rīgas dzirnavnieks" Latvijā un "Balti Veski" Igaunijā.

"Dobeles dzirnavnieks" pērn strādāja ar 172,07 miljonu eiro apgrozījumu, un nopelnīja 3,87 miljonus eiro.

Kompānija "Dobeles dzirnavnieks" reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 3,897 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Kompānijas lielākais akcionārs ir Igaunijas graudu ražotājs "Tartu Mill". Uzņēmuma galvenie darbības virzieni ir visa veida kviešu miltu, mannas, miltu maisījumu, makaronu, graudaugu pārslu, putraimu un dzīvnieku barības ražošana.

Šā gada rudenī graudu pārstrādes uzņēmums AS Dobeles dzirnavnieks atvēris Latvijā pirmo spageti ražotni, informē uzņēmuma pārstāvji.

Turpmāk Latvijas iedzīvotājiem būs iespēja iegādāties pašmāju rūpnieciski ražotos spageti. Tirgū būs pieejami zīmolu Presto un Primo spageti no mīksto kviešu miltiem un spageti, kas ražoti no cieto kviešu mannas, ar zīmolu Dobele.

Kopējās investīcijas spageti ražotnē ir 4,86 miljoni eiro, no kuriem 3,8 miljoni eiro investēti tehnoloģijās un iekārtās. Lieljaudas ražotne tapusi nepilnu divu gadu laikā. Tās kapacitāte ir aptuveni 3 t gatavās produkcijas stundā. «Esam saņēmuši pirmos lielāka apjoma spageti pasūtījumus, tāpēc paredzams, ka jau 6 mēnešu laikā spēsim nodrošināt ražotnes jaudu vismaz 50% apmērā. Prognozējam, ka no kopējā realizācijas apjoma 90% veidos eksports,» stāsta AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

«Līdz šim bijām mājražotāji, šis statuss atļauj produkciju realizēt tikai pašiem. To arī darījām tirdziņos, bet septembrī devāmies uz VID un teicām, ka gribam saražoto nodot arī trešajai personai – veikalam,» par izmaiņām nesen uzsāktajā makaronu biznesā laikrakstam Kursas Laiks stāsta Ivika Vasiļauskaite un Ēriks Putris.

Kopš septembra beigām olu makaronus ar firmas zīmi Vilma Anna Liepājas un apkārtnes iedzīvotāji var iegādāties veikaliņā Garšo gan un Zāļu ielas eko veikalā.

Latvijā tos pārdod 14 veikalos Rīgas pilsētā un rajonā, Saldū, Jelgavā, Ogrē, Lielvārdē, Rēzeknē, Madonā, atpūtas bāzē Jāņkalni. «Strauji izplesties pagaidām neplānojam, lai ir tāda kā ekskluzivitātes piegarša,» piesardzīgi izsakās mazā biznesa pārstāvji.

Gan jau tā lieta aizies, bet cilvēki jāpieradina, spriež uzņēmīgie jaunieši un atklāj, ka latvisko nosaukumu Vilma Anna izvēlējušies par godu savām vecmāmiņām. «Vilma ir manas omītes vārds, bet Ivikas omīte no Sikšņiem ir Anna. Mums joprojām ir labas attiecības ar vecvecākiem,» priecājas Ēriks Putris.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Ilggadējs riteņbraukšanas entuziasts ar uzņēmējdarbības pieredzi Martins Zemītis, meklējot jaunas biznesa idejas un izaicinājumus, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studentu diplomdarbu izstādē nolūkoja no koka taisītu velosipēdu un nolēma attīstīt šo produktu, pārvēršot to biznesā.

Pēc pirmo modeļu vairākkārtējas izturības testēšanas laboratorijā Vācijā gūta pārliecība par produkta dzīvotspēju. Par lielāko izaicinājumu Materia bikes vadītājs dēvē cilvēku nezināšanu, proti, viņu skepsi, jo nekad dzīvē potenciālie klienti nav redzējuši un braukuši ar divriteni, kas ražots no koka.

Pašlaik koka velosipēda idejas autore Kitija Gaile ir velosipēdu ražošanas uzņēmuma SIA Wooden bikes dalībniece.

Kopējās investīcijas koka divriteņu idejas attīstīšanai mērāmas vairāk nekā 200 tūkst. eiro apjomā.

Šobrīd uzņēmums pamatā strādā uz Francijas, Vācijas, Itālijas un Lielbritānijas tirgiem. Tomēr arī Latvijas tirgu nevajag novērtēt par zemu, pauž uzņēmējs, jo šis ir mājas tirgus, kurā ir iespēja būt vistuvāk klientiem un mācīties no tiem. Tāpat Latvijā luksus klases segments nemaz nav mazs, par ko liecina lielais ekskluzīvo automašīnu skaits ielās.

Par iespaidīgu summu – 15 000 britu mārciņu (16 990 eiro), sociālajā tīklā «Facebook» pārdota populārākā un lielākā Lielbritānijas latviešu komunikācijas platforma – forums «Latvieši UK».

«Facebook grupu pārdevu es, Helmuts Meškonis, kurš arī ir grupas izveidotājs, un visas iegūtās summas saņēmējs ir mana kompānija Media Tower Limited,» viņš pastāstīja biznesa portālam db.lv.

H. Meškonis atklāj, ka «grupas pārdošana nebija sākotnēji plānota, lai arī šāda doma, bez šaubām, pa brīdim parādījās».

«Pircējs iegādājās grupu, jo jau bija sācis maksāt salīdzinoši lielu naudas summu par daļēju «Latvieši UK» grupas «cover photo» izmantošanu sava uzņēmuma reklāmai,» stāsta pārdevējs. Viņš pauž cerību, ka nākotnē grupā nekas nemainīsies, «lai arī ar skumjām redzu, ka grupā sāk parādīties arvien vairāk sludinājumu un reklāmas, kas vienmēr bija tabu».

Plašs pakalpojumu klāsts un demokrātiskas cenas ir galvenie iemesli, kāpēc Lietuvas medicīnas kūrortu mazpilsēta Birštona kļuvusi par ārvalstu un Latvijas tūristu magnētu.

Lai gan pilsētas platība ir nieka 13 kvadrātkilometri un tās iedzīvotāju skaits sasniedz vien 4000, taču tajā atrodas vairākas sanatorijas un spa centri, piemēram, Royal Spa Residence,Medical SPA Eglės sanatorija,Vermes un Tulpes, kuras aktīvi uzņem gan atpūtniekus, gan cilvēkus ar veselības problēmām. Šobrīd notiek gan esošo sanatoriju un spa centru rekonstrukcija, gan jaunu būvniecība un uzņēmumi vēlas piesaistīt vēl vairāk ārvalstu tūristus, tajā skaitā arī no Latvijas.

Kā biznesa portālam db.lv apstiprināja spa centru vadītāji, tad veselības un medicīnas pakalpojumu joma attīstījusies, pateicoties pašvaldības un uzņēmēju sadarbībai.

AS Dobeles dzirnavnieks uzsācis vērienīgu attīstības projektu realizēšanu, paredzot investīcijas 30 miljonu eiro apmērā. Tuvāko gadu laikā pārtikas ražotājs plāno kļūt par Baltijā lielāko bioloģisko graudu pilna pārstrādes cikla uzņēmumu un nostiprināt savu lielākā makaronu ražotāja pozīciju Ziemeļeiropā, atklājot jaunu, inovatīvu pastas ražotni.

«Šo projektu realizēšanas uzsākšana iezīmē jauna attīstības posma sākumu, kas pavērs nebijušas iespējas gan Dobeles dzirnavniekam un mūsu darbiniekiem, gan Latvijas pārtikas pārstrādes nozarei kopumā. Mūsu mērķis ir iezīmēt Latviju pasaules kartē kā vietu, kur tiek ražoti īpaši kvalitatīvi pārtikas produkti ar augstu pievienoto vērtību,» norāda Kristaps Amsils, AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs.

«Bioloģiskā lauksaimniecība ir Latvijas zemnieku un uzņēmēju iespēja iekarot savu vietu globālajā tirgū, jo šī ir strauji augoša un vēl neaptverta niša,» uzskata K. Amsils. «BIO graudu nozares attīstība un ražošanas pieaugums ievērojami palielinās nozares ilgtermiņa ienesīgumu un pozitīvi ietekmēs arī pārējās bioloģiskās lauksaimniecības apakšnozares, piemēram, BIO lopkopību un BIO piensaimniecību, kuru izaugsmi līdz šim kavējusi sertificētas bioloģiskās barības nepietiekamā pieejamība.»

Latvijas uzņēmumi iekārtas lielākoties pasūta ārzemēs, tām strādāt «iemāca» ražotāju pārstāvji, taču ikdienā labi tiek galā vietējie, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas ražotāji savas produkcijas radīšanā izmanto gan Latvijā, gan ārzemēs gatavotas iekārtas, bet vietējā tirgū specifiskas iekārtas bieži vien nav pieejamas. «Mūsu specifika nosaka, ka parasti mūsu vajadzībām tiek speciāli izgatavotas ražošanas līnijas. Šādu pasūtījumu izpildē esam sadarbojušies gan ar vietējām, gan ar ārvalstu kompānijām. Speciālistu profesionalitātes ziņā neizjūtam atšķirības, vai tā ir pašmāju vai ārvalstu kompānija. Pēdējā iepirkumā uzvarēja Latvijas uzņēmums, kas specializējies noteiktu iekārtu izgatavošanā un uzstādīšanā ar plašu darbības pieredzi. Daļa no pasūtītās iekārtas tika izgatavota Latvijā, bet daļa ar apakšuzņēmēju palīdzību iepirkta ārvalstīs,» stāsta Edijs Vegners, augļu un dārzeņu pārstrādātāja SIA Milda KM valdes loceklis un direktors.

Patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieauga par 2,2%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2021.gada jūliju - patēriņa cenas palielinājās par 21,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā pieaudzis par 10,8%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022.gada jūlijā, salīdzinot ar 2021.gada jūliju, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 24,3%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija sieram un biezpienam (par 33,7%), piena produktiem (par 39,3%), pienam (par 36,6%) un jogurtam (par 29,9%). Dārgāka bija maize (par 28,3%), konditorejas izstrādājumi (par 20,6%), milti un citi graudaugi (par 56,8%), makaronu izstrādājumi (par 35,5%), rīsi (par 30,9%).

Lai uzsvērtu olu, kā daudzveidīgu un veselīgu pārtikas produktu, viens no vadošajiem Ziemeļeiropas un Baltijā lielākais olu un olu produktu ražotājs AS "Balticovo" saviem klientiem Latvijā, Igaunijā un Lietuvā sāk piedāvāt olu makaronus.

Tas ir jaunums Balticovo olu produktu sortimentā, kas no 4. jūnija sākotnēji būs pieejams “Maxima” veikalu plauktos, bet vēlāk arī citos Latvijas veikalos.

"Uzņēmums izlēma piedāvāt olu makaronus, lai dažādotu savu produktu portfeli un atbildētu uz pieaugošo pieprasījumu pēc inovatīviem un uzturvielām bagātiem pārtikas produktiem, tā nostiprinot savu pozīciju tirgū," iemeslus, kāpēc "Balticovo" iekļāvis sortimentā olu makaronus", skaidro "Balticovo" valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans.

“Ola var būt kas vairāk par vienkārši olu, tāpēc, sekojot līdzi tendencēm, ir skaidrs, ka jāmeklē jaunas nišas un produkti. "Balticovo" jau piedāvā saldējumu, kurā olas izmantotas kā tā sastāvdaļa. Mēs esam gatavi spert nākamo soli un piedāvājam jaunu produktu - olu makaronus," skaidro AS ‘Balticovo” Attīstības un komunikācijas vadītājs Toms Auškāps.

Uzņēmums AB Baltic Mill, kuras uzņēmumu grupā ietilpst arī AS «Rīgas Dzirnavnieks», plāno daudz spēcīgāk attīstīt vietējās ražotnes Baltijā un tuvākajos gados ieguldīs aptuveni 10 miljonus eiro to tirgus pozīciju stiprināšanā, informē uzņēmums.

Tā ietvaros AS «Rīgas Dzirnavnieks» jau uzsācis ražotnes modernizāciju, lai jau no nākamā gada sākuma uzsāktu fasētu zirņu un pupu produktu ražošanu. Šis ir pilnīgi jauns darbības segments uzņēmumam. Vienlaikus notiek sagatavošanās darbi, lai uz vietas ražotnē varētu uzsākt arī makaronu produktu ražošanu.

Uzsāktā modernizācija paredz ne tikai jaunu produktu ražošanu, bet arī paaugstināt ražošanas standartus un kvalitāti, kas pavērs jaunas produktu iepakošanas un drošības iespējas.

Anita Skudra, AS «Rīgas Dzirnavnieks» direktore: «Grupas plāni ietver vairākus posmus, no kuriem pirmais posms jau tiek īstenots Latvijā - gan cieto kviešu šķirņu pārstrādi un no tiem makaronu ražošanu, gan pākšaugu - zirņu un pupu - un citu graudaugu kā rīsu pārstrādi un fasēšanu. Šie Latvijā ražoti produkti paplašinās Herkuless zīmola sortimentu. Šis solis veicinās uzņēmuma konkurētspēju gan Baltijas tirgū, gan ārpus tā.»

AS Dobeles dzirnavnieks parakstījis jaunu aizdevuma līgumu ar AS Swedbank par finansējuma piešķiršanu 4 675 000 eiro apmērā graudaugu pārslu un musli ražotnes izveidei Dobelē. Projekta kopējās izmaksas mērāmas 5 300 000 eiro vērtībā, un paredzēts to realizēt līdz 2015. gada novembrim.

«Esam spēruši pirmo soli pretim jaunam, perspektīvam projektam. Tā rezultātā taps dažādu graudaugu pārslas un musli, kas ir produkti ar augstu pievienoto vērtību. Plānojam, ka aptuveni 70% saražotās produkcijas tiks eksportēti, tādējādi paplašināsim eksporta tirgu,» norāda Kristaps Amsils, AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs.

«Swedbank un Dobeles dzirnavnieku vieno sadarbība jau daudzu gadu garumā,» saka Reinis Rubenis, Swedbank valdes loceklis un Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs.

Graudaugu pārslu un musli ražotnes projekts saņēmis pozitīvu lēmumu par ES fondu līdzfinansējumu Latvijas Investīciju Attīstības Aģentūras (LIAA) administrētajā aktivitātē Augstas pievienotās vērtības investīcijas. Plānots, ka ES fondu atbalsts veidos 40% no kopējās projekta summas.

2022. gada aprīlī, salīdzinot ar 2021. gada aprīli, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 13,0 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022. gada aprīlī, salīdzinot ar 2021. gada aprīli, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei, apģērbam un apaviem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 17,4 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija sieram un biezpienam (+25,3 %), piena produktiem (+31,0 %), pienam (+34,9 %) un jogurtam (+24,0 %). Cenas pieauga miltiem un citiem graudaugiem (+49,6 %), maizei (+13,0 %), konditorejas izstrādājumiem (+10,7 %), makaronu izstrādājumiem (+32,7 %), rīsiem (+33,1 %). Dārgāki bija svaigi augļi (+17,2 %), svaigi dārzeņi (+13,5 %) un kartupeļi (+57,5 %).

Patēriņa cenas šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju Latvijā pieauga par 0,4%, bet gada laikā - šogad augustā salīdzinājumā ar 2021.gada augustu - patēriņa cenu kāpums, tāpat kā pirms mēneša, bija 21,5% apmērā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, augustā pieaudzis par 12,3%.

2022.gada augustā, salīdzinot ar jūliju, būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, veselības aprūpei, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,9%.

Būtiskākais cenu pieaugums bija sieram un biezpienam (+4,2%), konditorejas izstrādājumiem (+3,3%), kā arī svaigiem augļiem (+3,9%). Dārgāks bija cukurs (+14,8%), piens (+3,8%), milti un citi graudaugi (+4,3%), saldējums (+4,6%). Akciju noslēgumu rezultātā cenas kāpa maizei (+0,8%), čipsiem (+11,7%), saldumiem (+5,8%), makaronu izstrādājumiem (+3,6%), ievārījumam un medum (+3,2%), kā arī brokastu pārslām (+4,9%). Cenas palielinājās arī rīsiem (+3,9%) un mājputnu gaļai (+0,6%).

Patēriņa cenas šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju Latvijā samazinājās par 0,5%, bet gada laikā - šogad augustā salīdzinājumā ar 2023.gada augustu - palielinājās par 0,7%, tādējādi gada inflācijai saglabājoties tādā pašā līmenī kā mēnesi iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, augustā pieaudzis par 1,1%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2024.gada augustā salīdzinājumā ar jūliju bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,3 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,1 procentpunkts), apģērbiem un apaviem (-0,1 procentpunkts), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts) un restorānu un viesnīcu pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,8%.