Latvijas koka velosipēdu ražotājs Materia Bikes sadarbībā ar pasaulslavenu luksus pludmales apģērbu zīmolu Vilebrequin radījis pludmales velosipēda modeli Beach Cruiser Amber Limited, informē Materia Bikes pārstāvis Toms Mankus.

Katra Beach Cruiser Amber Limited velorāmja radīšana prasīja 72 stundu darbu. Lai izturētu jūras sāļumu un augusta saules svelmi, rāmim tika klātas 5 jahtas lakas kārtas. «Materia Bikes komandai tas bija izaicinājums. Šī velosipēda tapšanas process bija laikietilpīgs un prasīja no mums ne tikai jaunu tehnisko risinājumu rašanu, bet arī 110% lielu atdevi pie katras mazākās darbības. Apzinājāmies, ka šīs sadarbības kontekstā, pasaules līmeņa kompānija skatās uz mums arī kā uz mazas, daudziem nezināmas valsts pārstāvi,» teic Materia Bikes īpašnieks Martins Zemītis.

Vilebrequin izpilddirektors Roland Herlory, kurš luksus modes jomā darbojas jau vairāk kā 30 gadus un atzinību guvis vadot zīmolu Hermès, uzmanību Materia Bikes lepnumam pievērsa ILHA Inspire konferencē ASV 2018. gada nogalē, palūdzot iespēju izmēģināt velosipēdu pašam un turpat konferences telpās. «Tā ir viena no īpašībām, ko es šajā kungā augstu novērtēju – cilvēciskais faktors un iedziļināšanās ik visā, kas skar viņa vadīto kompāniju, par spīti savam statusam un tiem plašajiem ūdeņiem, kuros viņš peld,» atzīst M. Zemītis.

Forums uzņēmējiem Vai bizness šodien var atļauties NEbūt energoefektīvs? 10. oktobrī bija apmeklēts gan no valsts, gan uzņēmēju puses, un abas puses domāja vienā virzienā

Motormuzeja konferenču zāli bija pārpildījuši 170 apstrādes ražošanas uzņēmēji, un, kā informēja valsts attīstības finanšu institūcijā Altum, interese bijusi plašāka, tādēļ paredzams, ka līdzīgi forumi un konferences notiks vēl. Forumu atklāja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis, tas liecina ne tikai par interesi, bet arī par skaidru vēlmi uzņēmējiem un valdībai strādāt kopā. Pasākumu rīkoja Altum, EM, LTRK un EK, šādi apliecinot gatavību darboties vienoti. Motivācija darbam ir pietiekama, jo Eiropas Savienības budžets energoefektivitātei un klimata pārmaiņu politikai naudu nežēlos, tikai jāprot būs paņemt.

Līdz 2035. gadam Eiropā plānots pārtraukt tirgot automobiļus ar dabasgāzes, benzīna un dīzeļa dzinējiem, tirgū esošās automašīnas gan varēs izmantot arī pēc tam.

To, atsaucoties uz Parīzes nolīgumu klimata pārmaiņu jomā, DB norāda T&E (Transport&Environment) vadītāja Jūlija Poliščanova. Viņa stāsta, ka līdz 2050. gadam elektromobiļi būs pieejami visiem lietotājiem, tāpēc pāreja uz nulles emisiju mobilitāti ir ļoti reāla un iespējama. Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis gan uzsver, ka pašlaik Eiropas Savienībā (ES) nav tiesību aktu, kas noteiktu, ka no 2035. gada jāpārtrauc automašīnu ar fosilās degvielas dzinējiem ražošana.

Soli pa solim

Šāda radikāla ideja pagaidām EK līmenī nav modelēta, teic M. Zemītis. “Transporta sektorā šobrīd notiek pāreja uz elektromobilitāti un ūdeņraža dzinējiem. Mērķa rādītājs ir līdz 2025. gadam izveidot vienu miljonu elektrouzlādes punktu un nodrošināt, ka pa Eiropas ceļiem brauc vismaz 13 miljoni elektroauto. Lai sasniegtu Zaļā kursa mērķus, EK nākamo desmit gadu laikā Latvijas ekonomikā ieguldīs vismaz desmit miljardus eiro, tostarp vismaz 30% jeb trīs miljardus – pārejā uz zaļu un ilgtspējīgu ekonomiku. Latvija var izmantot šo finansējumu, lai stimulētu zaļāku autoparku. Protams, sava loma būs arī valsts nodokļu un subsīdiju politikai, kā arī nepieciešamībai sasniegt saistošus juridiskus ES līmeņa mērķus,” pauž M. Zemītis. Viņš stāsta, ka Eiropas Zaļā kursa mērķis ir līdz 2050. gadam samazināt emisijas transporta sektorā par 90%, salīdzinot ar 1990. gadu, šis mērķis izvirzīts, lai sasniegtu klimata neitralitāti un uzlabotu dzīves kvalitāti.

Decembrī gaidāms Moneyval ziņojums, un aizvien pastāv liels risks, ka Latvija tiek iekļauta pelēkajā sarakstā, tā "Dienas Bizness" sadarbībā ar "Luminor" un "Latvenergo" organizētajā konferencē "Biznesa prognozes 2020" atzina Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis.

Konferences laikā izskanēja prognozes, ka nākamajā gadā kreditēšanas apjomi varētu būt lielāki, taču M. Zemītis uzsvēra, ka, ņemot vērā, ka jau šobrīd Latvijas bankās ir grūti atvērt kontus, cerības uz kreditēšanas apjomu pieaugumu ir tikai gadījumā, ja Moneyval sniedz pozitīvu atzinumu.

"Ja pat Islande pelēkajā sarakstā tiek ielikta par veciem grēkiem, tad arī ar Latviju var notikt dažādi," viņš raizējas. Pēc M. Zemīša domām, riski ir ļoti lieli, un, ja negatīvais scenārijs realizējas, tad pozitīvie signāli, par ko patlaban runājam, var tikt nullificēti. Nesen viņš viesojies Serbijā, kura iekļauta šajā sarakstā, un novērojis, ka valstī strādājošajiem uzņēmumiem kredītu procentu likmes ir ļoti nepatīkamas.

Pēdējā laikā sabiedrībā ir aktualizējušās diskusijas un šaubas par elektrisko automobiļu nākotni. Vai nākotne patiešām ir elektriska un vai uzlādes infrastruktūra ir pietiekami laba, lai iegādātos elektroauto?

Šie un citi jautājumi tika aplūkoti Moller Baltic Import nesen rīkotajā vebinārā “Elektroauto uzlādes infrastruktūra Baltijas valstīs”.

Pāreja uz elektriskajiem transportlīdzekļiem Baltijā uzņem apgriezienus, sekojot pasaules tendencēm ilgtspējīgas mobilitātes jomā. Tomēr, lai gan Lietuvā, Latvijā un Igaunijā elektrisko transportlīdzekļu skaits strauji pieaug, šo transportlīdzekļu atbalstam nepieciešamā infrastruktūra ir tikusi kritizēta, jo elektroauto skaits ir pieaudzis straujāk, nekā publiskā uzlādes infrastruktūra. Autoražotāju un uzlādes infrastruktūras attīstītāju aktīvais darbs šo plaisu ir ievērojami mazinājis, padarot patērētājiem vieglāku izvēli par labu elektroauto iegādei.

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar Circle K Latvija, Latvijas Auto asociāciju un VW Moller Auto Lidosta rīko ikgadējo auto nozares forumu AUTO 2020.

Šogad AUTO 2020 atzīmēs jau desmito pastāvēšanas gadu kopš norisinās ikgadēja nozares foruma veidā. Forums ik gadu pulcē nozares profesionāļus, viedokļu līderus, ekspertus un auto nozares entuziastus. Arī šogad forums rosinās nozares pārstāvjus pārrunāt auto nozares aktualitātes, tendences un apstākļus, kam var būt būtiska ietekme uz auto nozari turpmākajos gados.

Auto nozares industrijā 2020. gads ir bijis satricinājumiem pilns un kā tas viss beigsies – nav vēl zināms. Ir skaidrs, ka sekas būs jūtamas vēl ilgi visā pasaulē, tostarp, arī Latvijā.

Kā nozare attīstīsies tālāk? Un pats galvenais – kādā virzienā? Auto nozares attīstības stratēģija nav skaidra – kam tiks dota priekšroka? Elektroauto, CNG, hibrīdiem vai kam? Kas notiks ar novecojošo autoparku un kā valsts ilgtermiņā risinās aizvien lielo pieprasījumu pēc lietotajiem auto no Rietumeiropas ar dabai nedraudzīgiem dīzeļdzinējiem Latvijas iedzīvotāju pirktspējas dēļ? Auto industrija ir pilnībā atkarīga no valsts ekonomiskās attīstības un, Eiropas uzsāktā zaļā kursa ietekmē, tā piedzīvos paša lielākās pārvērtības, ka, savukārt, ietekmēs visas pārējās tautsaimniecības nozares.

Ekonomikas izaugsmes bremzēšanās ir vērojama, taču vismaz tuvāko gadu laikā tik dziļa krīze kā iepriekš nav gaidāma.

Tā "Dienas Bizness" sadarbībā ar "Luminor" un "Latvenergo" organizētajā konferencē "Biznesa prognozes 2020" atzina eksperti.

"Krīze, visticamāk, nebūs ne nākamajā, ne aiznākamajā gadā, ne pēc pieciem gadiem," uzskata "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš, kurš tāpat kā pārējie diskusijas eksperti, uzsvēra, ka globālās nestabilitātes ietekme, protams, uz Latvijas ekonomiku būs vērojama, taču tā nebūs milzīga.

"Lai sāktos krīze, jāsakrīt vairākiem iekšējiem faktoriem. Vai iespējams nosaukt šādu faktoru kopumu, kas liecina par krīzi? Piemēram, 2006. un 2007.gadā Latvijas uzņēmumu un mājsaimniecību neto aizņemšanās līmenis bija 20%, taču šobrīd šis skaitlis ir -3% no IKP. Desmit gadus mūsu sabiedrība ir dzīvojusi izteiktā piesardzības režīmā atšķirībā no mūsu kaimiņvalstīm, kas dzīvo drošāk, un šādi esam arī upurējuši savu izaugsmes daļu," viņš piebilda.

Ilgus gadus Latvijā valdīja mīts, ka mūsu valsts ir zaļa, un mums nekas vairs nav jādara šajā virzienā, taču pēdējā laikā šis viedoklis ir mainījies un Latvija sākusi aktīvi virzīties šajā kursā, "Dienas Bizness" rīkotajā konferencē "Tīra enerģija transportam" sacīja ES pārstāvniecības Latvijā ekonomists Mārtiņš Zemītis.

Transporta sektors ir lielākais enerģijas patērētājs Latvijā, veidojot 30% no kopējā apjoma. Lai sasniegtu 2020.gada mērķi - vismaz 10% atjaunojamās enerģijas degvielā, jādomā par aktīvāku pasākumu īstenošanu.

Latvijas iedzīvotāji, pārvietojoties ikdienā, ļoti daudz izmanto automašīnas, tādēļ jādomā, kā veicināt citu transportlīdzekļu izmantošanu.

Kā liecina dati, patlaban teju 80% no braucieniem Latvijā notiek ar auto, kas ir augstākais īpatsvars Eiropas Savienībā, tāpat pēdējo četru gadu laikā ar automašīnām nobrauktie kilometri ir palielinājušies par 30%.

Var vērot, ka cilvēki ar transportlīdzekļiem labprāt dodas uz lielveikaliem, kur bez maksas var novietot automašīnu, un neizvēlas mazākus veikaliņus, kas būtu nepieciešams, lai atbalstītu vietējo ekonomiku.

Kā šodien vēsta laikraksts Dienas Bizness, Martins Zemītis biznesā pārvērtis koka velosipēdu ideju.

Šobrīd uzņēmumam jau izdevies pārdot 35 divriteņus, neraugoties uz iespaidīgo cenu – ap trim tūkst. eiro.

Koka velosipēdu ideju komentē Toms Ērenpreiss, velosipēdu darbnīcas Ērenpreiss dibinātājs un vadītājs:

«Biznesa ideju uztveru diezgan pozitīvi. Viņiem ir sava niša pietiekami ekskluzīvā līmenī. Pētot pasaules tirgu, redzams diezgan liels potenciāls. Zinu arī to, ka šim uzņēmumam ir ļoti profesionāla pieeja pārdošanā, līdz ar to uzskatu, ka tas dos rezultātu. Runājot par velosipēda cenu, atbilde ir tieši luksus, premium produktu segmentā. Ja cilvēki ir gatavi maksāt astronomiskas summas par lidojošiem, peldošiem un braucošiem spēkratiem, tad kādēļ gan ne par velosipēdiem? Pašam arī, izbraucot ar koka velosipēdu, bija līdzīgas sajūtas, kā braucot ar karbona divriteni. Karbona velosipēdi nereti maksā desmitiem tūkstošus eiro. Viņu darbībā ir liels fokuss uz individuālo pircēju. Reakcija uz produktu bieži vien ir līdzīga tai, kādu raisa Ērenpreiss velosipēdi – ir cilvēki, kuri apgalvo, ka ir ļoti dārgi, tomēr pārdošanas rādītāji liecina par pretējo.»

Pasaulē lielākajā un prestižākajā Interneta samitā (Web Summit) Latviju Eiropas Savienības #InvestEU stendā pārstāvēja SIA Primekss – inovatīvs ilgtspējīga kompozītbetona jeb viedbetona ražotājs – un Ēberliņu drava – sociālajos medijos aktīvs medus un bišu maizes ražotājs no Dienvidkurzemes, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Samitā #investEU stendā klātesošie varēja iepazīties ar vairāku Eiropas Savienības valstu uzņēmumu pieredzi, kuru izaugsmi ir būtiski ietekmējušas Eiropas fondu investīcijas. Ar divu Latvijas uzņēmumu biznesa stāstiem digitālā veidā varēja iepazīties ikviens no 12 tūkstošiem pasaulē lielākā uzņēmējdarbības un tehnoloģiju pasākuma dalībniekiem.

«Eiropas Savienības mērķis ir palīdzēt nelieliem uzņēmumiem no dalībvalstīm, tostarp – Latvijas, kļūt lielākiem un inovatīvākiem, bet Eiropas inovatīvākajiem uzņēmumiem – kļūt par pasaules līderiem. Latvijas uzņēmumu klātbūtne šīgada Interneta samitā palīdzēs šiem uzņēmumiem attīstīt savu eksporta potenciālu, bet pasākuma dalībniekiem – atrast uz kartes Latviju,» stāsta Eiropas Komisijas ekonomists Mārtiņš Zemītis.

Sākot no šā gada februāra mediju aģentūras "Hive BPN" vadību pārņēmis Ivars Belte.

Jaunā mediju aģentūras vadītāja pārziņā būs ne tikai komandas un procesu vadība, bet arī izaicinājumi, pilnveidojot produktus un paplašinot pakalpojumu portfeli, ieviešot mūsdienīgus risinājumus un radot priekšnosacījumus uzņēmuma straujai izaugsmei un ambiciozu plānu realizēšanai.

I.Beltem ir 20 gadu pieredze plašsaziņas mediju tirgū un augstākā līmeņa organizāciju vadībā tādos amatos kā valdes priekšsēdētājs Latvijas Televīzijā, direktors laikrakstā "Diena", kā arī starptautiska pieredze vadošā reklāmas pārdošanas uzņēmumā Ukrainas tirgū.

Līdzšinējais "Hive BPN" vadītājs Mārtiņš Zemītis turpina savu darbu uzņēmuma vadībā.

"Hive BPN" ("IPG group") mediju aģentūra Latvijā iekļaujas "Inspired" komunikāciju aģentūru kopienā, kopā ar "Inspired UM", "Frank By Inspired" un "Inspired Connect", kā arī strādā ciešā sadarbībā ar "IPG group" starptautisko tīklu pārstāvošām aģentūrām Lietuvā un Igaunijā, nodrošinot klientiem komunikācijas plānošanas un mediju pirkšanas servisu visā Baltijas reģionā.

#Daudzās Eiropas valstīs viens no ilgtspējas stūrakmeņiem ir dzimumu līdztiesība jeb vienādu iespēju nodrošināšana sievietēm un vīriešiem.

Sieviešu iesaiste biznesā veicina valsts kopējo ekonomiku un labklājību, tāpēc ir būtiski nodrošināt abu dzimumu iesaisti uzņēmējdarbībā

Dzimumu līdztiesība ir ne tikai taisnīguma, bet arī uzņēmējdarbības ilgtspējas jautājums, saka Inese Rebaine, mācību centra Auto kopšanas akadēmija valdes locekle un biedrības Līdere biedre. Daudzās Eiropas valstīs viens no ilgtspējas stūrakmeņiem ir dzimumu līdztiesība jeb vienādu iespēju nodrošināšana sievietēm un vīriešiem. «Iesaistoties lielākam skaitam sieviešu uzņēmējdarbībā, iespējams sasniegt būtiskas izmaiņas uzņēmumu iekšējā vidē, kas kopumā ietekmē arī ārējās vides situāciju. Pētījumos ir apstiprinājies, ka sievietes uzņēmējas, atbildīgi un disciplinēti rīkojoties, spēj ieviest lielāku kārtību saimnieciskās darbības nodrošināšanā un rūpējas par darbinieku labklājību, kas izpaužas sociālās garantijās vai darba drošības ievērošanā. Jo vairāk uz šādu pieeju orientētu personu būs Latvijā, jo pastāv lielākas cerības realizēt uzņēmējdarbības vides atbalstu sabiedrībai kopumā,» viņa teic. AS Madara Cosmetics dibinātāja Lotte Tisenkopfa-Iltnere uzsver, ka sieviešu līdztiesība ietekmē ne vien to, ka viņām ir vairāk naudas un līdz ar to arī valsts ekonomika uzplaukst, bet vienlaikus tas pozitīvi ietekmē arī demogrāfiju – jo aktīvāka sieviete ir biznesā, jo turīgāka viņa ir un var atļauties vairāk bērnu. Runājot par bērniem, viņa uzsver, ka ir svarīgi pieturēties pie ģimenes pabalstiem, kas dod iespēju pavadīt laiku ar bērnu ne vien mammai, bet arī tētim. «Nomainot nodarbi, ir mazāks izdegšanas risks, tāpat tā ir iespēja tēviem iepazīt citu lomu,» spriež uzņēmēja.