Jaunais Ziemeļvalstu enerģijas biržas Nord Pool Spot (Nord Pool) tirgus modelis, kas darbojas kopš Lietuvas apgabala izveides, ir nepilnīgs un rada ekonomiskos zaudējumus tirgus dalībniekiem visā Baltijas reģionā, uzskat a/s Latvenergo Tirdzniecības attīstības daļas vadītājs Gatis Junghāns.

Viņš skaidroja, ka Nord Pool biržas darbības teritorija ir Ziemeļvalstis un Baltija, sastāvot no 14 cenu zonām, kuras darbojas kā vienots tirgus. Ja elektroenerģijas pārdevējs - ražotājs - kādā cenu zonā ievieto biržā pārdošanas piedāvājumu, šis piedāvājums tiešā veidā konkurē ar citu ražotāju piedāvājumiem visās Nord Pool cenu zonās.

Dažādās zonās elektroenerģijas tirgus cena var atšķirties no pārējām, ja pārvades tīklam ir ierobežojumi. Piemēram, patlaban Igaunijas cenu zonā ir augstāka tirgus cena nekā Somijas apgabalā, jo Igaunijas cenu zonā biržas dalībnieki aktīvi pērk elektroenerģiju, bet Somiju-Igauniju savienojošās elektrolīnijas Estlink jauda ir par mazu, lai nodrošinātu lētās Somijas elektroenerģijas pārvadīšanu uz Igauniju nepieciešamajā apjomā.

Augstās elektrības cenas ir raisījušas interesi par biržas darbības principiem.

Mūsu valstij dalība Nord Pool biržā nodrošina iespēju iegādāties trūkstošo elektroenerģijas apjomu, lai pilnībā nosegtu valsts patēriņu par ekonomiski izdevīgāko un pēc iespējas zemāko cenu nākamajai dienai, importējot to, izmantojot starpsavienojumus. Savukārt izstāšanās no biržas padarītu nemainīgi augstu elektroenerģijas cenu patērētājiem, kas pārsniegtu esošās Nord Pool biržas Latvijas reģiona vidējās cenas gadā.

Latvija teorētiski varētu sevi nodrošināt ar nepieciešamo elektroenerģijas apjomu – ar nosacījumu, ka visu gadu Daugavas HES pietece saglabātos netipiski augsta un vienmērīga, Latvenergo TEC ražotnes strādātu bez nepieciešamajiem remontdarbiem, bet pīķa jeb augsta pieprasījuma stundās Latvijas elektroenerģijas patēriņš tiktu samazināts.

Latvijas kā tirdzniecības apgabala iekļaušana elektroenerģijas biržā Nord Pool Latvijas mājsaimniecībām cenu ziņā neko nemainīs, apgalvo AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs, izpilddirektors Āris Žīgurs.

Latvija oficiāli sāks piedalīties Nord Pool no 3. jūnija, kad tiks uzņemta biržā kā «tirdzniecības apgabals», kurai tiks aprēķināta un Nord Pool mājaslapā publiskota elektrības tirdzniecības cena.

Kā norāda Žīgurs, mājsaimniecībām no 3.jūnija cenu ziņā nekas nemainīsies, arī Latvenergo turpinās nodrošināt elektroenerģiju iedzīvotājiem līdzšinējā kārtībā. Taču gan pēc Nord Pool Latvijas cenu zonas atvēršanas jūnijā, gan - vēl vairāk - pēc mājsaimniecību tirgus atvēršanas - Latvijā klientiem būs būtiski plašākas iespējas sekot aktuālajai elektrības cenai, salīdzināt, analizēt cenu svārstību cēloņus.

Arī otrdien "Nord Pool" biržas Latvijas reģionā elektroenerģijas cena turpinās kāpt, otro dienu pēc kārtas sasniedzot dienas vidējās cenas jaunu rekordu - 469,03 eiro par megavatstundu (MWh), maksimumam no rīta pārsniedzot pat 1000 eiro atzīmi, liecina "Nord Pool" informācija.

Otrdien augstākā elektroenerģijas cena "Nord Pool" biržas Latvijas reģionā gaidāma laikā no plkst.7 līdz 8, kad cena par MWh pieaugs līdz 1000,07 eiro atzīmei. Zemākā elektrības cena biržā gaidāma laika posmā no pusnakts līdz plkst.1, kad elektroenerģija maksās 143,20 eiro par MWh.

Arī kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, kā arī Somijā otrdien tiek prognozētas tādas pašas elektroenerģijas biržas cenas kā Latvijā. Citos "Nord Pool" biržas reģionos prognozētas cenas būs zemākas.

Jau ziņots, ka pirmdien "Nord Pool" biržas Latvijas reģionā tiek prognozēta jauna rekordaugsta vidējā elektroenerģijas cena - 290,06 eiro par megavatstundu (MWh), liecina "Nord Pool" informācija.

Attīstoties elektroenerģijas starpsavienojumiem, Baltijas reģionam ir svarīgi sekot līdzi ne tikai Visaginas atomelektrostacijas (AES) projektam, bet arī Somijas plāniem atomenerģijas jomā, norāda Ziemeļvalstu enerģijas biržas Nord Pool Spot (Nord Pool) pārdošanas direktors Krievijā un Baltijas valstīs Hando Saters.

«Daudz raizējamies par Visaginas AES projektu, taču tikpat svarīgi ir sekot arī Somijas atomnozares attīstībai. Viņi paziņojuši par plānu būvēt jaunu staciju ar jaudu 1600 megavati (MW),» norādīja Saters.

Vaicāts, vai tas nozīmē labas ziņas patērētājiem attiecībā uz cenu, viņš norādīja, ka tās ir labas ziņas visiem patērētājiem. «Igaunija un Somija tiks savienota ar 1000 MW jaudas kabeli, būsim labi integrēti ar šo tirgu, un jebkurš patērētājs būs laimīgs,» teica Nord Pool pārstāvis, atsaucoties uz otrā Estlink kabeļa izveidi starp Igauniju un Somiju tuvākajos gados.

Jau ziņots, ka Somijas rietumu daļā Pihejoki pilsētā tiks būvēta jauna AES, kas būs trešā kodolspēkstacija valstī, pērn oktobrī pavēstīja Somijas enerģētikas uzņēmums Fennovoima. AES būvniecības sagatavošanas darbi sāksies ne ātrāk kā 2012.gada nogalē.

«Pēdējo trīs gadu laikā elektroenerģijas ražošana Baltijas valstīs ir turpinājusi kristies, problēma nav jaudu trūkums, bet gan ražošanas konkurētspēja tirgū.»

To reģionālajā enerģētikas diskusijā, ko organizē Polijas vēstniecība Rīgā , sacīja Nord Pool Spot biržas Baltijas un Krievijas reģionālais vadītājs Hando Suters. Viņš norādīja, ka liels elektroenerģijas apjoms Baltijā tiek importēts no Krievijas, lai gan pamazām pieaug arī Ziemeļvalstu elektroenerģijas apjomi, kas varētu vēl palielināties, kad tiks izbūvēti plānotie starpsavienojumi starp Igauniju - Somiju un Lietuvu - Zviedriju. Kā lielu notikumu Baltijas elektroenerģijas tirgū viņš atzīmē Latvijas pievienošanos Nord Pool Spot, kas sagaidama nākamā gada 3. jūnijā. «Latvijas pievienošanās izbeigtu arī Lietuvas izolāciju no kopējā Nord Pool Spot tirgus, kas pašlaik ir novērojama,» sacīja H. Suters. Viņš stāstīja, ka pievienošanās Nord Pool tirgum ir vienīgā Baltijas valstu iespēja, nodrošināt savu elektroenerģijas tirgu likviditāti, jo katrā no valstīm vēsturiski ir izveidojies viens liels elektroenerģijas ražotājs, kas joprojām saražo teju 100% no kopējā valstī saražotā elektroenerģijas apjoma. Pēc Latvijas pievienošanās Nord Pool Spot viņš prognozēja, ka visās Baltijas valstīs nākotnē vajadzētu būt vienādai elektroenerģijas cenai. Pašlaik tas ne vienmēr tā ir, jo Igaunija un Lietuva jau ir pievienojušās Nord Pool Spot, kamēr Latvija vēl nav, turklāt vasarās starp Latviju un Igauniju novērojami pārvades jaudas ierobežojumi, bet Lietuvai pagaidām nav savienojumu ar Skandināvijas tirgu. Nord Pool Spot ir elektroenerģijas birža, kas darbojas jau 20 gadus, tajā ar elektrību tirgojas 370 uzņēmumi no 20 valstīm.

Baltijas elektroenerģijas tirgus modelis ar divām biržām nav devis vēlamo rezultātu.

To Energoforumā atzinis a/s Latvenergo Tirdzniecības attīstības daļas vadītājs Gatis Junghāns. «Elektroenerģijas biržai ir divi galvenie uzdevumi: pirmkārt, nodrošināt tirdzniecības vietu, kur elektroenerģijas pircēji un pārdevēji var vienkārši un efektīvi elektroenerģijas piegādes darījumus, un, otrkārt, publicēt uzticamu elektroenerģijas tirgus cenu. Diemžēl jāatzīst, ka esošais Baltijas elektroenerģijas tirgus modelis ar divām biržām nav devis vēlamo rezultātu. Tas pamatā ir tāpēc, ka tirdzniecības

apgrozījums Baltijas tirgū ir par mazu, lai pietiktu divām biržām,» tā G. Junghāns.

Viņš skaidro, ka ieviešot paralēli Nord Pool Spot biržu Igaunijā un BaltPool biržu Lietuvā, abas sadala jau tā nelielo tirgu divās daļās un rezultātā no apgrozījuma deficīta cieš abas biržas. «Piemēram, 2010. gadā no oktobra līdz decembrim abās biržās Baltijas tirgus dalībnieki savā starpā tirgoja tikai 15% no Baltijas patēriņa, kas tik mazam tirgum ir nepietiekoši, lai birža varētu aprēķināt ticamu elektroenerģijas tirgus cenu,» skaidro G. Junghāns.

AS Latvenergo un Eiropas elektroenerģijas birža Nord Pool Spot AS (NPS) 19.jūnijā noslēdza līgumu, kas nodrošina iespēju AS Latvenergo piedāvāt visu saražoto elektroenerģiju biržā. Rezultātā elektroenerģijas biržā Latvijā vairākas reizes palielināsies elektroenerģijas piedāvājums un apgrozījums, informē uzņēmums.

Šāda līguma noslēgšanu iespējamu darījuši veiktie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumu piemērošanas kārtību, kas stājās spēkā 2014. gada 19. jūnijā: tagad ir noteikta turpmāka elektroenerģijas nodokļa atbrīvojuma piemērošanas kārtība uzņēmumiem, kas pārdod biržā no atjaunīgajiem energoresursiem vai efektīvā koģenerācijā saražotu elektroenerģiju.

Mikael Lundin, Nord Pool Spot izpilddirektors, norāda: «Šī noslēgtā vienošanās ir pozitīvi vērtējams solis, jo ļauj biržai nodrošināt lielāku tirgus likviditāti, kā arī veidot arvien drošāku un caurspīdīgāku Ziemeļvalstu/Baltijas elektroenerģijas tirgu. AS Latvenergo vienošanās ar Nord Pool Spot paredz, ka lielākā daļa no Baltijā saražotās elektroenerģijas tiks pārdota biržā. Ir būtiski šo darbu reģionā ar ražotājiem turpināt, lai visi Baltijas ražotāji un piegādātāji veiktu tirdzniecību caur biržu. Tas nodrošinātu stabilu un pārskatāmu elektroenerģijas tirgu reģionā.»

Eiropas Komisija (EK) martā ierosinās elektrības biržas "Nord Pool" tirgus modeļa reformas, intervijā Igaunijas laikrakstam "Eesti Paevaleht" paziņojusi Eiropas Savienības (ES) enerģētikas komisāre Kadri Simsone.

Intervijā Simsone stāstīja, ka stratēģijas mērķis ir pārskatīt visa elektrības tirgus uzbūvi, tādēļ martā EK prezentēs ierosinājumus, kuros piedāvās risinājumus maksimālajām cenām, piemēram, laikā, kad patēriņš pārsniedz saražotās elektrības apmēru.

Viņa teica, ka valstīm tiek lūgts iesniegt secinājumus par iespējām slēgt īpašus līgumus ar lielajiem elektrības patērētājiem, kas apņemtos samazināt patēriņu maksimuma patēriņa stundās. Tāpat EK plāno ierosināt, lai biržas cenas formulā netiek iekļauta dārgākā piedāvātā cena.

Eirokomisāre uzsvēra, ka 5% patēriņa maksimuma stundās pārvietošanai ir izšķiroša nozīmē - patēriņš ir jāsamazina vai jākompensē atteikšanās no patēriņa.

Par patērētāju konsultatīvās padomes valdes locekli elektroenerģijas biržā «Nord Pool» kļuvusi SIA «Geton Energy» valdes priekšsēdētāja Diāna Kazakēviča, informē «Geton Energy».

D. Kazakēviča stājas «Lietuvos energija» valdes locekļa Vidmanta Salieša vietā, kurš «Nord Pool» ieņēma šo amatu.

«Darbs šajā padomē dod iespēju piedalīties tirgus uzlabošanā kopā ar pārstāvjiem no vissvarīgākajiem Ziemeļeiropas enerģijas uzņēmumiem. Vienlaicīgi tā ir arī vieta, kur dalīties ar zināšanām un viedokļiem ar nozares kolēģiem no citiem tirgiem,» saka D. Kazakēviča.

«Nord Pool» patērētāju konsultatīvā padome ir viens no veidiem, kā tirgū dalīties ar pieredzi par attiecību uzturēšanu ar klientiem. Konsultatīvo padomi veido 16 locekļi, kas pārstāv enerģijas uzņēmumus un citas nozares organizācijas.

«Nord Pool» ir viens no lielākajiem Eiropas enerģijas tirgiem, kas izveidots 2002. gadā Ziemeļeiropas reģionā. «Nord Pool» ir enerģijas tirgus operators 15 Eiropas valstīs: Austrijā, Beļģijā, Dānijā, Igaunijā, Somijā, Francijā, Vācijā, Apvienotajā Karalistē, Īrijā, Latvijā, Lietuvā, Luksemburgā, Nīderlandē, Polijā un Zviedrijā. Tirgū darījumus veic 380 uzņēmumi no 20 valstīm. 2017. gadā «Nord Pool» kopumā pārdeva 512 teravatstundas enerģijas.

Baltijas elektrosistēma joprojām ir cieši «sajūgta» ar Krieviju un Baltkrieviju, situāciju varētu mainīt politisks lēmums un jaunu starpsavienojumu izbūve.

To Eiropas lielākās un vecākās elektrības biržas Nord Pool apmeklējuma laikā DB pastāstīja Nord Pool pārstāvji. Pretēji gaidītajam Nord Pool birža īstenībā ir maza – tās centrālajā birojā Oslo strādā vien 35 cilvēki. Caur šķietami ikdienišķo biroju gada laikā tiek notirgotas aptuveni 432 teravatstundas (TWh) Eiropas elektrības (salīdzinājumam – visa Baltija pērnā gada laikā patērēja vien 25 TWh.

Elektrības birža, kuras cenu apgabalam no 3. jūnija pievienosies arī Latvija – pēdējā no trim Baltijas valstīm –, elektrības cenu tirgū nenosaka, cenu veido pieprasījuma un piedāvājuma princips. Kā redzams pēc Nord Pool Spot ikmēneša vidējās elektrības cenas grafika, elektrība Lietuvā caurmērā vienmēr ir dārgāka nekā abās pārējās Baltijas valstīs, jo ierobežoto pārvades jaudu dēļ starp Igauniju un Latviju Lietuvā nevar nonākt pietiekami liels daudzums elektroenerģijas no Skandināvijas.

AS "Latvenergo" apgrozījums šā gada pirmajā ceturksnī bija 249,9 miljoni eiro, kas ir par 13,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, informē uzņēmums.

"Latvenergo" koncerns šogad trīs mēnešos saražojis par 2% vairāk elektrības un 37% siltumenerģijas nekā attiecīgajā periodā pērn. Tāpat pārskata periodā pieaudzis arī mazumtirdzniecībā pārdotās elektroenerģijas un dabasgāzes apjoms attiecīgi par 9% un 120%.

2021. gada pirmajā ceturksnī koncerna darbību ietekmēja elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums aukstāku laikapstākļu dēl, kā arī vispārējs energoresursu cenu pieaugums, tādēļ ievērojami pieauga elektroenerģijas vidējā cena visā Nord Pool reģionā. Izaugsmi "Latvenergo" 2021. gadā sasniedzis visos jaunajos biznesa virzienos.

2021. gada pirmajā ceturksnī "Latvenergo" koncerna ieņēmumi ir 249,9 milj. eiro jeb par 14 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Zemāka elektroenerģijas izstrāde Daugavas HES savukārt negatīvi ir ietekmējusi koncerna EBITDA1, kas ir 80,7 milj. eiro, un tas ir par 18 % mazāk nekā 2020. gada pirmajā ceturksnī.

Kamēr arī Latvija nepievienosies Nord pool spot cenu apgabalam, par pilnvērtīgu Baltijas elektroenerģijas tirgu nevar runāt šodien raksta Dienas Bizness.

Tādi ir ekspertu secinājumi, izvērtējot pirmo trīs nedēļu rezultātus pēc Lietuvas pievienošanās Nord pool spot šā gada 18. jūnijā. Lietuvas cenu apgabalā bija novērojami ļoti strauji elektrības cenas kāpumi un kritumi no 70 - 17 eiro/MWh, tomēr Lietuvā elektrības cena bija caurmērā augstāka nekā Igaunijas un Somijas cenu apgabalos, kas Nord Pool spot ir pievienojušās jau agrāk. Tā kā Latvija īpaši komplicēta pārvades sistēmas operatora modeļa izveides dēļ, kas vēl ir jāsertificē Eiropas Komisijai, Nord Pool, visticamāk, pievienosies ne ātrāk kā pēc gada, Lietuvas un Igaunijas Nord Pool zonas joprojām ir savstarpēji izolētas un eksperti norāda uz cenu manipulācijas risku.

Aizvadītajā nedēļā visos Nord Pool tirdzniecības reģionos samazinājās elektroenerģijas spot cenas, informē AS Latvenergo.

Baltijas valstu starpā vislielākais nedēļas vidējās elektroenerģijas cenu samazinājums bija Latvijā un Lietuvā – abās valstīs par 3,3 % līdz 53,22 EUR/MWh. Igaunijā elektroenerģijas cena samazinājās par 0,2 % un sasniedza 43,28 EUR/MWh. Nord Pool sistēmas vidējā nedēļas cena samazinājās par 9 % līdz 37,15 EUR/MWh.

Nord Pool aizvadītajā nedēļ’a elektroenerģijas cenu galvenokārt ietekmēja augsta vēja staciju izstrāde reģionā. Pieaugot nokrišņu daudzumam Ziemeļvalstīs, uzlabojās hidrobilances rādītāji, kā arī augsts atomelektrostaciju ģenerācijas līmenis sekmēja cenu samazinājumu Nord Pool tirdzniecības apgabalos.

Salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, Nord Pool reģionā patēriņš pieauga līdz 7 545 GWh un arī izstrādes apjoms pieauga līdz 7 568 GWh.

«Mēs esam par zaļu, ar vietējiem resursiem ražotu, konkurētspējīgu enerģiju, un tādas iespējas paveras visai plaši valstī, kur ir augsti siltuma tarifi, lielā daudzumā piesārņojoši izmeši blakus šī vietējā kurināmā ieguves vietām,» skaidro AS Latvenergo galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Laikraksts Dienas Bizness iepazīstina lasītājus ar Latvenergo skatījumu uz Latvijas enerģijas tirgus situāciju un valsts enerģētiskās drošības stāvokli.

Viens no noteicošiem ekonomikas attīstības faktoriem ir enerģijas resursu pieejamība. Valsts enerģētikas politika nosaka uzņēmējdarbības iespēju spektru un iedzīvotāju labklājības līmeni. Globālo tendenču un Eiropas Savienības regulējošo aktu ietekmē Latvijas enerģijas tirgus ir kļuvis atvērts. Šobrīd uzņēmēji var brīvi piedalīties enerģijas tirgū, kļūstot par enerģijas ražotājiem vai piegādātājiem, savstarpēji konkurējot ar cenu un pakalpojumu piedāvājumiem.

Priekšnoteikumus efektīvi funkcionējoša elektroenerģijas tirgus darbībai, paredzot elektroenerģijas kā brīvas apgrozības preces tirdzniecību, izveidoja jau 1998.gada Enerģētikas likums. Tagadējais spēkā esošais Elektroenerģijas tirgus likums ir pieņemts 2005.gadā. Sākotnēji elektrības tirgus atvēršana tika realizēta tikai lielajiem patērētājiem, bet pakāpeniski visiem, arī mājsaimniecībām. Latvijas tirdzniecība ir pilnībā iekļauta reģionālajā NordPool tirdzniecības sistēmā. Dalība šajā biržā veicina godīgu cenu veidošanos, motivējot piegādātāju piedāvāt elektrību par objektīvi pamatotām cenām. Līdzīga situācija pēdējos gados ir izveidota arī dabasgāzes tirdzniecībā.

2017. gada deviņos mēnešos Latvenergo koncerna ieņēmumi ir saglabājušies tuvu pagājušā gada līmenim - 679,2 miljoni eiro, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga. Savukārt koncerna EBITDA ir pieaugusi par 4 % un ir 299 milj. eiro.

Latvenergo koncerns 2017. gada deviņos mēnešos savās ražotnēs ir saražojis 4 088 GWh elektroenerģijas, kas, salīdzinājumā ar 2016. gada tādu pašu periodu, ir par 34 % vairāk. Būtiska nozīme elektroenerģijas izstrādes rādītājos ir ievērojami augstākai hidroenerģijas ģenerācijai Daugavas hidroelektrostacijās (HES). Elektroenerģijas izstrādes apjoma pieaugums Daugavas HES, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir pieaudzis par 65 % un ir 2 970 GWh. Latvenergo saražotais elektroenerģijas apjoms atbilst 79 % no kopumā mazumtirdzniecībā pārdotās elektroenerģijas apjoma. Optimāli kombinējot Latvenergo koncerna Rīgas TEC un Daugavas HES izstrādi ar importa iespējām no citiem Nord Pool biržas tirdzniecības apgabaliem, lietotāji Baltijā iegūst gan elektroenerģijas cenas tuvināšanos Ziemeļvalstu līmenim, gan tās stabilitāti ilgtermiņā. 2017. gada aprīlī notika dabasgāzes tirgus atvēršana, un koncerna enerģijas ražošanas vajadzībām dabasgāze tagad tiek piegādāta arī no alternatīviem avotiem, tostarp no Klaipēdas dabasgāzes termināļa.

Elektrības biržā "Nord Pool" maksimālās cenas robeža tomēr netiks paaugstināta līdz 5000 eiro par megavatstundu (MWh), liecina biržas mājaslapā otrdien publicētā informācija.

Pēc tam, kad 17.augustā "Nord Pool" tika sasniegti līdzšinējie cenas griesti - 4000 eiro par MWh - atbilstoši Eiropas Komisijas (EK) apstiprinātajam regulējumam piecas nedēļas pēc maksimuma sasniegšanas jeb 22.septembrī spēkā būtu jāstājas jaunai maksimālajai cenai.

Tomēr "Nord Pool" paziņoja, ka pēc aktīvām konsultācijām ar atbildīgajām institūcijām atrasts veids cenas griestu iesaldēšanai.

Biržas paziņojumā norādīts, ka ir saņemts Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūras (ACER) un EK apstiprinājums, ka nekavējoties tiek apturēta automātiska maksimālās klīringa cenas sliekšņa paaugstināšana pēc iepriekšējo griestu sasniegšanas.

Augustā visos "Nord Pool" tirdzniecības apgabalos palielinājušās mēneša vidējās elektroenerģijas cenas, "Latvenergo" Elektroenerģijas tirgus apskatā norāda uzņēmuma Tirdzniecības daļas tirgus analītiķe Rodika Prohorova.

Viņa skaidro, ka Ziemeļvalstu tirdzniecības apgabalos cenu pieaugums bija vidēji divas reizes, salīdzinot ar cenām jūlijā. Turklāt mēneša vidējās cenas "Nord Pool" tirdzniecības apgabalos, salīdzinot ar gada pirmajiem mēnešiem, bija augstākas tajos apgabalos, kur nav izteikts hidroizstrādes īpatsvars. Sistēmas vidējā dienas cena mēneša sākumā bija 1,62 eiro par megavatstundu (MWh), pakāpeniski pieaugot, un mēneša beigās tā sasniedza 25,34 eiro par MWh, kas bija augstākā dienas vidējā cena kopš šī gada 13.janvāra.

Tomēr lielāku sistēmas cenu kāpumu ierobežoja salīdzinoši zemās elektroenerģijas cenas Norvēģijas tirdzniecības apgabalos. Savukārt elektroenerģijas cenu pieaugums Baltijā bija salīdzinoši mazāks nekā Ziemeļvalstu tirdzniecības apgabalos. Prohorova pauž, ka iepriekšējā mēnesī vidējā elektroenerģijas cena Igaunijā bija zemākā Baltijā, tā pieauga par 36% līdz 40,90 eiro par MWh. Savukārt Lietuvas un Latvijas tirdzniecības apgabalos elektroenerģijas cenu pieaugums bija vidēji 37% - tostarp Lietuvā cena bija 43,32 eiro par MWh, bet Latvijā - 43,41 eiro par MWh. Baltijā ikstundas cenu amplitūda augustā svārstījās no 3,89 eiro par MWh līdz 147,54 eiro par MWh. "Latvenergo" pārstāve skaidro, ka elektroenerģijas cenu kāpumu "Nord Pool" galvenokārt ietekmēja hidroloģiskās situācijas un ģenerācijas pieejamība tirdzniecības apgabalos.

AS "Latvenergo" koncerns pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 1,842 miljardu eiro apgrozījumu, kas ir par 72,9% vairāk nekā 2021.gadā, savukārt grupas peļņa pieauga 2,6 reizes - līdz 183,417 miljoniem eiro, liecina "Latvenergo" sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

Vienlaikus koncerna māteskompānijas apgrozījums 2022.gadā palielinājās 2,1 reizi, sasniedzot 1,231 miljardu eiro, bet koncerna mātesuzņēmuma peļņa bija 208,812 miljoni eiro, kas ir pieaugums 2,6 reizes.

Uzņēmumā skaidro, ka līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā 2022.gadā Eiropa pakāpeniski atteicās no Krievijas gāzes, kas ietekmēja ne vien dabasgāzes, bet arī citu energoresursu piegādes, veicinot to cenu kāpumu.

Pērn "Nord Pool" sistēmas elektroenerģijas vidējā cena bija 2,2 reizes augstāka un sasniedza 136 eiro par megavatstundu (MWh). Tas notika, ņemot vērā, ka dabasgāzes cena 2022.gadā bija gandrīz trīs reizes augstāka, pārsniedzot 132 eiro par MWh. Latvijā elektroenerģijas cena pieauga 2,5 reizes, augustā sasniedzot vēsturisko mēneša vidējās cenas rekordu un pārsniedzot 467 eiro par MWh. Savukārt emisiju kvotu vidējā cena bija 81 eiro par tonnu, kas ir par 53% augstāka nekā 2021.gadā.

Runājot par elektroenerģiju, Latvijas patērētājus nākotnē gaida divi pārbaudījumi - Latvijas iekļaušanās Skandināvijas biržā, kas «izlīdzinās elektroenerģijas tarifu», kā arī Vācijas lēmums atteikties no atomelektrostaciju projektiem, kas spiedīs pārējos eiropiešus šo ideju apmaksāt, intervijā laikrakstam Diena pauž Latvenergo vadītājs Āris Žīgurs.

Atbildot uz jautājumu, kāda būs elektroenerģijas cena Latvijā pēc iekļaušanās Nord Pool biržā, Latvenergo vadītājs norāda, ka gadījumā, «ja pārvaldes ierobežojumu nebūs un mēs pēkšņi nesaražosim tik daudz lētas elektroenerģijas, ka to nav iespējams visu pārvadīt uz Skandināviju, tad, visticamāk, elektroenerģijas tirgus cena izlīdzināsies.

Ā. Žīgurs gan neminēja nekādas precīzākas aplēses par iespējamo elektroenerģijas cenu izmaiņām, izvairoties arī atbildēt uz jautājumu, vai Latvijas gadījumā cenu izlīdzināšanās nozīmē pieaugumu.

Latvenergo šefs arī uzskata, ka situācija Austrumeiropas valstīm var kļūt neizdevīgāka saistībā arī ar Vācijas un Itālijas paziņojumiem par atomelektrostaciju projektu apturēšanu. «Ir grūti saprast, kā tik industriāli augsti attīstīta valsts kā Vācija domā saglabāt savu produktu konkurētspēju pasaules tirgū, atsakoties no atomenerģijas. Acīmredzot viņi var atļauties savas izmaksas nedaudz pacelt, bet mēs – pārējie eiropieši – caur Vācijā saražoto preču gala cenu būsim spiesti šo ideju apmaksāt. Tas pasliktinās dzīves līmeni ne jau tikai Vācijā. Tam būs ļoti dziļa ietekme uz visu Eiropu. Ņemot vērā, ka Vācija pamazām integrējas un ir savienota ar Skandināvijas energotīkliem, tas raus uz augšu arī elektroenerģijas cenu Skandinavijā. Un mūsu cena izlīdzināsies ar šo Skandināvijas cenu,» skaidro Ā. Žīgurs.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) šodien nolēma ierosināt administratīvo lietu pret AS Latvijas Gāze (LG).

SPRK informēja, ka šā gada 11.janvārī LG saņēma AS Latvenergo vēstuli, kurā Latvenergo izteica lūgumu LG nodrošināt dabasgāzes pārvades un sadales sistēmas lietošanas pakalpojumu Rīgas otrajai termoelektrocentrālei (TEC2). 29.janvārī arī SPRK lūdza LG nodrošināt Latvenergo pieeju attiecīgajām dabasgāzes sistēmām vai atteikuma gadījumā pamatot - kāpēc atteikts.

Savukārt 2.martā SPRK un Latvenergo saņēma LG vēstuli, kurā gāzes koncerns norāda, ka, ja gadījumā šogad pieņemtie grozījumi Enerģētikas likumā paredz gāzes tirgus atvēršanu pirms 2017.gada aprīļa, tiek pārkāpti LG izsniegtajā dabasgāzes tirdzniecības licencē noteiktie principi. SPRK ieskatā, LG vēstule būtībā ir atteikums Latvenergo lūgumam.

Vairāk elektroenerģijas tirgotāju Latvijā parādīsies nevis pēc Latvijas apgabala izveides Ziemeļvalstu elektroenerģijas biržā Nord Pool Spot (Nord Pool), bet pēc reģionālo starpsavienojumu izveides, uzskata elektroenerģijas tirdzniecības konsultāciju uzņēmuma SIA Prudentia Energy Markets direktors Roberts Samtiņš.

Viņš skaidroja, ka jaunas nozīmīgas ražošanas jaudas ātri nav iespējams izveidot, tāpēc atliek elektrību importēt. Importēt iespējams no Krievijas, kā arī Somijas - caur Estlink kabeli. Tā kā kabelis nodots biržas rīcībā, jebkurš tirgotājs var pirkt elektrību Igaunijas cenu zonā un pārdot tālāk, taču likviditāte ir neliela un Igaunijas Eesti Energia kā lielākajam tirgotājam ir iespēja ietekmēt cenas. Tādējādi parādās cenas kāpuma risks.

Samtiņš uzskata, ka jaunu tirgotāju ienākšanai nepieciešami starpsavienojumi - plānotie Estlink 2 un Zviedrijas-Lietuvas savienojums. «Tajā brīdī pieaugs likviditāte tirgū, būs iespēja lielam importa apjomam no Zviedrijas un Somijas, būs vieglāk nopirkt un pārdot,» skaidroja uzņēmuma vadītājs.

Pie Dānijas Bornholmas salas Baltijas jūrā konstatētās noplūdes no gāzesvadiem "Nord Stream" un "Nord Stream 2" radušās tīšas rīcības, nevis negadījuma rezultātā, otrdien paziņoja Dānijas premjerministre Mete Frederiksena.

"Šobrīd varasiestādes ir nonākušas pie skaidra novērtējuma, ka tās bija tīšas darbības. Tas nebija negadījums," žurnālistiem pavēstīja Frederiksena. "Pašlaik nav informācijas, kas aiz tā varētu stāvēt."

Kopenhāgena prognozē, ka noplūdes no gāzesvadiem, kas nedarbojas, taču ir pilni ar gāzi, "ilgs vismaz nedēļu", kamēr nebeigsies izplūstošais metāns zemūdens cauruļvados, preses konferencē pavēstīja Dānijas enerģētikas un klimata ministrs Dans Jergensens.

Viņš arī apstiprināja seismologu iepriekš sniegto informāciju, ka vispirms noticis sprādziens pirmdien plkst.2.03 pie "Nord Stream 2" uz dienvidaustrumiem no Bornholmas un vēl viens pirmdien plkst.19.03 pie "Nord Stream" uz ziemeļaustrumiem no salas.

Aizvadītajā nedēļā elektroenerģijas cenas bija mainīgas gan visā Nord Pool tirdzniecības reģionā, gan arī Baltijas valstīs, informē AS Latvenergo.

NordBalt kabeļa atslēguma ietekmē un augot CO2 kvotu cenām,visaugstākā vidējā elektroenerģijas cena pagājušajā nedēļā bija Lietuvā, pieaugot par 2% līdz 64.83 EUR/MWh, Latvijā par 1% līdz 64.19 EUR/MWh. Mitrāks laiks Ziemeļvalstīs noteica cenas samazinājumu Igaunijā par 10% līdz 54.57 EUR/MWh. Kopējā Nord Pool sistēmas vidējā nedēļas cena samazinājās par 9% līdz 52.95 EUR/MWh.

Aizvadītajā nedēļā tirgus cenu izmaiņas Nord Pool tirdzniecības apgabalos ietekmēja hidrobilances situācija Ziemeļvalstīs, kur pieauga nokrišņu apjoms un hidroenerģijas izstrāde, kā arī vēja staciju izstrādes pieaugums. Tomēr kopējo samērā augsto cenu līmeni joprojām noteica atomelektrostaciju remonti Zviedrijā un Somijā, NordBalt starpsavienojuma remontdarbi, kā arī pieaugošās emisijas kvotu cenas.