Baltijas elektroenerģijas tirgus modelis ar divām biržām nav devis vēlamo rezultātu.
To Energoforumā atzinis a/s Latvenergo Tirdzniecības attīstības daļas vadītājs Gatis Junghāns. «Elektroenerģijas biržai ir divi galvenie uzdevumi: pirmkārt, nodrošināt tirdzniecības vietu, kur elektroenerģijas pircēji un pārdevēji var vienkārši un efektīvi elektroenerģijas piegādes darījumus, un, otrkārt, publicēt uzticamu elektroenerģijas tirgus cenu. Diemžēl jāatzīst, ka esošais Baltijas elektroenerģijas tirgus modelis ar divām biržām nav devis vēlamo rezultātu. Tas pamatā ir tāpēc, ka tirdzniecības
apgrozījums Baltijas tirgū ir par mazu, lai pietiktu divām biržām,» tā G. Junghāns.
Viņš skaidro, ka ieviešot paralēli Nord Pool Spot biržu Igaunijā un BaltPool biržu Lietuvā, abas sadala jau tā nelielo tirgu divās daļās un rezultātā no apgrozījuma deficīta cieš abas biržas. «Piemēram, 2010. gadā no oktobra līdz decembrim abās biržās Baltijas tirgus dalībnieki savā starpā tirgoja tikai 15% no Baltijas patēriņa, kas tik mazam tirgum ir nepietiekoši, lai birža varētu aprēķināt ticamu elektroenerģijas tirgus cenu,» skaidro G. Junghāns.
Viņaprāt, risinājums pēc iespējas ātrāk pārtraukt BaltPool biržas darbību Lietuvā un paplašināt Nord Pool Spot biržas darbību Latvijā un Lietuvā. Lai to varētu izdarīt, Latvijai un Lietuvai vēl ir jāpaveic mājas darbs – jāveic izmaiņas likumdošanā, reglamentējot elektroenerģijas biržas darbību, un Latvijai jāpabeidz pārvades sistēmas operatora nodalīšana no AS Latvenergo. Latvenergo lēš, ka Nord Pool Spot paplašināšanās visā Baltijā varētu notikt 2012. gada vidū, lai gan Ekonomikas ministrija solījusi, ka Latvija Nord Pool Spot tirgum pievienosies jau šā gada oktobrī, ko DB aptaujātie Nord Pool Spot pārstāvji gan apšaubīja, uzsverot pagaidām līdz galam nesakārtoto Latvijas likumdošanu.
Latvenergo valdes loceklis Uldis Bariss norāda, ka no patērētāju viedokļa jautājums par elektroenerģijas biržas ieviešanu Latvijā nav atbildams viennozīmīgi. «Manuprāt, brīvais elektroenerģijas tirgus ir godīgs attiecībā gan pret klientiem, gan pret elektroenerģijas ražotājiem. Elektroenerģija maksās tik, cik tā maksā brīvajā tirgū, un neviens nevarēs izmantot savu stāvokli, lai pārdotu kaut ko dārgāk vai lētāk. Protams, brīvais tirgus nozīmē arī atvērtību, un, ja pasaules ekonomiku skars kādi satricinājumi, tas atspoguļosies arī elektroenerģijas cenā,» tā U. Bariss.