Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir izsludinājis grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas ne vien ir savstarpēji pretrunīgi, bet arī no patēriņa kreditēšanas tirgus izslēdz īstermiņa aizdevumus, kurus līdz šim sniedza nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumi, norāda Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

Asociācija lūdz Ekonomikas ministriju kā nozares politikas veidotāju izvērtēt pieņemtās izmaiņas un sniegt savu vērtējumu par to ietekmi uz patērētāju un finanšu pakalpojumu tirgu kopumā.

«Priekšvēlēšanu gaisotnē ar nebanku kreditēšanas nozares regulējumu notika vairāksolīšana – lai piesaistītu uzmanību, deputātu kandidāti sniedza radikālus priekšlikums nozares ierobežošanai, neanalizējot to, kādu ietekmi konkrētās izmaiņas atstās uz tirgu un patērētāju. Šobrīd redzam, ka pieņemtas ne vien savstarpēji pretrunīgas izmaiņas regulējumā, bet grozījumi ir arī antikonstitucionāli, kas sev līdzi nes apjomīgas uzņēmumu tiesvedības riskus pret valsti par uzņēmējdarbības ierobežošanu. Līdz brīdim, kad stāsies spēkā izmaiņas, ir aptuveni divi mēneši. Šo laiku ir jāizmanto maksimāli efektīvi, lai labotu priekšvēlēšanu populismu un racionāli paskatītos uz radušos situāciju,» uzskata Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

Asociācija atkārtoti uzsver, ka pieņemto izmaiņu rezultātā patērētājiem Latvijā vairs nebūs pieejami nelieli aizdevumi uz īsiem termiņiem. Komercbankas lielākoties patēriņa kredītu segmentā izsniedz aizdevumus, kas lielāki par 500 eiro, savukārt nebanku sektors attīstīto tehnoloģiju dēļ spēja efektīvi izsniegt mazāku summu aizdevumus. Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā nosaka, ka turpmāk izsniedzot 100 eiro aizdevumu uz 30 dienām, maksimāli nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumi varēs piemērot 2,1 eiro. Ar šādu valsts noteiktu cenas ierobežojumu nozares uzņēmumi nespēs nodrošināt pakalpojuma sniegšanu.

Asociācijas ieskatā Ekonomikas ministrijai, kas ir atbildīga par nebanku kreditēšanas nozares politikas veidošanu, būtu jāsniedz savs vērtējums par pieņemto grozījumu ietekmi uz patērētāju un tirgu, kā arī uz konkurenci finanšu pakalpojumu tirgū.