Nupat pie jauna pastaigu laukuma jeb voljera ir tikuši Līgatnes dabas takās mītošie lāči Mikus un Puika, turklāt šogad ir iecerēts labiekārtot lācenes Ilzītes voljeru, šodien, atklājot apmēram 2500 kvadrātmetru plašo Mikus un Puikas pastaigu laukumu, norādīja Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas direktors Rolands Auziņš.

Kā žurnālistiem pastāstīja zvērkope Velga Vītola, lāči par viņu rīcībā esošo teritoriju ir sajūsmā. «Vispār grūti saprast, kam sajūsma bija lielāka - man vai viņiem. Kad lāči pirms dažām dienām mīnuss 20 grādu salā pirmoreiz tika izlaisti no sprostotavas, kurā viņi mitinājās līdz šim, viņi bija apmulsuši un ārā devās piesardzīgi. Pirmais laukā gāja Puika,» sacīja zvērkope, piebilstot, ka pēc brīža abi lāči esot priekā trakojuši un rāpušies kokos - gluži kā bērnībā.

Viņa jokojot izteicās, ka lāčiem jau ir izveidojies priekšstats par to, kādus voljera uzlabošanas darbus viņi veiks, piemēram, paplašinās dīķi. Turklāt Mikus uzstājīgi mēģinot nolauzt tievu bērziņu.

Paziņoti "Latvijas Arhitektūras gada balvas 2023" (LAGB 2023) laureāti.

Lielo gada balvu 2023 jeb Grand Prix saņēma Dailes teātra priekšlaukums (SIA "MADE arhitekti". Autoru komanda: Miķelis Putrāms, Linda Krūmiņa, Māra Starka, Mārtiņš Vaskis, Krists Lūkins, Liena Šiliņa, Jēkabs Slava sadarbībā ar Evelīnu Ozolu). Arhitektu birojam šī ir jau otrā saņemtā Lielā gada balva, kad 2012.gadā birojs saņēma Grand Prix par objektu - Saldus mūzikas un mākslas skola.

Starptautiskās žūrijas pārstāvji vienoti stāsta, ka objekts ir ne tikai labas prakses piemērs, bet arī rada un veido pārdomātu vides telpu, kas ir iekļaujoša gan pret vidi, gan sabiedrību. Žūrijas pārstāvji uzsver, ka projekts ir izstrādāts ar lielu iejūtību pret arhitektes Martas Staņas radīto Dailes teātri, kas ir spilgts padomju modernisma arhitektūras paraugs un unikāla sava laikmeta liecība.

Šodien pie Brīvības pieminekļa biedrības Dzīvnieku brīvība pārstāvji ar informatīviem plakātiem un bukletiem aicina sabiedrību būt aktīvai un parakstīties par kažokzvēru audzēšanas izbeigšanu.

Kā norāda biedrības Dzīvnieku brīvība pārstāve Anna Suhovejeva, šodien ar skrejlapu, bukletu un plakātu palīdzību tiek uzrunāti cilvēki, aicinot gan portālā manabalss.lv parakstīties par kažokzvēru audzēšanas aizliegumu, gan arī aizdomāties par dzīvniekiem, kuru miesa vēlāk kalpo kādam par kažoku vai pūkainu apkakli.

Suhovejeva minēja, ka pilsētā ir redzamas daudzas sievietes ar kažokādas izstrādājumiem, taču ne visas zina, kā šīs kažokādas tiek iegūtas, tādēļ tiek rīkota kampaņa «Kažokādas otra puse», kuras mērķis ir likt aizdomāties cilvēkiem par tām mocībām, kuras dzīvnieki piedzīvo kažokzvēru audzētavās.

Pavisam nesen Huawei P sērijas produktu klāstam pievienojies jaunums – Huawei P60 Pro viedtālrunis. Izslavēts tā unikālo kameras funkciju dēļ, P60 Pro ir piemērots ikdienas steidzīgajiem, kuriem rūp gan gaumīgs produkta izskats, gan izturība pret neparedzētām dzīves situācijām. Ikkatrs šajā jaunajā viedtālrunī atradīs ko sev vērtīgu un noderīgu – arī prasīgākie tehnoloģiju eksperti, kuriem svarīga funkcionalitāte un augsta veiktspēja.

Kamera ar lielo burtu

Redzamākā un apspriestākā Huawei P60 Pro funkcija ir augstas veiktspējas kamera – tā piemērota gan foto mākslas entuziastiem, kuri tikai sāk ceļu šajā jomā ar pirmo saulrietu iemūžināšanu, gan nopietniem sava aroda pratējiem, kuri vēlas uzņemt kvalitatīvus un pārdomātus attēlus.

Huawei P60 Pro ir aprīkots ar nozarē lielāko F1.4 fizisko diafragmu un vairākām lēcu grupām, kā arī 48 megapikseļu, īpaši gaismas jutīgu (Ultra Lighting) telefoto kameru, kas ievērojami uzlabo gaismas caurlaidību caur objektīvu. Tas nozīmē, ka tagad ar kameru iespējams notvert un precīzāk iemūžināt mirkli, kāds tas redzams dzīvē. Turklāt tālruņa kamera spēj nodrošināt attēla kvalitāti arī ierobežota apgaismojuma apstākļos, piemēram, krēslas un rītausmas stundās vai naktī, ļaujot labāk iemūžināt zvaigžņotās pavasara debesis vai dūmakainos saullēktus. Tagad vairs nav jāsatraucas, ka nakšņotā debess paliks tikai atmiņā vai kā miglains attēls tālruņa dzīlēs, jo šo skaistumu varēs notvert un pat, iespējams, ar lepnumu publicēt savā Instagram profilā.

Noslēdzies Kuldīgas novada pašvaldības atkārtoti rīkotais metu konkurss Kuldīgas kultūras centra ēku kompleksa un pagalma rekonstrukcijai.

Izvērtējot iesniegtos darbus, 1. vieta netika piešķirta, taču žūrijas komisijas vērtējumā par labāku tika atzīts SIA MADE arhitekti (autori: Miķelis Putrāms, Linda Krūmiņa, Liene Šiliņa, Stella Mugellini un Elisa Casini) piedāvājums ar devīzi «PAG18». SIA MADE arhitekti tika piešķirta 2. vieta un godalga EUR 3000.

Komisija atzina, ka SIA MADE arhitekti metam ir mūsdienīga pieeja, kas respektē pilsētvidi un atbilst konkursa mērķim, taču ietvertie risinājumi daļēji neatbilst plānošanas un arhitektūras uzdevumam (PAU) un projektēšanas uzdevumam (PU), nav atrunātas koncepcijas detaļas, kā arī nepieciešams risināt atsevišķas detaļas telpu programmām un funkcionalitātei. Žūrija nolēma ieteikt pašvaldībai sarunu procedūras laikā vienoties ar SIA MADE arhitekti par nepieciešamajiem precizējumiem.

Zīmols piedāvā total-look kolekciju gan sievietēm, gan vīriešiem, tomēr vairāk specializējas uz krekliem.

Perfekts šuvums, izsmalcināti audumi un raksturīga zīme, kas piemīt tikai van Laack zīmolam – perlamutra pogas ar 3 caurumiem. Katra detaļa izceļ produkta unikalitāti. Slavenie van Laack krekli tiek šūti no labākās kokvilnas, kas ražota Itālijā un Šveicē. Audums ir tik plāns un patīkams, ka līdzinās zīdam.

Vismaz vienreiz pielaikojot van Laack kreklu, jūs nekad neaizmirsīsiet izredzēto piederību.

Tuvojas pārsteigumu laiks, un vienmēr ir vēlme iepriecināt sevi vai citus ar kādu īpašu dāvanu. Šādam gadījumam mēs esam sagatavojuši piedāvājumu vīriešiem – Made-to-Measure kreklu, šūtu pēc individuāliem mērījumiem. Mūsu salonveikalā laipni sagaidīs speciālists, kurš piedāvās plašu audumu, apkaklīšu un manžešu sortimentu, kā arī detalizēti izstāstīs, kā padarīt kreklu īpašu, ņemot vērā klienta dzīvesveida un figūras īpašības. Made-to-Measure krekls tiks izgatavots ar rokām fabrikā Menhengladbahā un līdz Ziemassvētkiem tiks nogādāts Rīgas salonveikalā.

Lai arī Latvijas Mobilā telefona (LMT) vadītājs Juris Binde televīzijas intervijā centās noliegt spam īsziņu (sms) par tarifu plāna Brīvība izplatīšanu, apgalvojums, ka lietotāji paši izsūtīja šīs īsziņas neiztur kritiku, DB norāda Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

(Papildināts ar LMT viedokli - 7. rindkopa)

«Pirmkārt, vairāk nekā 210 tūkst. lietotājiem īsziņas izsūtot tās nebūtu identiskas, un otrkārt, mums ir aizdomas, ka vēsturiskā operatora mājas lapu nemaz tik daudz klientu dienā neapmeklēja, cik bija izsūtītas īsziņas. Esam pārliecināti ka Datu valsts inspekcija šo gadījumu izmeklēs objektīvi un dos slēdzienu jau tuvākajā laikā,» uzsvēra V. Vancovičs.

Līdzīgu viedokli pauž Bite Latvija vadītājs Freds Renčaks, kurš norāda, ka J. Bindes paziņotais, ka LMT neizsūtīja spam sms un tās izsūtīja cilvēki no LMT mājas lapas, nav patiess.

Teksts izsūtītās sms bija vienāds, tādējādi, saskaņā ar LMT teikto, tas nozīmētu to, ka vairāki desmiti tūkstoši apmeklēja LMT mājas lapu un nolēma uzrakstīt identiskas sms, kuras nosūtīt citiem, neizpratnē jautā F. Renčaks, norādot, ka ir vairāk nekā skaidrs, ka tās bija mārketinga, nevis sms no vienas personas otrai.

Līgatnes dabas takas un tajās mītošie dzīvnieki šomēnes mainījuši savu apsaimniekotāju. Lāču krīze Gaujas Nacionālā parka fonda budžetā radījusi ap 20 000 latu lielu robu, un šī sabiedriskā organizācija nolēmusi lauzt 2009. gadā slēgto līgumu, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Tagad par dabas takām pilnībā atbildot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram tieši pakļautā Dabas aizsardzības pārvalde.

Pagājušās piektdienas pēcpusdienā turpinājās saimniecības un dokumentācijas pārņemšana, taču joprojām trūka skaidrības, kas notiks ar tur strādājošiem cilvēkiem, informē laikraksts. Darba attiecības ar visiem pārtrauktas. Arī ar slavenāko Latvijas zvēru kopēju – par lāču mammu mīļi saukto - Velgu Vītolu.

Veselības problēmu dēļ viņai gan tāpat būtu nācies mainīt savu darbības specializāciju. Taču Dabas takas V. Vītolai vienmēr palikšot atvērtas. To Neatkarīgajai apgalvojusi Sigita Šulca, kura par Līgatnes dabas taku vadītāju tika iecelta lāču krīzes juku brīdī. Laikraksts atgādina, ka lācene Made pavasarī izbēga, atkārtoti parokoties zem švakā voljēra. Viņu nošāva, bet iepriekšējo dabas taku priekšnieku atlaida. Divus lāču puikas nācās aizvest uz privātu zoodārzu Ķekavā. Novembra beigās jaunā lāču māja beidzot tika uzcelta un lāči atvesti atpakaļ, taču publika uz viņiem nevar palūkoties, jo pastaigu voljērs nav uzbūvēts. S. Šulca stāstījusi, ka voljēram bija jātop līdz nākamajai vasarai, bet, kas tagad notiks, vairs nav skaidrs. Arī pašas priekšnieces nākotne šobrīd karājas gaisā.

Uz valsts simtgadi mēs šogad dzirdēsim daudz aicinājumu visu ko «dāvināt Latvijai». Paredzami tiks locīta arī lipīgā, bet maz pārdomātā sentence par došanu savai valstij, neprasot, ko tā dos man. Šādi aicinājumi labākajā gadījumā ir sentimentālas blēņas, bet sliktākajā – traucēkļi domāt un rīkoties sakarīgi.

Rakstot par brīvā tirgus un pilsoniskās brīvības sakarībām, uz šādas retorikas apšaubāmību ir norādījis arī ekonomists Miltons Frīdmans. Vienā gadījumā – ja visu labo sagaidām no valsts, tā ir paternāliska sapratne par valsti kā Lielo Brāli, kas nav savienojama ar pilsonisku brīvību. Otrā gadījumā, kad dāvanas ir jāpienes valstij, līdz ar valsts tābrīža iemiesojumu – valdību – tas kļūst par elku, kas prasa upurus, un pirmais no tiem atkal jau būs pilsoniskums un brīvība.

Valstisko neatkarību ieskaitot, lielai daļai latviešu brīvība aizvien vēl nešķiet pašsaprotama. Un tas ir labi, jo brīvība nav kaut kas vienreiz dabūjams. Brīvība pastāv vien tad, ja to liek lietā, un tā ir arī ar valsts brīvu pastāvēšanu. Latvija nav jāpielūdz, un Latvijai nekas nav jādāvina. Latvija ir jāliek lietā.

Igaunijas iedzīvotājiem ir vislielākā brīvība no 47 pētījumā aplūkotajām valstu iedzīvotājiem internetā darīt to, ko viņi vēlas, liecina Freedom House veiktais pētījums.

Pētījumā, kurā piedalījās 47 valstis, tika noskaidrots, ka otrajā vietā interneta brīvības ziņā no šīm valstīm ir ASV, trešajā – Vācija, ceturtajā – Austrālija un piektajā – Ungārija.

Freedom House pētījumā Latvija un Lietuva netika aplūkotas, tāpat netika vērtēta brīvība internetā tādās valstīs kā Kanāda, Somija, Zviedrija, Spānija, Francija, Peru u.c.

Pētījuma rezultāti liecina, ka no 47 aplūkotajām pasaules valstīm 14 valstīs pastāv diezgan liela brīvība internetā. Šo valstu vidū minēta, piemēram, Brazīlija, Ukraina, Itālija un Vācija. Savukārt interneta brīvība nepastāv 13 valstīs, ieskaitot Ķīnu, Saūda Arābiju, Taizemi, Pakistānu un Irānu. Brīvība internetā ir daļēja tādās valstīs kā Nigērija, Jordānija, Krievija, Meksika un Ēģipte.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) saistībā ar saņemto informāciju no biedrības Dzīvnieku brīvība par labturības prasību pārkāpumiem cūkkopības uzņēmuma Baltic Pork novietnē tajā veicis pārbaudi un konstatējis ilgstošu grūsno sivēnmāšu turēšanu individuālajos nevis atnešanās aizgaldos, aģentūrai LETA pastāstīja PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

«Saņemot informāciju par iespējamiem pārkāpumiem SIA Baltic Pork cūku novietnē, PVD nekavējoties veica pārbaudi, kurā aizdomas par to, ka grūsnās sivēnmātes tiek ilgstoši turētas individuālajos nevis atnešanās aizgaldos, apstiprinājās,» sacīja Meistere. Viņa piebilda, ka par konstatētajiem pārkāpumiem PVD ir sācis administratīvo lietvedību, un uzņēmums Baltic Pork turpmāk būs pastiprinātā PVD uzmanības lokā.

Vienlaikus PVD izvērtēs arī Baltic Pork iepriekš veikto pārbaužu rezultātus un PVD inspektora, kas šīs pārbaudes veicis, atbildību.

Tāpat PVD pievērsīs pastiprinātu uzmanību labturības prasību ievērošanai arī citās cūku novietnēs, veicot biodrošības pārbaudes, pastāstīja Meistere.

Viļņas jaunās dzelzceļa stacijas būvniecību varētu sākt 2026.gadā, vēsta portāls "Made in Vilnius".

Portāla rīcībā esošā informācija liecina, ka pašlaik Viļņas stacijas projektā ir izraudzīts arhitektūras konkursa uzvarētājs, bet nav parakstīts līgums par projektēšanu. Lietuvas valsts dzelzceļa kompānija "Lietuvos geležinkeliai" (LTG) līgumu cer parakstīt līdz šā gada beigām.

"Pašlaik notiek sarunas ar arhitektu biroju, lai noslēgtu līgumu par projektēšanas darbiem. Ceram, ka tie būs veiksmīgi, un tad trešajā ceturksnī plānojam parakstīt līgumu," LTG pārstāve Sandra Trinkūnaite-Rimkiene sacīja "Made in Vilnius".

"Made in Vilnius" aplēses liecina, ka pēc līguma parakstīšanas sāktie projektēšanas darbi varētu turpināties divus gadus. Tāpēc tiek pieņemts, ka, ja projektēšanas darbi ilgs līdz 2026.gada trešajam ceturksnim, tad būvniecība varētu sākties jau 2026.gadā.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) šonedēļ uzsāk būvdarbus energoefektivitātes paaugstināšanai Dailes teātra ēkā Rīgā, Brīvības ielā 75. Vēsturiskajai ēkai tiks siltinātas ēkas ārsienas, skatuves tornis un jumti, nodrošinot nepieciešamo komfortu gan teātra darbiniekiem, gan skatītājiem un vienlaikus samazinot elektroenerģijas un apkures izmaksas, norāda VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis-Pigits.

Būvdarbu veikšanai VNĪ noslēgts līgums ar SIA "PRO DEV". Līguma summa – 1,66 miljoni eiro, no kura 85% ir ES līdzekļi un 15% valsts līdzfinansējums. Projekta autori: SIA "Projektēšanas Birojs AUSTRUMI". Ēkas fasādes atjaunošanas un siltināšanas darbus paredzēts veikt 16 mēnešu laikā.

Sāks būvdarbus Latvijas Nacionālā arhīva ēkas atjaunošanai 

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) vadībā tiek izstrādāts būvprojekts Latvijas Nacionālā...

"Ļoti ceram atrast kompromisu, saskaņojot būvniecības grafiku, lai teātra simtgadē būtu redzamas reālas izmaiņas," norāda Dailes teātra direktors Juris Žagars.

Ņemot vērā ārkārtas situāciju valstī saistībā ar COVID-19 izplatību, darbs notiks īpašā piesardzības režīmā, ievērojot noteiktos ierobežojumus un risinot ārkārtas situācijas radītās izmaiņas materiālu piegādēs, kā arī garākus saskaņojumu termiņus saistībā ar citu dienestu un iestāžu pārkārtošanos darbam ārkārtas režīmā, informē VNĪ.

Pārskatāmā nākotnē izmaiņas skars arī apkārtējo Dailes teātra teritoriju. "Dailes teātra priekšlaukuma attīstība tiks īstenota kārtās. Pirmajā kārtā plānoti darbi Dailes teātra aizmugures pagalmā un Epikūra dārza sakārtošana. Šos darbus paredzēts uzsākt vasarā," norāda VNĪ valdes loceklis J. Ivanovskis- Pigits.

Dailes teātra labiekārtošanai pērn kopīgu sadarbību uzsāka VNĪ un Rīgas domes Īpašuma departaments, veicot teātrim piegulošās teritorijas sakārtošanas projekta izstrādi. Skvērs pie Dailes teātra daļēji ir gan valsts, gan pašvaldības īpašums - teātra skvēra daļa Bruņinieku ielas pusē un Brīvības ielas pusē līdz teātra kasēm ir VNĪ pārvaldībā, bet atlikusī daļa Brīvības ielas pusē - no kasēm līdz Matīsa ielai - Rīgas pašvaldības īpašumā.

Pērn noslēdzās metu konkurss, kur astoņu iesniegto projektu konkurencē par labāko teritorijas sakārtošanai tika atzīta arhitektu biroja "MADE arhitekti" iecere. 2019. gada izskaņā VNĪ ar Rīgas domi noslēdzis trīspusēju līgumu ar SIA "MADE arhitekti" par būvniecības ieceres izstrādi teātra priekšlaukuma un parka labiekārtošanai, kas nav ticis atjaunots kopš padomju laikiem.

Īstenojot arhitektu ieceri, plānots paplašināt arī teritorijas zaļo zonu – no vairākiem desmitiem teritorijā esošo koku tiks izzāģēti 8, kuri pēc ekspertu izvērtēšanas atzīti kā savu mūžu nokalpojuši, un to vietā papildus iestādīti vismaz 23 jauni lielizmēra koki, kā arī tiks ierīkoti soliņi un laternas, radot vēl vienu sakārtotu vietu iedzīvotāju atpūtai un labsajūtai. "Mūsu galvenais mērķis ir padarīt laukumu pieejamu pilsētniekiem un nodrošināt augstvērtīgu publiskās telpas kvalitāti, respektējot 1976. gadā pēc arhitektes Martas Staņas projekta celtā teātra arhitektūru. Sadarbojoties ar SIA "Labie koki" ekspertiem, laukuma labiekārtojuma ietvaros tiks veidoti pārdomāti apzaļumojumi un paredzēti jauni, lielizmēra koku stādījumi, kas ir neatņemama laikmetīgas pilsētvides sastāvdaļa," ieceri atklāj "MADE arhitekti" galvenais arhitekts Miķelis Putrāms.

Lai panāktu siltumenerģijas un elektrības izmaksu ietaupījumu publiskā sektora ēkās, kā arī ēku tehniskā un estētiskā stāvokļa uzlabojumu, VNĪ 2019. gadā piesaistījis Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu septiņu sabiedriski nozīmīgu ēku energoefektivitātes uzlabošanas projektiem. Četri no tiem tiek īstenoti teātros: Valmieras drāmas teātrī, Jaunajā Rīgas teātrī, Latvijas Leļļu teātrī un Dailes teātrī, divi - Latvijas Valsts arhīva ēkās – Komandanta ielā Daugavpilī un Skandu ielā Rīgā. Ēkas energosniegums tiks uzlabots arī S. Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolā, Valsts prezidenta rezidencē Jūrmalā, jaunajā prokuratūras ēkā Aspazijas bulvārī 7, Rīgā un topošajā prototipēšanas darbnīcā A. Briāna ielā 13, Rīgā. Jau pabeigts projekts Ventspilī, Jūras ielā 34, padarot energoefektīvu valsts iestāžu administratīvo ēku.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” iepirkumā Dailes teātra priekšlaukuma sakārtošanai saskaņā ar “MADE arhitekti” izstrādātajām būvniecības iecerēm pieteikušies trīs pretendenti.

VNĪ uzsāk piedāvājumu vērtēšanas procesu. Priekšlaukuma atjaunošanu plānots uzsākt šovasar un pabeigt līdz 2022. gada rudenim, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Piedāvājumus iesnieguši būvuzņēmēji: SIA "Kvinta BCL", pilnsabiedrība “BI_ZENG” un SIA “Tilts”. Piedāvātās līgumu cenas – sākot no 2,26 miljoniem eiro līdz 2,77 miljoniem eiro (bez PVN). Par iepirkuma uzvarētāju un līguma summu varēs runāt tikai pēc piedāvājumu izvērtēšanas.

Skvērs pie Dailes teātra ir gan valsts, gan pašvaldības īpašums. Teātra skvēra daļa Bruņinieku ielas pusē un Brīvības ielas pusē līdz teātra kasēm ir VNĪ pārvaldībā, bet atlikusī daļa Brīvības ielas pusē – no kasēm līdz Matīsa ielai – Rīgas pašvaldības īpašumā. Īstenojot metu konkursā uzvarējušo arhitektu “MADE arhitekti” ieceri, teātra priekšlaukums kļūs pieejams pilsētniekiem, nodrošinot augstvērtīgu publiskās telpas kvalitāti un paplašinot teritorijas zaļo zonu – tiks iestādīti jauni koki, ierīkoti soliņi un laternas, radot vēl vienu sakārtotu vietu iedzīvotāju labsajūtai. Iniciatīvu projekta kopējai īstenošanai uzņēmies VNĪ.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” izsludina iepirkumu Dailes teātra priekšlaukuma sakārtošanai saskaņā ar “MADE arhitekti” izstrādāto būvprojektu.

Teritorijas sakārtošanas darbi tiks uzsākti šovasar un noritēs trijos posmos. Pirmo posmu – Dailes teātra priekšlaukuma atjaunošanu plānots pabeigt līdz 2022. gada rudenim, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Šobrīd aktīvi notiek Dailes teātra un tā apkārtnes kompleksa sakārtošana. Vēsturiskās ēkas energoefektivitātes projekts sākās pērn un tuvojas noslēgumam. Būvdarbi veikti, saglabājot 1976. gadā pēc arhitektes Martas Staņas projekta celtā teātra arhitektūru.

“Vēsturiskajai teātra ēkai nosiltinātas ēkas ārsienas, skatuves tornis un jumti, nodrošinot nepieciešamo komfortu gan teātra darbiniekiem, gan skatītājiem un vienlaikus būtiski samazinot elektroenerģijas un apkures izmaksas. Pārbūvēta apkures sistēma un pilnveidots aprīkojums apgaismojumam uz skatuves, nodrošinot “gudros” prožektorus. Ņemot vērā ārkārtas situāciju valstī saistībā ar COVID-19 izplatību, darbs notika īpašā piesardzības režīmā, ievērojot noteiktos ierobežojumus un risinot ārkārtas situācijas radītās izmaiņas materiālu piegādēs. Projekts pilnībā tiks pabeigts līdz Dailes teātra simtgadei šoruden,” norāda R. Griškevičs.

Jelgavas kriminālpolicijas darbiniekiem izdevies notvert rīdziniekus tēvu un viņa divus dēlus, kas pusgada laikā Jelgavas un Ozolnieku novados pastrādājuši 37 noziegumus, vēsta laikraksts Zemgales Ziņas.

No pērnās vasaras policijā regulāri nonāca ziņas par Jelgavas un Ozolnieku novados apzagtām garāžām un saimniecības ēkām. Ļaundari nebija izvēlīgi – nakts melnumā garāžu rindā uzlauza visas durvis pēc kārtas, kur bija aiznesamas un mikroautobusā ieliekamas mantas, tās ņēma, raksta laikraksts. Tomēr gada nogalē, sadarbojoties Jelgavas un Tukuma kriminālpolicistiem, zagļu trijotnei, kas turklāt iepriekš tiesāta, izdevies tikt uz pēdām.

«Veicot operatīvos pasākumus, noskaidrojām zagļu dzīvesvietas un uzturēšanās vietas, kā arī ieguvām ziņas par to, kādā veidā viņi pārvietojas – pašiem sava transporta nebija, bet uz dažām dienām līdz nedēļai nomāja mikroautobusus. Pēc katras zādzības transportu mainīja, tas neatkārtojās,» par izmeklēšanu stāstījis Jelgavas Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieka pienākumu izpildītājs Dainis Vītols. Tas radījis grūtības notvert zagļus, jo liecinieki katrā vietā bija redzējuši citu mašīnu, tādēļ uzreiz nevarēja rast kopsakarību, ka noziedznieki ikreiz ir vieni un tie paši.

Policija Vācijā cenšas notvert garnadžus, kas no baznīcas nozaguši «populāru relikviju» - mumificētu melim nocirstu roku, pametot nelielo draudzi sērojot, vēsta thelocal.de.

Roka speciālā kastē baznīcā tika glabāta kā relikvija vairāk nekā gadsimtu. Leģenda vēsta, ka roka tika nocirsta kādam melim, tomēr nav skaidrības, kas ir bijis šis cilvēks un ar ko viņš noziedzies, saņemot šādu sodu.

Patlaban policija cenšas notvert zagļus un atrast mumificēto roku, tomēr likumsargiem nav nojausmas, kas un kādēļ varētu būt paņēmis relikviju.

Zādzība notikusi neilgi pēc tam, kad draudze ziedojumos savāca pietiekamu naudas summu, lai nosūtītu roku uz Diseldorfas Universitāti, kur bija plānots veikt testu, vai roka piederējusi sievietei vai vīrietim.

Mistiskā roka pirmo reizi tika atrasta pēc veca torņa izjaukšanas aptuveni pirms simts gadiem. Roka tika glabāta krītainā kaļķakmenī, un pēc tam tās uzglabāšanu uzņēmās minētā baznīca.

Valdība šodien atbalstīja 172 506 latu piešķiršanu Līgatnes dabas takās mītošo lāču Puikas un Mikus pastaigu laukuma būvniecībai un pavasarī izskalotā ceļa remontam.

Finansējums pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pieprasījuma piešķirts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Ar valdības piešķirto finansējumu Līgatnes dabas taku lāči beidzot tiks pie pastaigu laukuma. Patlaban lāču puikas mitinās par ziedojumiem izbūvētā mītnē, taču tajā lāči apmeklētājiem nav apskatāmi un zvēriem nav pieejamas pastaigas, uzsvēra vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra preses sekretāre Maija Pētermane.

Būvējot voljeru, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) sevišķi ņems vērā drošības aspektu - pēc jau izstrādātā projekta paredzēts izbūvēt dubultu žogu sistēmu ar betonētu pamatni, lai novērstu lāču izrakšanās risku. Būvnieki tiks meklēti iepirkumu konkursa kārtībā.

Latvijas Mobilais telefons (LMT) nav sūtījis īsziņas par tarifu plāna Brīvība iespējām Bite Latvija un Tele 2 klientiem, norāda LMT prezidents Juris Binde, skaidrojot, ka tarifu plāns Brīvība ir tik populārs, ka, iespējams, šīs īsziņas pārsūtījuši LMT klienti.

Latvijas Televīzijas raidījumā Labrīt, Latvija! Binde sacīja, ka LMT tīklā katru dienu tiek izsūtītas aptuveni miljons īsziņas gan no telefoniem, gan interneta, tāpēc to saturu ir grūti izkontrolēt.

Db.lv jau ziņoja, ka Bite Latvija 74 tūkstoši un Tele2 147 tūkst. klientu ir saņēmuši LMT sūtītās īsziņas par tarifu plāna Brīvība iespējām. Bite Latvija norāda, ka LMT īsziņu izsūtīšanai izmantojis automatizētu risinājumu, nevis tās izsūtījuši LMT klienti, kā tas pasniegts operatora mājas lapā.

Ukrainas prezidents Petro Porošenko pirmdien parakstījis rīkojumu par karastāvokļa noteikšanu valstī.

Pirmdien notiek parlamenta sēde Porošenko rīkojuma apstiprināšanai.

Porošenko pēc rīkojuma parakstīšanas pavēstīja, ka iesaka parlamentam karastāvokli noteikt nevis uz 60 dienām no pirmdienas, bet uz 30 dienām no 28.novembra.

Savu lēmumu viņš skaidroja ar to, ka vēlas, lai «karastāvoklis ne ar vienu dienu neskartu priekšvēlēšanu kampaņas sākumu».

Porošenko paziņoja, ka karastāvoklis ilgs līdz decembra vidum un viņš decembra sākumā iesniegs parlamentam lēmumprojektu par prezidenta vēlēšanām, kurām saskaņā ar konstitūciju jānotiek nākamā gada 31.martā.

Viņš arī norādīja, ka viņa rīkojums neierobežo tiesības un brīvības, nenozīmē tūlītēju mobilizāciju, nenozīmē uzbrūkošas darbības, netiks ierobežota mediju brīvība.

Pagājušajā gadā visvairāk sūdzību elektronisko sakaru jomā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) saņēmusi par Latvijas Mobilais telefons (LMT), kam seko Tele2 un Lattelecom, liecina regulatora apkopotie dati par saņemtajām sūdzībām.

Galvenais iemesls bija sūdzības par LMT piedāvāto bezlimita tarifu plānu Brīvība, kas nodrošina nulles tarifus uz visiem tīkliem, tomēr ir gadījumi, kad klients nevarējis veikt zvanu uz konkrētu tīklu. Savukārt, kad mēģinājām to darīt no cita LMT tarifu plāna, viss izdevies – loģika ir skaidra, pamatoja SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta Pakalpojumu kvalitātes nodaļas vadītājs Aleksandrs Čerņakovs-Neimarks.

Savukārt Tele2 sūdzību dinamika pērn nav mainījusies, joprojām daļai klientu nav izpratnes par rēķinā atspoguļoto informāciju. Proti, rēķins ir aprēķināts pareizi, bet informācija atspoguļota tā, ka klients, kuram nav zināšanas IT jomā, to neizprot. Piemēram, datu apjoms sekundēs utt., uzskaitīja A. Čerņakovs-Neimarks.

Utrehtā Nīderlandes vidienē pirmdien apšaudē tramvajā ievainoti vairāki cilvēki, ziņo policija, norādot, ka uzbrukumam, iespējams, bijis «teroristisks motīvs».

Vietējais radio vēsta, ka apšaudē, kas notikusi ap plkst.10.45 (plkst.11.45 pēc Latvijas laika), viens cilvēks zaudējis dzīvību.

Ziņu par cietušo skaitu un to ievainojumu raksturu pagaidām nav.

Tiek ziņots, ka šaušana notikusi arī citviet pilsētā, un policija atzinusi, ka uzbrucējs joprojām ir brīvībā.

Vienlaikus policija paziņojusi, ka aizdomās par šo noziegumu tiek meklēts kāds turku izcelsmes vīrietis.

Premjerministrs Marks Rite Nīderlandes medijiem atzinis, ka situācija ir satraucoša.

Tramvaju un dzelzceļa satiksme pilsētā ir apturēta, bet skolas aicinātas neizlaist bērnus no mācību iestādēm.

Saskaņā ar policijas sniegto informāciju šāvējs bijis viens, tomēr nav izslēgts, ka bijuši arī citi, vēsta ziņu aģentūra ANP, atsaucoties uz policiju.

Bizness nav rozēm kaisīts ceļš, taču uzkrātā pieredze ļauj mācīties ko jaunu, padarītais sniedz gandarījumu. «Prieks, ka man ir izdevies realizēt šo ideju, uzņēmums darbojas un sniedz zināmu finansiālu labumu. Ir gandarījums, ka no šī produkta ir iznācis mazs, stabils ģimenes biznesiņš,» saka Gints Strazdiņš, karstās šokolādes ChocoSpoon ražotāja SIA Gardmutis īpašnieks.

Ražotāja kārtā

Sākotnēji Ginta uzņēmums bija mājražotāja statusā. Samērā īsā laikā viņa piedāvātajam produktam uzradās savs cienītāju loks, tāpēc Gints sāka apsvērt domu, kā no mājražotāja kļūt par reģistrēto ražotāju, lai varētu savu produkciju piedāvāt veikaliem, ne tikai ar to piedalīties tirdziņos. «Atradām telpas – vienu izbijušu kafejnīcu Jūrmalā, kas krīzes laikā bija paputējusi, un sākām darboties. Izpildījām visas PVD prasības un 2012. gada maijā kļuvām par reģistrētiem ražotājiem,» stāsta Gints. Formalitāšu nokārtošana bijusi samērā vienkārša, jo pirms tam viņš bija konsultējies par niansēm, un bija nepieciešams nokārtot vien dažas lietas, piemēram, iegūt apstiprinājumu, ka formas, kurās lej šokolādi, ir piemērotas pārtikas produktu ražošanai.

IKEA aicina nelietot Indijā ražotās TROLIGTVIS termokrūzes ar marķējumu "Made in India", informē uzņēmumā.

Nesen veiktu pārbaužu rezultāti liecina par iespējamu ķīmisku vielu migrācijas līmeni, kas pārsniedz atļauto. Tāpēc IKEA aicina ikvienu, kam ir šāda termokrūze, atdot to veikalā, saņemot atpakaļ pilnu pirkuma summu. Lai preci atdotu, nav nepieciešams uzrādīt maksājuma dokumentu.

TROLIGTVIS termokrūzes ar marķējumu Made in Italy ir drošas lietošanai, tāpēc tās netiek atsauktas no tirdzniecības.

Nesen saņemtie Indijā ražotās termokrūzes pārbaužu rezultāti liecina, ka šīs termokrūzes sastāvā esošā dibutila ftalāta (DBP) migrācijas līmenis var pārsniegt atļauto, taču risks, ka tam varētu būt kāda tūlītēja negatīva ietekme uz veselību, ir ļoti zems.

Latvijas Dizaina gada balvas finālam izvirzīti 20 darbi, informē Latvijas Dizaina centra vadītāja Dita Danosa.

Fināla žūrija izvērtējusi nominantu darbus konkursa otrajā kārtā un noteikusi labākos dizaina jomas pārstāvjus produktu, komunikācijas, vides, digitālo risinājumu un pakalpojumu dizaina kategorijās.

No 58 pieteikumiem finālā iekļuvuši 19 darbi: pieci komunikācijas, produktu un vides dizaina darbi, četri pakalpojumu dizaina darbi un viens digitālais risinājums. Katras kategorijas uzvarētājs, kā arī "Grand Prix" ieguvējs tiks paziņoti apbalvošanas ceremonijā 24.maijā plkst.19 Rīgas cirkā.

Latvijas Dizaina gada balvai kopumā tika iesniegti 127 darbi no kuriem dalībai konkursa otrajā kārtā atlases žūrija bija izvirzījusi izvirzīja 58 darbus, kurus fināla žūrijas locekļi spraigās diskusijās vērtēja, klātienē tiekoties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Radošo industriju pārstāvniecības telpās 21.maijā un 22.maijā.