Latvija var mēģināt atkārtot Singapūras ekonomisko brīnumu, bet tā cena ir nācijas izmiršana, saka Latvijas goda konsula Singapūrā padomnieks un Globālā Vadības foruma priekšsēdētājs Lovs Sjevs Thiams.
Singapūrā ir katastrofāla demogrāfijas situācija, ko jūs risināt ar masu imigrāciju. Bet nav jau tādas etniskas singapūriešu tautības – jūs tur esat ķīnieši, malajieši un indieši dažādās kombinācijās, un es šaubos, vai latviešiem šāds modelis patiktu. Vai labklājības čempioni noteikti kļūst zaudētāji demogrāfijā?
Atvērtās sabiedrībās sajaukšanās ir neizbēgama. Neizbēgama ir arī saistība starp ekonomisku labklājību un zemu dzimstību. Agrārajā sabiedrībā bērna dzimšana bija investīcija. Zināšanās balstītā sabiedrībā bērni ir sasodīti izdevumi. Ja tev ļoti patīk bērni, tad tev viņi ir, bet vispār tas ir ārprātīgi dārgi. Nupat ir publicēti pētījumi, ka Lielbritānijā bērna kārtīga izskološana no bērnu dārza līdz universitātes beigšanai maksā 220 tūkstošus mārciņu. Singapūrā šis skaitlis ir tuvu miljonam dolāru. Kādēļ? – Jo sešgadnieka skološana ir pat dārgāka nekā gads universitātē!
Latvijā reizēm ir līdzīgi. Bet vai redzat kādu veidu, kā to mainīt?
Nē, un tas ir tikai sākums. Jo šā jautājuma otrā daļa ir sievietes. Zināšanās balstītā sabiedrībā viņas ir veiksmīgākas par mums, vīriešiem. Viņām, mans draugs, ir vara. Kādēļ gan lai viņas ietu un kārtotu māju? Un nu viņām ir arī sekss bez laulības. Tad ko tur vairs? Un tad vēl vīrieši – tie ir nekur liekami. Paskatieties universitātēs – sieviešu ir gan skaitliski vairāk, gan arī viņām ir labākas sekmes. Ja zināšanu sabiedrībā zēniem aizvien interesēs tikai futbols, kā tas izskatās, viņi zaudēs visur citur, un labie darbi tiks sievietēm.
Pamatīga problēma.
Jūs to saucat par problēmu, bet dao terminoloģijā tas nozīmē risinājumu. Tā vienkārši ir nākotnei piemērotāko izdzīvošana. Kas notiktu, ja katram ķīnietim būtu trīs bērni, un tiem vajadzētu mašīnas un visu? Bet tā nav, jo viņi iet mazumā. Tas ir automātiski. Tāpēc pārējai pasaulei Āfrikā, Indijā un citviet ir jāsaka Ķīnai un Singapūrai paldies par demogrāfijas sarukumu. Tā kā nacionālā līmenī jūs to redzat kā problēmu, bet kopumā jūs pasaulei izdarāt labu.
Es laikam būtu slikts daoists. Bet vai tiešām ar to naudas masu nevar kaut kā operēt, lai stimulētu arī dzimstību?
Nevar. Mēs katru gadu dodam aizvien vairāk naudas sievietēm, lai viņām būtu bērni, bet tas nepalīdz. Singapūrā par bērnu maksā 30–40 tūkstošus dolāru gadā, dekrēta atvaļinājums ir seši mēneši, paternitātes atvaļinājums – līdz diviem mēnešiem. Šī pretimnākšana pieaug katru gadu, bet demogrāfija iet tikai uz leju. Es teiktu, ka to nosaka kolektīvais saprāts, un bagātās sabiedrībās daudz bērnu būt nevar.