Portālā Ziedot.lv labdarības akcijai savākti ziedojumi 5135 latu apmērā, RIMI ziedojumu kastītēs RIMI darbinieki un klienti trīs mēnešu laikā saziedoja 15 000 latu, savukārt reģionālie sadarbības partneri piesaistīja 3595 latu.

Saziedotos līdzekļus, dāvanu kartes skolas preču iegādei un 100 RIMI dāvinātās skolas somas saņēma: Valmieras novada fonds (palīdzēs 139 bērniem), Alūksnes novada fonds (palīdzēs 161 bērnam), Talsu novada fonds (palīdzēs 95 bērniem), Lielvārdes attīstības fonds (palīdzēs 12 bērniem), Latgales skolu atbalsta fonds "Veronika" (103 bērniem), Tirzas pagasta attīstības biedrība (25 bērniem), Latvijas Mazturīgo atbalsta biedrība "Dace" (60 bērniem), Auces Krīzes centrs "Namiņš" (15 bērniem), Vecumnieku daudzbērnu ģimeņu biedrība "Saulgrieze" (24 bērniem), Ģimeņu veselības veicināšanas centrs "Sirdsdegsme+" (Lēdurgas pagasts, 10 bērniem), Māmiņu ātrās reaģēšanas vienība (10 bērniem) un Ventspils bērnu un pusaudžu atbalsta centrs "Nāc līdzi!" (10 bērniem), portāla www.ziedot.lv palīdzības saņēmējiem - bērniem ar veselības traucējumiem (14 bērni). Šīs organizācijas saziedotos līdzekļus dāvanu karšu veidā 35 latu apmērā tālāk nodos ģimenēm ar skolas vecuma bērniem, kuras dzīvo uz nabadzības sliekšņa.

Šodien, 1.oktobrī, Labdarības nedēļas ietvaros, portālā www.ziedot.lv darbu sāk interneta Labdarības veikaliņš.

Pašlaik labdarības veikaliņā var nosūtīt elektronisko labdarības apsveikuma kartiņu, uzdāvināt labdarības krekliņus un iegādāties Labdarības kalendāru, liecina ziedot.lv sniegtā informācija medijiem.

Elektroniskās labdarības kartiņas darinājuši jaunieši no Jauko lietu darbnīcas.

"Jauko lietu darbnīcas jaunieši, kas darbojas aprūpes centrā Saule jauniešiem ar garīgu atpalicību, nekad nebūs baņķieri vai uzņēmēji, bet ļoti labi saprot otra sāpes, skumjas, ilgas un mīlestību, ko attēlo savos mākslas darbos. Ziedojumi no labdarības kartiņām tiks novirzīti labdarības projektam Jauko lietu darbnīca, kas jauniešiem ar garīgās attīstības traucējumiem palīdz turpināt praktiskās mākslas nodarbības, kas no vienas puses ir terapija, bet no otras puses sniedz iespēju pašizpausmei," informē organizatori.

Aizvadīts vispelnošākais gads Latvijas uzņēmējdarbības mūslaiku vēsturē: ja pirms gada desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, tad tagad šī summa palielinājusies līdz 100 miljoniem latu.

To, ka gada laikā veiksmīgāko uzņēmēju gūtā peļņa ir būtiski palielinājusies, uzskatāmi parāda arī cits rādītājs: vēl pirms gada uzņēmējs, kuram piederošajām kompāniju kapitāldaļām atbilda 610 tūkstošu latu liela peļņas daļa, iekļuva lielākās peļņas guvēju pirmajā septiņdesmitpiecniekā (pirms diviem gadiem slieksnis bija tikai 410 tūkstoši latu). Tagad ar šādu peļņas rādītāju nav iespējams iekļūt pat pirmajā simtniekā – 610 tūkstoši latu dod tikai 129. vietu jaunajā, pēc Lursoft datiem sastādītajā Latvijas 100 visvairāk nopelnījušo uzņēmēju sarakstā.

Reizē ar peļņas rādītāju paaugstināšanos notikusi arī būtiska vispelnošāko nozaru maiņa: pirmajā desmitniekā tranzītuzņēmēji savas pozīcijas acīmredzami atdevuši nekustamo īpašumu jomas pārstāvjiem. Līdz ar to pelnošāko uzņēmēju pirmajā desmitniekā vairs nav atrodami «Ventspils grupējuma» savstarpējos konfliktos iesaistītais Oļegs Stepanovs un kādreizējais Ventspils naftas prezidents Igors Skoks, kā arī ar Ventspils mēra Aivara Lemberga uzņēmumu kapitāldaļām apdāvinātie bērni – Līga un Anrijs Lembergi.

Šī gada 31.augustā plkst.14:00, Kino "Rīga" 2.stāva zālē (Rīgā, Elizabetes ielā 61) labdarības akcijas "Skolas soma" ietvaros noritēs pasākums 1.septembra noskaņās, kur skolēni no maznodrošinātām ģimenēm saņems ziedotos līdzekļus skolas gaitu uzsākšanai. Pasākumā laipni aicināti piedalīties arī mediju pārstāvji.

Par to, cik ziedojumi labdarības akcijā piesaistīti un cik bērni saņems ziedoto palīdzību- dāvanu kartes 35 latu apmērā skolas preču iegādei - būs zināms šajā Skolas somas pasākumā. Tajā bērni ne tikai saņems ziedojumus, bet arī priecāsies par Marijas Naumovas bērnu un jauniešu studijas "MarieN Studio" bērnu dāvāto priekšnesumu un par Kino Rīga dāvātajām brīvbiļetēm noskatīsies animācijas filmiņu "Kiriku un zvēri".

Akcijas "Skolas soma" ietvaros no jūnija labdarības portālā www.ziedot.lv, ziedojumu kastītēs RIMI veikalos visā Latvijā, kā arī reģionālo sadarbības partneru rīkotajās labdarības akcijās Talsos, Lielvārdē, Alūksnē, Valmierā un Latgalē, tika vākti ziedojumi maznodrošināto skolēnu atbalstam skolas gaitu uzsākšanai.

Latvijas 100 visbagātāko cilvēku īpašums gandrīz sasniedz 1/4 no Latvijas iekšzemes kopprodukta.

Ar šādiem secinājumiem laižot klajā Latvijas bagātako cilvēku top 100 klajā nāk Lato Lapsa un Kristīne Jančevska no Baltic Screen. Žurnālā Pastaiga publicētais Top 100 tapis sadarbībā ar korporatīvo finanšu kompānija Laika stars.

"Mūsu pirmā simtnieka vidējā vērtība ir 26,5 miljoni latu, bet kopējā - aptuveni 2,65 miljardi latu," norāda pētījuma autori.

Līderi stabili

V. Krasovicka portfelī šobrīd ir 203 miljoni latu, kas ir par 18 miljoniem vairāk nekā pērn. Šogad uz otro vietu no pērnā gada piektās pacēlies Oļegs Fiļs, Aizkraukles bankas līdzīpašnieks, kura kapitāls gada laikā pieaudzis par 33 milj. ls un sasniedz 113 milj. Ls. Labi veicies arī otram Aizkraukes bankas līdzīpašniekam Ernestam Bernim, kas pateicoties 31 milj. Ls pieaugumam ar 110 milj. Ls pakāpies no sestās uz trešo vietu.

Mūsdienās uzņēmumu konkurētspēja un ilgtspēja vairs nav iespējama bez iesaistīšanās sociālos procesos un to problēmu risināšanā.

Korporatīvā sociālā atbildība ir apzināta uzņēmuma stratēģija būt sociāli atbildīgam, iesaistīties sociālos procesos un piedalīties to problēmu risināšanā. Tā to definē Ilze Ošāne, Ziedot.lv Komunikācijas vadītāja.

Viņa arī norāda, ka ikvienam uzņēmumam, kurš ievēro korporatīvo sociālo atbildību, būtu jārada līdzsvars starp biznesa un sabiedrības interesēm. Mūsdienās uzņēmumu konkurētspēja un ilgtspēja vairs nav iespējama bez iesaistīšanās sociālos procesos.

Pēdējos desmit gados korporatīvās sociālās atbildības jēdziens nostiprinās uzņēmumu ilgtermiņa plānos. I. Ošāne teic, ka tas ir, pateicoties starptautiskiem uzņēmumiem, kuru mātes zemēs korporatīvā sociālā atbildība ir pašsaprotama lieta. Tāpat šodien uzņēmumi daudz vairāk uzticas labdarības organizāciju ieteiktām labdarības programmām, nevis paļaujas uz saviem priekšstatiem. Svarīgi, ka pati uzņēmuma vadība un darbinieki tic uzņēmuma noteiktajai korporatīvajai sociālajai atbildībai un vēlas tajā līdzdarboties.

Labdarības jomā nav novērojama smagā piezemēšanās, ziedojuma apjomi arī šajā ekonomiski sarežģītajā situācijā turpina pieaugt. Salīdzinot ar 2007. gada pirmajiem 8 mēnešiem, kad labdarības portālā Ziedot.lv tika saziedoti 177 814 lati, 2008. gada astoņos mēnešos ziedojumu apjoms sasniedzis 499 287 latus.

Trešdien, 1. oktobrī, tika prezentēts Ziedot.lv pētījums par labdarības attīstības tendencēm. Pētījuma autores Rūta Dimanta un Inese Danga ir veikušas pēdējo gadu ziedojumu analīzi un salīdzinājuši pagājušā un šī gada pirmo astoņu mēnešu ziedojumu finanšu rādījumus.

Ziedošana pēdējo gadu laikā ir būtiski attīstījusies un iedzīvotāji un uzņēmumi aktīvi piedalījušies dažādās labdarības akcijās un atbalstījuši tās ar saviem ziedojumiem, Db.lv informē Rūta Dimanta, Ziedot.lv vadītāja.

Pozitīva tendence vērojama privātpersonu ziedojumu apjoma pieaugumā, kas tiek skaidrots gan ar iedzīvotāju materiālās labklājības pieaugumu, gan ar mediju, īpaši televīziju iesaistīšanos labdarībā un tās veicināšanā. Kopš 2006. gada vērojams būtisks pieaugums ziedojumiem ziedojumu kastītēs, interneta vidē un mērķtiecīgu labdarības kampaņu laikā. Pasaules prakse rāda, ka ekonomiskās situācijas krīzes apstākļos sabiedrībai ir raksturīgāka labāka izpratne par sociāli nenodrošinātām sabiedrības grupām, kas, savukārt, ir veicinošs faktors ziedošanai.

Lielākais līdz šim reģistrētais nekustamā īpašuma pirkuma darījums: SIA PK Investments (AS Pro Kapital un divu Igaunijā reģistrētu kompāniju meitasuzņēmums) šā gada martā par 103,04 miljoniem latu pārdevusi tirdzniecības centru Domina - 8,13 hektārus zemes ar divām būvēm Ieriķu ielā 3. Uzzini, kuri ir citi lielākie darījumi!

Oficiālo lielo - miljons latu vai vairāk - nekustamā īpašuma darījumu skaits Rīgā strauji sarūk: pagājušā gada otrajā pusgadā tādu bija vismaz 55, bet šā gada pirmajā pusgadā - vairs tikai 36.

Īpaši lielo darījumu skaits galvaspilsētā pastāvīgi pieauga kopš 2005. gada pirmā pusgada, kad tikai 20 darījumu summa bija viens miljons latu vai lielāka un lielākā oficiālā darījuma summa bija 3,67 miljoni latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā virs miljona latu jau bija veseli 55 darījumi, virs miljona dolāru - vismaz 87. Savukārt šā gada pirmais pusgads gan ir atnesis absolūto viena darījuma summas rekordu, Vācijas uzņēmumam par vairāk nekā 103 miljoniem latu iegādājoties tirdzniecības centru Domina un tā zemes platības. Toties oficiālo - zemesgrāmatās fiksēto - darījumu virs miljona latu bijis tikai 36, virs miljona dolāru - tikai 60.

Jaunizveidota platforma soma.lv ļauj lietot mācību saturu mobilajās ierīcēs un datorā. SOMA piedāvā gan mācību grāmatas, gan darba lapas, gan interaktīvos mācību materiālus (mācību video, interaktīvās darba lapas), kā arī metodiskos materiālus un grāmatas skolotājiem.

Mācību grāmatas soma.lv ikvienam lietotājam vienmēr būs pieejamas bez maksas, sola projekta attīstītāji.

Uzsākot jauno mācību gadu, Liepāja kā pirmā no Latvijas pašvaldībām nodrošinās pieeju pilnam SOMAS satura klāstam, abonējot saturu ikvienam skolēnam, skolotājam un bērnu vecākiem.

Lai darbotos lietotnē SOMA, ir nepieciešams tikai interneta pieslēgums. Reģistrēties un sākt izmantot lietotni iespējams ar E-klase, MyKoob, Facebook, Draugiem.lv pasēm, kā arī izmantojot savu e-pastu.

«SOMA ir risinājums, kas nojauc barjeras jauno tehnoloģiju izmantošanai, lai mācītos jebkurā laikā un vietā. Tā ļauj katram kārtot savu somu – ar savām grāmatām, saviem priekšmetiem un savu kārtību. Tāpēc šī lietotne ir gluži kā izglītības jomas Spotify. Piemēram, ja ceturtā klase vēlas izzināt visu par saules sistēmu, tad šajā lietotnē viņi to apgūs ne tikai savu mācību grāmatu ietvaros, bet visos materiālos, kas par šo tēmu pieejami platformā SOMA. Esmu pārliecināts, ka SOMA ir jauns atspēriena punkts digitālā mācību satura attīstībā Latvijā,» stāsta platformas SOMA idejas autors, izglītības uzņēmuma Lielvārds dibinātājs un vadītājs Aivars Gribusts.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Sestdien, 25. augustā, Valmierā tiks atklāts SOS bērnu ciemats, kura celtniecībai 2005. gadā Rimi Latvia mātes uzņēmums ICA Zviedrijā un tā klienti ziedoja 433 tūkstošus latu (5,75 miljonus zviedru kronu). Par šo naudu tika uzbūvētas piecas no divpadsmit ciemata mājām.

Sveicot ar paveikto lielo darbu, Rimi Baltic valdes priekšsēdētājs Antonio Soares atklāšanas pasākuma laikā SOS ciemata direktoram Vitoldam Krieviņam pasniegs simbolisku čeku 4000,- latu vērtībā. Par šo summu ciematā dzīvojošie bērni varēs iepirkties Valmieras zemo cenu veikalā Supernetto.

"Ģimene ir vislielākā vērtība ikviena cilvēka dzīvē. Izveidojot SOS bērnu ciematu, ir paveikts nozīmīgs darbs, jo tas nodrošinās iespēju dzīvot ģimenē daudziem bērniem, kam šī iespēja ir bijusi liegta. Mēs esam priecīgi, ka varējām palīdzēt šī projekta tapšanā un ka Rimi mātes uzņēmuma ICA Zviedrijā rīkotajai Ziemassvētku kampaņai 2004. gada nogalē bija tik labi rezultāti. Katrs, kas Ziemassvētku laikā ICA veikalos pirka maizi, ar šo pirkumu ziedoja piecas kronas ciemata izveidei. Par ziedotajiem 433 tūkstošiem latu tika uzceltas piecas ēkas. Mēs ceram, ka bērni, tajās dzīvojot, jutīsies kā īstās mājās.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Lai aicinātu cilvēkus palīdzēt, kā arī popularizētu dažādus labdarības veidus un iespējas, labdarības portāls Ziedot.lv sadarbībā ar Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu no 29.septembrim līdz 5.oktobrim rīko Labdarības nedēļu, liecina portāla sniegtā informācija medijiem.

"Katru dienu nedēļas garumā tiks akcentēts kāds labdarības veids, iespēja vai joma:

29.septembris - Ģimenes diena

Šajā dienā aicināsim cilvēkus ne tikai palīdzēt bērniem, kas palikuši bez vecāku mīlestības, ģimenēm, kurās aug slimi bērniņi vai trūcīgām ģimenēm, bet arī mācīt saviem bērniem par labdarību. Jo arī labdarību, kā ikvienu citu darbību vai vērtību, bērni pārņem un iemācās no saviem vecākiem.

30.septembris - Vecmāmiņu un vectētiņu diena

Vecmāmiņu un vectētiņu dienā aicināsim neatliekot apciemot, piezvanīt vai atcerēties savus vectētiņus un vecmāmiņas. Aicināsim palīdzēt tiem vectētiņiem un vecmāmiņām, kuri dzīves nogalē palikuši vieni - bez savas ģimenes un tuviniekiem.

Priekšvēlēšanu periodā - no 5.jūnija līdz 2.oktobrim - vislielākos ziedojumus - 825 926 latus - saņēmusi apvienība "Par labu Latviju!" (PLL) un tajā ietilpstošās partijas, kam izdevās iegūt vismazāko vēlētāju balsu skaitu no Saeimā iekļuvušajām partijām.

Šajā laika posmā apvienībai tikuši ziedoti 798 246 lati, PLL ietilpstošajai partijai LPP/LC atsevišķi ziedoti 14 380 lati, bet Tautas partijai - 13 300 lati, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) interneta mājaslapā pieejamā informācija.

Citāda aina bijusi partiju apvienībai "Vienotība", kas kopumā piesaistījusi 526 757 latu ziedojumus. Šajā gadījumā tieši apvienība saņēmusi salīdzinoši nelielus ziedojumus - 87 934 latus, bet vairāk ziedots apvienībā ietilpstošajām partijām atsevišķi: partijai "Jaunais laiks" priekšvēlēšanu periodā saziedoti 247 050 lati, partijai "Pilsoniskā savienība" - 84 625 lati, bet partijai "Sabiedrība citai politikai" - 107 148 lati.

Labdarības akcijas Skolas soma ietvaros trīs mēnešos kopumā saziedoti 23 730 lati, tādējādi skolas piederumu dāvanu kartes 35 latu vērtībā saņems 678 bērni, liecina Ziedot.lv sniegtā informācija.

Portālā Ziedot.lv labdarības akcijai savākti ziedojumi 5135 latu apmērā, RIMI ziedojumu kastītēs RIMI darbinieki un klienti trīs mēnešu laikā saziedoja 15 000 latu, savukārt reģionālie sadarbības partneri piesaistīja 3595 latu.

Saziedotos līdzekļus, dāvanu kartes skolas preču iegādei un 100 RIMI dāvinātās skolas somas saņēma: Valmieras novada fonds (palīdzēs 139 bērniem), Alūksnes novada fonds (palīdzēs 161 bērnam), Talsu novada fonds (palīdzēs 95 bērniem), Lielvārdes attīstības fonds (palīdzēs 12 bērniem), Latgales skolu atbalsta fonds Veronika (103 bērniem), Tirzas pagasta attīstības biedrība (25 bērniem), Latvijas Mazturīgo atbalsta biedrība Dace (60 bērniem), Auces Krīzes centrs Namiņš (15 bērniem), Vecumnieku daudzbērnu ģimeņu biedrība Saulgrieze (24 bērniem), Ģimeņu veselības veicināšanas centrs Sirdsdegsme+ (Lēdurgas pagasts, 10 bērniem), Māmiņu ātrās reaģēšanas vienība (10 bērniem) un Ventspils bērnu un pusaudžu atbalsta centrs Nāc līdzi! (10 bērniem), portāla www.ziedot.lv palīdzības saņēmējiem - bērniem ar veselības traucējumiem (14 bērni). Šīs organizācijas saziedotos līdzekļus dāvanu karšu veidā 35 latu apmērā tālāk nodos ģimenēm ar skolas vecuma bērniem, kuras dzīvo uz nabadzības sliekšņa.

Ballīte tiešām ir beigusies, un šā gada pirmajā pusgadā Rīgā būtiski sarucis kā lielo nekustamā īpašuma darījumu kopskaits, tā arī tajos figurējošās summas, – to rāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā šā gada pirmajā pusgadā.

Pagājušā gada pirmajā pusgadā galvaspilsētā notika vismaz 70 nekustamā īpašuma darījumi, kuros katra summa bija virs pusmiljona eiro, otrajā pusgadā, neraugoties uz runām par tuvojošos nozares krīzi, šādu darījumu skaits pat palielinājās līdz 86 – un tas, pat neskaitot darījumus ar dzīvokļiem un nedzīvojamām telpām. Šā gada pirmajā pusgadā šis skaits nu ir sarucis līdz 60.

Vēl straujāk samazinājies īpaši lielo darījumu skaits: protams, nevarēja gadīt tādus megadarījumus kā 103 miljonu latu vērtais Domina Shopping pārdošanas darījums pagājušā gada pirmajā pusgadā, un vienalga: pagājušā gada otrajā pusgadā Rīgā vēl notika vismaz 11 nekustamā īpašuma darījumi par četriem miljoniem latu vai lielāku summu, bet šā gada pirmajā pusgadā ir bijis tikai viens nepilnu desmit miljonu darījums, savukārt nākamais lielākais – jau tikai par 3,5 miljoniem latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, otrajā – 51, bet šā gada pirmajā pusgadā – vairs tikai 31.

Visās LNT rīkotājās labestības akcijās kopā saziedoti 1.16 miljoni Ls.

Trīs gadu laikā akcijas Labestības diena laikā saziedoti 609 tūkstoši Ls un palīdzēts 255 bērniem un jauniešiem. Ar televīzijas skatītāju un aktīvo ziedotāju atbalstu bērni jau ir saņēmuši un arī turpmāk iegūs līdzekļus dažādām operācijām, ārstniecības un rehabilitācijas veikšanai, ratiņkrēslu iegādei un citiem tehniskajiem palīglīdzekļiem, auklīšu algošanai īpaši smagi slimiem bērniem un arī sociālajai integrācijai.

LNT labestības akciju vadītāja Katrīne Pasternaka: „Ir cilvēki, kuri kļūst laimīgi, ja viņu bankas kontā ir miljons. Bet mēs visi kopā visi Latvijas iedzīvotāji esam pierādījuši to, ka varam būt laimīgi un lepni, atdodot miljonu tiem, kuriem tas ir ļoti vajadzīgs. Visas mūsu akcijas ir apliecinājums tam, ka bagāts ir nevis tas, kuram ir pašam, bet tas, kurš ir gatavs dalīties un dot citiem. Katru gadu, mudinot cilvēkus palīdzēt, mēs atkal un atkal saņemam pierādījumu tam, ka cilvēki ir gatavi uzticēties un atsaukties, jo tic, ka visi līdzekļi, ko mēs savācam, tiek izlietoti lietderīgi.”

No 269 klasēm, kas 2007. gada nogalē deva solījumu atturēties no smēķēšanas, piedaloties Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) rīkotajā ikgadējā projektā Nesmēķējošā klase 2008, šobrīd dalību turpina 175 klases jeb 65% no sākotnējā klašu skaita, liecina sniegtā informācija medijiem.

Izvērtējot saņemtās skolēnu atskaites par spēju atturēties no smēķēšanas pirmajā projekta mēnesī, SVA veselības veicināšanas speciālisti secināja, ka 13 klasēs (5%) atklājies kāds smēķēšanas gadījums, savukārt 83 klases (30%) tiek atskaitītas no dalības projektā, jo nav ievērojušas projekta nosacījumus un nav atsūtījušas atskaites par decembra mēnesi. Tātad 94 klases ir zaudējušas iespēju piedalīties projektā un cīnīties par galveno balvu – iespēju klases kolektīvam pavadīt kopīgu aktīvās atpūtas nedēļas nogali.

Dalību projektā turpina 7. un 8. klašu skolēni šādos Latvijas rajonos: 11 skolās Alūksnes pilsētā un rajonā, 4 skolas Aizkraukles pilsētā un rajonā, 11 skolās Balvu pilsētā un rajonā, 3 skolās Bauskas pilsētā un rajonā, 9 skolās Cēsu pilsētā un rajonā, 21 skolā Daugavpils pilsētā un rajonā, 2 skolās Dobeles rajonā, 8 skolās Gulbenes pilsētā un rajonā, 7 skolās Jēkabpils pilsētā un rajonā, 4 skolās Jelgavas pilsētā un rajonā, 3 skolās Jūrmalā, 8 skolās Krāslavas rajonā, 3 skolās Kuldīgā, 5 skolās Liepājas pilsētā un rajonā, 3 skolās Ludzas rajonā, 12 skolās Madonas pilsētā un rajonā, 3 skolās Ogres pilsētā un rajonā, 12 skolās Preiļu pilsētā un rajonā, 10 skolās Rēzeknes pilsētā un rajonā, 22 skolās Rīgas pilsētā un rajonā, 3 skolās Saldus pilsētā un rajonā, 3 skolās Tukuma pilsētā un rajonā, 3 skolās Talsu pilsētā un rajonā, 2 skolās Valkas rajonā un 3 skolās Valmieras pilsētā un rajonā.

Kopš pagājušā gada augusta Rimi veikalos noritējuši seši labdarības projekti, Db.lv informēja uzņēmums.

Ziedojumu kastītēs Rimi hipermārketos un lielveikalos pircēji var iemest tik naudas, cik katrs var atļauties. Kopā ik mēnesi tiek savākti vidēji 4000 lati.

Kopā desmit mēnešos sešiem dažādiem labdarības projektiem Rimi ziedojumu kastītēs saziedoti Ls 44561,65.

No tiem visvairāk līdzekļu ziedots Ventspilī, Rimi hipermārketā t/c Tobago - Ls 3430,27, tomēr starp reģioniem izceļas arī Bauska, kur šajā laikā Rimi lielveikalā saziedoti 1493,23 lati, un Jēkabpils, kur Rimi lielveikalā inkasēti 1424,46 lati.

Rīgā saziedoti Ls 27546,68; čakli ziedots hipermārketā Rimi Alfa (Ls 2404,27), savukārt, galvaspilsētas lielveikalu vidū dāsnākie izrādījušies Vecmīlgrāvja iedzīvotāji, jo Rimi Vecmīlgrāvis lielveikalā desmit mēnešos saziedoti Ls 2344,03.

2007. gadā Latvijas uzņēmēji vēl ir guvuši pēdējo lielo peļņu, kura pārtrumpojusi par gadu iepriekš sasniegtos rekordus, - tā rāda pagājušā gada beigās Lursoft un Baltic Screen apkopotie Latvijas uzņēmumu 2007. gada peļņas rādītāji.

Pārskats par pēdējiem trim gadiem rāda, ka visveiksmīgākais Latvijas uzņēmējiem ir bijis tieši 2007. gads, kas visdrīzāk var pretendēt uz vistreknākā gada nosaukumu: 2005. gadā desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, 2006. gadā šī summa bija palielinājusies līdz 100 miljoniem latu, savukārt 2007. gadā, kā rāda nule apkopotie dati, tā pieaugusi vēl par gandrīz desmit miljoniem latu.

Arī lielāko 2007. gada pelnītāju sarakstā pirmās četras vietas ieņem baņķieri – nu jau bijušie Parex bankas akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis (kuri peļņas gūšanas laikā vēl bija kredītiestādes īpašnieki, līdz ar ko iekļauti šajā sarakstā) un Aizkraukles bankas īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, turklāt saraksta pirmajā desmitniekā ir vēl divi banku akcionāri – Rietumu bankas līdzīpašnieki Leonīds Esterkins un Arkādijs Suharenko.

Vairs nevienu nesajūsmina tūkstošus vērta rokas somiņa vai kāda zīmola milzonīgs logo ar mērķi izcelt īpašnieka statusu un maksātspēju. Sabiedrība ir kļuvusi pieredzējušāka un vairāk skatās uz darbiem, nevis uz spēju atļauties nevajadzīgu, bet dārgu preci.

Arī līdzjūtība un palīdzība vairs nav svešvārdi: nepieciešamības gadījumā mēs spējam apvienoties un palīdzēt gan cilvēkiem, gan planētai.

Šie ir atslēgvārdi jaunajam, sociāli nozīmīgajam projektam, kura idejas autors un projekta īstenotājs ir piecpadsmitgadīgais kulinārijas blogeris Pipars. Projekta īstenotājs stāsta: "Ideja par LABA SOMA man radās nejauši, jau 2018.gadā, kad biju uzsācis akciju "Pipars Pogai". Skatījos uz plastmasas iepirkuma maisiņu ar veikala nosaukumu un domāju, ka uzņēmums šādā veidā parāda, ka tam pilnīgi vienalga, kas notiks ar mūsu planētu nākotnē. Nākamā doma - es labprāt nēsātu auduma somu un atbalstītu zero waste kustību, bet gribu kaut ko krāsainu un oriģinālu. Kaut ko īpašāku! Atbilde nāca uzreiz - maisiņiem dizainus varētu radīt bērni ar īpašām vajadzībām. Starp viņiem ir ļoti daudz talantīgu bērnu. Tā būs lieliska iespēja pašam bērnam nevis lūgt palīdzību, bet gan naudiņu savai rehabilitācijai nopelnīt zīmējot. Gluži tāpat, kā mākslinieki. Kāpēc gan maisiņš nevarētu būt glezna vai mākslas darbs?! Tā radās ideja un sākās garš eksperimentu un testu ceļš.

Aizvien vairāk ārvalstu pircēju un aizvien vairāk tiešā ārvalstu finansējuma, bez Latvijas kredītiestāžu starpniecības, - tās ir galvenās tendences, ko uzrāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā pagājušā gada otrajā pusgadā.

Vienlaikus, neraugoties uz runām par briestošo krīzi nozarē, īpaši lielo darījumu ir bijis vairāk nekā iepriekš: ja pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, tad otrajā – jau 51. Tādējādi gandrīz atkārtots 2006. gada otrā pusgada rekords – tad bija notikuši vismaz 55 darījumi ar oficiāli uzrādīto summu virs miljona latu katram.

Ballītes beigas?

Pagājušā gada otrais pusgads nav nesis tādus rekordus kā tirdzniecības centra Domina un tā zemes platību pārdošana par 103 miljoniem latu pirmajā pusgadā. Apjomīgākais redzamais darījums (neskaitot darījumus, kad tiek pārdotas uzņēmumu kapitāldaļas, kam piesieti konkrēti nekustamie īpašumi) ir bijis desmitkārt mazāks – Palazzo Italia ēkas un zemes īpašnieku maiņa, darījuma summai pārsniedzot 10 miljonus latu.

Šogad mācības 1. klasē sāks gandrīz 100 uzņēmuma Rimi Latvia darbinieku bērni, bet Baltijas valstīs kopā savu pirmo skolas dienu atzīmēs aptuveni 300 Rimi darbinieku pirmklasnieki.

Turpinot pirms trim gadiem aizsākto tradīciju un vēlot veiksmīgu skolas gaitu sākumu, Rimi visiem uzņēmuma darbinieku bērniem - pirmklasniekiem Latvijā, Igaunijā un Lietuvā dāvina skolas somas.

Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Kristers Akerbergs saka: "Pirmā skolas diena ir īpašs brīdis, ar kuru sākas jauns posms dzīvē, kad bērns mērķtiecīgi sāk apgūt zinības un mācās uzņemties atbildību. Mēs esam priecīgi informēt, ka šogad gandrīz 100 Rimi Latvia darbinieku bērni sāks skolas gaitas. Mūsu pirmklasniekiem vēlam, lai mācības sniedz gandarījumu un lai nezūd zinātkāre, kas dzīvē liek tiekties uz priekšu!"

Lai pirmklasnieku vecāki šo dienu varētu veltīt tikai saviem mazajiem skolas bērniem, ar Rimi Latvia vadības atbalstu jau trešo gadu visiem uzņēmuma darbiniekiem bērna pirmajā skolas dienā tiks piešķirta apmaksāta brīvdiena.

Labdarības biedrība Dzīves kvalitātes iniciatīva, kuras vārds pagājušajā nedēļā izskanējis negatīvā gaismā saistībā ar labdarībai paredzētu Kūkotavas ceptu cepumu nonākšanu mazumtirdzniecībā, gatavi atspēkot radušos viedokli par sevi kā krāpniekiem un apsver iespēju vērsties arī tiesā, Db.lv norādīja labdarības biedrības «Dzīves kvalitātes iniciatīva» valdes loceklis Valters Ezeriņš. Neprecīzajā preces aprakstā, kas izraisīja PVD dusmas, V. Ezeriņš vaino portālu Cherry.lv, kura pārstāvji apvainojumus kategoriski noliedz.

Papildināta 3. un 4. rindkopā ar Cherry.lv komentāru.

Db.lv jau rakstīja, ka kafejnīcas Kūkotava saimniece Liene Tomsone piedzīvojusi negatīvu pārsteigumu, jo viņas labdarībai paredzētie cepumi, kas nodoti biedrībai «Dzīves kvalitātes iniciatīva», nonākuši mazumtirdzniecībā portālā Cherry.lv, turklāt kāds tos maldīgi nodēvējis par eko cepumiem, izraisot Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) dusmas. Kā norāda L. Tomsone, viņai sagādājis pārsteigumu tas, ka cepumi nonākuši mazumtirdzniecībā, jo līgumā šāds punkts netika pieminēts, un tajā tika norādīts, ka cepumi tiks izmantoti labdarības nolūkos, neprecizējot, kādā veidā.

Īrijas zemo cenu aviokompānija Ryanair trešdien izsludinājusi aicinājumu piedalīties labdarības pasākumā un gūt līdz pat 100 tūkst. eiro ienākumus, kas tiks saņemti no Ryanair gaisa kuģu stjuartu labdarības kalendāra un ko cerēts izmantot cildeniem mērķiem.

Ryanair 2013. gada gaisu kuģu stjuartu labdarības kalendārā būs redzamas vismaz 12 Ryanair pievilcīgākās stjuartes. Šī kalendāra pārdošanas rezultāti sešu gadu laikā būs pārsnieguši 600 tūkst. eiro.

«Ryanair apburošās stjuartes atkal novilks formas tērpus, lai piesaistītu ļoti nepieciešamos līdzekļus labdarībai,» stāsta Ryanair komunikāciju vadītājs Stīvens Maknamara (Stephen McNamara).

Kopš pirmā labdarības kalendāra iznākšanas 2008. gadā Ryanair guvusi vairāk nekā 500 tūkst. eiro. Nauda novirzīta tādu labdarības organizāciju labā kā Angels Quest, Dublin Simon Community, KIDS, De Tafel un Debra Ireland.