Eiropas Komisija valstīm devusi brīvību izvēlēties, kā panākt būtisku emisiju samazinājumu transporta sektorā. Var vērot dažādu industriju centienus vilkt segu uz savu pusi, tomēr stratēģiskāk būtu diversificēt šo sektoru, paturot prātā mērķi – mazemisiju transports.

Eiropas Komisija transporta nozarē nospraudusi ambiciozu klimata mērķi – līdz 2050. gadam par 90% samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju (SEG) apjomu. Latvijā transports rada ap 30% visu emisiju. Lai virzītos pretim dekarbonizācijai, ir jāsamazina patēriņš un no fosilām izejvielām iegūtā degviela jāaizvieto ar alternatīvām. To ir samērā daudz, piemēram, elektrība, biodegviela, sintētiskās un parafīna degviela, ūdeņradis, dabasgāze, tai skaitā, biometāns.

Šoruden lielākajā elektrotransporta forumā Eiropā “Nordic Electric Vehicle Summit”, kas pulcēja nozīmīgākos industrijas pārstāvjus, skanēja nepārprotama, pat agresīva pārliecība, ka elektrotransports ir pārvietošanās nākotne, iekšdedzes dzinēji jau ir uzskatāmi par pagātni un citas alternatīvas īsti nebūs. Samits notika Norvēģijā, kas, pateicoties stratēģiskai valsts politikai, aizsteigusies priekšā citām valstīm elektromobilitātē.

Lai mazumtirdzniecībā varētu tirgot organiskos augsnes aizvietotājus no kūtsmēsliem, ražotājiem jāpilda drastiskas prasības

Ne visi lauksaimnieki prasības spēj pildīt, līdz ar to dažu projektu realizēšana aizkavējusies, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Strenču novada Jērcēnu pagasta z/s Veckūkuri saimniece Ilvija Jakovina stāsta, ka plānojusi sākt dabiska augsnes bagātinātāja ražošanu, taču šī iecere pagaidām cietusi fiasko sarežģīto prasību dēļ. Tā kā Veckūkuri ir piena lopkopības saimniecība, ik dienas tiek saražoti kūtsmēsli, ko bija iecere pārstrādāt. Saimniecībā ir separators, kas kūtsmēslus izseparē – šķidrā frakcija nonāk uz laukiem, bet no sausās bija plānots gatavot organisko mēslojumu galapatērētājiem mazumtirdzniecībā. «Augsnes bagātinātāju plānojam ražot no lopkopības blakusprodukta - kūtsmēsliem, tādā veidā lietderīgi izmantojot to, kas visbiežāk tiek nenovērtēts un uzskatāms par traucējošu pārpalikumu lopkopībā. No kūtsmēsliem tiks veidots sausais substrāts, kas būs dabisks augsnes bagātinātājs, kas ražots tepat Latvijā,» liecina informācija saimniecības mājaslapā. Šāda substrāta ražošana saimniecībai dotu iespēju saprātīgi izmantot kūtsmēslus un efektīvi paildzināt to izmantošanas iespējas, savukārt patērētājam būtu iespēja savu zemi aplaimot ar dabisku un vietējās izcelsmes augsnes bagātinātāju. Tomēr šobrīd tas nav izdevies. «Pagaidām esmu atteikusies no šīs idejas, jo ES regulas, kas jāpilda, ir pārāk drastiskas. Tas mēsls ir vienu stundu 70 grādos jāpasterizē vai jākompostē, citādi mazumtirdzniecībā pie gala patērētāja tas nevar nonākt. Mēsli ir pieskaitīti II kategorijas blakusproduktiem kopā ar citām dzīvnieku atliekvielām. Tas nozīmē, ka sūds kā dzīvnieku izcelsmes blakusprodukts ir jāpasterizē un šis fakts ir jāpierāda Pārtikas un veterinārajam dienestam,» skaidro I. Jakovina.

Slaucamo govju komplekss SIA Kalna Oši jau līdz šā gada beigām plāno sākt piena pārstrādes kombināta celtniecību, kurā eksportam tiks ražots sausā vājpiena pulveris, sacīja uzņēmuma līdzīpašnieks Juris Pilveris.

Piena kombināta izmaksas patlaban tiek aprēķinātas, tomēr tās varētu svārstīties astoņu līdz desmit miljonu latu diapazonā. Savukārt piena pārstrādes jauda plānota 1000 tonnas dienā.

«Patlaban trešajās pasaules valstīs vērojams milzīgs industriālā piena trūkums, tikmēr Baltijas valstīs un Eiropā tas lielos daudzumos paliek pāri. Tādējādi saredzam tirgus nišu, kurā var izvērsties. Specializēsimies uz industriālo sauso vājpiena pulveri, kuru varam saražot daudz lētāk nekā jebkurš no pašreizējiem piena pārstrādes uzņēmumiem, jo mums biogāzes stacijā ir lēts siltums. 10%-14% no piena pulvera ražošanas izmaksām veido siltums, kurš saimniecībā būtībā patlaban bez pielietojuma «aiziet gaisā». Otrs aspekts - nebūs vajadzīga specifiskā produkta attīrīšana, kur izmaksas veido vēl vismaz 5%, jo visi piena blakusprodukti jeb piena atlikumi nonāks biogāzes stacijā un tiks atkal pārstrādāti,» sacīja Pilveris.

Biohumusa ražotājs SIA Eko Zeme nostiprinās tirgū un plāno paplašināties, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Eko Zeme izveidota 2011. gadā, kad plaši uzplauka interese par šo nozari. Aiga Rāte un Jānis Freibergs bija vieni no pirmajiem, kas bez jebkādām priekšzināšanām pievērsās šim rūpalam un faktiski ir vieni no retajiem, kas izdzīvojuši un mērķtiecīgi attīstās. Tagad SIA Eko Zeme saražoto produkciju var iegādāties daudzviet Latvijā, to vidū arī Depo veikalos gan pašu mājās, gan arī Lietuvā.

Kā uzsver SIA Eko Zeme tehniskais direktors Jānis Freibergs, uzņēmuma biznesa piegājiena pamatā ir dabas resursus saudzējoša saimniekošana. Uzņēmums ražo ekoloģiski tīru, cilvēkiem un apkārtējai videi draudzīgu mēslojumu – biohumusu jeb slieku kompostu un augsnes maisījumus uz biohumusa bāzes. Pavisam sortimentā ir 16 produktu. Sākotnēji ražošana notika nomātās telpās Platones pagastā, bet pirms diviem gadiem iegādāta Lāču ferma Mežotnes pagastā. Liellopu kūtsmēslu pārstrāde biohumusā notiek 3000 m² platībā. Ražotnē tiek veikts pilns cikls, sākot ar kūtsmēslu kompostēšanu, biohumusa ražošanu un pēcapstrādi – žāvēšanu un sijāšanu – līdz pat biohumusu saturošu augsnes maisījumu sagatavošanai un gatavās produkcijas fasēšanai un realizācijai. Kā izejvielas maisījumu pagatavošanā tiek izmantotas vietējā kūdra, kūtsmēsli, skalota smilts.

Aptuveni trešdaļu Latvijas teritorijas klāj lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ). Vidēji hektārs aramzemes Latvijā šobrīd maksā 4600 EUR/ha, savukārt Igaunijā cena ir par 4% dārgāka.

Pēc pēdējiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2020. gadā reģistrēti 69 000 ekonomiski aktīvo lauku saimniecību, kas kopumā apsaimnieko nepilnus divus miljonus hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) - jeb ~ 31 % no visas Latvijas teritorijas. Laikā no 2001. līdz 2010. gadam lauku saimniecību skaits būtiski mainījās, samazinoties par teju 41% un par 8 % palielinoties apsaimniekotajām LIZ platībām. Savukārt pēdējo četru gadu laikā LIZ platība palielinājusies vien par 38 000 hektāru jeb 2 %, kopējam saimniecību skaitam samazinoties par 950 jeb 1,4 %.

Jaunākie “Lauku īpašumu tirgus indeksa” dati (aprīlis):

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ):

Āzijā nebūt nekautrējas garneles un citas jūras veltes audzētavās barot ar cūku mēsliem – savukārt pēc tam produkcija tiek eksportēta uz Rietumvalstīm.

«Karstā septembra dienā Vjetnamā Ngoc Sinh Seafoods Trading & Processing Export Enterprise rūpnīcā darbinieki stāv uz netīras grīdas, kur turpat tie šķiro garneles. Turpat blakus ir atkritumi, un neatvēsinātās telpās mušas aplido jau sašķiroto garneļu traukus,» situāciju Vjetnamā jūras velšu pārstrādes jomā raksturo Bloomberg.

Tāpat Bloomberg ziņo, ka Vjetnamā piekopj praksi saldēt garneles vietējā krāna ūdenī, kuru Vjetnamas Veselības ministrija iesaka sildīt pirms dzeršanas, jo pastāv liels risks, ka tajā dzīvo veselībai bīstamas baktērijas. Vjetnama uz ASV gada laikā eksportē aptuveni 100 miljonus mārciņu garneļu, kas ir aptuveni 8% no visām ASV patērētajām garnelēm.

Ogres novada pašvaldības domes deputāti ārkārtas sēdē atbalstījuši olu un olu produktu ražotnes izveides veicināšanu Madlienas pagastā, kur ukraiņu investors iecerējis izbūvēt ražotni ar trīs līdz sešiem miljoniem dējējvistu, aģentūru LETA uzzināja pašvaldībā.

Pašvaldība ir saņēmusi SIA «Gallusman» valdes priekšsēdētāja Arņa Veinberga iesniegumu ar informāciju par Ukrainas uzņēmumu grupas «OvoStar Union» plāniem Ogres novadā uzbūvēt modernu un augsti efektīvu olu un oluproduktu ražotni. Pašvaldībai lūgts atbalstīt un sadarboties šīs ražotnes izveidē, tostarp nodrošinot ražotnes darbībai nepieciešamā pieslēguma elektrotīkliem izbūvi.

Iepriekš gan vēstīts, ka uzņēmums izskata arī citas potenciālās vietas ražotnes izveidei, piemēram, arī Tukuma novada dome maijā saņēmusi līdzīgu vēstuli ar lūgumu sniegt atbalstu saistībā ar plānotām investīcijām ražotnē. Turklāt oktobrī novada dome plāno izsolīt divus zemesgabalus īpašumā «Karjeras» Jaunsātu pagastā, ko uzņēmumu grupa izskata kā iespējamo vietu olu rūpnīcas izveidei.

Olu ražotājs AS "Balticovo" biometāna un sašķidrinātā oglekļa dioksīda (CO2) rūpnīcas izbūvē investēs līdz 10 miljoniem eiro, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans norāda, ka 29.jūnijā "Balticovo" savā ražošanas teritorijā Iecavā ielika pamatakmeni rūpnīcai, kur biogāzi pārveidos biometānā, tādējādi stiprinot gan valsts enerģētisko neatkarību, gan aprites ekonomikas principu īstenošanu uzņēmumā.

Investīcijas ražotnes projektēšanā, būvniecībā un aprīkošanā sasniegs aptuveni 10 miljonus eiro. Plānots, ka rūpnīca darbību sāks šī gada novembrī. Rūpnīcu projektējuši un būvē AS "Siltumelektroprojekts".

Vienlaikus "Balticovo" pārstāvji atzīmē, ka uzņēmums līdz šim investējis ap 12 miljoniem eiro notekūdeņu attīrīšanas iekārtās un putnu kūtsmēslu pārstrādes rūpnīcā SIA "Egg Energy", kur tiek pārstrādāti kūtsmēsli un kur arī tiek ražota biogāze.

Bebros, zemnieku saimniecībā Pilslejas, pārplīsis šķidrmēslu vads, un no krātuves Gaidupītē un tālāk Pērsē ieplūduši aptuveni 900 kubikmetri vircas, ziņo reģionālais medijs Staburags.

Šīs saismniecības īpašnieks ir Uldis Krievārs, Ministru prezidenta Valda Dombrovska ārštata padomnieks lauksaimniecības jautājumos.

Madonas reģionālās vides pārvaldes vecākais inspektors Eduards Tumeļkāns informējis, ka pārplīsis zemē ieraktais šķidrmēslu vads, kas savieno atklāto krātuvi ar fermu. Vietas īpatnību dēļ pa izveidojušos caurumu sākuši izplūst ar ūdeni sajaukušies kūtsmēsli. Tie no grāvja ieplūda Gaidupītē un tālāk Pērses upē.

«Izplūdušais apjoms ir ievērojams, tas spēj videi nodarīt lielu kaitējumu,» sacījis E. Tumeļkāns. Pašlaik sākta administratīvā lietvedība un veic analīzes, lai noskaidrotu, cik lielā mērā upītes ir piesārņotas ar slāpekļa savienojumiem un citām vielām.

Lauksamnieciskās produkcijas ražotājam SIA Pampāļi labos finanšu rādītājus nodrošinājusi labā ražība un jaunā biogāzes ražotne.

Saldus novada uzņēmums SIA Pampāļi pērn saražojis 1,253 tūkst.t ziemas rapša, 7,105 tūkst.t graudu, 5,996 tūkst.t pilnpiena un 6,705 tūkst MWh elektroenerģijas.

2012.gadā SIA Pampāļi īstenojušo projektu biogāzes ražošanai no lauksaimniecības izcelsmes biomasas, substrāts biogāzes ražošanai ir saimniecībā saražotie kūtsmēsli, kā arī speciāli audzētā enerģētiskā kultūra – kukurūza 334,6 ha platībā. Papildus biogāzes ražošanā uzņēmums analizē vairākus iespējamos substrātus, kuros tiks iekļauti arī graudu tīrīšanas atlikumi, zāles skābbarība, kā arī dažādi tīrumu zālāji.

Salīdzinot ar 2011.gadu, pērn SIA Pampāļi apgrozījums palielinājies par 64,65%, sasniedzot 3,695 milj.Ls, savukārt uzņēmuma peļņas pieaugums veidojis 46,55%. Aizvadīto gadu SIA Pampāļi noslēguši ar 1,251 milj.Ls lielu peļņu. Kā norāda uzņēmuma vadība, peļņas pieaugums panākts, pateicoties augkopības produkcijas labajai ražībai un noietam tirgū, kā arī jaunajai biogāzes ražotnei.

Ovostar Union paziņojis par iekārtu iegādi Latvijas olu ražotnei 26 miljonu eiro vērtībā, taču vistu novietņu kompleksa izveidei nepieciešamo A kategorijas piesārņojošas darbības atļauju nav saņēmis, noskaidroja db.lv.

SIA Gallusman, kas vēlas īstenot Ovostar Union olu ražotnes projektu Latvijā, ir ietekmes uz vidi procedūras sākumā, db.lv skaidro Vides pārraudzības valsts biroja (VPVB) direktors Arnolds Lukšēvics.

Vidējais laiks, kurā Eiropas Savienībā tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums, ir deviņi mēneši, pauž A. Lukšēvics. Pirms šādas atļaujas saņemšanas Gallusman noskatītajās teritorijās fermu celtniecības darbi nevar notikt. Par iegādātajām iekārtām VPVB direktors saka: «Tas ir uzņēmēja biznesa risks. Šodien var iepirkt, rīt pārdot. Var noliktavā uzglabāt gadu, ja ir izdevīgi iepircis. Tā ir viņa izvēle.»

SIA Gallusman pārstāvis llvars Boreiko db.lv skaidro, ka ražotnes būvniecību plānots uzsākt 2019.gada otrajā pusē, taču precīzs būvniecības uzsākšanas laiks šobrīd nav nosakāms.

Uzņēmums “Balticovo” atklājis biometāna rūpnīcu “BOVO GAS” Iecavā, kurā AS “Balticovo” investējis 7 miljonus eiro.

Jaunā rūpnīca ir unikāla, jo biometāns tiek ievadīts savstarpēji savienotā gāzes sistēmā un tajā saražotais daudzums ir pietiekams, lai pilnībā apgādātu visu Bauskas novadu.

Svinīgajā pasākumā atklāšanas uzrunu teica klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, zemkopības ministrs Armands Krauze, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis, "Balticovo" valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans un valdes loceklis Toms Auškāps.

“Balticovo” ir Ziemeļeiropas lielākais olu un olu produktu ražotājs, un “Balticovo” ganāmpulkā ir vairāk nekā trīs miljoni vistu, kas aiz sevis atstāj arī lielu daudzumu – aptuveni 80 000 tonnu – kūtsmēslu. Tā kā uzņēmuma mērķis ir rūpēties par efektīvu energoresursu izmantošanu, “Balticovo” kā biometāna ražošanas izejvielu izmanto pašu putnu radītos blakusproduktus, tādā veidā rūpējoties par zaļās enerģijas apriti. Biogāzes veidošanās process sākas ar vistu mēslu transportēšanu no ‘‘Balticovo’’ kūtīm uz ‘‘Egg Energy’’ biogāzes staciju, kur notiek fermentēšanās process. Tālāk saražotā biogāze pa cauruļvadu tiek nogādāta uz jauno ‘‘BOVO GAS’’ rūpnīcu, kur tā tiek attīrīta līdz biometānam - dabas gāzes ekvivalentam, kas tiek ievadīts kopējā AS ‘‘Gaso’’ tīklā. Jau šobrīd kopš rūpnīcas darbības uzsākšanas pavasarī “BOVO GAS” rūpnīcā ir saražots un kopējā tīklā ievadīti 1,217,000 m³ jeb 12,300 MWh biometāna.

Jelgavas novada z/s Mežacīruļi blakus biogāzes stacijai uzbūvējuši jaunu siltumnīcu kompleksu.

Tādejādi viens no lielākajiem lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem dažādojis uzņēmējdarbību un startē jaunā nišā – salātu un garšvielu audzēšanas jomā. Tieši daudznozaru statuss saimniecībai ļauj dažādot savu darbību un rada papildu iespējas gūt ieņēmumus. Mežacīruļi nodarbojas ar piena lopkopību, augkopību, biogāzes ražošanu un dārzeņu audzēšanu segtajās platībās.

Siltumnīcu komplekss aizņem 0,5 ha platības un tajā ieguldīti 495 tūkstoši latu, no kā publiskais finansējums ir 40 % jeb 198 tūkstoši Ls. Siltumnīcas ir loģisks solis pirms vairākiem gadiem realizētajam biogāzes projektam, kur kopumā investēti teju divi miljoni Ls, no kā publiskais finansējums bija 670 tūkstoši Ls. Siltumnīcās tiek izmantots siltums, ko saimniecība iegūst biogāzes ražotnē, tādējādi nodrošinot efektīvu saražotā izmatošanu.

Lai aktualizētu biogāzes nozīmi Latvijas tautsaimniecībā un vides aizsardzībā, tās lomu jaunajā Eiropas Savienības plānošanas periodā 2021. – 2028.gadam, novembrī izveidota apvienība “Lauksaimniecības biogāze”.

Tajā apvienojušies Latvijas lauksaimniecības biogāzes ražotāji, kuru saimniecībās biogāze tiek ražota no organiskajiem atkritumiem. Apvienības galvenā prioritāte ir lauksaimniecības resursu pilna potenciāla izmantošana ilgtspējīgas darbības nodrošināšanai pieaugošo klimata pārmaiņu kontekstā un Latvijas zinātnisko resursu iesaiste efektīvu biogāzes tehnoloģiju, to skaitā biometāna, attīstībā.

Kā norāda apvienības pārstāvji, lauksaimniecības biogāze šobrīd atrodas zināmās krustcelēs, jo Latvijai, līdzīgi kā citām Eiropas valstīm, jau tuvākajā laikā ir jāpieņem izšķiroši lēmumi, lai turpinātu attīstīt un pilnveidot biogāzes ražošanu, kura sniedz būtisku ieguldījumu gaisa piesārņojuma mazināšanā. Tā, piemēram, jau decembrī Ministru Kabinetam jāapstiprina Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021. – 2030.gadam.

Sliekas aizlīdušas otrā plānā, teic uzņēmuma SL ECO īpašnieks Linards Lepse. Galveno vietu saimniecībā nu ieņēmušas lielākas radības – gaļas truši.

Patlaban uzņēmuma slieku humusa ražotnē esot sakrājies krietni daudz nerealizētas produkcijas. To Linards pārdod tieši pasūtītājam, piegādājot vajadzīgo daudzumu. Fasēt mazos maisiņos un tirgot veikalā neatmaksājoties, spriež slieku audzētājs. Konkurence ir liela un cenas visdažādākās. Citi pamanoties savu preci realizēt par dempinga cenu, ar kuru nevarot konkurēt. Linards daļēji tajā vaino arī situāciju, ka ir audzētavas, kas saņem Eiropas atbalstu, tas ļauj preci padarīt lētāku. Latvijas tirgū ir slieku humusa pārprodukcija, vērtē uzņēmējs, bet ārzemju tirgum saražotā apjoma būtu par maz, pat kooperējoties. Turklāt sliekas nevar savairot strauji, ja pēkšņi radies liels gadījuma rakstura pasūtījums, jo jādomā, kur likt un ar ko barot darbinieces pēc tam, ja jauna pasūtījuma nav.

Izdevniecība Dienas Bizness kopā ar Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi rīko nozares pavasara konferenci tiešsaistē “Latvijas zeme – ilgtermiņa attīstības perspektīvas”.

ES zaļā kursa ietvaros Latvijas lauksaimniecības un saistīto nozaru sektors saskaras ar vairāk izaicinājumiem, nekā to risināšanai ir pieejami finanšu līdzekļi, kas ir viens no nozares attīstības stūrakmeņiem. Ir skaidrs, ka katra no ES definētajām stratēģijām, kā piemēram, "no lauka līdz galdam", "bioloģiskās daudzveidības stratēģija", "klimata politika", "enerģētikas stratēģija" izvirza savas attīstības prioritātes un mērķus, attiecīgi iezīmējot rekomendēto aktivitāšu scenāriju ES dalībvalstīm.

Šobrīd rast līdzsvaru starp visām lauksaimniecību ietekmējošajām politikām ir gana sarežģīti, jo galapatērētājs jebkurā gadījumā būs Latvijas iedzīvotājs, kurš attiecīgi būs maksātājs.

Cūku fermā Miķelāni SIA Micro Tech Baltic izvērš kūtsmēslu pārstrādi un karbamīda ražošanu.

Šis ir augstas pievienotās vērtības investīciju projekts, ko Micro Tech Baltic sāka realizēt pirms vairākiem gadiem. Projekta kopējās izmaksas tiek lēstas ap desmit miljoniem eiro, ES finansējums – ap četriem miljoniem eiro.

Micro Tech Baltic ražošanā izmanto Agroplast tehnoloģiju, ko izstrādājusi komanda, kuras sastāvā ir ne tikai zinātnieki un inženieri, bet arī ražošanas uzņēmumu vadītāji, lauksaimniecības un lopkopības eksperti, stāsta Micro Tech Baltic valdes loceklis Tomass Žukovskis. Agroplast tehnoloģija nosaka gandrīz tūlītēju kūtsmēslu savākšanu un pārstrādi, kas nodrošina tīrāku vidi fermās.

Siltumnīcu gāzu emisiju samazināšanā būtisku lomu spēlē dabasgāze un tās apgādes sistēma, kurā pēc brīža var sākt izmantot jau no atkritumiem un mēsliem iegūto biometānu, bet tālākā perspektīvā – arī ūdeņradi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Latvijas Gāze Biznesa attīstības vadītājs Olavs Ķiecis. Par šo un daudziem citiem patērētājiem svarīgiem enerģētikas jautājumiem tiks diskutēts izdevniecības Dienas Bizness, a/s Gaso, a/s Latvijas Gāze, a/s Latvenergo un a/s Augstsprieguma tīkls ikgadējā enerģētikas nozares konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu.

Kā dabasgāzi ietekmēs ES Zaļais kurss?

Eiropas Savienības dalībvalstis ir izvirzījušas ambiciozu mērķi – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību. Lai arī dabasgāze tiek uzskatīta par fosilo kurināmo, tomēr tā un arī tās apgādes sistēma ir pamats, kas šobrīd ļauj samazināt siltumnīcu gāzu emisijas, tostarp CO2 izmešus, un vienlaikus tā būs būtiska platforma Eiropas Savienības iecerētajai nākotnes energoresursu zaļināšanai – sākotnēji ar biometānu un tālākā perspektīvā ar ūdeņradi. Jāņem vērā, ka dabasgāze Eiropā tiek uzskatīta kā akmeņogļu aizstājējs elektroenerģijas ražošanai, kas arī ekoloģiski ir daudz tīrāks – mazāks ekoloģiskās pēdas nospiedums. Šāds process pašlaik notiek, piemēram, Vācijā un arī Polijā, kur pakāpeniski tiek slēgtas akmeņogļu raktuves un elektrostacijas, kuras izmantoja šo kurināmo.

Jelgavā aizvadīta biedrības Zemnieku saeima un Igaunijas Lauksaimniecības un Tirdzniecības kameras kopīgi veidotā projekta GreenAgri konference par aktualitātēm organiskā mēslojuma apsaimniekošanā, informē Zemnieku saeima.

Konferences pirmajā dienā dalībnieki apmeklēja lauksaimniecības uzņēmumus, kuri nodarbojas ar organiskā mēslojuma apsaimniekošanu. Savukārt otrajā dienā Latvijas un Igaunijas eksperti prezentēja spēkā esošās atšķirīgās vides prasības, kā efektīvi izmantot resursus un organiskā mēslojuma iestrādes tehnoloģijas.

GreenAgri projekta ietvaros, četru gadu garumā Latvijas un Igaunijas apvienotā ekspertu komanda strādās pie inovatīvu organiskā mēslojuma apsaimniekošanas tehnoloģiju un metožu izstrādes. Projekta gaitā 10 Latvijas un 10 Igaunijas lauksaimnieku demonstrējumu laukos tiks novēroti un novērtēti dažādi mēslu apsaimniekošanas veidi. Eksperti un pētnieki apkopos, kā arī analizēs iegūtos datus par iespējamām barības vielu noplūdēm un sniegs lauksaimniekiem informāciju par optimāliem risinājumiem organiskā mēslojuma uzglabāšanai, izkliedei un iestrādei.

Zviedrijā ik gadu atmirstošās koksnes daudzums ir ap 5%, kamēr Latvijā tas veido vismaz 20%, kas nozīmē, ka biomasa vienkārši satrūd mežā.

To DB norāda Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF) valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe, uzsverot, ka mums būtu jādomā par racionālāku meža resursu izmantošanu. State of Europe’s Forests dati liecina, ka atmirušo koku apjoms mežaudzēs Latvijā ik gadu sasniedz apmēram 23,6 kubikmetrus uz vienu hektāru (m3 /ha), kamēr Polijā, Dānijā, Somijā, Zviedrijā un Norvēģijā šis apjoms nepārsniedz pat 10 m3 /ha.

Nauda paliek Latvijā

Biomasas izmantošanai Latvijā ir liels potenciāls, sevišķi tās pielietošanai augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanā nākotnē, uzskata J. Irbe. “Diemžēl jāteic, ka pašlaik mēs ne tikai ļaujam biomasai satrūdēt mežā, bet arī racionāli neizmantojam to jau pieejamajās tehnoloģijās. Ja runājam par siltuma un elektroenerģijas ražošanu, tad man nav saprotama valstī realizētā politika – ka netiek veicināta koksnes biomasas lietošana koģenerācijas procesā, kas šobrīd ir efektīvākais veids, kā izmantot mazkvalitatīvo koksnes biomasu, jo vienlaicīgi tiek ražota gan elektrība, gan siltums. Ir pat absurdi gadījumi, ka tiek atbalstīta vienkāršu apkures katlu iegāde, lai it kā ieviestu jaunas un efektīvas atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģijas siltumapgādē, bet tajā pašā laikā valsts apzināti un centīgi turpina iznīcināt jau darbojošās koģenerācijas stacijas, kas ir saņēmušas atļaujas darbībai obligātā iepirkuma ietvaros. Esmu informēts arī par situācijām, ka tikušas nojauktas pilnīgi jaunas privāto investoru būvētas koģenerācijas stacijas, atstājot apdzīvotās vietas bez siltumapgādes avota. Tad pašvaldība ir spiesta ieguldīt nodokļu maksātāju naudu, lai steigā iegādātos vienkāršus apkures katlus, kuros vienkārši dedzināt koksnes biomasu,” secina J. Irbe, piebilstot, ka biomasa ir vienīgais atjaunojamais resurss, kas pilnvērtīgi var aizstāt fosilo degvielu visās enerģētikas nozarēs.

Biomasa nav tikai enerģētikas avots, un tas, ka mums ir biomasa, ir Latvijas veiksmes stāsts. «Turklāt tās mums ir ļoti daudz,» tā Dienas Bizness konferencē Atjaunojamā enerģija 2012 sacīja fizikas doktors Jānis Kalnačs. Biomasas perspektīvas ir milzīgas, un jauni veiksmes stāsti veidotos, ja mēs atrastu veidus, kā biomasu varētu izmantot daudz efektīvāk.

Lai arī līdz 2040. gadam liela uzmanība tiks pievērsta saules enerģijai, taču otra lielāka uzmanība tiks velta tieši biomasai, turklāt ne tikai tradicionāliem biomasas veidiem, atzīmēja J. Kalnačs.

Piemēram, Latvijas mežos biomasas potenciāls enerģētikā gadā tiek novērtēts 5 līdz 7 milj. MWh apmērā. Potenciālais koksnes sadalījums iespējamai enerģētiskai izmantošanai liecina, ka 33% aizņemtu celmi kailcirtēs, 22% koksne kailcirtēs, 17% malka, bet 11% veidotu pirms komerciālā retināšana, 10% neizmantotās aramzemes, 4% koksne no komerciālās retināšanas, 2% pamežs, bet 1% meža infrastruktūra.

Turklāt būtiska ir ne tikai meži un mežu industrija, bet arī cita cietā, pastveida un šķidrā biomasa, vienlaikus akcentēja J. Kalnačs. Piemēram, biomasā lielu lomu ieņem zālāji, augi, krūmi, energokultūras, ari kūtsmēsli, virca, sadzīves un industriālo blakusproduktu un atkritumu biodegradablā daļa.