Kurzemes Biznesa inkubatora (KBI) uzņēmumu kopējais apgrozījums 2010. gadā bija ap 1,29 miljoniem latu, uzņēmumu atbalstā ieguldīti 495 tūkstoši latu un radītas 85 darba vietas. Nodokļos šogad plānots nomaksāt 330 tūkstošus latu.

Kurzemes Biznesa inkubatorā esošie uzņēmumi ir spējīgi darboties patstāvīgi un ir finansiāli dzīvotspējīgi, apgalvo KBI finanšu direktors Ingus Palapis. Daudzi uzņēmumi noieta tirgu meklē ārvalstīs un ražo preces eksportam. KBI vadība atbalsta inovatīvas uzņēmēju idejas un palīdz kārtot patentu šo uzņēmumu produktiem. DB rakstīja, ka KBI SIA Eltus saņēmis patentu jauna veida elektrouzlādes stacijām, uzņēmums ADD Design patentējis produktu After Dog biobag, kas ir jauna dizaina un formas kastīte suņu ekskrementu savākšanai, aktīvi ir arī citi KBI komersanti. Lielākais šķērslis uzņēmumiem ir investīciju piesaiste pēcinkubācijas periodā - masveida ražošanas uzsākšanai, DB atzina aptaujātie KBI uzņēmēji.

Kurzemes Biznesa inkubatorā dzimušās idejas lielākoties pārtapušas mazā biznesa uzņēmumos.

Inkubators (KBI) Liepājā veiksmīgi pildījis starta laukuma lomu mazo un vidējo uzņēmumu veidotājiem, rosinājis pievērsties uzņēmējdarbībai jaunus cilvēkus, dažādojis uzņēmējdarbību pilsētā un atbalstījis videi draudzīgu tehnoloģiju attīstību. Pietrūkusi līdz šim ir lielāku ražotāju «inkubēšana» un mazāk, nekā cerēts, radītas pilnas slodzes darbavietas.

Kurzemes Biznesa inkubators savu attīstības tendenci ir noturējis, uzskata KBI valdes priekšsēdētājs Salvis Roga. Uzņēmumu skaits ir liels, tostarp ir gan pirmsinkubatora idejas, kuras tikai vēl plāno komercializēties, ir iesācēji, ir arī uzņēmumi, kuri pametuši inkubatoru, jo spēj tālāk augt patstāvīgi. Nozīmīgs ir jaunradīto darbavietu skaits, lai arī liela daļa ir nepilnas slodzes darbs. Daļēji to nosaka fakts, ka biznesa idejām nepieciešams laiks, līdz tā attīstās tik tālu, ka var atļauties maksāt darbiniekiem algu, ar kuru var izdzīvot. Nepilno slodžu dēļ gan inkubatoram tiek samazināts publiskais finansējums. Tomēr dzīvība te pulsē, turklāt aktīvāk nekā ārpus inkubatora, atzīst arī KBI uzņēmēji. Šogad KBI statusu ieguvuši jau četri jauni uzņēmumi.

Kurzemes Biznesa inkubators (KBI) apbalvos pērnā gada veiksminiekus - biznesa inkubatora uzņēmumus.

Balvas pasniegs 11. martā, inkubatora kontaktbiržas laikā, informē Kurzemes Biznesa inkubators. Balvas plānots pasniegt vairākās nominācijās - gada lielākais apgrozījums, ārpusinkubatora aktivitātes, lielākais eksporta apjoms, lielākais nodarbināto skaits, starptautiskajās aktivitātēs, neizpalikšot arī nenopietnās nominācijas.

Savukārt kontaktbiržas mērķis ir sniegt iespēju tikties visās KBI filiālēs strādājošajiem uzņēmējiem, iepazīties un apspriest iespējamo sadarbību. Tajā piedalīsies uzņēmumi ne tikai no Liepājas, bet arī no KBI reģionālajiem centriem - Kuldīgas un Saldus. Vairāki KBI uzņēmumi ražošanu sākuši arī citviet Latvijā.

2011. gadā Kurzemes biznesa inkubatorā (KBI) iestājušies 28 jauni uzņēmumi, no tiem 18 - Liepājā, 4 - Saldū un 6 - Kuldīgā.

Novembrī un decembrī KBI saimei vien ir nākuši klāt 4 jauni uzņēmumi: SIA Grīvas-BIO, SIA PANDO , SIA City Network un SIA Kurzemes šindelis.

SIA PANDO piedāvā nomāt vai iegādāties kafijas automātus un kafijas pupiņas, kā arī nodrošina iekārtu apkopi un remontu. SIA City Network dibināta ar mērķi sniegt dažādu veidu elektroniskus pakalpojumus, kas saistīti ar serveru izvietošanu, datu uzglabāšanu, mājas lapu un e-pastu uzturēšanu, kā arī citu veidu pakalpojumus, kuriem par pamatu ir datu centrs un serveri. SIA Kurzemes šindelis ražo videi draudzīgus sienu un jumtu apdares materiālus, izmantojot Latvijā ražotas izejvielas- koksni, lineļļu, koka darvu.

Nacionālajā attīstības plānā ir iekļauts uzdevums veicināt jaunu uzņēmumu attīstību, taču finansējums tam nav paredzēts.

Nākamā gada augustā beigsies finansējums desmit biznesa inkubatoriem Latvijā, draudot ar strauju uzņēmējdarbības aktivitātes samazināšanos reģionos. Ekonomikas ministrija (EM) norāda, ka notiek sarunas ar Eiropas Komisiju par nākamā ES fondu plānošanas perioda atbalsta programmām un finansējuma sadalījumu. Vienošanās par finansējumu vēl nav panākta, atzīst EM.

«Mēs atrodamies neapskaužamā situācijā, jo saviem darbiniekiem un sadarbības partneriem nespējam atbildēt, kas notiks pēc tam, kad operatoriem 2014. gadā beigsies uz laiku noslēgtie līgumi,» atzīst JIC izpilddirektors Agris Ķipurs. Šādā situācijā, viņš atzīst, ir grūti no darbiniekiem un partneriem sagaidīt motivētu un lojālu iesaisti. Pašlaik ir indikācijas, ka Cēsīs, Madonā un Alūksnē nebūs nekā, zina teikt Magnus vadītājs Agris Lapiņš. Visu inkubatoru vadītāji uzsver, ka ir pēdējais brīdis izstrādāt finansēšanas modeli nākamajam periodam. «Ja pārrāvums būs gads vai divi, tad uzsākt jaunu programmu izmaksās dārgāk,» brīdina Latgales inkubatoru vadītājs Māris Igavens. Neziņa par nākotni bremzē iecerētos attīstības plānus – daudzviet sākta pirmsinkubatora programma, plānoti sadarbības mehānismi ar uzņēmumiem, kas pēc inkubācijas perioda mēģina sākt patstāvīgu dzīvi. EM sola izstrādāt uz rezultātu orientētu finansēšanas modeli līdz 2014.gada rudenim, lai finansēšanā nebūtu pārrāvuma. Savukārt inkubatoru operatori apgalvo, ka nav nekādu indikāciju par šāda modeļa tapšanu. 2012.gada septembrī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ar SIA Ernst&Young Baltic noslēdza līgumu par biznesa inkubatoru operatoru darbības mērķu riska izvērtējumu, kam jākalpo par pamatu turpmākā atbalsta mehānisma izstrādē. Taču audita rezultātus LIAA klasificējusi kā ierobežotas pieejamības informāciju.

Ventspils Augsto tehnoloģiju parka (VATP) Biznesa inkubatorā reģistrēts 100. uzņēmums, kas aktīvi izmanto vai ir izmantojis inkubatora sniegto atbalstu.

VATP Biznesa inkubatora pirmsākumi meklējami 2006. gada vasarā, tomēr kā svarīgākais posms inkubatora attīstībā datējams 2009.gads, kad VATP parakstīja līgumu ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par divu miljonu latu liela finansējuma piešķiršanu biznesa inkubācijas pakalpojumu sniegšanai Ventspilī un Talsos.

Šobrīd VATP Biznesa inkubatora pakalpojumus saņem 65 uzņēmumi, 35 jau izgājuši inkubācijas procesu un aktīvi darbojas ārpus VATP Biznesa inkubatora. Par apaļā cipara 100 īpašnieku kļuvis Talsu uzņēmums SIA Krāsotava.lv, kas ar inkubatora palīdzību plāno piedāvāt Latvijas tirgum pulverkrāsošanas pakalpojumus.

Kurzemes biznesa inkubatora (KBI) uzņēmums Durbes veltes, kas līdz šim savu produkciju tirgoja Rīgas un Liepājas ekopreču veikalos, sācis tirdzniecību internetā.

Lai īstenotu projektu Mēs piepildīsim jūsu pagrabus!, SIA Durbes veltes vienojusies par sadarbību ar citu KBI uzņēmumu - SIA Post Service Kurzeme, kas Latvijā piedāvā pakalpojumu Mana pasta stacija. Līdz ar to mazais mājas konservu ražotājs savu produkciju var piedāvāt visā Latvijā, informē KBI.

Pašapkalpošanās pasta termināli Mana pasta stacija izvietoti aptuveni 40 populārākajos veikalos visā Latvijā, un tos izmanto vairāki internetveikali pasūtījumu nogādāšanai.

Mazkapitāla SIA Durbes veltes izveidota šogad kā Kurzemes Biznesa inkubatora uzņēmums un kā ekoloģisko konservu un mājas vīnu ražotājas SIA Evi&Jo saistītais uzņēmums.

Latvijā ražotos elektrodivriteņus izķer kā karstus pīrādziņus, projekta autori uzsver elektriskā transporta jomas radošo potenciālu

Savukārt automašīnas ar elektrodzinējiem Latvijā ienāk ļoti gausi. Tā sauktās zilās dzirksteles transporta attīstību Latvijā bremzē fakts, ka augstās pašizmaksas dēļ vajadzīgs ārējais finansējums vai investori, kuri ir gatavi ieguldīt ilgtermiņa projektos. Iespējams, procesu paātrinās tikko Ministru kabinetā atbalstītais Elektromobilitātes attīstības plāns 2014.–2016.gadam, kas paredz videi draudzīgu transportlīdzekļu, kurus pamatā darbina elektromotors, un to infrastruktūras attīstības veicināšanu. DB jau ziņoja, ka tam nākamajos trīs gados iecerēts atvēlēt 29,99 milj. eiro, tostarp valsts budžeta finansējums būs 5,7 milj. eiro apmērā.

Kurzemes Biznesa inkubatora (KBI) telpās reģistrēta SIA Avio Baltica, kuras norādītais darbības veids ir pasažieru aviopārvadājumi, kravu aviopārvadājumi, aviotransporta palīgdarbības un gaisa transporta līdzekļu iznomāšana un līzings.

Uzņēmums ir pieteicies Kurzemes Biznesa inkubatorā, taču līgums par inkubatora statusu vēl nav parakstīts, db.lv uzzināja KBI. Pieteikumā uzņēmums norādījis, ka «produkta ideja ir piedāvāt un tehniski nodrošināt mācību programmu tehnisko nodrošinājumu Liepājas lidostā aviācijas mācību organizācijām. Attīstīt Part M organizāciju sākumā savām lidmašīnām, un pēc sertifikācijas piedāvāt pakalpojumu arī citām organizācijām. Piedāvāt komerciālus lidojumus».

SIA Avio Baltica reģistrēta šā gada 9.oktobrī un tās pamatkapitāls ir divi tūkstoši latu. Kapitālsabiedrības lielākā īpašniece ir Olga Skorinko, kurai pieder 80% kapitāldaļu, savukārt KBI uzņēmums Flights Unlimited ir 20% SIA Avio Baltica īpašnieks. Jaundibinātā uzņēmuma valdes loceklis ir Flights Unlimited dibinātājs un Rīgas aviošova rīkotājs Gints Bubiers.

Ar projekta Home Market palīdzību Kurzemes Biznesa inkubators (KBI)plāno atlasīt un nominēt pārrobežu biznesa inkubācijai vismaz sešus strauji augošus mazos un vidējos uzņēmumus.

Projekta ietvaros 14. septembrī Liepājā notiks uzņēmēju apmācības investīciju piesaistē. Uzņēmēji apmācību laikā apgūs iemaņas, kā veiksmīgi prezentēt sevi un savu biznesa ideju investoriem, sagatavot nepieciešamos dokumentus investīciju piesaistei un citas būtiskas lietas, kuras ir nepieciešams zināt, lai veiksmīgi piesaistītu kapitālu savam uzņēmumam.

Mācību semināra ietvaros uzņēmumi noklausīsies teorētisko lekciju kursu un piedalīsies individuālā treniņu programmā, kuras ietvaros eksperti palīdzēs uzņēmējiem sagatavot veiksmīgu biznesa idejas prezentācija.

Balstoties uz semināra darba rezultātiem un uzņēmēju interesēm, tiem tiks piedāvāta iespēja piedalīties Investīciju forumā oktobra mēnesī, kura laikā būs iespējams savu biznesa ideju prezentēt potenciālajiem investoriem.

Biedrība KBI realizējusi projektu, kas ļauj paralēli Kurzemes Biznesa inkubatoram (KBI) darboties arī pirmsinkubatoram - atbalsta mehānismam vēl neattīstītām biznesa idejām.

«Esošā situācija valstī nav iepriecinoša – ievērojama daļa jaunizveidoto uzņēmumu savu darbību beidz jau pēc pirmā darbības gada, kas daļēji skaidrojama ar informācijas un finansiālo resursu trūkumu. Tāpēc ir izveidota jauna atbalsta struktūra - pirmsinkubators, kura mērķis ir veicināt jaunu uzņēmumu rašanos Kurzemes reģionā, palīdzot ideju autoriem skaidri izvirzīt sasniedzamos mērķus un sniegt pieredzējušu biznesa speciālistu konsultācijas biznesa attīstībā, finanšu piesaistē un citos uzņēmuma attīstības veicinošos jautājumos,» DB informēja Kurzemes Biznesa inkubatora pārstāve Marta Reboka.

Liepājas mēra Ulda Seska biroja vadītāja Antra Brūna un mēra padomniece Vita Plūksna nodibinājušas uzņēmumu SIA Grīvas-BIO, kas plāno Nīcas novadā audzēt Kalifornijas slieku hibrīdus un ražot biohumusu.

SIA Grīvas-BIO dibināta šā gada novembrī ar 600 latu pamatkapitālu. Kapitālsabiedrība ieguvusi Kurzemes Biznesa inkubatora statusu. Doma pievērsties privātbiznesam esot jau vairākus gadus, Db.lv apgalvoja Antra Brūna. Ražošana paredzēta viņas ģimenes īpašumā Nīcas novadā, tomēr ražošanu varētu sākt ne ātrāk kā pēc gada. Jautāta, vai pašvaldības darbā viņa neredz perspektīvu, domes priekšsēdētāja biroja vadītāja atzina, ka slieku audzēšana paredzēta pagaidām kā brīvā laika nodarbe, tomēr griboties kaut ko «saimniekot pašai». Uzņēmuma trešā dalībniece ir Antras Brūnas māsa.

Kurzemes Biznesa inkubatorā (KBI) šī gada martā savu darbu uzsākuši deviņi jauni uzņēmumi - četri no tiem Liepājā, divi Kuldīgā un trīs Saldū.

KBI Liepājas filiālē darbu uzsākuši četri uzņēmumi – Liepāja Bulk Liner, LGV Network, Baltic solar un Wood koozie.

SIA Liepāja Bulk Liner nodarbojas ar polietilēna konteineru oderu ražošanu autoceļu un jūras kravu pārvadājumiem, kas nodrošina pilnīgu produktu drošību un piesārņojuma riska novēršanu.

Uzņēmums LGV Network ir pirmais elektromobiļu uzlādes staciju tīkla izveides uzņēmums Latvijā, kurš piedāvā klientiem uzlādēt elektromobiļu akumulatorus publiski pieejamās uzlādes stacijās. Uzņēmums 2014. gada beigās jau paspējis uzstādīt piecas publiski pieejamas elektromobīļu uzlādes stacijas Rīgā. Uzņēmuma mērķis ir attīstīt uzlādes staciju tīkla infrastruktūru Latvijā, nodrošinot elektromobiļu lietotājus ar uzlādes staciju pieejamību tiem ērtās vietās - pie tirdzniecības centriem, restorāniem, degvielas uzpildes stacijām, biroja centriem un citur.

Noslēdzies virtuālais sporta inovāciju hakatons "SportHack 2020 Latvija", kurā piedalījās vairāk nekā 300 dalībnieki no 50 pasaules valstīm.

Komandām labākos rezultātus palīdzēja sasniegt 66 pieredzējuši biznesa, tehnoloģiju un sporta jomas mentori. Komandas cīnījās par balvām divās kategorijās - "Jauna ideja" un "Projekts attīstībā", kā arī tika noteikts vispārējais hakatona uzvarētājs. Kopumā hakatonam pieteicās 35 komandas.

Starp hakatona dalībniekiem bija gan profesionālā un amatiersporta atlēti, gan treneri un sporta organizācijas, kā arī dizaineri, programmētāji, mārketinga un citu jomu pārstāvji. Hakatona dalībniekiem tika definētas četras pamata tēmas jeb izaicinājumi - "Uzveicam krīzi kopā", "Sports un inovācijas", "Sporta infrastruktūra un aprīkojums" un "Sporta dati".

Papildus Latvijas sporta jomas organizācijas izvirzīja 20 izaicinājumus, aicinot komandas piedāvāt jaunus un drosmīgus risinājums konkrētām vajadzībām. Hakatonu organizēja biedrība "WindHackers" sadarbībā ar RTU Dizaina fabrika, Rīgas Tehniskā Universitāte (RTU) un "Kurzemes inovāciju granti studentiem" (KInGS) partneriem - Ventspils Augstskola (VeA), Liepājas Universitāte (LiepU), "Kurzemes biznesa inkubators" (KBI) un nodibinājumu "Ventspils augsto tehnoloģiju parks" (VATP). Par vispārējo "SportHack 2020 Latvija" hakatona uzvarētāju tika atzīta "Riga Kayking" komanda, kas izstrādāja platformu, kurā laivu īpašnieki sniedz iespēju Rīgas iedzīvotājiem un viesiem iepazīt Rīgu, izmantojot kajakus.

SIA EuroLCDs, kas plāno Ventspilī ražot LCD displeju moduļus, uzņemts Ventspils Augsto tehnoloģiju parka (VATP) Biznesa inkubatorā.

Galvenā sadarbība starp VATP un SIA EuroLCDs būs jaunās ražotnes infrastruktūras projektēšanā, jo LCD displeju moduļu ražošanai ir nepieciešama specifiska infrastruktūra, tajā skaitā 2000 m2 liela tīrā telpa (ISO 7. klases Cleanroom), kur izvietot ražošanas līniju, Db.lv informēja VATP valdes priekšsēdētājs Ivars Eglājs.

Plānots, ka ražotne atradīsies VATP parka teritorijā. Līdz atsevišķas ražotnes izveidei SIA EuroLCDs sākotnējā inženieru komanda strādās ar 3D tehnoloģijas produktu dizainu un prototipēšanu, izmantojot VATP esošās laboratorijas telpas.

Db.lv jau rakstīja, ka jaundibinātā SIA EuroLCDs plāno Ventspilī jau 2012.gadā atvērt trīsdimensiju (3D) attēlu veidošanas tehnoloģiju rūpnīcu. Investīciju apjoms pirmajā rūpnīcas kārtā plānots ap sešiem miljoniem eiro.

Ventspils Augsto tehnoloģiju parks (VATP), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Universitāte kļuvuši par partneriem projektā «Starpreģionu mazo un vidējo uzņēmumu klasteru sadarbība Ziemeļaustrumu koridora ietvaros» jeb BalticSupply.

Veidojot Baltijas un Ziemeļjūras reģiona uzņēmumu sadarbības tīklus jeb klasterus, iespējas piedalīties dažādos iepirkumos, iesaistīties piegāžu tirgū ir daudz lielākas, nekā darbojoties katram par sevi, norāda VATP pārstāvis projektā Salvis Roga.

Baltijas un Ziemeļjūras reģiona nozares uzņēmumu sadarbība dos iespēju piedalīties lielajos iepirkumos, tostarp Eiropas līmeņa tenderos. BalticSupply klasteros iesaistīties piedāvā uzņēmumiem, kas saistīti ar ostu darbību un jūrniecību, enerģētiku un sabiedrisko infrastruktūru, kā arī pārtikas ražošanu, farmāciju un medicīnu.

«Ja pirms gadiem desmit ekonomikas un biznesa vadības teorijā tika runāts par sadarbības tīkliem un to ietekmi uz uzņēmumu un valsts vispārējo attīstību, tad šobrīd varētu teikt, ka šī teorija ir evolucionējusi un nonākusi līdz klasteru attīstībai, kur, savukārt, klasteri tiek uzskatīti par vienu no perspektīvākajiem ekonomikas attīstības instrumentiem,» skaidro Ventspils Augsto tehnoloģiju parka valdes loceklis Igors Udodovs, kā veiksmīgāko piemēru Latvijā minot Informācijas tehnoloģiju klasteri.

Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā (VATP) top interaktīvo tehnoloģiju centrs, kurā būs arī iespēja izmēģināt roku nesējraķetes palaišanā.

Interaktīvajā demonstrēšanas centrā apmeklētāji varēs iepazīt tuvāk gan kosmosa jomu un satelīttehnoloģijas, gan arī VATP Biznesa inkubatora un Kurzemes Biznesa inkubatora uzņēmumu preces.

«Veidojot eksponātus, vēlamies interesantā veidā parādīt tehnoloģijas un zinātniskās tēmas, kas šobrīd pasaulē ir aktuālas, piemēram, paplašināto virtuālo realitāti, iekārtu vadīšanu ar smadzeņu impulsiem, 3D un skārienjūtīgās tehnoloģijas. Vienā no centra stendiem apmeklētāji varēs, izmantojot domu spēku jeb Beta viļņus, sacensties, kurš ātrāk palaidīs nesējraķeti kosmosā. Šobrīd izstrādātas Latvijas un Igaunijas nesējraķešu 3D animācijas,» informē VATP valdes priekšsēdētājs Ivars Eglājs.

Latvijas uzņēmumiem, kas ražo ekoloģiskus produktus vai arī ražošanā izmanto videi draudzīgas tehnoloģijas, izveidots Zaļās enerģijas un vides tehnoloģiju klasteris.

Apvienošanās iniciatīva pieder Kurzemes Biznesa inkubatoram (KBI). Klasterim jeb pudurim piesaistīta arī Liepājas Universitāte kā pētniecības un izglītības institūcija. Apvienībā iesaistījušies vairāki uzņēmumi, kā arī Ventspils Augsto tehnoloģiju parks un Kurzemes Biznesa inkubators. KBI cer, ka uzņēmumu un institūciju pulks nākotnē apvienībā palielināsies.

Klastera galvenie darbības virzieni ir zaļā mobilitāte un atjaunojamā enerģija, kas ietver ar elektrību un citu atjaunojamo enerģiju darbināmu automobiļu un uzlādes staciju ražošanu, kā arī vēja, saules un atjaunojamo resursu enerģijas ražošanu, uzglabāšana un izmantošanu.

Kurzemes biznesa inkubatora (KBI) uzņēmums Durbes veltes panācis produkcijas tirgošanu Rimi un Maxima lielveikalos Rīgā.

Durbes veltes produkcija tiks tirgota sešu Rimi veikalu zemnieku produkcijas nodaļā Klēts, informē KBI. Uzņēmums ir iesaistījies arī kooperatīvajā sabiedrībā Saime, kas atbalsta un attīsta Latvijas laukos ražoto preču tirdzniecību veikalu tīkla Maxima veikalos. «Lai uzņēmums apgūtu arvien lielāku tirgus daļu, nepieciešams ieviest dažādus jauninājumus. Tā, piemēram, papildus jau esošajai produkcijai piedāvājam iegādāties vīriešu zapti, kā arī vīnu, kas darināts no bērzu sulas,» stāsta uzņēmuma īpašniece Evija Kopštāle. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieprasījums pēc Durbes veltēm ir ievērojami audzis, īpaši pēc vīniem, kas mērāms pat trīskāršā apmērā. E. Kopštāle atzīst, ka pērnā gada pieprasījums pēc eksotiskā pieneņu ziedu vīna bijis lielāks, nekā uzņēmums bija cerējis un plānojis, tāpēc šogad tas saražots ievērojami vairāk. Ziemassvētku laikā Durbes veltes gatavojas piedāvāt iespēju pasūtīt apgleznotas vīna pudeles.

Kurzemes Biznesa inkubators (KBI) sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Liepājas filiāles studentiem un mācībspēkiem uzsācis projektu Uzņēmumu darbības pilnveide, kura mērķis ir pilnveidot studiju procesu, uzlabojot studentu profesionalitāti.

Pētnieciskajā projektā Uzņēmumu darbības pilnveide piedalās RTU Liepājas filiāles profesionālā bakalaura studiju programmas Uzņēmējdarbība un vadīšana 1. un 2. kursa studenti. Projekta ietvaros uzņēmēji studentiem piedāvā risināt dažādus uzdevumus, kā arī veikt ar konkrēto uzņēmumu saistītu situācijas analīzi. Studenti strādā grupās, kur kopīgi tiek rasti problēmas risinājumi, kā arī sniegti ieteikumi.

Savus uzdevumus studiju projekta ietvaros piedāvā KBI uzņēmumi SIA Wooly World, SIA Flights Unlimited un SIA ADD.

Pašreiz Kurzemes Biznesa inkubatorā atrodas 60 uzņēmumi, kuri saņem līdz pat 85% lielu valsts līdzfinansējumu dažādu pakalpojumu segšanai.

Kurzemes Biznesa inkubatora (KBI) uzņēmums Clean Steam nākamnedēļ Liepājā sāks piedāvāt jaunu pakalpojumu – auto mazgāšanu ar tvaiku, pavēstīja KBI.

«Tā ir starptautiski atzīta un pilnīgi droša auto mazgāšanas metode, turklāt arī dabai nekaitīga, jo mēs neizmantojam nekādus ķīmiskus līdzekļus. Klientiem nav iemesla uztraukties par noplūdinātām ielām vai sētām, jo šī tvaika auto mazgāšana patērē tikai aptuveni divus litrus ūdens, taču tas, protams, ir atkarīgs no konkrētās automašīnas lieluma,» paskaidroja uzņēmuma pārstāvis Kristaps Kokins.

Viņš norādīja, ka pakalpojuma izmaksas nepārsniegs pilsētā esošo stacionāro auto mazgātavu sniegto pakalpojumu cenas. Tvaika ģenerēšanas iekārtu var izmantot ne tikai auto mazgāšanai, bet arī, piemēram, pārtikas ražotņu tīrīšanai, dezinfekcijai, mīksto mēbeļu un grīdas segumu tīrīšanai, informēja uzņēmumā.

SIA Kurzemes biznesa inkubators (KBI) valdē notikušas izmaiņas, tai pievienojoties SIA Liepājas papīrs finanšu direktoram Normundam Jansonam, liecina informācija Lursoft.

Līdzšinējais KBI valdes loceklis Ģirts Kronbergs amatu atsāj jo, kā jau Db.lv rakstīja, sācis pildīt Ventspils Brīvostas valdes locekļa pienākumus.

Kurzemes Biznesa inkubatora valdē pārstāvētas vairāku dibinātāju intereses - Ventspils Augsto tehnoloģiju parku pārstāv Salvis Roga, Liepājas Universitāti - Atis Egliņš - Eglītis, savukārt Normunds Jansons pārstāvēs uzņēmējus.

SIA Kurzemes biznesa inkubators dibināts 2008. gadā, un tā juridiskā adrese ir Vecā ostmala 40, Liepāja. Savu darbību inkubators uzsāka 2009. gada sākumā Liepājas Universitātes telpās, liecina informācija inkubatora oficiālajā interneta vietnē. Patlaban galvenais inkubatora centrs atrodas Liepājā, bet tāpat darbojas arī reģionālie centri Kurzemes lielākajās pilsētās – Kuldīgā un Saldū.

Kurzemes Biznesa inkubatora Kuldīgas filiāles uzņēmumiem ir reālas cerības ieinteresēt Nīderlandes biznesa organizācijas sadarbībā.

7. jūnijā Kuldīgā ieradīsies organizēta 40 cilvēku grupa no Nīderlandes rūpniecības kameras un Vācijas – Baltijas tirdzniecības kameras. Delegāciju iepazīstinās ar Kuldīgas novada attīstības projektiem un uzņēmējdarbības vidi. Vizītes ietvaros ārvalstu interesenti viesosies arī Kurzemes Biznesa inkubatora (KBI) Kuldīgas filiālē un tiksies ar garšvielu ražotāju SIA Garšu fabrika un DIP&DAP bērnu koka skrejriteņu izgatavotāju SIA MGS Factory. Vizītes mērķis ir apspriest potenciālo sadarbību. Abi uzņēmumi īsā laikā guvuši lielus panākumus, kā arī ar inkubatora atbalstu paspējuši šogad piedalīties izstādēs Ražots Baltijā un Bērnu pasaule. KBI Kuldīgas filiāles pārstāve Marta Reboka uzskata, ka tā ir reāla iespēja atvērt durvis uz ārvalstu tirgiem.