Nacionālajā attīstības plānā ir iekļauts uzdevums veicināt jaunu uzņēmumu attīstību, taču finansējums tam nav paredzēts.
Nākamā gada augustā beigsies finansējums desmit biznesa inkubatoriem Latvijā, draudot ar strauju uzņēmējdarbības aktivitātes samazināšanos reģionos. Ekonomikas ministrija (EM) norāda, ka notiek sarunas ar Eiropas Komisiju par nākamā ES fondu plānošanas perioda atbalsta programmām un finansējuma sadalījumu. Vienošanās par finansējumu vēl nav panākta, atzīst EM.
«Mēs atrodamies neapskaužamā situācijā, jo saviem darbiniekiem un sadarbības partneriem nespējam atbildēt, kas notiks pēc tam, kad operatoriem 2014. gadā beigsies uz laiku noslēgtie līgumi,» atzīst JIC izpilddirektors Agris Ķipurs. Šādā situācijā, viņš atzīst, ir grūti no darbiniekiem un partneriem sagaidīt motivētu un lojālu iesaisti. Pašlaik ir indikācijas, ka Cēsīs, Madonā un Alūksnē nebūs nekā, zina teikt Magnus vadītājs Agris Lapiņš. Visu inkubatoru vadītāji uzsver, ka ir pēdējais brīdis izstrādāt finansēšanas modeli nākamajam periodam. «Ja pārrāvums būs gads vai divi, tad uzsākt jaunu programmu izmaksās dārgāk,» brīdina Latgales inkubatoru vadītājs Māris Igavens. Neziņa par nākotni bremzē iecerētos attīstības plānus – daudzviet sākta pirmsinkubatora programma, plānoti sadarbības mehānismi ar uzņēmumiem, kas pēc inkubācijas perioda mēģina sākt patstāvīgu dzīvi. EM sola izstrādāt uz rezultātu orientētu finansēšanas modeli līdz 2014.gada rudenim, lai finansēšanā nebūtu pārrāvuma. Savukārt inkubatoru operatori apgalvo, ka nav nekādu indikāciju par šāda modeļa tapšanu. 2012.gada septembrī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ar SIA Ernst&Young Baltic noslēdza līgumu par biznesa inkubatoru operatoru darbības mērķu riska izvērtējumu, kam jākalpo par pamatu turpmākā atbalsta mehānisma izstrādē. Taču audita rezultātus LIAA klasificējusi kā ierobežotas pieejamības informāciju.
Vienīgais konkrētais Ekonomikas ministrijas piedāvājums šobrīd ir jauna atbalsta programma komersantiem Inovācijas «zaļās» ražošanas jomā, kuras ietvaros būs pieejami granti un subsidēti pakalpojumi videi draudzīgākas un zināšanu ietilpīgas ražošanas attīstībai. Šī būs Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansēta programma, kurai atvēlēti 7,9 milj. latu. Atbalsts paredzēts līdz 2017.gadam, un aktivitātes ietvaros sadarbībā ar Latvijas Universitāti un Rīgas Tehnisko universitāti plānots izveidot «zaļo» tehnoloģiju inkubatoru, skaidro EM. Programma paredz sniegt pirmsinkubācijas pakalpojumus 70 ideju autoriem, kuri jau saņēmuši pirmssēklas finansējumu, kā arī inkubācijas pakalpojumus aptuveni 40 komersantiem. Salīdzinājumam – Kurzemes Biznesa inkubatorā (KBI) par piešķirtajiem 1,6 miljoniem latu četru gadu laikā atbalstīti 100 komersanti. Tostarp pēc KBI un Ventspils Augsto tehnoloģiju parka (VATP) iniciatīvas ir izveidots Zaļās enerģijas un vides tehnoloģiju klasteris, kas pārstāvēts arī Latvijas Energoefektivitātes asociācijā. «Mums nav izdevies ieinteresēt sadarbībā jaunās programmas virzītājus,» atzīst klastera un KBI vadītājs Salvis Roga. Neoficiāla informācija liecina, ka no jaunās programmas lauvas tiesa tiks RTU ēku remontam un jaunā inkubatora operatoram, tāpēc plānotais uzņēmumu skaits ir neliels. Turklāt jaunais inkubators būs Rīgā, savukārt pašreizējie desmit inkubatori izvietoti 23 Latvijas pilsētās.