Ražošana

Kurzemes Biznesa inkubators pērn apgrozījis vairāk nekā miljonu latu

Vēsma Lēvalde,02.06.2011

Jaunākais izdevums

Kurzemes Biznesa inkubatora (KBI) uzņēmumu kopējais apgrozījums 2010. gadā bija ap 1,29 miljoniem latu, uzņēmumu atbalstā ieguldīti 495 tūkstoši latu un radītas 85 darba vietas. Nodokļos šogad plānots nomaksāt 330 tūkstošus latu.

Kurzemes Biznesa inkubatorā esošie uzņēmumi ir spējīgi darboties patstāvīgi un ir finansiāli dzīvotspējīgi, apgalvo KBI finanšu direktors Ingus Palapis. Daudzi uzņēmumi noieta tirgu meklē ārvalstīs un ražo preces eksportam. KBI vadība atbalsta inovatīvas uzņēmēju idejas un palīdz kārtot patentu šo uzņēmumu produktiem. DB rakstīja, ka KBI SIA Eltus saņēmis patentu jauna veida elektrouzlādes stacijām, uzņēmums ADD Design patentējis produktu After Dog biobag, kas ir jauna dizaina un formas kastīte suņu ekskrementu savākšanai, aktīvi ir arī citi KBI komersanti. Lielākais šķērslis uzņēmumiem ir investīciju piesaiste pēcinkubācijas periodā - masveida ražošanas uzsākšanai, DB atzina aptaujātie KBI uzņēmēji.

Inkubators savu darbību uzsāka 2009. gada sākumā Liepājas Universitātes telpās. Šobrīd inkubatora galvenais centrs atrodas Liepājā, Vecajā ostmalā, bet reģionālie centri Kurzemes lielākajās pilsētās - Kuldīgā un Saldū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pasniegs balvas biznesa inkubatora uzņēmumiem

Vēsma Lēvalde,07.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes Biznesa inkubators (KBI) apbalvos pērnā gada veiksminiekus - biznesa inkubatora uzņēmumus.

Balvas pasniegs 11. martā, inkubatora kontaktbiržas laikā, informē Kurzemes Biznesa inkubators. Balvas plānots pasniegt vairākās nominācijās - gada lielākais apgrozījums, ārpusinkubatora aktivitātes, lielākais eksporta apjoms, lielākais nodarbināto skaits, starptautiskajās aktivitātēs, neizpalikšot arī nenopietnās nominācijas.

Savukārt kontaktbiržas mērķis ir sniegt iespēju tikties visās KBI filiālēs strādājošajiem uzņēmējiem, iepazīties un apspriest iespējamo sadarbību. Tajā piedalīsies uzņēmumi ne tikai no Liepājas, bet arī no KBI reģionālajiem centriem - Kuldīgas un Saldus. Vairāki KBI uzņēmumi ražošanu sākuši arī citviet Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Biznesa inkubatorā startēt vieglāk

Vēsma Lēvalde,07.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes Biznesa inkubatorā dzimušās idejas lielākoties pārtapušas mazā biznesa uzņēmumos.

Inkubators (KBI) Liepājā veiksmīgi pildījis starta laukuma lomu mazo un vidējo uzņēmumu veidotājiem, rosinājis pievērsties uzņēmējdarbībai jaunus cilvēkus, dažādojis uzņēmējdarbību pilsētā un atbalstījis videi draudzīgu tehnoloģiju attīstību. Pietrūkusi līdz šim ir lielāku ražotāju «inkubēšana» un mazāk, nekā cerēts, radītas pilnas slodzes darbavietas.

Kurzemes Biznesa inkubators savu attīstības tendenci ir noturējis, uzskata KBI valdes priekšsēdētājs Salvis Roga. Uzņēmumu skaits ir liels, tostarp ir gan pirmsinkubatora idejas, kuras tikai vēl plāno komercializēties, ir iesācēji, ir arī uzņēmumi, kuri pametuši inkubatoru, jo spēj tālāk augt patstāvīgi. Nozīmīgs ir jaunradīto darbavietu skaits, lai arī liela daļa ir nepilnas slodzes darbs. Daļēji to nosaka fakts, ka biznesa idejām nepieciešams laiks, līdz tā attīstās tik tālu, ka var atļauties maksāt darbiniekiem algu, ar kuru var izdzīvot. Nepilno slodžu dēļ gan inkubatoram tiek samazināts publiskais finansējums. Tomēr dzīvība te pulsē, turklāt aktīvāk nekā ārpus inkubatora, atzīst arī KBI uzņēmēji. Šogad KBI statusu ieguvuši jau četri jauni uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kuldīgas biznesa inkubatoram pievienojas jauni uzņēmumi

Gunta Kursiša,07.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Kurzemes Biznesa inkubatora (KBI) Kuldīgas filiālē iestājušies trīs jauni uzņēmumi – garšvielu ražotājs, spēļu izstrādātājs un tāmēšanas pakalpojumu sniedzējs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kurzemes biznesa inkubatorā liela aktivitāte

Vēsma Lēvalde,02.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2011. gadā Kurzemes biznesa inkubatorā (KBI) iestājušies 28 jauni uzņēmumi, no tiem 18 - Liepājā, 4 - Saldū un 6 - Kuldīgā.

Novembrī un decembrī KBI saimei vien ir nākuši klāt 4 jauni uzņēmumi: SIA Grīvas-BIO, SIA PANDO , SIA City Network un SIA Kurzemes šindelis.

SIA PANDO piedāvā nomāt vai iegādāties kafijas automātus un kafijas pupiņas, kā arī nodrošina iekārtu apkopi un remontu. SIA City Network dibināta ar mērķi sniegt dažādu veidu elektroniskus pakalpojumus, kas saistīti ar serveru izvietošanu, datu uzglabāšanu, mājas lapu un e-pastu uzturēšanu, kā arī citu veidu pakalpojumus, kuriem par pamatu ir datu centrs un serveri. SIA Kurzemes šindelis ražo videi draudzīgus sienu un jumtu apdares materiālus, izmantojot Latvijā ražotas izejvielas- koksni, lineļļu, koka darvu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izvērtēs mazos uzņēmumus pārrobežu inkubācijai

Vēsma Lēvalde,04.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar projekta Home Market palīdzību Kurzemes Biznesa inkubators (KBI)plāno atlasīt un nominēt pārrobežu biznesa inkubācijai vismaz sešus strauji augošus mazos un vidējos uzņēmumus.

Projekta ietvaros 14. septembrī Liepājā notiks uzņēmēju apmācības investīciju piesaistē. Uzņēmēji apmācību laikā apgūs iemaņas, kā veiksmīgi prezentēt sevi un savu biznesa ideju investoriem, sagatavot nepieciešamos dokumentus investīciju piesaistei un citas būtiskas lietas, kuras ir nepieciešams zināt, lai veiksmīgi piesaistītu kapitālu savam uzņēmumam.

Mācību semināra ietvaros uzņēmumi noklausīsies teorētisko lekciju kursu un piedalīsies individuālā treniņu programmā, kuras ietvaros eksperti palīdzēs uzņēmējiem sagatavot veiksmīgu biznesa idejas prezentācija.

Balstoties uz semināra darba rezultātiem un uzņēmēju interesēm, tiem tiks piedāvāta iespēja piedalīties Investīciju forumā oktobra mēnesī, kura laikā būs iespējams savu biznesa ideju prezentēt potenciālajiem investoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biznesa «cāļi» salidos Liepājā

Vēsma Lēvalde,01.02.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

3. un 4. februārī Liepājā notiks Latvijas Biznesa inkubatoru un uzņēmumu kontaktbirža, ko rīko Kurzemes Biznesa inkubators (KBI).

Kontaktbiržā aicināti piedalīties biznesa inkubatoru operatori, veiksmīgāko uzņēmumu pārstāvji no visiem Latvijas inkubatoriem, kā arī Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūras pārstāvji (LIAA).

Programmas pirmajā dienā notiks gan biznesa inkubatoru operatoru pieredzes un veiksmes stāstu prezentācijas, gan LIAA prezentācija par aktualitātēm, kā arī seminārs par zaļo tehnoloģiju modernajām tendencēm.

Otrajā dienā plānota ekskursija uz KBI biroju Meldru ielā 1, kur atrodas ne tikai vairāku KBI uzņēmumu biroji, bet arī ražošanas telpas.

Pasākuma mērķis ir veidot kontaktus un stiprināt komunikāciju starp biznesa inkubatoru operatoriem un uzņēmumiem, kā arī veicināt pieredzes pārņemšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Biznesa inkubatoru nākotne – miglā tīta

Vēsma Lēvalde,19.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālajā attīstības plānā ir iekļauts uzdevums veicināt jaunu uzņēmumu attīstību, taču finansējums tam nav paredzēts.

Nākamā gada augustā beigsies finansējums desmit biznesa inkubatoriem Latvijā, draudot ar strauju uzņēmējdarbības aktivitātes samazināšanos reģionos. Ekonomikas ministrija (EM) norāda, ka notiek sarunas ar Eiropas Komisiju par nākamā ES fondu plānošanas perioda atbalsta programmām un finansējuma sadalījumu. Vienošanās par finansējumu vēl nav panākta, atzīst EM.

«Mēs atrodamies neapskaužamā situācijā, jo saviem darbiniekiem un sadarbības partneriem nespējam atbildēt, kas notiks pēc tam, kad operatoriem 2014. gadā beigsies uz laiku noslēgtie līgumi,» atzīst JIC izpilddirektors Agris Ķipurs. Šādā situācijā, viņš atzīst, ir grūti no darbiniekiem un partneriem sagaidīt motivētu un lojālu iesaisti. Pašlaik ir indikācijas, ka Cēsīs, Madonā un Alūksnē nebūs nekā, zina teikt Magnus vadītājs Agris Lapiņš. Visu inkubatoru vadītāji uzsver, ka ir pēdējais brīdis izstrādāt finansēšanas modeli nākamajam periodam. «Ja pārrāvums būs gads vai divi, tad uzsākt jaunu programmu izmaksās dārgāk,» brīdina Latgales inkubatoru vadītājs Māris Igavens. Neziņa par nākotni bremzē iecerētos attīstības plānus – daudzviet sākta pirmsinkubatora programma, plānoti sadarbības mehānismi ar uzņēmumiem, kas pēc inkubācijas perioda mēģina sākt patstāvīgu dzīvi. EM sola izstrādāt uz rezultātu orientētu finansēšanas modeli līdz 2014.gada rudenim, lai finansēšanā nebūtu pārrāvuma. Savukārt inkubatoru operatori apgalvo, ka nav nekādu indikāciju par šāda modeļa tapšanu. 2012.gada septembrī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ar SIA Ernst&Young Baltic noslēdza līgumu par biznesa inkubatoru operatoru darbības mērķu riska izvērtējumu, kam jākalpo par pamatu turpmākā atbalsta mehānisma izstrādē. Taču audita rezultātus LIAA klasificējusi kā ierobežotas pieejamības informāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kurzemes biznesa inkubatorā jauns valdes loceklis

Gunta Kursiša, Vēsma Lēvalde,06.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Kurzemes biznesa inkubators (KBI) valdē notikušas izmaiņas, tai pievienojoties SIA Liepājas papīrs finanšu direktoram Normundam Jansonam, liecina informācija Lursoft.

Līdzšinējais KBI valdes loceklis Ģirts Kronbergs amatu atsāj jo, kā jau Db.lv rakstīja, sācis pildīt Ventspils Brīvostas valdes locekļa pienākumus.

Kurzemes Biznesa inkubatora valdē pārstāvētas vairāku dibinātāju intereses - Ventspils Augsto tehnoloģiju parku pārstāv Salvis Roga, Liepājas Universitāti - Atis Egliņš - Eglītis, savukārt Normunds Jansons pārstāvēs uzņēmējus.

SIA Kurzemes biznesa inkubators dibināts 2008. gadā, un tā juridiskā adrese ir Vecā ostmala 40, Liepāja. Savu darbību inkubators uzsāka 2009. gada sākumā Liepājas Universitātes telpās, liecina informācija inkubatora oficiālajā interneta vietnē. Patlaban galvenais inkubatora centrs atrodas Liepājā, bet tāpat darbojas arī reģionālie centri Kurzemes lielākajās pilsētās – Kuldīgā un Saldū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ražotos elektrodivriteņus izķer kā karstus pīrādziņus, projekta autori uzsver elektriskā transporta jomas radošo potenciālu

Savukārt automašīnas ar elektrodzinējiem Latvijā ienāk ļoti gausi. Tā sauktās zilās dzirksteles transporta attīstību Latvijā bremzē fakts, ka augstās pašizmaksas dēļ vajadzīgs ārējais finansējums vai investori, kuri ir gatavi ieguldīt ilgtermiņa projektos. Iespējams, procesu paātrinās tikko Ministru kabinetā atbalstītais Elektromobilitātes attīstības plāns 2014.–2016.gadam, kas paredz videi draudzīgu transportlīdzekļu, kurus pamatā darbina elektromotors, un to infrastruktūras attīstības veicināšanu. DB jau ziņoja, ka tam nākamajos trīs gados iecerēts atvēlēt 29,99 milj. eiro, tostarp valsts budžeta finansējums būs 5,7 milj. eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kurzemē startē pirmsinkubators

Vēsma Lēvalde,21.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrība KBI realizējusi projektu, kas ļauj paralēli Kurzemes Biznesa inkubatoram (KBI) darboties arī pirmsinkubatoram - atbalsta mehānismam vēl neattīstītām biznesa idejām.

«Esošā situācija valstī nav iepriecinoša – ievērojama daļa jaunizveidoto uzņēmumu savu darbību beidz jau pēc pirmā darbības gada, kas daļēji skaidrojama ar informācijas un finansiālo resursu trūkumu. Tāpēc ir izveidota jauna atbalsta struktūra - pirmsinkubators, kura mērķis ir veicināt jaunu uzņēmumu rašanos Kurzemes reģionā, palīdzot ideju autoriem skaidri izvirzīt sasniedzamos mērķus un sniegt pieredzējušu biznesa speciālistu konsultācijas biznesa attīstībā, finanšu piesaistē un citos uzņēmuma attīstības veicinošos jautājumos,» DB informēja Kurzemes Biznesa inkubatora pārstāve Marta Reboka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes Biznesa inkubatora (KBI) telpās reģistrēta SIA Avio Baltica, kuras norādītais darbības veids ir pasažieru aviopārvadājumi, kravu aviopārvadājumi, aviotransporta palīgdarbības un gaisa transporta līdzekļu iznomāšana un līzings.

Uzņēmums ir pieteicies Kurzemes Biznesa inkubatorā, taču līgums par inkubatora statusu vēl nav parakstīts, db.lv uzzināja KBI. Pieteikumā uzņēmums norādījis, ka «produkta ideja ir piedāvāt un tehniski nodrošināt mācību programmu tehnisko nodrošinājumu Liepājas lidostā aviācijas mācību organizācijām. Attīstīt Part M organizāciju sākumā savām lidmašīnām, un pēc sertifikācijas piedāvāt pakalpojumu arī citām organizācijām. Piedāvāt komerciālus lidojumus».

SIA Avio Baltica reģistrēta šā gada 9.oktobrī un tās pamatkapitāls ir divi tūkstoši latu. Kapitālsabiedrības lielākā īpašniece ir Olga Skorinko, kurai pieder 80% kapitāldaļu, savukārt KBI uzņēmums Flights Unlimited ir 20% SIA Avio Baltica īpašnieks. Jaundibinātā uzņēmuma valdes loceklis ir Flights Unlimited dibinātājs un Rīgas aviošova rīkotājs Gints Bubiers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kurzemes Biznesa inkubatorā darbu uzsākuši desmit jauni uzņēmumi

Dienas Bizness,13.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes Biznesa inkubatorā (KBI) šī gada martā savu darbu uzsākuši deviņi jauni uzņēmumi - četri no tiem Liepājā, divi Kuldīgā un trīs Saldū.

KBI Liepājas filiālē darbu uzsākuši četri uzņēmumi – Liepāja Bulk Liner, LGV Network, Baltic solar un Wood koozie.

SIA Liepāja Bulk Liner nodarbojas ar polietilēna konteineru oderu ražošanu autoceļu un jūras kravu pārvadājumiem, kas nodrošina pilnīgu produktu drošību un piesārņojuma riska novēršanu.

Uzņēmums LGV Network ir pirmais elektromobiļu uzlādes staciju tīkla izveides uzņēmums Latvijā, kurš piedāvā klientiem uzlādēt elektromobiļu akumulatorus publiski pieejamās uzlādes stacijās. Uzņēmums 2014. gada beigās jau paspējis uzstādīt piecas publiski pieejamas elektromobīļu uzlādes stacijas Rīgā. Uzņēmuma mērķis ir attīstīt uzlādes staciju tīkla infrastruktūru Latvijā, nodrošinot elektromobiļu lietotājus ar uzlādes staciju pieejamību tiem ērtās vietās - pie tirdzniecības centriem, restorāniem, degvielas uzpildes stacijām, biroja centriem un citur.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes biznesa inkubatora (KBI) uzņēmums Durbes veltes, kas līdz šim savu produkciju tirgoja Rīgas un Liepājas ekopreču veikalos, sācis tirdzniecību internetā.

Lai īstenotu projektu Mēs piepildīsim jūsu pagrabus!, SIA Durbes veltes vienojusies par sadarbību ar citu KBI uzņēmumu - SIA Post Service Kurzeme, kas Latvijā piedāvā pakalpojumu Mana pasta stacija. Līdz ar to mazais mājas konservu ražotājs savu produkciju var piedāvāt visā Latvijā, informē KBI.

Pašapkalpošanās pasta termināli Mana pasta stacija izvietoti aptuveni 40 populārākajos veikalos visā Latvijā, un tos izmanto vairāki internetveikali pasūtījumu nogādāšanai.

Mazkapitāla SIA Durbes veltes izveidota šogad kā Kurzemes Biznesa inkubatora uzņēmums un kā ekoloģisko konservu un mājas vīnu ražotājas SIA Evi&Jo saistītais uzņēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas mēra Ulda Seska biroja vadītāja Antra Brūna un mēra padomniece Vita Plūksna nodibinājušas uzņēmumu SIA Grīvas-BIO, kas plāno Nīcas novadā audzēt Kalifornijas slieku hibrīdus un ražot biohumusu.

SIA Grīvas-BIO dibināta šā gada novembrī ar 600 latu pamatkapitālu. Kapitālsabiedrība ieguvusi Kurzemes Biznesa inkubatora statusu. Doma pievērsties privātbiznesam esot jau vairākus gadus, Db.lv apgalvoja Antra Brūna. Ražošana paredzēta viņas ģimenes īpašumā Nīcas novadā, tomēr ražošanu varētu sākt ne ātrāk kā pēc gada. Jautāta, vai pašvaldības darbā viņa neredz perspektīvu, domes priekšsēdētāja biroja vadītāja atzina, ka slieku audzēšana paredzēta pagaidām kā brīvā laika nodarbe, tomēr griboties kaut ko «saimniekot pašai». Uzņēmuma trešā dalībniece ir Antras Brūnas māsa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Katra ieguldītā eiro atdeve – desmit eiro valsts maciņā

Anda Asere,02.07.2012

Sture Eriksons, fonda Teknikdalen izpilddirektors un Baltijas jūras reģiona valstu inkubatoru sadarbības projekta IBI Net eksperts

Foto: Edmunds Brencis, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jābūt pacietīgiem. Lielākā daļa kompāniju sāk pelnīt pēc 5-7 gadiem no biznesa sākšanas brīža. Taču llielākā problēma, gaidot veiksmes stāstus, ir finansējums. Lai gan tirgū ir pieejami dažādi finansējuma avoti, pametot inkubatoru, risks tik un tā ir pārāk liels un ir ļoti grūti piesaistīt līdzfinansējumu, intervijā Dienas Biznesam stāsta Sture Eriksons, fonda Teknikdalen izpilddirektors un Baltijas jūras reģiona valstu inkubatoru sadarbības projekta IBI Net eksperts

«Latvijā lielāks fokuss ir uz ēku, bet pie mums - uz procesu. Inkubators nav kopēšanas centrs - šādi pakalpojumi nav tik svarīgi. Uzņēmējiem nepieciešama pieredze un atbalsts. Ja esi jauns, tev nav ne jausmas, kā rīkoties, un ir ļoti svarīgs koučings,» saka S. Eriksons. Taču viņš arī izprot, kādas priekšrocības sniedz darbs vienā ēkā - pieredzes apmaiņa utt.

Visā Zviedrijā ir ap 80 inkubatoru. Teknikdalen fonda vadītais biznesa inkubators atrodas apdzīvotā vietā Borlengē, aptuveni 200 km no Stokholmas, tas darbojas kopš 2006. gada. «Mūsu reģionā inkubators ir tikai viens, jo kvalitatīva inkubatora uzturēšana maksā pārāk dārgi. Mēs nevaram atļauties inkubatoru katrā pilsētā, tāpēc arī nepiesaistām uzņēmumu pilsētai - palieciet, kur esat, mēs dosimies pie jums,» saka S. Eriksons. Viņš precīzi nezina, kurš bija pirmais biznesa inkubators Zviedrijā un pirms cik ilga laika tas dibināts, bet pieļauj, ka tas bija pirms desmit gadiem. Teknikdalen fonda inkubatoram nav konkrētas specializācijas. «Mēs neatrodamies galvaspilsētā, tāpēc mūsu inkubators nevar specializēties kādā konkrētā jomā. Mums ir ļoti dažādi uzņēmumi, turpretī Stokholmā ir speciāli inkubatori, piemēram, medicīnas tehnoloģijām, hi-tech u.c.,» viņš saka. Tomēr liela daļa uzņēmumu ir saistīti ar IT. «Būtu smieklīgi specializēties uz IT, jo visi tagad uz to specializējas,» viņš spriež. Šodien zviedru uzņēmēji bieži vien orientējas uz pakalpojumiem, nevis produktiem. Tie saistīti ar tūrismu, «zaļajām» tehnoloģijām, atkritumu apsaimniekošanu, pārstrādi u.c. «Jāņem vērā, ka Ķīnā vai Indijā var saražot lētāk, tāpēc jāskatās uz citām iespējām. Nākotnē ražošana nebūs mūsu stirprā puse,» teic S. Eriksons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kurzemē noslēdzies «Eksporta maratons»

Vēsma Lēvalde,17.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemē noslēdzies pasakumu cikls eksporta veicināšanai biznesa inkubatoru uzņēmumos, ko rīkoja Ventspils Augsto tehnoloģiju parka (VATP) Biznesa inkubators sadarbībā ar Kurzemes Biznesa inkubatoru (KBI).

Projekta galvenie mērķi bija pieredzes apmaiņa eksporta jomā starp biznesa inkubatoru uzņēmumiem, jaunāko un veiksmīgāko inkubējamo ideju iepazīšana, kā arī biznesa kontaktu veidošana starp inkubatoros esošiem uzņēmumiem un ekspertiem. Kontaktbiržas dalībniekiem bija iespēja noklausīties VATP BI uzņēmuma Ilstone veiksmes stāstu par eksporta soļiem Polijā, IT House prezentēja sava uzņēmuma pieredzi ASV un Skandināvijas valstīs, savukārt B-PHONE pastāstīja par kļūdām un sasniegumiem, iekarojot Norvēģiju. Pasākuma oficiālā daļa noslēdzās ar Eksporta aģentūras 999 Design Group direktora Rolanda Blezūra lekciju par eksporta iespējām Lielbritānijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Noslēdzies virtuālais sporta inovāciju hakatons SportHack 2020 Latvija

Žanete Hāka,26.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies virtuālais sporta inovāciju hakatons "SportHack 2020 Latvija", kurā piedalījās vairāk nekā 300 dalībnieki no 50 pasaules valstīm.

Komandām labākos rezultātus palīdzēja sasniegt 66 pieredzējuši biznesa, tehnoloģiju un sporta jomas mentori. Komandas cīnījās par balvām divās kategorijās - "Jauna ideja" un "Projekts attīstībā", kā arī tika noteikts vispārējais hakatona uzvarētājs. Kopumā hakatonam pieteicās 35 komandas.

Starp hakatona dalībniekiem bija gan profesionālā un amatiersporta atlēti, gan treneri un sporta organizācijas, kā arī dizaineri, programmētāji, mārketinga un citu jomu pārstāvji. Hakatona dalībniekiem tika definētas četras pamata tēmas jeb izaicinājumi - "Uzveicam krīzi kopā", "Sports un inovācijas", "Sporta infrastruktūra un aprīkojums" un "Sporta dati".

Papildus Latvijas sporta jomas organizācijas izvirzīja 20 izaicinājumus, aicinot komandas piedāvāt jaunus un drosmīgus risinājums konkrētām vajadzībām. Hakatonu organizēja biedrība "WindHackers" sadarbībā ar RTU Dizaina fabrika, Rīgas Tehniskā Universitāte (RTU) un "Kurzemes inovāciju granti studentiem" (KInGS) partneriem - Ventspils Augstskola (VeA), Liepājas Universitāte (LiepU), "Kurzemes biznesa inkubators" (KBI) un nodibinājumu "Ventspils augsto tehnoloģiju parks" (VATP). Par vispārējo "SportHack 2020 Latvija" hakatona uzvarētāju tika atzīta "Riga Kayking" komanda, kas izstrādāja platformu, kurā laivu īpašnieki sniedz iespēju Rīgas iedzīvotājiem un viesiem iepazīt Rīgu, izmantojot kajakus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Apvienojas «zaļie» ražotāji

Vēsma Lēvalde,23.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumiem, kas ražo ekoloģiskus produktus vai arī ražošanā izmanto videi draudzīgas tehnoloģijas, izveidots Zaļās enerģijas un vides tehnoloģiju klasteris.

Apvienošanās iniciatīva pieder Kurzemes Biznesa inkubatoram (KBI). Klasterim jeb pudurim piesaistīta arī Liepājas Universitāte kā pētniecības un izglītības institūcija. Apvienībā iesaistījušies vairāki uzņēmumi, kā arī Ventspils Augsto tehnoloģiju parks un Kurzemes Biznesa inkubators. KBI cer, ka uzņēmumu un institūciju pulks nākotnē apvienībā palielināsies.

Klastera galvenie darbības virzieni ir zaļā mobilitāte un atjaunojamā enerģija, kas ietver ar elektrību un citu atjaunojamo enerģiju darbināmu automobiļu un uzlādes staciju ražošanu, kā arī vēja, saules un atjaunojamo resursu enerģijas ražošanu, uzglabāšana un izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biznesa inkubators organizē studentu un uzņēmēju sadarbību

Vēsma Lēvalde,28.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes Biznesa inkubators (KBI) sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Liepājas filiāles studentiem un mācībspēkiem uzsācis projektu Uzņēmumu darbības pilnveide, kura mērķis ir pilnveidot studiju procesu, uzlabojot studentu profesionalitāti.

Pētnieciskajā projektā Uzņēmumu darbības pilnveide piedalās RTU Liepājas filiāles profesionālā bakalaura studiju programmas Uzņēmējdarbība un vadīšana 1. un 2. kursa studenti. Projekta ietvaros uzņēmēji studentiem piedāvā risināt dažādus uzdevumus, kā arī veikt ar konkrēto uzņēmumu saistītu situācijas analīzi. Studenti strādā grupās, kur kopīgi tiek rasti problēmas risinājumi, kā arī sniegti ieteikumi.

Savus uzdevumus studiju projekta ietvaros piedāvā KBI uzņēmumi SIA Wooly World, SIA Flights Unlimited un SIA ADD.

Pašreiz Kurzemes Biznesa inkubatorā atrodas 60 uzņēmumi, kuri saņem līdz pat 85% lielu valsts līdzfinansējumu dažādu pakalpojumu segšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš SIA Art Soapworks darbībā iesaistījušās dāmas, ziepju ražotne kļuvusi par īstu radošo laboratoriju, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Sākotnējā suvenīrziepju ražotne tagad paplašinājusi produktu klāstu, sākusi eksportu un nemitīgi izstrādā jaunus produktus. Procesā ir īpašnieku maiņa, atrastas citas telpas, un ražošanu savās rokās ņēmušas dāmas, kuru fantāzijai nav robežu, bet uzdrīkstēšanās un neatlaidība ļauj to iemiesot pieprasītos produktos. Nākotnes plāni nav kļūt par rūpnīcu, bet gan panākt radošas darbnīcas nepārtrauktu pulsāciju.

Jāpārkāpj slieksnis

SIA Art Soapworks pirmajos darbības gados Kurzemes biznesa inkubatorā (KBI) izstrādāja nelielu, bet dizainā pievilcīgu un pietiekami savdabīgu suvenīrziepju kolekciju, kas ļāva uzņēmumam daudzsološi startēt, īpaši nesaspringstot tirgus meklējumos. Taču brīdī, kad beidzās inkubatora programmas atbalsts, nebija vēl sasniegts tāds līmenis, lai patstāvīgi varētu segt visas izmaksas. Dibinātāji – jauni vīrieši, kuriem bija jāuztur ģimene, saprata, ka tas varētu būt drīzāk hobijs vai, labākajā gadījumā, nelieli papildu ienākumi. Saimnieciskā darbība lēnām sabremzējās. Slieksnis no atbalsta programmas «lielajā dzīvē» izrādījās pārāk augsts, stāsta SIA Art Soapworks pašreizējā vadītāja Anita Palapa, kura tolaik bija KBI darbiniece. Negribējās labu ideju zaudēt, tāpēc visi kopā mēģinājuši atrast veidu, kā saglabāt uzņēmumu. «Noslēdzām mutisku vienošanos – ja gada laikā mums iesaistoties izdosies palielināt apgrozījumu un stabilizēt darbību, kļūsim par līdzīpašniekiem,» atklāj A. Palapa, kura pati uzņēmusies pārdošanas organizēšanu. Plānotais ir izpildīts, un šobrīd tiek gatavoti dokumenti iesniegšanai Uzņēmumu reģistrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nīderlandiešiem piedāvās sadarbību ar biznesa inkubatoru

Vēsma Lēvalde,01.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes Biznesa inkubatora Kuldīgas filiāles uzņēmumiem ir reālas cerības ieinteresēt Nīderlandes biznesa organizācijas sadarbībā.

7. jūnijā Kuldīgā ieradīsies organizēta 40 cilvēku grupa no Nīderlandes rūpniecības kameras un Vācijas – Baltijas tirdzniecības kameras. Delegāciju iepazīstinās ar Kuldīgas novada attīstības projektiem un uzņēmējdarbības vidi. Vizītes ietvaros ārvalstu interesenti viesosies arī Kurzemes Biznesa inkubatora (KBI) Kuldīgas filiālē un tiksies ar garšvielu ražotāju SIA Garšu fabrika un DIP&DAP bērnu koka skrejriteņu izgatavotāju SIA MGS Factory. Vizītes mērķis ir apspriest potenciālo sadarbību. Abi uzņēmumi īsā laikā guvuši lielus panākumus, kā arī ar inkubatora atbalstu paspējuši šogad piedalīties izstādēs Ražots Baltijā un Bērnu pasaule. KBI Kuldīgas filiāles pārstāve Marta Reboka uzskata, ka tā ir reāla iespēja atvērt durvis uz ārvalstu tirgiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bezmaksas apmācībās palīdzēs kļūt par uzņēmējiem

Vēsma Lēvalde,10.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas Universitāte sadarbībā ar Kurzemes Biznesa inkubatoru (KBI) organizē bezmaksas apmācību kursu #esiuznemejs,

Mācības notiks Latvijas un Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projekta Konkurētspējīga uzņēmējdarbība caur sadarbību (COOP edu-ship) ietvaros. Nodarbību mērķauditorija ir cilvēki ar biznesa idejām un jaundibināti uzņēmumi.

Apmācību dalībniekiem tiks attīstītas zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas uzņēmuma dibināšanā un uzņēmējdarbības uzsākšanā, biznesa idejas attīstīšanā, mārketingā un finansēs, kā arī biznesa plāna sagatavošanā. Apmācības norisināsies KBI Biznesa skolā un to vadīšanā tiek piesaistīti dažādu jomu speciālisti, kuru praktiskā darbība ir saistīta ar jaunu uzņēmumu attīstīšanu, mārketinga un reklāmas konsultācijām, kā arī finanšu jautājumu risināšanu uzņēmējdarbībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes Biznesa inkubatora (KBI) uzņēmums Clean Steam nākamnedēļ Liepājā sāks piedāvāt jaunu pakalpojumu – auto mazgāšanu ar tvaiku, pavēstīja KBI.

«Tā ir starptautiski atzīta un pilnīgi droša auto mazgāšanas metode, turklāt arī dabai nekaitīga, jo mēs neizmantojam nekādus ķīmiskus līdzekļus. Klientiem nav iemesla uztraukties par noplūdinātām ielām vai sētām, jo šī tvaika auto mazgāšana patērē tikai aptuveni divus litrus ūdens, taču tas, protams, ir atkarīgs no konkrētās automašīnas lieluma,» paskaidroja uzņēmuma pārstāvis Kristaps Kokins.

Viņš norādīja, ka pakalpojuma izmaksas nepārsniegs pilsētā esošo stacionāro auto mazgātavu sniegto pakalpojumu cenas. Tvaika ģenerēšanas iekārtu var izmantot ne tikai auto mazgāšanai, bet arī, piemēram, pārtikas ražotņu tīrīšanai, dezinfekcijai, mīksto mēbeļu un grīdas segumu tīrīšanai, informēja uzņēmumā.

Komentāri

Pievienot komentāru