Pēdējo trīs gadu laikā ražotāju skaits audzis, saasinot konkurenci . Šogad prasības nozarē kļuvušas stingrākas, daži mājražotāji tās sauc par absurdām, kas neveicina mazā biznesa attīstību.

Bargas prasības

«Vīndaru Latvijā saradies daudz – lielai daļai tas ir papildprodukts, piemēram, daudz viesu māju piedāvā arī mājas vīnus. Taču ar to jārēķinās, ka tu nebūsi tirgū viens. Šobrīd vīndariem pamatīgas galvassāpes sagādājuši pēdējie grozījumi alkohola aprites likumā, kas trāpa tieši mazajam biznesam. Tie paredz, ka no šā gada janvāra arī mājas vīni jāizvieto nodalītā tirdzniecības zāles pašapkalpošanās zonā, vai arī pārdot alkoholu var, tikai individuāli apkalpojot katru pircēju. Tāpat jānodrošina videonovērošana. Šo noteikumu sekas ir strauja apgrozījuma samazināšanās, vismaz Durbes veltes to izjūt ļoti sāpīgi,» skaidro zīmola Durbes veltes izveidotāja, vīndare Evija Kopštāle.

Uzņēmuma Durbes veltes ražotajai produkcijai piešķirta preču zīme «Dabīgs produkt», kas apliecina produktu augsto kvalitāti un dabīgo izcelsmi.

Zīme «Dabīgs produkts» piešķirta uzņēmuma ražotajai produkcijai trešo gadu.

Biroja «Dabīgs Produkts» mērķis ir veicināt dabīgu produktu patēriņu Latvijā, informēt sabiedrību par iespējām un nozīmību izvēlēties savā uztura lietot dabīgus Latvijas produktus, kas nesatur kaitīgas vielas un tā ražošana nenodara ļaunumu organismam un dabai.

Durbes veltes ir pārtikas uzņēmums ar klasiskām vērtībām un tradicionālām produktu pagatavošanas metodēm. SIA Elvi&Jo ar preču zīmi Durbes veltes ražo ievārījumus un kompotus, pikantos sāļos salātus un marinējumus. Tie izgatavoti no Latvijā audzētām izejvielām, kuru ražošanā netiek izmantotas ķimikālijas.

«Kā Jums izdevās iekļūt lidostas «Rīga» Duty-Free zonā?» šāds jautājums tika uzdots Līgatnes vīna darītavas saimniekam Ainaram Vanagam, šodien, 24. maijā, tiekoties Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrības projekta «Latvijas vīna tūres» sezonas atklāšanā.

A. Vanags pasākuma viesiem uz jautājumu atbildēja ar vīndara humoru, ka viņa stāsts ir vienkāršs: «Nekas nav vienkāršs. Tā bija sagadīšanās.»

Uz Dienas Biznesa jautājumu, kāds varētu būt nākamais izaicinājums A. Vanags atbildēja, ka tā būtu nokļūšana nacionālās lidsabiedrības «Air Baltic» lidmašīnās un viesnīcu minibāros. «Mēs to varētu,» pārliecināts A. Vanags. Tas nozīmētu ieguldījumus dizainā un iepakojumā, taču tas būtu iespējams. Lidostā «Rīga» Līgatnes vīni nopērkami jau piecus gadus.

Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrībā ir 35 juridiskas personas un 12 vīna darītavas piedalās Lauku atbalsta dienesta atbalstītā projektā «Latvijas vīna tūrisma attīstība», kura mērķis ir iepazīstināt ar Latvijā tapušu vīnu gan Latvijas iedzīvotājus, gan tūristus.

Restorānā "Pullman Riga Old Town " 23.novembrī pulcēsies Latvijas labākie vīndari, lai atklātu nu jau septīto pēc kārtas vadošo Latvijas vīndaru ražojumu degustāciju - "Latvijas vīnu, augļu un ogu vīna skate 2023 ".

“Latvijas vīnu, augļu un ogu vīna skate 2023 ” pasākumā būs iespēja tikties ar 14 vīndariem un nodegustēt vairāk nekā 100 augļu, vīnogu un citu ogu vīnu un sidru šķirnes. Skates laikā gaidāmas arī vairākas aktivitātes, tostarp aklā degustācija un balsošana par labāko skates vīnu.

“Latvijas vīnu, augļu un ogu vīna skate 2023” piedāvātie vīnogu, augļu un ogu vīni un sidri tapuši no Latvijā audzētiem augļiem un ogām, kā arī pagatavoti pēc profesionālām vīna darīšanas metodēm un paaudzēs nodotām zināšanām. Skates ilggadējie dalībnieki regulāri pilnveido savas vīndaru prasmes, ko pierāda arī prakse – vairākiem vīndariem ir atzīstamas godalgas un tituli arī Baltijas valstu mērogā. Vairums vīna skates dalībnieki ir arī apvienojušies Latvijas Vīnkopju un Vīndaru biedrības projektā “Latvijas vīna tūre” (www.latvijasvinature.lv), kas kalpo kā pārskatāms ceļvedis ikvienam interesentam, kurš vēlas doties tūrē pa Latvijas vīna darītavām.

Kurzemes Biznesa inkubatorā dzimušās idejas lielākoties pārtapušas mazā biznesa uzņēmumos.

Inkubators (KBI) Liepājā veiksmīgi pildījis starta laukuma lomu mazo un vidējo uzņēmumu veidotājiem, rosinājis pievērsties uzņēmējdarbībai jaunus cilvēkus, dažādojis uzņēmējdarbību pilsētā un atbalstījis videi draudzīgu tehnoloģiju attīstību. Pietrūkusi līdz šim ir lielāku ražotāju «inkubēšana» un mazāk, nekā cerēts, radītas pilnas slodzes darbavietas.

Kurzemes Biznesa inkubators savu attīstības tendenci ir noturējis, uzskata KBI valdes priekšsēdētājs Salvis Roga. Uzņēmumu skaits ir liels, tostarp ir gan pirmsinkubatora idejas, kuras tikai vēl plāno komercializēties, ir iesācēji, ir arī uzņēmumi, kuri pametuši inkubatoru, jo spēj tālāk augt patstāvīgi. Nozīmīgs ir jaunradīto darbavietu skaits, lai arī liela daļa ir nepilnas slodzes darbs. Daļēji to nosaka fakts, ka biznesa idejām nepieciešams laiks, līdz tā attīstās tik tālu, ka var atļauties maksāt darbiniekiem algu, ar kuru var izdzīvot. Nepilno slodžu dēļ gan inkubatoram tiek samazināts publiskais finansējums. Tomēr dzīvība te pulsē, turklāt aktīvāk nekā ārpus inkubatora, atzīst arī KBI uzņēmēji. Šogad KBI statusu ieguvuši jau četri jauni uzņēmumi.

Izmaiņas notikušas SIA Kurzemes Biznesa inkubators valdes sastāvā, liecina Lursoft dati.

Inkubatora valdi atstājis tās līdzšinējais loceklis Atis Egliņš-Eglītis, līdz ar to valde turpmāk darbosies divu amatpersonu sastāvā. Inkubatora valdes priekšsēdētāja vietu ieņem Salvis Roga, savukārt valdes locekļa pienākumus turpina pildīt Normunds Jansons.

Atis Egliņš-Eglītis SIA Kurzemes Biznesa inkubators valdes locekļa amatu ieņēma kopš 2011.gada 11.maija. Patlaban inkubatora kādreizējais valdes loceklis ieņem starptautisko sakaru un kultūrpolitikas projektu vadītāja vietu Liepājas Kultūras pārvaldē.

SIA Kurzemes biznesa inkubators reģistrēts 2008.gadā. Pērn tā apgrozījumu veidojuši 584,85 tūkstoši latu, savukārt peļņu pēc nodokļu nomaksas – 63,92 tūkstoši latu. Inkubators palīdzējis attīstīties tādiem uzņēmumiem kā SIA Wooly World, kas pircējiem piedāvā no aitas vilnas darinātas rotaļlietas, SIA Durbes veltes, ziepju ražotāju SIA Art Soapworks.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar reklāmas aģentūru DDB Latvia un vairāku nozaru asociācijām šodien sākusi ilgtermiņa kampaņu Latvijas labums, aicinot iedzīvotājus veicināt valsts ekonomiku, iegādājoties Latvijā ražotus produktus un preces.

Šodien preses konferencē kampaņas idejas autori norādīja, ka šī nebūs īstermiņa kampaņa un tās mērķis ir stāstīt par to, kā ar mazām ikdienas izvēlēm šodien iespējams uzlabot savu un Latvijas ikdienu rīt. Kampaņas laikā Latvijā ražotas preces un produkti tiks atzīmēti ar uzlīmi, etiķeti vai plakātu Latvijas labums.

«Katrreiz, izvēloties produktu no ārzemēm, mēs aizsūtām cilvēku prom no Latvijas. Tāpēc atstāj svešos produktus plauktā un savējos cilvēkus mājās. Ja katrs no mums pirks vietējās preces tikai par 10% vairāk, kopā izglābsim 20 000 darba vietu,» uzsver kampaņas autori.

Kampaņas mērķis ir mainīt Latvijas iedzīvotāju iepirkšanās paradumus - izvēlēties vietējā ražojuma preces un produktus, uzsvēra LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Tūrisma sezonu Liepājā atklās 19.maijā, piedāvājot nakts ekskursiju Promenādes pieturzīmes. Otra iespēja būs doties Mazajā Kurzemes vīna tūrē.

19.maijā Liepājas reģiona tūrisma informācijas birojs (LRTIB) sadarbībā ar diviem Liepājas stāstniekiem un gidiem – Gunāru Silakaktiņu un Juri Raķi – piedāvās iespēju ne tikai pilsētas ciemiņiem, bet arī pašiem liepājniekiem pirmoreiz apmeklēt kuģu dokus Liepājas promenādē – padomju laikā slepenu militāru objektu, kur tika remontēti padomju militārie robežapsardzes kuteri. Šī būs viena no Liepājas promenādes pieturzīmēm, kas tiks apskatīta vairāk nekā divu stundu garajā nakts ekskursijā ar nosaukumu Promenādes pieturzīmes. Ekskursijas sākums plānots pulksten 22:00, informē Liepājas Reģiona tūrisma informācijas birojs.