Pēdējo trīs gadu laikā ražotāju skaits audzis, saasinot konkurenci . Šogad prasības nozarē kļuvušas stingrākas, daži mājražotāji tās sauc par absurdām, kas neveicina mazā biznesa attīstību.

Bargas prasības

«Vīndaru Latvijā saradies daudz – lielai daļai tas ir papildprodukts, piemēram, daudz viesu māju piedāvā arī mājas vīnus. Taču ar to jārēķinās, ka tu nebūsi tirgū viens. Šobrīd vīndariem pamatīgas galvassāpes sagādājuši pēdējie grozījumi alkohola aprites likumā, kas trāpa tieši mazajam biznesam. Tie paredz, ka no šā gada janvāra arī mājas vīni jāizvieto nodalītā tirdzniecības zāles pašapkalpošanās zonā, vai arī pārdot alkoholu var, tikai individuāli apkalpojot katru pircēju. Tāpat jānodrošina videonovērošana. Šo noteikumu sekas ir strauja apgrozījuma samazināšanās, vismaz Durbes veltes to izjūt ļoti sāpīgi,» skaidro zīmola Durbes veltes izveidotāja, vīndare Evija Kopštāle.

Kurzemes biznesa inkubatora (KBI) uzņēmums Durbes veltes panācis produkcijas tirgošanu Rimi un Maxima lielveikalos Rīgā.

Durbes veltes produkcija tiks tirgota sešu Rimi veikalu zemnieku produkcijas nodaļā Klēts, informē KBI. Uzņēmums ir iesaistījies arī kooperatīvajā sabiedrībā Saime, kas atbalsta un attīsta Latvijas laukos ražoto preču tirdzniecību veikalu tīkla Maxima veikalos. «Lai uzņēmums apgūtu arvien lielāku tirgus daļu, nepieciešams ieviest dažādus jauninājumus. Tā, piemēram, papildus jau esošajai produkcijai piedāvājam iegādāties vīriešu zapti, kā arī vīnu, kas darināts no bērzu sulas,» stāsta uzņēmuma īpašniece Evija Kopštāle. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieprasījums pēc Durbes veltēm ir ievērojami audzis, īpaši pēc vīniem, kas mērāms pat trīskāršā apmērā. E. Kopštāle atzīst, ka pērnā gada pieprasījums pēc eksotiskā pieneņu ziedu vīna bijis lielāks, nekā uzņēmums bija cerējis un plānojis, tāpēc šogad tas saražots ievērojami vairāk. Ziemassvētku laikā Durbes veltes gatavojas piedāvāt iespēju pasūtīt apgleznotas vīna pudeles.

Pēdējā laikā birojs Dabīgs Produkts saņem arvien vairāk pārtikas ražotāju pieteikumu, izsakot vēlmi marķēt produkciju ar preču zīmi Dabīgs Produkts, norāda birojs.

Šāda tendence tiek skaidrota ar to, ka pieaugusi iedzīvotāju interese un rūpes «par sabalansētu un veselīgu uzturu». Tāpat ir pieaugusi arī zīmola Dabīgs Produkts atpazīstamība – saskaņā ar Sabiedrisko procesu un tirgus izpētes centra (SDTIC) datiem patlaban to atpazīst 68% respondentu.

«Uzņēmumu aktivitātes pieaugums ir likumsakarīgs, jo sabiedrība kopumā nepārtraukti attīstās un kļūst daudz izglītotāka, apzinoties pārtikas iespējamo negatīvo un arī pozitīvo ietekmi uz veselību un dzīves kvalitāti,» norāda biroja Dabīgs Produkts projektu vadītāja Ieva Rozenberga.

Produktiem, kas vēlas saņemt preču zīmi Dabīgs Produkts, jāatbilst «dabīguma un kvalitātes kritērijiem», ar kuriem plašāk iespējams iepazīties šeit.

«Kā Jums izdevās iekļūt lidostas «Rīga» Duty-Free zonā?» šāds jautājums tika uzdots Līgatnes vīna darītavas saimniekam Ainaram Vanagam, šodien, 24. maijā, tiekoties Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrības projekta «Latvijas vīna tūres» sezonas atklāšanā.

A. Vanags pasākuma viesiem uz jautājumu atbildēja ar vīndara humoru, ka viņa stāsts ir vienkāršs: «Nekas nav vienkāršs. Tā bija sagadīšanās.»

Uz Dienas Biznesa jautājumu, kāds varētu būt nākamais izaicinājums A. Vanags atbildēja, ka tā būtu nokļūšana nacionālās lidsabiedrības «Air Baltic» lidmašīnās un viesnīcu minibāros. «Mēs to varētu,» pārliecināts A. Vanags. Tas nozīmētu ieguldījumus dizainā un iepakojumā, taču tas būtu iespējams. Lidostā «Rīga» Līgatnes vīni nopērkami jau piecus gadus.

Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrībā ir 35 juridiskas personas un 12 vīna darītavas piedalās Lauku atbalsta dienesta atbalstītā projektā «Latvijas vīna tūrisma attīstība», kura mērķis ir iepazīstināt ar Latvijā tapušu vīnu gan Latvijas iedzīvotājus, gan tūristus.

Restorānā "Pullman Riga Old Town " 23.novembrī pulcēsies Latvijas labākie vīndari, lai atklātu nu jau septīto pēc kārtas vadošo Latvijas vīndaru ražojumu degustāciju - "Latvijas vīnu, augļu un ogu vīna skate 2023 ".

“Latvijas vīnu, augļu un ogu vīna skate 2023 ” pasākumā būs iespēja tikties ar 14 vīndariem un nodegustēt vairāk nekā 100 augļu, vīnogu un citu ogu vīnu un sidru šķirnes. Skates laikā gaidāmas arī vairākas aktivitātes, tostarp aklā degustācija un balsošana par labāko skates vīnu.

“Latvijas vīnu, augļu un ogu vīna skate 2023” piedāvātie vīnogu, augļu un ogu vīni un sidri tapuši no Latvijā audzētiem augļiem un ogām, kā arī pagatavoti pēc profesionālām vīna darīšanas metodēm un paaudzēs nodotām zināšanām. Skates ilggadējie dalībnieki regulāri pilnveido savas vīndaru prasmes, ko pierāda arī prakse – vairākiem vīndariem ir atzīstamas godalgas un tituli arī Baltijas valstu mērogā. Vairums vīna skates dalībnieki ir arī apvienojušies Latvijas Vīnkopju un Vīndaru biedrības projektā “Latvijas vīna tūre” (www.latvijasvinature.lv), kas kalpo kā pārskatāms ceļvedis ikvienam interesentam, kurš vēlas doties tūrē pa Latvijas vīna darītavām.

Kurzemes Biznesa inkubatorā dzimušās idejas lielākoties pārtapušas mazā biznesa uzņēmumos.

Inkubators (KBI) Liepājā veiksmīgi pildījis starta laukuma lomu mazo un vidējo uzņēmumu veidotājiem, rosinājis pievērsties uzņēmējdarbībai jaunus cilvēkus, dažādojis uzņēmējdarbību pilsētā un atbalstījis videi draudzīgu tehnoloģiju attīstību. Pietrūkusi līdz šim ir lielāku ražotāju «inkubēšana» un mazāk, nekā cerēts, radītas pilnas slodzes darbavietas.

Kurzemes Biznesa inkubators savu attīstības tendenci ir noturējis, uzskata KBI valdes priekšsēdētājs Salvis Roga. Uzņēmumu skaits ir liels, tostarp ir gan pirmsinkubatora idejas, kuras tikai vēl plāno komercializēties, ir iesācēji, ir arī uzņēmumi, kuri pametuši inkubatoru, jo spēj tālāk augt patstāvīgi. Nozīmīgs ir jaunradīto darbavietu skaits, lai arī liela daļa ir nepilnas slodzes darbs. Daļēji to nosaka fakts, ka biznesa idejām nepieciešams laiks, līdz tā attīstās tik tālu, ka var atļauties maksāt darbiniekiem algu, ar kuru var izdzīvot. Nepilno slodžu dēļ gan inkubatoram tiek samazināts publiskais finansējums. Tomēr dzīvība te pulsē, turklāt aktīvāk nekā ārpus inkubatora, atzīst arī KBI uzņēmēji. Šogad KBI statusu ieguvuši jau četri jauni uzņēmumi.

Izmaiņas notikušas SIA Kurzemes Biznesa inkubators valdes sastāvā, liecina Lursoft dati.

Inkubatora valdi atstājis tās līdzšinējais loceklis Atis Egliņš-Eglītis, līdz ar to valde turpmāk darbosies divu amatpersonu sastāvā. Inkubatora valdes priekšsēdētāja vietu ieņem Salvis Roga, savukārt valdes locekļa pienākumus turpina pildīt Normunds Jansons.

Atis Egliņš-Eglītis SIA Kurzemes Biznesa inkubators valdes locekļa amatu ieņēma kopš 2011.gada 11.maija. Patlaban inkubatora kādreizējais valdes loceklis ieņem starptautisko sakaru un kultūrpolitikas projektu vadītāja vietu Liepājas Kultūras pārvaldē.

SIA Kurzemes biznesa inkubators reģistrēts 2008.gadā. Pērn tā apgrozījumu veidojuši 584,85 tūkstoši latu, savukārt peļņu pēc nodokļu nomaksas – 63,92 tūkstoši latu. Inkubators palīdzējis attīstīties tādiem uzņēmumiem kā SIA Wooly World, kas pircējiem piedāvā no aitas vilnas darinātas rotaļlietas, SIA Durbes veltes, ziepju ražotāju SIA Art Soapworks.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar reklāmas aģentūru DDB Latvia un vairāku nozaru asociācijām šodien sākusi ilgtermiņa kampaņu Latvijas labums, aicinot iedzīvotājus veicināt valsts ekonomiku, iegādājoties Latvijā ražotus produktus un preces.

Šodien preses konferencē kampaņas idejas autori norādīja, ka šī nebūs īstermiņa kampaņa un tās mērķis ir stāstīt par to, kā ar mazām ikdienas izvēlēm šodien iespējams uzlabot savu un Latvijas ikdienu rīt. Kampaņas laikā Latvijā ražotas preces un produkti tiks atzīmēti ar uzlīmi, etiķeti vai plakātu Latvijas labums.

«Katrreiz, izvēloties produktu no ārzemēm, mēs aizsūtām cilvēku prom no Latvijas. Tāpēc atstāj svešos produktus plauktā un savējos cilvēkus mājās. Ja katrs no mums pirks vietējās preces tikai par 10% vairāk, kopā izglābsim 20 000 darba vietu,» uzsver kampaņas autori.

Kampaņas mērķis ir mainīt Latvijas iedzīvotāju iepirkšanās paradumus - izvēlēties vietējā ražojuma preces un produktus, uzsvēra LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Ņemot vērā, ka uzņēmumi labprāt piedalās dažādās izstādēs, un izvērtējot pastiprināto interesi, Latvijas Uzņēmējdarbības Attīstības centrs (LUAC) izskatījis iespēju piešķirt uzņēmumiem līdz 50% finansējuma izstādes Riga Food 2012 stenda laukuma nomai.

«Izstāde ir vieta, kur uzņēmumiem ir iespēja sevi apliecināt gan starptautiskā mērogā, gan apmeklētāju vidū, tādējādi paplašinot sadarbības partneru un klientu skaitu. Atsaucoties uz cilvēku interesi, nolēmām tiem uzņēmumiem, kas vēl nav pieteikušies, dot iespēju sevi pierādīt starptautiskā izstādē, piešķirot līdz 50% finansējumu izstādes stenda laukuma nomai,» sacīja LUAC pārstāvis Kaspars Vītoliņš.

Uzņēmumiem ir iespēja šo atlaidi saņemt, gan piedaloties izstādē individuāli, gan piedāvājot savu produkciju LUAC preču zīmju Dabīgs Produkts, Latvijas Produkts un Quality Product of Latvia kopstendā.

Savā brūzī pelnītā maize izrādās ar garozu; vietējie uzraugi ir bargāki nekā Eiropā

Ar mērķi atbalstīt lauku tūrismu, dodot iespēju uzņēmējiem, kas gatavi attīstīt nelielus brūžus un vīna darītavas, papildināt piedāvājuma klāstu un gūt papildu ienākumus, savulaik veikti atvieglojumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā. Gandrīz visi uzņēmumi, kas izveidojās, tiešām uzņem tūristus, vada ekskursijas un vīna tūres. Dažiem vīndariem vīna darīšana ir kļuvusi par pamatbiznesu, tomēr viņi atzīst, ka sākotnēji lēstie apjomi, ka mazam vīndarim vajadzētu saražot tonnu vīna gadā vai 15 tonnas drusku lielākam vīndarim, rāda, ka ne viens, ne otrs modelis autonomi pastāvēt nespēj.

Ražotāji lēš, ka no kopējā pārdotā alkohola apjoma Latvijā tie būs ne vairāk kā procentu simtdaļas, tirgū tiek piedāvāta atzīstama dažādība – vīni, tostarp arī dzirkstošie vīni, sidri, degvīni, ābolu brendijs. Tūrisma pakalpojumu izstādē Balttour kāds apmeklētājs smējis, ka Latvija jau pielīdzināma vīna zemei Francijai. Līdz tai gan, protams, vēl ir tālu, tomēr pamazām atsijājas labākie, veidojas un stabilizējas piedāvājums, un ir redzams, ka mājas vīna ražošana piepilda tiem atvēlēto nišu un ar savu unikālo sortimenta mainību un elastību bagātina Latvijas ražojumu klāstu.

SIA Bauskas alus šogad uzsācis inovatīva produkta - tējas sēnes dzēriena Dr. Kombucha rūpniecisku ražošanu Baltijā, papildinot bezalkoholisko dzērienu segmentu, informē uzņēmumā.

SIA Bauskas alus rūpnieciski izgatavotais tējas sēnes dzēriens D. Kombucha ir 100 % raudzēts, bezalkoholisks un dabīgs dzēriens.Jaunā produkta izstrādē ir investēti 300 000 eiro, informē uzņēmuma pārstāve Inga Zālīte

«Līdz šim tējas sēnes dzērienu gatavoja galvenokārt mājas apstākļos un tas ir pazīstams daudzām tautām no seniem laikiem. To uzskata par patiesu dzīvības eliksīru. Tautas medicīnā to iesaka organisma imūnsistēmas, zarnu trakta darbības uzlabošanai un kā detoksikācijas līdzekli. Rūpnieciski SIA Bauskas alus izgatavotais tējas sēnes dzēriens Dr. Kombucha ir 100 % raudzēts, dabīgs dzēriens ar viegli dzirkstošām, veldzējošām un tonizējošām īpašībām. Satur B grupas vitamīnus: B1, B3, B6 un B12 un nesatur konservantus,» stāsta Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesore D. Kārkliņa.

27. oktobrī Latvijas mazākajā pilsētā Durbē notiks zemnieku, mājražotāju un amatnieku tirgus. Galvenais tirgus princips – savā zemē pašu izaudzēts, savām rokām darināts, iesaiņots un pārdots dabīgs produkts.

«Pasākuma organizatori saka nē! sintētiskajai gultasveļai, cukurvatei un čehu lunaparkam un aicina tirgotājus pārdomāt, vai dabīgs, pašu audzēts un glīti pasniegts tiešām padara produktu par modes un stila aksesuāru, nereti liekot to pārvērtēt līdzīgos tirdziņos galvaspilsētā,» pauž tirdziņa rīkotāji.

Amatnieku un zemnieku preču tirdziņš notiks otrā mūzikas, mākslas un vietējās ražas festivāla Zemlika ietvaros. Paralēli festivāla mūzikas programmai pēc rekonstrukcijas atvērtajā Durbes muzejā notiks kolektīva mājas vīna darīšana vietējās vīndares un citu dabas velšu pārstrādātājas Evijas Kopštāles vadībā.

Pēc vecmāmiņas receptes tapušās SIA EkoMako olu nūdeles tagad tiek piedāvātas ne tikai lauku labumu tirdziņos, bet arī lielveikalos.

Cēsu pusē Amatciemā jau kopš 2009. gada Sīlīšu ģimenes uzņēmumā top olu nūdeles. Jau iepriekš jaunā uzņēmēja Linda Sīlīte DB stāstīja, ka iedvesmu smēlusies ģimenes vērtībās – gan pašiem, gan draugiem ļoti garšoja vecmāmiņas gatavotās nūdeles, bet tagad jau pierādījies, ka tās garšo ne tikai pašiem.

SIA EkoMako ražotās olu nūdeles kļuvušas par stabilu bioloģisko un ekoloģisko produktu veikaliņu un tirdziņu produktu. Tas ir arī pieprasīts Latvijas, tiesa, vairāk gan galvaspilsētas restorānos.

Salīdzinoši neilgajā darbības laikā SIA EkoMako ir iesākusi un turpina sadarbību ar veikaliem un restorāniem, kas nodrošina turpmāko attīstību. Par ievērojamu soli darbības paplašināšanā noteikti uzskatāma sadarbība ar SIA Rāmkalni projektu Klēts Rimi ķēdes lielveikalos.

Latvieši izveidojuši eko produkta biznesu, kas pēc uzņēmuma pārstāvju paustā, divu gadu laikā kļuvis konkurētspējīgs pasaules tirgos. Patlaban tiek meklēts tā pircējs, kas to iegādātos pa diviem miljoniem eiro, liecina portālā Db.lv publicētais sludinājums.

«Šis ir bioenerģijas produkts, kam ir vienīgais patents pasaulē, un mēs patlaban pārdodam gatavu biznesa shēmu – divu gadu laikā viss ir izveidots, tā lai šis uzņēmums varētu veiksmīgi darboties,» Db.lv stāstīja uzņēmuma pārstāvis, kurš nevēlējās atklāt, kas ir uzņēmums, kas tiek pārdots, tomēr, kā pēc nelielas izpētes noskaidroja Db.lv, tiek pārdots uzņēmums un patentēta ideja ekoloģiskā grila ražošanai.

Kā noskaidroja Db.lv, tiek pārdota biznesa shēma par aptuveni 20 centimetru diametra ekoloģiska grila pārdošanu. Kā liecina informācija šī produkta mājas lapā, produkts ir pilnīgi dabīgs un arī sadeg, neizdalot sārņus un ķīmiskas vielas, izņemot tās, kas rodas, sadegot kokam. Dabīgais koka grils deg aptuveni 2,5 stundas un ir gatavs lietošanai pēc divdesmit minūtēm.

Latvijas augu spēku Laura Kreišmane iesaiņo pudelītē, bet sertifikāts Ecocert apliecina viņas produkcijas dabiskumu.

Sākot mājas apstākļos gatavot kosmētiku, parasti cilvēki izvēlas taisīt lūpu krāsas vai krēmus, t.i., kaut ko tehnoloģiski vienkāršu. Savukārt Laura izvēlējusies iet citu ceļu. Gatavojot ziepes vai krēmus, visbiežāk sapērk visas sastāvdaļas un samaisa kopā, skaidro Laura. Savukārt viņa gatavo produktu pilnīgi no jauna. «Redzu gan pašu sākumu, gan beigas. Gribējās izcelt Latvijas spēku un dabu,» saka Laura Kreišmane, SIA Dabba īpašniece. Viņas uzņēmums ražo dabisku, sertificētu kosmētiku. Pagaidām kosmētikas klāstā ir tikai ziedūdeņi, kas gatavoti no Latvijas augiem un ir ievākti bioloģiski sertificētās saimniecībās.

Tējas dzērienu «D’Tea» ražotājs «Dabas dots» sācis sadarbību ar veikalu tīkliem «Edeka», «Rewe», «Globus» un «Dennree» un šobrīd uzņēmuma produkcija ir nopērkama 48 Vācijas veikalos.

No septembra tā būs pieejama jau 300 veikalos visā Vācijā, bet 2020. gadā plānots sasniegt 500 līdz 600 veikalus Vācijā. «Esam spēruši ļoti lielu soli un sākuši eksportu uz Vāciju. Lielu uzmanību un resursus veltām eksporta attīstībai un ļoti strādājam, lai iesāktā sadarbība būtu veiksmīga. Pagaidām Vācija ir vienīgā eksporta valsts, taču, kā zināms, tā ir bagātākā ekonomika Eiropā un viena no lielākajām nācijām, tādēļ tur ir ļoti daudz, ko darīt,» norāda Rolands Briņķis, SIA «Dabas dots» īpašnieks.

Uzņēmums nesen kā veicis produkta zīmola maiņu un tagad strādā ar nosaukumu «D’Tea». «Zīmola maiņa prasa ļoti lielu uzmanību, līdzekļus un darbu, lai informētu klientu par veiktajām izmaiņām,» saka R. Briņķis. Viņš norāda, ka zīmola maiņa bija nepieciešama divu nozīmīgu faktoru dēļ. Pirmkārt, liela daļa Latvijas pircēju iepriekšējo iepakojumu asociēja ar piena produktu. Gaišais dizains un nosaukums «Dzeramais» bija iemesls, kādēļ produkts tika pārprasts. Otrkārt, jau sākotnēji stratēģiski svarīgākais bija produkcijas eksports ārpus Latvijas, tādēļ tika nolemts mainīt zīmolu un palikt tikai pie starptautiski «nolasāma» dizaina. Iepakojumu izstrādāja «Diena pirms Jāņu nakts» un «Inovāciju aģentūra» iepakojuma dizaineri.

Regulāri mēdz sevi palutināt gan ar gardu kafiju, gan kādu našķi pie tās? Piekop dabai draudzīgu dzīvesveidu? Atzinīgi novērtē pārtikas produktus no dabīgām izejvielām? Ja tā – pateicoties Es Mīlu Kafiju, tev ir iespēja dzīvot vēl zaļāku dzīvesveidu, parasto un vienreizlietojamo krūzīšu vietā lietojot unikālu alternatīvu – gardu un kraukšķīgu vafeļu kafijas krūzi! Pirmajā mirklī šķiet, ka tas ir kāds sirsnīgs joks vai rotaļīgs izaicinājums, taču ēdama vafeļu krūzīte, kas pildīta ar kvalitatīvu, aromātiski kūpošu kafiju, tik tiešām kļuvusi par mūsdienu realitāti. Kā? Pastāstīsim!

Palīdzi planētai, ēdot kraukšķīgu vafeļu krūzīti

Tas, ka katru dienu visā pasaulē izdzeram vairāk kā 1,6 miljardus krūzīšu kafijas, norāda, ka kafija lielai daļai no mums ir kā neatņemams ikdienas sabiedrotais, kas palīdz būt možiem, stimulē smadzeņu darbību, apgādā mūsu organismu ar antioksidantiem, kā arī kafijas dzeršanas rituāla laikā iedvesmo būt šeit un tagad jeb baudīt mirkli, kas šī brīža steidzīgajā laikmetā ir visnotaļ liela ekstra. Un kāpēc gan neatļauties sevi mazliet palutināt? Tajā pašā laikā satraucošs ir fakts, ka dažādu karsto dzērienu patēriņam katru dienu līdzņemšanai tiek izlietotas vidēji 2,5 miljardi krūzīšu (arī no plastmasas), no kurām tikai trešdaļa ir vienreiz lietojamas, pārstrādājamas un dabai draudzīgas.

Pašmāju kosmētikas zīmols Kivvi spējis savaldzināt ne vienu vien sievieti, šobrīd tas cenšas iegūt arī vīriešu uzmanību.

Pirms dažiem gadiem SIA Kivvi cosmetics sāka ar pieciem zīmola Kivvi produktiem – sejas, acu un roku krēmiem. «Pirmie pieci produkti tika izloloti un izauklēti ilga radīšanas procesa rezultātā,» pirmajās intervijās teica idejas un uzņēmuma līdzīpašniece Agate Kanča. Tagad to klāsts izaudzis līdz trijiem desmitiem, un vēl ir, kur attīstīties, jo sagatavošanā ir nākamās līnijas. Kosmētikas receptūras ir Kivvi uzņēmumā izstrādātas un radītas. Uzņēmuma vadītājai ķīmija ir asinīs – Agates vecāki un vecvecāki bijuši ķīmiķi un biologi. Arī šobrīd uzņēmuma galvenā tehnoloģiju speciāliste ir Agates mamma.

Dabas iedvesmots, ģimenes uzņēmums SNAILLAT radījis - kā tas apgalvo - Latvijā un pasaulē vēl nebijušas sveces- SNAILY CANDLE.

Tās ir sveces vīngliemežu čaulā. SNAILY CANDLE sveces jau esot atradušas klientus gan Itālijā, gan Vācijā, gan arī Zviedrijā.

SNAILY CANDLE sveces ir Latvijā ražots produkts ar 100% dabīgām sastāvdaļām: Latvijas vīngliemeža čaula, kokvilnas dakts un ECOSoya vasks.

«SNAILLAT ir jauns ģimenes uzņēmums, kurā darbojas pamatā 2 cilvēki, kā arī - pie lielākiem pasūtījumiem - tiek piesaistīti pārējie ģimenes locekļi,» biznesa portālam db.lv stāstīja uzņēmuma pārstāvis Normunds Tože. Galvenā SNAILY CANDLE sveču sastāvdaļa ir Latvijā lasītās vīngliemeža čaulas. «Pavasara vidū tiek uzpirkti pārsvarā Latgales reģionā salasītie vīngliemeži, kuri vēlāk tiek pārstrādāti. Sagatavotais vīngliemezis tiek eksportēts uz Franciju un Itāliju, bet atlikušās čaulas tiek sagatavotas oriģinālajam produktam - SNAILY CANDLE svecēm. Varam droši apgalvot, ka tāds risinājums, kuru piedāvā SNAILLAT komanda, ir pagaidām unikāls pasaulē,» skaidroja N. Tože.

Ražotāji vēlētos, lai ar laiku bezalkoholiskais alus būtu brīvprātīga izvēle, kam cilvēki dod priekšroku garšas dēļ, nevis tāpēc, ka konkrētos apstākļos nedrīkst iemalkot alu

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

«Bezalkoholiskais alus Latvijā ir nišas produkts, aizņemot mazāk nekā 1% no kopējā pašmāju alus tirgus. Analizējot pēdējo trīs gadu tirgus datus, jāsecina, ka Latvijā bezalkoholiskā alus apjomi nepalielinās un tā popularitāte nepieaug, tomēr jāņem vērā, ka šeit līdz šim nav veiktas aktivitātes, lai mērķtiecīgi informētu sabiedrību par bezalkoholiskā alus segmentu un tā lietošanas kultūru un paradumiem. Iespējams, ka pieprasījums līdz šim nav audzis arī mazās izvēles, garšas īpašību, kā arī stereotipu dēļ, ka bezalkoholiskais alus negaršo pēc alus un nav baudāms,» saka Maija Vikmane, AS Cēsu alus Mārketinga nodaļas vadītāja.

Inovatīvas bioloģiskas produkcijas ražotājs SIA Edvark vienojies ar ASV kompāniju KeHe par savu ražojumu piegādi, par izstrādājumiem interesi izrāda arī Ķīna

«Esam ceļa sākumā, jo noslēgtā vienošanās ir tikai pirmais solis, lai ASV tirgū varētu realizēt ražotos ogu izstrādājumus, turklāt bez valsts atbalsta par būtiskiem panākumiem šajā tirgū ir grūti cerēt,» situāciju vērtē SIA Edvark valdes loceklis Eduards Kravecs. Kontakti ar ASV gūti ar uzņēmēju kluba Rīgas marka sadarbības partneru palīdzību. Lai tiktu līdz konkrētam līgumam ar izplatītāju, ir bijis jāsagatavo pamatīgs mājas darbs. «Bez izpildīta mājas darba nav vērts doties ne pie ASV, ne pie Ķīnas, ne arī kādas citas valsts izplatītāja – tirgotāja,» par pieredzi stāsta E. Kravecs. Būtiska ir pat nianse, kas rakstīts uz etiķetes – kā novākta produkcija (ar rokām), no kuras ražots izstrādājums, atzīmēja E. Kravecs.

L.J.Linen ir ģimenei piederošs tirdzniecības uzņēmums, kurā saimnieko Jānis un Zane Kuļikovski. Lai gan mājīgajā birojā Rīgas centrā, no kura tiek koordinēts darbs visā pasaulē, ikdienā darbojas tikai 16 darbinieku, uzņēmums pēc 25 gadu sekmīgas darbības apgrozījumu pasaules tirgū šogad plāno kāpināt līdz 100 miljoniem eiro.

Zane Kuļikovska uzņēmumam pievienojās pirms pieciem gadiem, pametot veiksmīgu juristes karjeru, lai palīdzētu vīram biznesā. Šis brīdis sakrīt ar pārmaiņu un arī straujas izaugsmes laiku uzņēmumā, izvēršot darbību Āfrikas un Dienvidamerikas kontinentā. “Pirmkārt, bijām uzkrājuši vērtīgu pieredzi, otrkārt, divatā bija lielākas darbaspējas un drosme pieņemt arī riskantākus lēmumus,” atceras Z.Kuļikovska.

Ilgtspēja un pilns produkta cikls

Organiskais mēslojums, lopbarības izejvielas un mājdzīvnieku barība ir tikai daži no produktiem, ko L.J.Linen šobrīd tirgo visā pasaulē. Uzņēmums īpaši lepojas ar iespēju sniegt savu artavu produktu aprites ekonomikā, proti, tajā, lai jebkurš saražotais produkts vai izejviela tiktu izmantoti pilnībā. “Nedrīkst būt tā, ka tiek ražots produkts, bet aiz sētas krājas tikpat liela atkritumu kaudze. Ir jāmeklē veidi, kā jebkuram produktam nodrošināt maksimālu funkcionalitāti. Mēs analizējam katras valsts tirgu – kas tur tiek ražots un kā. Atkarībā no šīs analīzes, saprotam, ko tirgū varam piedāvāt mēs, un ko varam iepirkt. Piemēram, viens no jaunākajiem produktiem ir rīsu ražošanas blakusprodukts - čaumalas, kuras presējam, granulējam, un tālāk tās izmanto kurināšanā.”

Pirms nedaudz vairāk kā trīs gadiem vēju pilsētā Liepājā tika izveidots pilsētas īpašais ēdiens, saukts par Liepājas menciņiem. Oficiālo pilsētas ēdienu iespējams baudīt visās labākajās pilsētas kafejnīcās un restorānos. Ēdienam parādoties, sabiedrībā vērtās plašas diskusijas par to, vai šāds ēdiens māla podiņā vispār ir nepieciešams, vai no tūkstošiem pieejamo ēdienu ir izvēlēta pareizā recepte un galu galā vai piedāvātais produkts nav pārāk dārgs, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Liepājas menciņi tika izveidoti ar domu popularizēt Liepāju un piedāvāt pilsētas viesiem kaut ko interesantu, Liepāju raksturojošu.

Izrādās, ka restorānos šo ēdienu izvēlas pārsvarā vietējie iedzīvotāji, kuri vēlas parādīt Liepājas garšu saviem ciemiņiem no citām pilsētām un valstīm. Tāpat restorānu darbinieki novērojuši, ka Liepājas menciņus izvēlas arī tūristu grupas, kas pilsētā ierodas, piemēram, uz teātra izrādi vai citu pasākumu.

Tā kā Liepājas menciņi tik labi aizgājuši tautās, Liepājas reģiona Tūrisma informācijas biroja vadītāja Zane Gaile uzskata, ka ieceres īstenošana bijusi veiksmīga, un citus Liepājas oficiālos ēdienus veidot negrasās. «Nav vērts mētāties. Menciņi ir labi novērtēts ēdiens - tas ir tradicionāls un liepājniecisks ēdiens,» viņa skaidro, piebilstot: «Menciņi ir ļoti dabīgs ēdiens. Kartupelis un sīpols izaug zemē, mencu noķer jūrā un izkaltē vējā.»

Saistībā ar konkurences pieaugumu bērza sulas eksporta tirgū, kur pēdējā gada laikā ar cenu dempingu dominē Ukrainas, Baltkrievijas, kā arī Somijas uzņēmēji, vietējie bērzu sulas ražotāji pārskata eksporta plānus un sāk pievērsties papildu biznesiem, atzina aptaujātie uzņēmēji.

Kā sacīja Ikšķiles novada uzņēmuma SIA Sulas pārstāvis Linards Liberts, pērn uzņēmums saņēmis ievērojamu bērza sulas pasūtījumu no Taivānas, taču šogad Āzijas un citos eksporta tirgos ar lētāku produkciju masveidā ienāk ukraiņu un baltkrievu uzņēmēji.

«Uz Taivānu aizsūtījām divus konteinerus ar sulām. Nopelnījām ļoti labi, taču šogad sadarbības partneris «paņēmis pauzi», priekšroku dodot ukraiņiem un baltkrieviem, kuri ienāk tirgū ar milzīgiem sulas apjomiem par lētu cenu - nevaram pat salīdzināt viņu izmaksas par energoresursiem un darbaspēku ar mūsējām. Tāpat eksporta tirgū spēcīgi ir somi, kuriem ir gadu desmitu pieredze un investīcijas. Šī cenu dempinga dēļ tīras sulas eksports nav izdevīgs, līdz ar to šogad koncentrēsimies uz bērzu šampanieša eksportu Igaunijā,» sacīja Liberts.