Kurzemes Biznesa inkubators panācis vienošanos par privāto līdzekļu investēšanu Start Up uzņēmumā SIA eHarv, kas ražo riteņbraucējiem paredzētu mobilā tālruņa uzlādes iekārtu, tādējādi eHarv kļuvis par pirmo Start Up uzņēmumu, kurā Kurzemes Biznesa inkubators iesaistījies kā investors un partneris, informē Kurzemes Bizness inkubatora projektu koordinatore Jana Romaško.

eHarv komandu veido Rīgas Tehniskās Universitātes studenti, kuru Start Up uzņēmums izstrādā riteņbraucējiem paredzētu mobilā tālruņa uzlādes iekārtu, kas darbojas pateicoties velosipēda riteņa rumbā iestrādātam ģeneratoram.

Plānots, ka uzlādes iekārtu būs iespējams iegādāties mazumtirdzniecībā par aptuveni 50 eiro, kā arī iekārtu būs iespējams aplūkot jau iestrādātu velosipēdos vēl to ražošanas gaitā. Šobrīd uzņēmuma izstrādāto prototipu testē lielākais Baltijas reģiona autotransporta un velotransporta nomas nodrošinātājs SIXT, tāpat uzsāktas sarunas ar Vācijas velosipēdu ražotāju un nomas pakalpojuma sniedzēju Nextbike, kā arī interesi par produktu izrādījuši arī vairāki citi velosipēdu ražotāji.

Vairāki biznesa inkubatori pievienojušies Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai (LTRK), izveidojot Iesācējuzņēmumu atbalsta komiteju.

Kā informēja JIC biznesa inkubatora pārstāve Zanda Lūse, spēku apvienošana ļaus aktīvāk informēt sabiedrību par biznesa inkubatoru un to uzņēmumu sasniegumiem, izmantot LTRK piedāvātos pakalpojumus apmācībām un eksporta veicināšanai, kā arī kopīgi iestāties par efektīvu biznesa atbalsta instrumentu plānošanu tuvākajā nākotnē.

Šobrīd komitejā apvienojušies vairāki biznesa inkubatori: JIC biznesa inkubators, VATP biznesa inkubators, Valmieras biznesa un inovāciju inkubators un Kurzemes biznesa inkubators. Drīzumā komitejai pievienosies arī citas uz iesācējuzņēmējdarbības vides attīstīšanu orientētas organizācijas.

Par SIA Kurzemes Biznesa inkubators valdes locekli iecelts Dzintars Tomsons, kas nozīmē, ka uzņēmums atkal pēc neilga pārtraukuma darbosies trīs amatpersonu sastāvā, liecina Lursoft dati.

Kurzemes Biznesa inkubatora valdes priekšsēdētāja amatu ieņem Salvis Roga, bet valdes locekļu – Normunds Jansons un Dzintars Tomsons.

Vieta Kurzemes Biznesa inkubatora valdē atbrīvojās aizvadītā gada novembrī, kad savu amatu atstāja Atis Egliņš-Eglītis.

Lursoft pieejamie dati rāda, ka jaunieceltais valdes loceklis Dz. Tomsons patlaban ieņem amatu ne tikai Kurzemes Biznesa inkubatorā, bet ir iesaistījies arī Jāņa Menča piemiņas fondā, nodibinājumā Liepājas Universitātes Zinātnes un inovāciju parks, kā arī dzīvokļu īpašnieku biedrībā.

SIA Kurzemes Biznesa inkubators dibināts 2008.gadā. Uzņēmuma kapitāldaļu turētāji ir 7 juridiskas personas, tostarp Liepājas Universitāte (30%) un nodibinājums Ventspils Augsto tehnoloģiju parks (30%).

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai (LTRK), kuras paspārnē izveidota Iesācējuzņēmumu atbalsta komiteja, šobrīd pievienojušies trīs biznesa inkubatori. Šāds solis sperts, lai varētu aktīvāk informēt par biznesa inkubatoru un to uzņēmumu sasniegumiem, izmantot LTRK piedāvātos pakalpojumus apmācībām un eksporta veicināšanai, norādīts paziņojumā.

«Biznesa inkubatoriem vienmēr svarīga bijusi ne tikai savstarpēja sadarbība, bet arī darbs ar vietējiem un starptautiskiem partneriem,» norāda idejas iniciators un Ventspils Augsto tehnoloģiju parka (VATP) valdes loceklis Salvis Roga. Kā skaidro LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, kameras atbalsts biznesa inkubatoru iniciatīvai esot loģisks. Proti, jo vairāk būs mazo uzņēmumu, jo lielākas iespējas, ka tie augs un nākotnē būs veiksmīgi vidējie un lielie uzņēmumi. Viens no svarīgajiem sākumposmiem uzņēmuma attīstībā esot tieši inkubācijas periods.

Kā norāda JIC biznesa inkubatora vadītājs Agris Ķipurs, biznesa inkubatori kā iesācējuzņēmumu atbalsta instruments ir sevi veiksmīgi pierādījuši, un inkubatoros esošie uzņēmumi, kuri saņem starptautisku atzinību un apgūst eksporta tirgus, tam ir vislabākais pierādījums.

Vairāki Kurzemē izvietoto biznesa inkubatoru uzņēmumi vienā no Vācijas lielākajām tirdzniecības izstādēm INFA 2013 sekmīgi pārdevuši saražoto produkciju un ieguvuši nozīmīgus kontaktus eksporta aktivitātēm.

Uzņēmēji atzīst, ka tāpat gūta pieredze starptautiskajā mārketingā.

Uz Hannoveri Vācijā bija devušies Ventspils Augsto tehnoloģiju parka uzņēmumi SIA OT Systems un SIA Ambline, kā arī Kurzemes biznesa inkubatora uzņēmums, koka rotaļlietu ražotājs no Kuldīgas SIA MGS Factory un Liepājas uzņēmums SIA Zibenszeļļi, kas piedāvā drošības risinājumus mājokļiem.

Produkcija un uzņēmumi kopumā izvietoti astoņās lielās zālēs, kuru kopējā platība sasniedz 110 000m2, informē VATP. Trīs no Latvijas uzņēmumiem izvietoti zālē, kas atsevišķi atvēlēta tieši ārzemju ražojumiem un uzņēmumiem. Arī pārējās zāles sadalītas atbilstoši tematikai - bērnu rotaļlietas, ekoprodukcija, Ziemassvētki, elektronika, Vācijas lielākie zīmoli u.c.

Biznesa inkubatori pārrāvuma laikā starp veco un jauno programmu turpinās darboties vēl līdz novembra beigām, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pašlaik joprojām nav līdz galam skaidrs, kā inkubatori darbosies nākamajā plānošanas periodā. Atbildīgā Ministrija DB sola iecerētos jauninājumus sīkāk paskaidrot jau tuvākajā laikā. Pašlaik tā sniedz vien formālu atbildi: Ekonomikas ministrija (EM) ir veikusi pašvaldību, plānošanas reģionu, biznesa inkubatoru operatoru, komersantu aptauju par nepieciešamajām izmaiņām, kā arī iespējamo jauno pasākuma ieviešanas modeli. Tā rosina būtiski mainīt ieviešanas modeli. Jauno kritēriju un attiecīgu Ministru kabineta noteikumu projekts ir izstrādāts, tos bija plānots izskatīt 29. oktobrī, bet apstiprināt – 24. novembrī. Ekonomikas ministrijas ES fondu ieviešanas departamenta direktora vietnieks Gatis Sniedziņš informē, ka 29. oktobra sēdē sociālie partneri izteica komentārus, lūgumus papildināt un precizēt piedāvājumu, ko EM jāizstrādā tuvākās nedēļas laikā. Precizēto piedāvājumu plānots izskatīt 24. novembrī. Nolemts, ka EM piedāvājumu prezentēs 5. novembrī ES fondu Koalīcijas darba grupā, lai konceptuāli vienotos par būtiski izmainīto inkubācijas piedāvājumu.

Noslēdzies virtuālais sporta inovāciju hakatons "SportHack 2020 Latvija", kurā piedalījās vairāk nekā 300 dalībnieki no 50 pasaules valstīm.

Komandām labākos rezultātus palīdzēja sasniegt 66 pieredzējuši biznesa, tehnoloģiju un sporta jomas mentori. Komandas cīnījās par balvām divās kategorijās - "Jauna ideja" un "Projekts attīstībā", kā arī tika noteikts vispārējais hakatona uzvarētājs. Kopumā hakatonam pieteicās 35 komandas.

Starp hakatona dalībniekiem bija gan profesionālā un amatiersporta atlēti, gan treneri un sporta organizācijas, kā arī dizaineri, programmētāji, mārketinga un citu jomu pārstāvji. Hakatona dalībniekiem tika definētas četras pamata tēmas jeb izaicinājumi - "Uzveicam krīzi kopā", "Sports un inovācijas", "Sporta infrastruktūra un aprīkojums" un "Sporta dati".

Papildus Latvijas sporta jomas organizācijas izvirzīja 20 izaicinājumus, aicinot komandas piedāvāt jaunus un drosmīgus risinājums konkrētām vajadzībām. Hakatonu organizēja biedrība "WindHackers" sadarbībā ar RTU Dizaina fabrika, Rīgas Tehniskā Universitāte (RTU) un "Kurzemes inovāciju granti studentiem" (KInGS) partneriem - Ventspils Augstskola (VeA), Liepājas Universitāte (LiepU), "Kurzemes biznesa inkubators" (KBI) un nodibinājumu "Ventspils augsto tehnoloģiju parks" (VATP). Par vispārējo "SportHack 2020 Latvija" hakatona uzvarētāju tika atzīta "Riga Kayking" komanda, kas izstrādāja platformu, kurā laivu īpašnieki sniedz iespēju Rīgas iedzīvotājiem un viesiem iepazīt Rīgu, izmantojot kajakus.

SIA Affoc Solutions Zaļo tehnoloģiju inkubatora (ZTI) ietvaros izveidojuši projektā paredzēto prototipu tālākai pakalpojuma attīstībai un jau veikuši energoefektīvās sakaru sistēmas tehnoloģijas jeb ESST testēšanu. Šobrīd uzsākta sadarbība ar uzņēmumu Čehijā un veiktas pirmās pārrunas ar potenciāliem partneriem Lietuvā.

SIA Affoc Solutions īpašnieka Mareka Parfjonova sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Telekomunikāciju institūtu izstrādātā ESST tehnoloģija jau projekta sākumā tika iezīmēta kā potenciāla Latvijas eksporta prece. Šobrīd uzņēmums sācis sadarbību ar uzņēmumu Čehijā, analizējot viņu iekārtas, kas paredzētas monitoringa sistēmai.

«Esam uzsākuši piedāvājumu sagatavošanu un iesniegšanu dažādām būvniecības kompānijām, kas darbojas šķiedru optikas infrastruktūras izbūvē. Pagājušajā nedēļā uzrunājām būvniecības kompāniju Lietuvā. Inkubācijas pakalpojumu ietvaros šobrīd tiek pētīts arī eksporta tirgus Kazahstānā, kur varētu būt interese par ESST un citām uzņēmuma piedāvātajām tehnoloģijām un risinājumiem šķiedru optiskās pārraides sistēmas sfērā un būtu vērts aizbraukt vizītē,» stāsta SIA Affoc Solutions īpašnieks un projekta attīstītājs Mareks Parfjonovs.

Skrejriteņu DipDap ražotājs MGS Factory atvēris jaunu ražotni Kuldīgas pievārtē.

Kurzemes biznesa inkubatora uzņēmums stabilu tirgus nišu iekarojis ar koka skrejriteņiem DipDap, kuriem šogad pievienojušās arī moduļu mājas lellēm. Pats uzņēmums no biznesa inkubatora telpām, kur kļuvis par šauru, tikko pārcēlies uz industriālo parku Kuldīgas pievārtē – Rumbas pagasta Miķeļiem.

Ražotne Rumbas pagasta industriālajā parkā papildināta ar trim jaunām iekārtām, kuru iegādei MGS Factory pērn piesaistīja Eiropas Savienības līdzfinansējumu Lauku atbalsta dienesta administrētajā programmā Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai. Septembrī gaidāma vēl viena iekārta, stāsta SIA MGS Factory dibinātājs Mareks Gipters. Projekta summa ir 35 tūkst.Ls, no tiem vairāk nekā puse ir ES līdzfinansējums.

Nodibinājums "Ventspils Augsto tehnoloģiju parks" rīko biznesam veltītu tiešsaistes hakatonu "HackTheBiz" ar mērķi rast risinājumus COVID-19 vīrusa krīzes radītajiem izaicinājumiem uzņēmējdarbības jomā un gūt labumu no strauji augošās digitālās vides un tās iespējām, palīdzot uzņēmējiem paaugstināt produktivitāti un nodrošināt efektīvāku laika un resursu izmantošanu.

"HackTheBiz" notiks virtuālā vidē no 12. līdz 14.jūnijam , kur 48 stundu laikā dažādu nozaru profesionāļi - mentori palīdzēs komandām radīt jaunas, dzīvotspējīgas biznesa idejas uzņēmējdarbības atbalstam, ko hakatona noslēgumā vērtēs profesionāļu žūrija. Uzvarētāji saņems balvas no organizētājiem un sadarbības partneriem.

Pasākumā aicināti piedalīties individuālie dalībnieki un grupas līdz pieciem cilvēkiem - uzņēmumu pārstāvji, topošie uzņēmēji, IT jomas, mārketinga, biznesa un finanšu speciālisti, studenti un entuziasti. Hakatona dalībniekiem ir jābūt vismaz 18 gadus veciem.

Iepazīties ar pasākuma detaļām un tēmām ideju ģenerēšanai, kā arī reģistrēties var organizatora mājaslapā. Reģistrācija hakatonam ir atvērta līdz 2020.gada 10.jūnijam un dalība tajā ir bezmaksas.

Kurzemes reģiona uzņēmumi līdz 25.jūlijam var pieteikties finansējumam biznesa uzsākšanai un attīstībai, informē Ventspils augsto tehnoloģiju parka (VATP) pārstāvji.

Pieejamais maksimālais finansējums ir 60 tūkstoši latu.

Pieteikties finansējuma saņemšanai var gan fiziskas personas ar biznesa ideju, ko plānots realizēt Ventspils vai Talsu novadā, gan juridiskas personas, kurām ir mazā un vidējā komersanta statuss un kuras uz pieteikšanās brīdi nav vecākas par diviem gadiem un nav nodokļu parādu.

Konkursa laikā finansējumu var piesaistīt plašam pakalpojumu klāstam, piemēram, biznesa plāna sagatavošanai, grāmatvedības pakalpojumiem, mārketingam, juridiskajām konsultācijām, mājas lapas izstrādei, apmācībām, produkta prototipa izgatavošanai, kā arī projektu rakstīšanai un vadīšanai ar mērķi piesaistīt ES finansējumu, skaidro centra pārstāvji.

Uzņēmuma S.O.E jeb Sound of Eden pamatnodarbošanās ir akustisko sistēmu – skandu – izstrāde un ražošana. Vaļasprieks par biznesu izaudzis pamazām, bet mērķtiecīgi, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Pirmie divi gadi bija smagi, atzīst uzņēmuma īpašnieks Edijs Apenītis.

Sound of Eden izmanto skaļruņus, kas ir ražoti Vācijā un Dānijā.

«Ražojot High End skandas, ir svarīgs ne tikai pats skanējums, bet arī skandām izmantotais korpuss. Diemžēl Liepājā bija ļoti grūti atrast korpusa ražotājus, kas atbilstu kvalitātes prasībām, jo korpusam ir jābūt ideāli precīzam, labi nopulētam, nolakotam – lai šāda līmeņa izstrādājums izskatītos perfekti. Pašlaik sadarbojos ar vienu Rīgas uzņēmumu,» skaidro īpašnieks.

Grobiņniekam biznesa ideja radusies, meklējot informāciju un mēģinot uztaisīt skandas pašam. Viss sākās ar vienkārša formāta skandām un platjoslas skaļruņiem. Kādu brīdi E. Apenītis darbojies kopā ar labu draugu, un nonākuši pie atziņas, ka vienkāršie risinājumi nesniedz cerēto.

Jau aptuveni gadu netālu no Liepājas tiek ražotas virsbūves detaļas autosportam - rallija, drifta, rallijkrosa, autokrosa un citām automašīnām, biznesa portālam Db.lv pastāstīja uzņēmuma īpašnieks Aivis Tints.

Viņš stāsta, ka kolēģim Oskaram Šmitam bija izveidojies savs klientu loks, jo viņš jau šajā jomā bija strādājis. «Savukārt, man patīk rallijs un varu sevi dēvēt par auto fanu. Bija ļoti vilinoši sākt biznesu šajā nišā. Sākām veidot detaļu formas. Viena, otra, trešā automašīna, un tā uzņēmums ir izaudzis. Šobrīd četriem auto modeļiem virsbūves detaļas mēs varam nokomplektēt gandrīz pilnībā,» stāsta A.Tints. Sākotnēji uzņēmējdarbības uzsākšanai tika piesaistīts Altum līdzfinansējums, kā arī konsultācijas sniedza Liepājas biznesa inkubators.

Uzņēmums ražo automašīnu virsbūves detaļas, piemēram, spārnus, bamperus, sliekšņus un durvis. Detaļas ir atšķirīgas, ņemot vērā autosporta veidu. Kā skaidro A.Tints, uzņēmuma galvenais uzdevums ir šīs detaļas saražot pēc iespējas izturīgākas, elastīgākas, vieglākas, kā arī, protams, par pieņemamu cenu.

Eksperti un uzņēmēji šā gada 12.jūnijā Liepājā piedalīsies plašā diskusijā par finansēšanas iespējām un tā sauktās zaļās enerģijas patieso efektivitāti.

Semināru par finansējuma piesaistes iespējām no Klimata pārmaiņas finanšu instrumenta (KPFI) programmas Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai. III kārta rīko Zaļo tehnoloģiju klasteris.

Programma paredz finansēt ieguldījumus vides aizsardzībā, kas ļauj ietaupīt enerģiju. Tostarp ēku energoefektivitāte, ieguldījumi ražošanas iekārtās, iekārtas un siltuma otrreizējai izmantošanai, energoefektīva apgaismojuma uzstādīšana iekštelpās, ēku automatizētās vadības un kontroles sistēmu uzstādīšana, tehnoloģijas, kas atrodas uzņēmuma teritorijā un ir nepieciešamas tā darbībai, bet nav tieši piesaistītas ēkai. Tāpat tiek atbalstīti ieguldījumi atjaunojamo energoresursu izmantošanai jeb papildu ieguldījumi pārejai no tehnoloģijām, kurās izmanto fosilos energoresursus, uz tehnoloģijām, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus.