Jaunākais DNB Latvijas barometra pētījums, kas veltīts Eiropas Savienības (ES) fondiem, atklāj kādu būtisku aspektu, kas, šķiet, vismaz daļēji izskaidro Latvijas iedzīvotāju ne pārāk pozitīvo attieksmi pret euro ieviešanu jau pēc nepilna gada.
Daudziem politiķiem un augstākās ierēdniecības pārstāvjiem (jeb tā dēvētajai valdošajai elitei) Latvijas iedzīvotāju euroskepse izsauc neizpratni: kā gan pēc visiem tiem daudzajiem nepārprotamajiem un skaidri redzamajiem labumiem, ko Latvija ieguvusi pēc iestāšanās ES (kur pirmā un redzamākā lieta ir tieši ES fondu nauda), kādam vēl var rasties šaubas par paātrinātas un dziļākas euro integrācijas nepieciešamību!?
Taču izrādās, ka tikai nedaudz vairāk nekā trešā daļa respondentu (37%) ir pamanījuši šos nepārprotamos un acīmredzamos labumus un uzskata, ka Latvija no dalības ES vairāk iegūst nekā zaudē. Pretēju viedokli pauž 32% respondentu, bet 31% vispār nav viennozīmīgas atbildes šajā jautājumā. Jāsecina, ka 63% respondentu tā vai citādi, tomēr nav pamanījuši šos labumus vai personiski nejūtas ieguvēji. Gluži likumsakarīgi – 75% aptaujāto arī norāda, ka jūtas vāji informēti par ES fondu izlietojumu un pieejamību.
Līdz ar to kļūst krietni skaidrāks, kāpēc Latvijas sabiedrība tik negribīgi pieņem elites euro sajūsmu: ja jau iedzīvotāji kopumā līdzšinējo dalību ES nemaz tik pozitīvi nevērtē, tad kāpēc gan lai šie «euro pesimisti» ticētu, ka nacionālās valūtas upurēšana uz euro altāra pēkšņi varētu nest solītos labumus?