Foto: METROPOLE

Redzes pārbaude ir būtisks solis, lai uzturētu labu redzes veselību, un pēdējos gados ir parādījušās jaunas iespējas, kas atvieglo šī svarīgā pakalpojuma pieejamību. Metropole Optika ir ieviesusi attālinātās redzes pārbaudes, kas ļauj klientiem saņemt kvalitatīvu konsultāciju no speciālista, neatkarīgi no viņu atrašanās vietas. Par šo jauno pakalpojumu un tā priekšrocībām mēs runājām ar Metropole Optika vadošo optometristi Aiju Makovsku.

Kāpēc attālinātā redzes pārbaude?

Tehnoloģiju attīstība pēdējos gados ir būtiski mainījusi veselības aprūpes nozares darbību, un optika nav izņēmums. Aija Makovska stāsta: "Attīstoties tehnoloģiskajām iespējām, arī telemedicīna pasaulē un Latvijā strauji attīstās. Mēs Metropole Optika redzējām iespēju nodrošināt kvalitatīvu redzes pārbaudi ikvienam Latvijas iedzīvotājam, pat ja speciālistu pieejamība konkrētās pilsētās nav pietiekami ātra.

AdobeStock / Joshua Newto

Mūsdienu straujajā dzīves ritmā mēs paļaujamies uz redzi ik uz soļa – gan lasot sīku tekstu, gan braucot automašīnā, gan pildot darba pienākumus. Brilles ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā koriģēt redzes problēmas un nodrošināt labu redzamību jebkurā situācijā. Līdzīgi kā jebkuras lietas, kas mums pieder, arī briļļu lēcas laika gaitā nolietojas.

Briļļu lēcu aizsardzība – kādēļ tā ir svarīga

Visbiežākais iemesls, kādēļ ir jānomaina briļļu lēcas, ir to mehāniskie skrāpējumi un bojājumi. Tā kā briļļu lēcu galvenais uzdevums ir nodrošināt ikvienam briļļu lietotājam labāko redzes kvalitāti, lēcām ir jābūt maksimāli dzidrām, jānoņem liekos atspulgus un caur lēcu jāizlaiž pēc iespējas lielāku redzamās gaismas daudzumu.

Foto: visioncenter.lv

Brilles ir viens no populārākajiem redzes korekcijas līdzekļiem, ko visā pasaulē lieto vairāk nekā 4 miljardi iedzīvotāju. Brillēm mūsdienu cilvēka dzīvē ir nozīmīga loma, jo tās ne tikai nodrošina skaidru redzi, bet aizsargā acis no kaitīgā UV starojuma un ierīču izstarotās zilās gaismas, vienlaikus kalpojot par gaumīgu aksesuāru. Pateicoties mūsdienu tehnoloģiskajiem risinājumiem, ir iespējama mūsdienīgu un individualizētu briļļu lēcu izgatavošana. Raksta turpinājumā noskaidro, kādas brilles redzes uzlabošanai piedāvā pasaulē atpazīstamais ZEISS zīmols!

Parex banka lielā mērā dabūja atmaksu par to, ka provocēja skandināvu bankas. Tā intervijā Latvijas Avīzei sacījusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Irēna Krūmane.

Krūmane nesaskata FKTK bezdarbību, uzraugot banku sektoru un pieļaujot Parex bankas krahu. «Kad pērnā gada maijā stājos šajā amatā, par savu galveno uzdevumu izvirzīju finanšu tirgus stabilitāti. Jo jau 2008.gada sākumā Lielbritānija nacionalizēja Northern Rock banku, lai glābtu no bankrota. Tādēļ uzraudzība stabilitātes nodrošināšanai bija ļoti svarīga,» sacījusi FKTK vadītāja.

«Parex gadījumā jāsaprot [...] tas, ka starp 27 Latvijas bankām pastāv milzīga konkurence. Vienmēr kāds būs gatavs uz konkurenta pakāpties. Un Parex banka lielā mērā dabūja atmaksu par to, ka viņi provocēja skandināvu bankas. Mums nāca e-pasta ziņojumi par to, mēs to redzējām, aicinājām viņus šeit un teicām, ka tā nevajag. Runājām ar baņķieriem par ētiku, ka tā nevar darīt. Katrā ziņā - atmaksa iestājās,» norāda I. Krūmane.

Nākotnē bankām būs jāapvienojas, prasības tām kļūs stingrākas, kredīti - pieejamāki uzņēmējiem.

Cītīga kļūdu labošana pēc globālās finanšu krīzes, kā arī Parex bankas iespējamā pārdošana - šie bez šaubām būs galvenie faktori, kas visvairāk ietekmēs Latvijas banku nozari turpmākajos gados. Bet vai tā banka, uz kuru pēc pieciem gadiem iesim pēc kredīta vai maksājuma kartes, būtiski atšķirsies no tās, kuras pakalpojumus izmantojam šodien? Ekspertu vērtējumi par to ir dažādi, taču skaidrs ir viens: spēles noteikumi, kurus bankām izvirzīs uzraugošās iestādes, kļūs daudz stingrāki, kas neizbēgami iespaidos arī klientus.

Jaunā un vecā jeb labā un sliktā

Parex bankas pārdošana mazinās spriedzi gan tās klientu vidū, gan arī pārējos tirgus dalībniekos - tā uzskata Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Irēna Krūmane. Bankas valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis savukārt uzsver, ka Parex sadalīšana jaunajā un vecajā jeb labajā un sliktajā interesi par nacionalizēto banku palielinās. «To sadalot, mēs palielinām aktīvu vērtību - kamēr tie ir samaisīti kopā, tie pircējiem nav interesanti,» skaidro N. Melngailis. Tas ļaus arī uzlabot «labās» daļas bilanci, jo tā tiks atbrīvota no problemātiskākiem kredītiem, kuriem jāveido uzkrājumi, kas palielina bankas zaudējumus. N. Melngailis atgādina, ka «labā» banka pārņems tos kredītus, ar kuru atgūšanu grūtību nav, visu klientu bāzi, līzinga biznesu, kompāniju Parex Asset Management, nerezidentu apkalpošanu utt. Savukārt sliktajā bankā, kas būtībā būs nekustamā īpašuma fonds, nonāks tie īpašumi, kurus banka bija spiesta pārņemt, piemēram, nepabeigtos attīstītāju projektus. Tie gaidīs labākus laikus, bet kapitāla fondam pietikšot vairākiem gadiem, apgalvo bankas prezidents. Pēc N. Melngaiļa teiktā, šādu pieeju izmanto daudzas Eiropas bankas.

«Valsts kontroles atzinumi, spriedumi ir maldīgi un nekompetenti,» intervijā LTV raidījumam De Facto, komentējot ziņojumu par Parex banku, sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Irēna Krūmane. Viņa arī norādīja, ka Valsts kontroliere Inguna Sudraba par Parex bankas pārņemšanu ir tikpat līdzatbildīga kā visi valdības locekļi.

«Redziet Valsts kontrole ir kompetenta iestāde budžeta jautājumos, šī revīzija ir iegājusi gan finanšu tirgus uzraudzības un regulācijas jautājumos, gan monetārās politikas jautājumos. Un ir pilnīgi loģiski, ka Valsts kontrolei nav šādu darbinieku ar šādām zināšanām, ar izpratni, ar izglītību. Tāpēc viņu atzinumi, spriedumi ir maldīgi un nekompetenti,» runājot par Valsts kontroles ziņojumu, kurā tika kritizēta Parex bankas pārņemšana, skaidroja I. Krūmane.

«Sudrabas kundze ir sēdējusi visās valdības sēdēs klāt, viņa ir dzirdējusi visas šīs te debates, arī par ierobežojumu uzlikšanu, neuzlikšanu, par kuru tiek rakstīts. Divas stundas gāja tikai debate par ierobežojumiem. Tad tādā gadījumā, ja bija jautājumi, ja bija kādi komentāri, tad vajadzēja celties, lūgt vārdu un kaut ko tomēr bilst. Viņa pati šajā bankā ir strādājusi pat, no viņas puses nebija nekādu komentāru. Tā kā būtībā viņa ir tikpat līdzatbildīga kā visi valdības locekļi, kā mēs - tie, kuri piedalījās šajās valdības sēdēs, jo šis lēmums tika pieņemts visiem kopīgi,» stāstīja FKTK vadītāja.

Straujāka kreditēšana Latvijā varētu atsākties 2012.gadā, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komijas sēdē norādīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Irēna Krūmane.

Viņa minēja, ka pašlaik jaunās kreditēšanas apmēri joprojām ir mazāki par klientu apmaksātajiem aizdevumiem. Ir ļoti maz kvalitatīvu projektu, kas iesniegti bankām, atzina FKTK vadītāja, atsaucoties uz banku sniegtajiem pārskatiem.

«Šogad sagaidāma lēna kreditēšanas izaugsme, straujāka tā varētu būt 2012.gadā,» sacīja Krūmane.

FKTK vadītāja klāstīja, ka aktīvāku kreditēšanas atjaunošanu bremzē gan banku lēna bilanču attīrīšana - bezcerīgo kredītu norakstīšana, gan arī saglabājas augsts aizņēmēja kredītrisks, un, kaut arī lūzuma punkts kredītu kvalitātē ir sasniegts, vēl nav izslēgta aizņēmēju maksātspējas pasliktināšanās un papildu uzkrājumu veidošanas nepieciešamība. Pēc Krūmanes teiktā, jāņem vērā arī banku spēja efektīvi pārvaldīt problemātisko kredītu portfeli, jo pārstrukturēto kredītu kvalitātes pasliktināšanās risks paliek aktuāls.

Eksperti un uzņēmēji ceļ trauksmi - primārā oftalmoloģiskā aprūpe Latvijā ir uz posta sliekšņa, īpaši cietīs mazpilsētu un lauku iedzīvotāji.

Iemesls tam ir birokrātiski šķēršļi un likumdošanas trūkumi. Optiķi ierosina Veselības ministrijai steidzami izveidot darba grupu, lai novērstu nozares sabrukumu, pretējā gadījumā 9 no 10 optikas veikalu draud slēgšana.

Birokrātiski šķēršļi redzes pārbaudēm optikas veikalos apdraud veselas nozares - optiķu pastāvēšanu, būtiski apgrūtina iedzīvotāju piekļuvi primārās oftalmoloģiskās aprūpes pakalpojumiem un draud sagraut optometrista profesiju kā tādu Latvijā. Izmantojot novecojušu likuma normu, medicīnas birokrāti pieprasa, lai optikas saloni, kuros šobrīd bez rindas un bez maksas var pārbaudīt redzi, pārreģistrējas par medicīnas centriem. Pašreizējos apstākļos, kad lielākā daļa optiķu atrodas tirdzniecības centros, tas nav reāli. Lai to izdarītu, ir nepieciešams (kā to prasa novecojuši noteikumi) izbūvēt atsevišķu ieeju un vairākas citas nereālas prasības. Latvijas iedzīvotājiem tas nozīmē vienu - redzes pārbaude optikas salonos būs neiespējama, būs jāpiesakās pie oftalmologa, pie kura rindas jau pašlaik pārspēj visus rekordus.

Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijai (FKTK) jābūt gan politiski, gan finansiāli neatkarīgai un, lai to nodrošinātu, atalgojumam ir jābūt atbilstošam. Tā Latvijas Avīzei norāda FKTK vadītāja Ināra Krūmane.

«Katru gadu tiek veikts pētījums, un mūsu algas tiek samērotas ar pārējo tirgu. Taču tāpat mūsu algas ir zemākas nekā pārējiem tirgus dalībniekiem. Ir nepareizi, ja uzraugs būs nabadzīgs un nekompetents. Šādā situācijā pirmais būs korupcijas risks, kompetences jautājums,» skaidrojot savu un sava vietnieka Jāņa Brazovska atalgojumu, norāda I. Krūmane.

«Daudziem šķiet, ka mums ir lielas algas, taču, spriežot pēc Fontes pētījuma rezultātiem, tās ir par 75% zemākas nekā tirgū. Banku prezidenti un valdes locekļi nesaņem tik maz, kā mēs ar manu vietnieku Brazovski,» norāda FKTK vadītāja, piebilstot, ka pērn komisija divas reizes pati samazināja algas.

Laba veselība ir mūsu lielākā vērtība, tādēļ par to ir atbilstoši jārūpējas. Tas ietver gan noteiktus ikdienas ieradumus, gan arī profilaktiskas pārbaudes pie veselības aprūpes speciālistiem.

Šobrīd, kad daudz laika tiek pavadīts pie ekrāniem, acīm ir lielāka slodze. Labākais veids, kā sekot līdzi redzes asuma izmaiņām un acu veselībai kopumā, ir regulāra redzes pārbaude pie optometrista. Savukārt, ja ir radušās kādas sūdzības, piemēram, sāpes vai sausuma sajūta acīs, palīdzēs acu ārsts oftalmologs.

Kā parūpēties par savu acu veselību?

Ideālā gadījumā redzes pārbaude būtu jāveic vismaz reizi divos vai trīs gados. Ja tiek pamanītas kādas redzes asuma izmaiņas vai radušās kādas citas sūdzības, piemēram, miglojas redze vai ir grūtības lasīt, laiks doties uz vizīti pie acu aprūpes speciālista.

Šo gadu visas bankas Latvijā nepabeigs ar peļņu, taču pelnošo banku kļūst arvien vairāk, atzīst Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Irēna Krūmane.

«Pirmā pusgada rezultāti ir par kārtu labāki nekā pagājušajā gadā šajā laikā. Tas ir skaidrojams ar to, ka, sākoties krīzei, bankas jau spēra daudz soļu. Uzkrājumi sliktajiem kredītiem pamatā tika veidoti jau 2009.gadā, un tas turpinājās arī 2010.gadā. Līdz ar to 2011.gadā banku darbības rezultāti uzreiz ir labāki. Bankas arī samazināja administratīvās izmaksas. Mēs ļoti labi varam redzēt, kā mainījās banku izdevumi un ienākumi. Līdz ar to mēs varam teikt, ka šā gada pirmajā pusgadā jau parādās augļi tiem soļiem, kas tika sperti iepriekš. Ar katru ceturksni arī ir arvien vairāk banku, kas sāk ziņot par peļņu. Ja runājam par prognozēm, visas bankas šo gadu diezin vai pabeigs ar peļņu, tomēr pusgada rezultāti parāda, ka pelnošo banku kļūst arvien vairāk,» pastāstīja Krūmane.

Garantēto noguldījumu izmaksai Latvijas Krājbankas klientiem varētu būt nepieciešami aptuveni 350 miljoni latu, šovakar Latvijas Televīzijā sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Irēna Krūmane, taču tiem, kas noguldījuši vairāk kā garantētā noguldījumu summu 100 000 eiro (70 000 latu) uz vienu personu, Krūmane ieteica pārāk necerēt.

I. Krūmane pieļāva, ka garantētās summas nāks izmaksāt, jo Krājbankas situācija esot bēdīga un viņa nelolo ilūzijas, ka Krājbanka turpinās savu darbību. Vēl gan esot jāsagaida Lietuvas lēmums, ko tā darīs ar Krājbankas mātes banku - Lietuvas Snoras banku.

Līdzekļi Krājbankas klientiem tiks maksāti no Noguldījumu garantiju fonda, kas veidojas no banku iemaksām. Pašlaik šajā fondā esot pieejami 149 miljoni latu, bet pārējie līdzekļi nevis tikšot paņemti no valsts un nodokļu maksātājiem, bet gan tos aizņemsies no Valsts kases. Realizējot Krājbankas aktīvus, aizņēmums Valsts kasei tiks atdots, skaidroja Krūmane. Nodokļu maksātāju nauda bankas glābšanai netiks izmantoti, solīja ierēdne.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Irēna Krūmane nolēmusi atkāpties no amata.

«Esmu pieņēmusi lēmumu atkāpties, jo uzskatu, ka radītā spriedze ap manu atrašanos šajā amatā tikai kavē komisijas pilnvērtīgu darbu, un jebkura politiska diskusija (plānotā Saeimas ārkārtas sēde) bremzē sektora stabilizāciju. Kā arī uzskatu, ka aktīvā komisijas rīcība, konstatējot iespējamo finanšu noziegumu, tika vērsta uz bankas aktīvu saglabāšanu, lai aizsargātu noguldītāju intreses, līdz ar to tā nevar būt par pamatu pārmetumiem par komisijas bezdarbību. Kā komisijas priekšsēdētāja vienmēr esmu pēc labākās sirdsapziņas rūpējusies par nekavējošu reakciju uz katru būtisku trūkumu komsijas darbībā, un ceru, ka pārējie komisijas padomes locekļi pilda savus pienākumus ar līdzvērtīgu atbildības sajūtu,» sacīja Krūmane.

Lai arī tirgū valda liela nenoteiktība, šādos apstākļos dzīvojam jau teju trīs gadus un pie tā pat zināmā mērā esam pieraduši, tirgus jau tāpēc nebūt nav apstājies, un komercbankām bija un joprojām ir vēlme kreditēt perspektīvus un ienesīgus biznesa projektus.

To intervijā Dienas Biznesam stāta AS Reģionālā investīciju banka Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Armands Kokainis.

Kāda ir situācija kreditēšanā?

Nenoliedzami, ka tirgū valda nenoteiktība, šādos apstākļos dzīvojam jau teju trīs gadus un pie tā pat zināmā mērā esam pieraduši, tirgus jau tāpēc nebūt nav apstājies, un komercbankām bija un joprojām ir vēlme kreditēt perspektīvus un ienesīgus biznesa projektus. Vēl vairāk – virknei tirgus spēlētāju vēlme kreditēt pat ir palielinājusies, gribam sevi pieskaitīt pie šo banku loka. Vienlaicīgi jaunajā realitātē atsevišķiem tautsaimniecības sektoriem ir grūtāk piesaistīt finansējumu, jo ir liela neskaidrība par nākotni un valda piesardzība. Būtībā esam posmā, kurā daudzi uzņēmēji ir nogaidošā pozīcijā un vēlas pārziemot, lai virzītos uz priekšu ar saviem investīciju plāniem.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Irēna Krūmane, kura pirmdien paziņoja par atkāpšanos no amata, finanšu jomā ir kompetenta un komisijai veltītie pārmetumi bieži vien nav bijuši pamatoti.

Diena.lv aptaujātie ekonomisti vairākums sliecas domāt, ka I. Krūmanei nevajadzēja atstāt savu amatu.

«Tas ir zināms simbolisks žests. Ja kaut kas ir sagājis dēlī, tad kādam ir jāuzņemas atbildība. Latvijā jau vienmēr gribas labākus cilvēkus, bet kur tad viņus ņemt? Manuprāt, viņa ir kompetenta finanšu jomā, tāpēc ir grūti iedomāties kādu, kurš varētu nākt viņas vietā,» uzskata DNB bankasekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Ekonomists Jānis Počs portālam Diena.lv sacīja, ka FKTK varēja būt uzraudzījusi Latvijas Krājbanku dienu un nakti, taču jebkurā gadījumā ir grūti izkontrolēt divu cilvēku kriminālu rīcību.

«Ja katra mantkārīga idiota dēļ ir jāaiziet vadītājam, spējīgam vadītājam, tad tā ir viena no pazīmēm, kas liecina, ka ar mūsu valsti kaut kas nav kārtībā. Tur var stāvēt komisija dienu un nakti, bet ja var vienkārši pārskaitīt 100 miljonus divi cilvēki, kas par to vienīgie zina. Nu ko komisija?» pauda J. Počs.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Redzes aprūpes uzņēmums OC VISION tirgū ievieš jaunu optikas zīmolu. Pasaules Optikas briļļu saloni tiks pārveidoti par optikas veikalu tīklu VIZIONETTE. 2019. gadā durvis klientiem vērs pirmie divi VIZIONETTE veikali - t/c Domina Shopping janvārī un Galerija Centrs oktobrī.

VIZIONETTE būšot stila eksperts un demonstrēs jaunākās modes tendences briļļu pasaulē, kā arī piedāvās ātru servisu: 80% gadījumu pircēji savas brilles varēs saņemt nākamajā dienā pēc to pasūtīšanas. Tiks piedāvāts brilles saņemt arī ar kurjera starpniecību. Veikalos būs pieejams pašapkalpošanās sektors.

Plānots, ka VIZIONETTE mērķauditorija atšķirsies no Pasaules Optikas auditorijas – VIZIONETTE uzrunās plašāku pircēju loku, nodrošinot demokrātiskas cenas un «radikāli atšķirīgu iepirkšanās pieredzi, ko sniegs OC VISION Redzes Akadēmijā skoloti redzes un stila konsultanti».

Jānis Dzenis, OC VISION valdes priekšsēdētājs, komentē: «Visa pasaule modernizējas un digitalizējas. Arī optikas nozarei ir pienācis laiks to darīt. Pēc rūpīgas tendenču analīzes, tika izstrādāts jauns optikas veikalu koncepts, kas ietver lielāko daļu inovāciju, kas patlaban pasaulē ir izgudrotas.»

Latvijas Amerikas acu centrs (LAAC) ieguldījis vairāk nekā miljonu eiro redzes korekcijas iekārtas iegādē un ārstu kvalifikācijas celšanā.

Pilnvērtīgai redzes lāzerkorekcijai ir nepieciešami divi lāzeri - eksimerlāzers un femtosekunžu lāzers. Jaunā «Carl Zeiss» lāzeriekārtu «VisuMax» un «MEL 90» lāzeru komplektācija sniegs iespēju izvēlēties kādu no četrām lāzerkorekcijas metodēm - «LASIK», «Tran-Epi LASIK» jeb PRK, «Femto-LASIK» un «SMILE».

«Ik dienu pie mums klīnikā vēršas vairāk nekā 100 pacienti, un katra acis, veselības stāvoklis un dzīvesveids prasa individuālu redzes korekcijas veidu. Interese par redzes korekcijas iespējām ir liela, un esam pārliecināti, ka veiktās investīcijas klīnikas inovāciju attīstībā atpelnīsies,» norāda klīnikas vadītāja Una Brūna.

«Redzes korekcijai ar lāzeru ir svarīgs iekārtas tehniskais nodrošinājums, programmu pieejamība, spēja interpretēt un analizēt pieejamos datus. Jaunākās paaudzes lāzeriekārtas redzes korekciju veic dažu sekunžu laikā, līdz ar to tiek izskausti ar operāciju saistītie iespējamie riski,» skaidro U. Brūna.

Diskusija par kreditēšanas veicināšanu, kura aizsākās kā Latvijā strādājošu komercbanku kritika par it kā pārāk lielo atturību aizdevumu izsniegšanā, pēdējo nedēļu laikā kļuvusi krietni konstruktīvāka, iesaistītajām pusēm meklējot kopīgas iespējas, kā problēmu risināt, nevis padziļināt.

Bankas var (un dažkārt – vajag) kritizēt, – piemēram, par to, ka dažas no tām vēsturiski bijušas pārlieku atvērtas šaubīgam kapitālam un uzņēmumiem. Vienlaikus - par racionālu, izsvērtu kredītpolitiku bankas kaunināt nav nekāda pamata. Bankas grib kreditēt un darīs to tik intensīvi, cik to ļauj aizņēmēju spēja un vēlme aizņemties. Papildus jāņem vērā arī visai stingrais regulējums finanšu nozarei, kas gadiem žņaudza kreditēšanu, pamatīgi birokratizējot finanšu nozari. Attīstoties ekonomikai un perspektīvām biznesa nozarēm Latvijā, ekonomikas politikas veidotāji kopā ar bankām gatavojas nākamajām kreditēšanas attīstības posmam. Par būtisku nosacījumu tajā kļūs uzņēmēju ambīcijas augt un spēja aizņemties.

Neprecīzi secinājumi var nodarīt būtisku kaitējumu valsts atbalstu saņemošās Parex bankas finansiālajai stabilitātei un negatīvi ietekmēt visu valsts finanšu sektoru kopumā.

Tā norāda Irēnas Krūmanes vadītā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kas publiskojusi argumentus, kas nav iekļauti Ingunas Sudrabas vadītās Valsts kontroles ziņojumā par Parex bankas pārņemšanu.

Komisija norāda uz to, ka atbildīgajām institūcijām bija kopīga stratēģija par atbalsta sniegšanu Parex bankai, kas tika realizēta starp Latvijas Banku (LB), Finanšu ministriju (FM), MK un FKTK kopīgās sēdēs. «VK veiktās revīzijas ietvaros netika veikta visa kredītiestāžu sektora pārbaude, kā arī netika vērtēts kā valstī izveidotā sistēma ir darbojusies citos gadījumos. Tāpat vēlamies norādīt, ka arī starptautiskie eksperti, izvērtējot ārkārtas situāciju vadības sistēmu Latvijā, ir atzinuši, ka FKTK efektīvi regulē individuālu banku darbību un tai ir plašs pilnvaru loks, lai nekavējoties, proaktīvi un pienācīgi rīkojoties, novērstu trūkumus banku darbībā,» uzsver komisija.

Velosipēdu koplietošanas tīkls “nextbike LV”, sadarbojoties ar Latvijas Neredzīgo biedrību un mazumtirdzniecības veikalu tīklu LIDL, piedāvās visiem Rīgas iedzīvotājiem un tās viesiem jaunus, speciālus tandēma velosipēdus.

Tie būs pieejami jebkuram “nextbike LV” klientam, kā arī ļaus cilvēkiem ar redzes traucējumiem piedzīvot unikālu pieredzi – braukt ar velosipēdu. Šie tandēmi ir arī labs aprites ekonomikas paraugs, jo radīti no bojātiem “nextbike LV” velosipēdiem, kas savu mūžu bija nokalpojuši.

“Šis ir labs piemērs sociāli atbildīgai uzņēmējdarbībai. “nextbike LV” tandēmi, proti, velosipēdi, kas ir paredzēti braukšanai diviem cilvēkiem, Latvijā pirmo reizi tiks piedāvāti nomai, tādējādi radot iespēju cilvēkiem ar redzes traucējumiem izbaudīt braukšanu ar velosipēdu,” stāsta Svetlana Sproģe, Latvijas Neredzīgo biedrības Centrālās valdes priekšsēdētāja. “Tandēmi, protams, nav jauns izgudrojums, taču “nextbike LV” šos un citus velosipēdus veido paši un tagad tie būs arī daudz pieejamāki cilvēkiem ar redzes traucējumiem”.

Populārais teiciens, ka dators ir vainīgs pie manas vājās redzes, ir aplams.

Paši esam vainīgi, ka strādājam kā apmāti un neļaujam nedz sev, nedz acīm atpūsties, tik strikta ir dabiskas redzes skolotāja Vija Buša. Viņas zināšanu bagāžā ir kaudze ieteikumu un secinājumu, kas attiecas uz acu veselību un redzi. Rīgas 1. slimnīcas Arodveselības nodaļas optometriste Varvara Kuple norāda, ka pēdējā laikā no birojos strādājošajiem un citiem darba ņēmējiem ir daudz sūdzību par sausām, žūstošām acīm, graušanas sajūtu. Turklāt nereti gadās ielaistas redzes problēmas nezināšanas pēc. Proti, daudzi nemaz nenojauš, ka viņiem ir slikta redze, un brilles nelieto. Tomēr V. Buša ir pārliecināta, ka ikviens var saglabāt skaidru redzi un pat tikt vaļā no brillēm, taču tam ir nepieciešama, pirmkārt, pārliecība, ka tas ir iespējams, un, otrkārt, ir jāpiestrādā.

Potenciālajam Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītajam Kristapam Zakulim piemīt visas īpašības un zināšanas, lai vadītu FKTK, sacīja Latvijas Komercbanku asociācijā.

«Komercbanku asociācija pazīst Zakuli kā aktīvu un zinošu speciālistu, ar labām vadīšanas spējām un finanšu sistēmas pārzināšanu, tādēļ vēlam jaunajam potenciālajam FKTK vadītajam veiksmi jaunajā darbā,» sacīja Komercbanku asociācijas pārstāve Baiba Melnace.

Viņa arī norādīja, ka Zakulis nekādā gadījumā, vismaz banku sektoram, nav saucams par cilvēku no malas, jo viņš ir strādājis Hansabankā (tagad AS Swedbank) gan ar drošības jautājumiem, gan naudas atmazgāšanas novēršanu.

«Speciālisti, kas bankās nodarbojas ar naudas atmazgāšanas novēršanas jautājumiem, pārzina visas bankas darbības principus, ne velti no šī darbības virziena ir nākuši vairāki pašreizējie komercbanku prezidenti Latvijā,» uzsvēra Melnace.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.