Parex banka lielā mērā dabūja atmaksu par to, ka provocēja skandināvu bankas. Tā intervijā Latvijas Avīzei sacījusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Irēna Krūmane.

Krūmane nesaskata FKTK bezdarbību, uzraugot banku sektoru un pieļaujot Parex bankas krahu. «Kad pērnā gada maijā stājos šajā amatā, par savu galveno uzdevumu izvirzīju finanšu tirgus stabilitāti. Jo jau 2008.gada sākumā Lielbritānija nacionalizēja Northern Rock banku, lai glābtu no bankrota. Tādēļ uzraudzība stabilitātes nodrošināšanai bija ļoti svarīga,» sacījusi FKTK vadītāja.

«Parex gadījumā jāsaprot [...] tas, ka starp 27 Latvijas bankām pastāv milzīga konkurence. Vienmēr kāds būs gatavs uz konkurenta pakāpties. Un Parex banka lielā mērā dabūja atmaksu par to, ka viņi provocēja skandināvu bankas. Mums nāca e-pasta ziņojumi par to, mēs to redzējām, aicinājām viņus šeit un teicām, ka tā nevajag. Runājām ar baņķieriem par ētiku, ka tā nevar darīt. Katrā ziņā - atmaksa iestājās,» norāda I. Krūmane.

Nākotnē bankām būs jāapvienojas, prasības tām kļūs stingrākas, kredīti - pieejamāki uzņēmējiem.

Cītīga kļūdu labošana pēc globālās finanšu krīzes, kā arī Parex bankas iespējamā pārdošana - šie bez šaubām būs galvenie faktori, kas visvairāk ietekmēs Latvijas banku nozari turpmākajos gados. Bet vai tā banka, uz kuru pēc pieciem gadiem iesim pēc kredīta vai maksājuma kartes, būtiski atšķirsies no tās, kuras pakalpojumus izmantojam šodien? Ekspertu vērtējumi par to ir dažādi, taču skaidrs ir viens: spēles noteikumi, kurus bankām izvirzīs uzraugošās iestādes, kļūs daudz stingrāki, kas neizbēgami iespaidos arī klientus.

Jaunā un vecā jeb labā un sliktā

Parex bankas pārdošana mazinās spriedzi gan tās klientu vidū, gan arī pārējos tirgus dalībniekos - tā uzskata Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Irēna Krūmane. Bankas valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis savukārt uzsver, ka Parex sadalīšana jaunajā un vecajā jeb labajā un sliktajā interesi par nacionalizēto banku palielinās. «To sadalot, mēs palielinām aktīvu vērtību - kamēr tie ir samaisīti kopā, tie pircējiem nav interesanti,» skaidro N. Melngailis. Tas ļaus arī uzlabot «labās» daļas bilanci, jo tā tiks atbrīvota no problemātiskākiem kredītiem, kuriem jāveido uzkrājumi, kas palielina bankas zaudējumus. N. Melngailis atgādina, ka «labā» banka pārņems tos kredītus, ar kuru atgūšanu grūtību nav, visu klientu bāzi, līzinga biznesu, kompāniju Parex Asset Management, nerezidentu apkalpošanu utt. Savukārt sliktajā bankā, kas būtībā būs nekustamā īpašuma fonds, nonāks tie īpašumi, kurus banka bija spiesta pārņemt, piemēram, nepabeigtos attīstītāju projektus. Tie gaidīs labākus laikus, bet kapitāla fondam pietikšot vairākiem gadiem, apgalvo bankas prezidents. Pēc N. Melngaiļa teiktā, šādu pieeju izmanto daudzas Eiropas bankas.

Bijusī valsts kontroliere Inguna Sudraba pērn kļuvusi par valdes priekšsēdētāju uzņēmumā SIA MISX, kura attīstītajam aptuveni divu miljonu eiro vērtajam projektam divu gadu laikā vajadzētu vainagoties ar tehnoloģiju, kas uzņēmumiem ļaus būtiski ieekonomēt un racionālāk izlietot patērējamo enerģiju.

Sudraba norāda, ka uzņēmuma attīstītās tehnoloģijas saturs pagaidām ir konfidenciāla informācija. Tāpat, aizbildinoties ar līgumu konfidencialitāti, viņa neatklāja projekta finansu avotus.

Par uzņēmuma dibināšanas iemesliem Sudraba stāstīja, ka sākotnēji Fizikālās enerģijas institūtā strādājošie cilvēki un fundamentālās fizikas pārstāvis Viktors Gavrilovs nonākuši līdz zinātniskajam atklājumam, kuru zinātnieki nolēmuši realizēt. Bet, lai to izdarītu, ideju vajadzējis patentēt.

Zinātniskā ideja ieinteresēja uzņēmējus, kuri noticēja, ka tā ir īstenojama, līdz ar to uzņēmējiem un zinātniekiem dzima doma radīt uzņēmumu, kas varētu finansēt tehnoloģiju iegādi un radīt apstākļus idejas īstenošanai, pastāstīja Sudraba.

Parex pārņemšana notikusi nevis valsts, bet Valērija Kargina un Viktora Krasovicka interesēs, atsaucoties uz Valsts kontroles revīziju, informēja TV3 raidījums Nekā personīga. Kontrole arī secinājusi, ka šobrīd pastāv neefektīvas līdzekļu izmantošanas risks, algojot pašreizējo Parex vadību un viņu konsultantus.

Valsts kontrole (VK) ir pabeigusi pirmo apjomīgo pētījumu par to, kā notika Parex pārņemšana. Tas apstiprinot, ka lielākie ieguvēji no bankas pārņemšanas ir tās bijušie īpašnieki, nevis Latvijas valsts. Un daudz kas no bankas pārņemšanas procesa ticis noslēpts.

2008. gada 31. augusts. Šajā dienā vairs nevar noslēpt, ka Parex ir nopietnas problēmas - no bankas strauji aizplūst nauda. Par to būtu jāsāk uztraukties Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) un Latvijas Bankai. Taču viss ir diezgan mierīgi un nekādi lēmumi neseko. Tikmēr finanšu pasaulē viss notiek daudz straujāk - banku krīze piemeklē ASV un Islandi. Tās atskaņas jūtamas Latvijā.

Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijai (FKTK) jābūt gan politiski, gan finansiāli neatkarīgai un, lai to nodrošinātu, atalgojumam ir jābūt atbilstošam. Tā Latvijas Avīzei norāda FKTK vadītāja Ināra Krūmane.

«Katru gadu tiek veikts pētījums, un mūsu algas tiek samērotas ar pārējo tirgu. Taču tāpat mūsu algas ir zemākas nekā pārējiem tirgus dalībniekiem. Ir nepareizi, ja uzraugs būs nabadzīgs un nekompetents. Šādā situācijā pirmais būs korupcijas risks, kompetences jautājums,» skaidrojot savu un sava vietnieka Jāņa Brazovska atalgojumu, norāda I. Krūmane.

«Daudziem šķiet, ka mums ir lielas algas, taču, spriežot pēc Fontes pētījuma rezultātiem, tās ir par 75% zemākas nekā tirgū. Banku prezidenti un valdes locekļi nesaņem tik maz, kā mēs ar manu vietnieku Brazovski,» norāda FKTK vadītāja, piebilstot, ka pērn komisija divas reizes pati samazināja algas.

Straujāka kreditēšana Latvijā varētu atsākties 2012.gadā, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komijas sēdē norādīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Irēna Krūmane.

Viņa minēja, ka pašlaik jaunās kreditēšanas apmēri joprojām ir mazāki par klientu apmaksātajiem aizdevumiem. Ir ļoti maz kvalitatīvu projektu, kas iesniegti bankām, atzina FKTK vadītāja, atsaucoties uz banku sniegtajiem pārskatiem.

«Šogad sagaidāma lēna kreditēšanas izaugsme, straujāka tā varētu būt 2012.gadā,» sacīja Krūmane.

FKTK vadītāja klāstīja, ka aktīvāku kreditēšanas atjaunošanu bremzē gan banku lēna bilanču attīrīšana - bezcerīgo kredītu norakstīšana, gan arī saglabājas augsts aizņēmēja kredītrisks, un, kaut arī lūzuma punkts kredītu kvalitātē ir sasniegts, vēl nav izslēgta aizņēmēju maksātspējas pasliktināšanās un papildu uzkrājumu veidošanas nepieciešamība. Pēc Krūmanes teiktā, jāņem vērā arī banku spēja efektīvi pārvaldīt problemātisko kredītu portfeli, jo pārstrukturēto kredītu kvalitātes pasliktināšanās risks paliek aktuāls.

Maizes kvalitātes konkursā pēc žūrijas vērtējuma zelta diplomio un medaļas par izcilu maizes kvalitāti tika piešķirti 15 maizes paraugiem.

Sudraba diplomi un medaļas par ļoti labu kvalitāti piešķirtas 23 maizes paraugiem, savukārt bronzas diplomi un medaļas par labu kvalitāti – 6 maizes paraugiem, vēsta konkursa rīkotāji.

AS Hanzas Maiznīcas saņēma zelta diplomu par Kuršu sēklu maizi, kā arī sudraba diplomus par Kuršu rudzu maizi un Kungu baltmaizi. SIA Fazer Maiznīcas saņēma sudraba apbalvojumus par Druva Mākoņmaize un Fazer Gardā baltmaize, kā arī bronzas apbalvojumu par Druva Māras rudzu maize. SIA Iļģuciema maiznīca konditoreja saņēma zelta apbalvojumus par Tiroles maize, savukārt bronzas apbalvojumu - par Ciabata ar tomātiem un baziliku un Ciabata Natture. SIA Dona saņēma sudraba apbalvojumus par trīs produktiem – Saldskābā maize, Rudzu maize un Piena baltmaize. SIA Lāči saņēma zelta apbalvojumu par Īsta rupjmaize, kā arī sudraba apbalvojumus par Īsta baltmaize un Gaišā augļu maize. SIA Saldus maiznieks piešķirts bronzas apbalvojums par Zemnieku rudzu maize.

Foto: GIVEN

Rotaslietas mūs pavada jau tūkstošiem gadu, un ne vienmēr tās bijušas tikai greznība. Senāk rotas pildīja arī praktiskas funkcijas, norādot uz piederību noteiktai ciltij vai sabiedrības slānim. Mūsdienās, protams, rotaslietu galvenā funkcija ir estētika, kalpojot kā mūsu personības un gaumes izpausme.

Populārākie metāli juvelierizstrādājumu pasaulē neapšaubāmi ir sudrabs un zelts. Kā izvēlēties, kurš no tiem piestāvēs tieši tev? Aplūkosim abu metālu īpašības, plusus un mīnusus.

Sudrabs – daudzveidīgs un pieejams

Foto: GIVEN

Sudrabs ir visai mīksts metāls ar vēsi pelēcīgu mirdzumu. No tā iespējams radīt sarežģītus un smalkus dizainus, kas arī ir viens no iemesliem, kāpēc juvelieri tik ļoti iecienījuši sudrabu. Tas lieliski sader arī ar dažādiem akmeņiem – gan dārgakmeņiem, gan pērlēm vai necaurspīdīgiem akmentiņiem.

Neprecīzi secinājumi var nodarīt būtisku kaitējumu valsts atbalstu saņemošās Parex bankas finansiālajai stabilitātei un negatīvi ietekmēt visu valsts finanšu sektoru kopumā.

Tā norāda Irēnas Krūmanes vadītā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kas publiskojusi argumentus, kas nav iekļauti Ingunas Sudrabas vadītās Valsts kontroles ziņojumā par Parex bankas pārņemšanu.

Komisija norāda uz to, ka atbildīgajām institūcijām bija kopīga stratēģija par atbalsta sniegšanu Parex bankai, kas tika realizēta starp Latvijas Banku (LB), Finanšu ministriju (FM), MK un FKTK kopīgās sēdēs. «VK veiktās revīzijas ietvaros netika veikta visa kredītiestāžu sektora pārbaude, kā arī netika vērtēts kā valstī izveidotā sistēma ir darbojusies citos gadījumos. Tāpat vēlamies norādīt, ka arī starptautiskie eksperti, izvērtējot ārkārtas situāciju vadības sistēmu Latvijā, ir atzinuši, ka FKTK efektīvi regulē individuālu banku darbību un tai ir plašs pilnvaru loks, lai nekavējoties, proaktīvi un pienācīgi rīkojoties, novērstu trūkumus banku darbībā,» uzsver komisija.

«Nepiekrītu, ka mēs apzināti vai neapzināti būtu pārņēmuši a/s Parex banku valstij neizdevīgākajā veidā,» to šodien preses brīfingā paziņoja bijušais premjers Ivars Godmanis, kura vadītā valdība pieņēma lēmumu par Parex bankas pārņemšanu.

Viņš uzsvēra, ka pārņemot Parex banku Latvijas valdība ir pildījusi Eiropas komisijas jau iepriekš pieņemtu, lēmumu, ka nav pieļaujama neviena tā dēvētās sistēmas bankas maksātnespēja ES dalībvalstīs, ko arī esot izdevies nodrošināt.

Jau vēstīts, ka Valsts Kontroles ziņojumā par a/s Parex Banka pārņemšanu pausts, ka bankas pārņemšana notikusi nevis valsts, bet gan tās akcionāru – Valērija Kargina un Viktora Krasovicka interesēs.

Valsts Kontrole I. Godmaņa valdībai, Latvijas Bankai un Finanšu un kapitāla tirgus komisijai pārmet arī to, ka pēc Parex Bankas pārņemšanas nekavējoties netika noteikti līdzekļu izņemšanas ierobežojumi, kā arī norāda, ka pastāv risks, ka valsts nevarēs atgūt noguldījumus, kas a/s Parex Banka tika iepludināti, lai nodrošinātu bankas likviditāti.

Prasība par lielākiem Parex bankas uzkrājumiem 2008.gadā radusies, vērtējot pašreizējās zināšanas, aģentūrai BNS bijušo Parex bankas vairākuma akcionāru – Valērija Kargina un Viktora Krasovicka – viedokli pauda viņu preses pārstāvis Sergejs Bardovskis.

Komentējot Parex bankas un Privatizācijas aģentūras (PA) lēmumu vērsties tiesā pret Karginu un Krasovicki, Bardovskis klāstīja, ka prasība iesniegta par to, ka 2008.gada novembrī bijušie akcionāri garantēja, ka finanšu pārskati sagatavoti atbilstoši starptautiskiem standartiem un patiesi atspoguļo bankas stāvokli.

«Pašlaik tiek apgalvots, ka jau tobrīd uzkrājumiem nedrošajiem kredītiem bija jābūt lielākiem. Šāds viedoklis radies, uz lietām skatoties ar mūsdienu zināšanām, neņemot vērā, ka 2008.gada novembrī neviens nedz Latvijā, nedz pasaulē nevarēja paredzēt, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) samazināsies tik dramatiski un nekustamo īpašumu tirgus sastings uz vairākiem gadiem,» viņš teica.

Bijusī valsts kontroliere Inguna Sudraba ir gatava uzņemties tautas kustības vadīšanu, lai vienotu cilvēkus «ceļā uz laimīgu Latviju».

Sudraba šodien speciāli sasauktajā preses konferencē paziņoja, ka šādu lēmumu pieņēmusi, jo vēlas, lai tiktu celta pavisam cita Latvija, lai katrs cilvēks tajā būtu laimīgs un katrs rastu savu piepildījumu.

Kustībai patlaban nav nosaukuma. Pašai Sudrabai šis nosaukums esot «Latvija - manas mājas».

Viņa norādīja, ka līdz šim esošie modeļi un sistēma ir novedusi pie kārtības, ka vara tiek veidota atsevišķiem cilvēkiem tikai varas pēc. Taču viņa aicināja apzināties, ka vara ir tautai un tā ir kustība, kurā tauta atmostas. «Cilvēki negrib dzīvot, kā dzīvoja līdz šim. Es esmu izdarījusi savu izvēli - es gribu būt kopā ar tautu, es esmu gatava vienot tautu,» sacīja Sudraba.

Bolīvijas pilsēta Potosi 17. gadsimtā kļuva pasakaini bagāta, jo tajā tika atrasts «sudraba kalns» jeb vērienīgas sudraba atradnes. Sudrabs gan pēc kāda laika beidzās, un pilsēta ieslīgusi nabadzībā, taču patlaban Kanādas kompānija South American Silver lēš, ka netālu no Potosas varētu būt aptuveni 230 miljonu unču sudraba atradnes, vēsta worldcrunch.com.

17. gadsimta septiņdesmitajos gados Potosa Bolīvijā bija viena no pasaules lielākajām un bagātākajām pilsētām – tā bija divreiz lielāka par Madridi, kuras iedzīvotāju skaits tolaik bija 100 tūkst. Potosas veiksmes atslēga bija sudrabs jeb, pareizāk sakot, sudraba kalns. Leģendas vēsta, ka pēc ēdienreizēm sudraba trauki tika mesti laukā pa logu, lai lieki nepūlētos ar to mazgāšanu. Tomēr sudraba krājumi beigušies, un 19. gadsimta sākumā pilsētas izrakteņu ieguves rūpniecību piemeklēja lejupslīde.

Patlaban pastāv iespēja, ka Bolīvija varētu vēlreiz piedzīvot «sudraba veiksmi». Kanādiešu kompānija South American Silver lēš, ka Potosas ziemeļos Malku Kotā (Mallku Khota) varētu atrasties aptuveni 230 miljonu unču sudraba, kura vērtība ir aptuveni seši miljardi ASV dolāru. Papildus tam tiek lēsts, ka atradnēs ir arī 1481 tonna indija un 1082 tonnas gallija, kas tiek izmantoti elektronikas ražošanā un modernās aizsardzības sistēmās.

Šo gadu visas bankas Latvijā nepabeigs ar peļņu, taču pelnošo banku kļūst arvien vairāk, atzīst Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Irēna Krūmane.

«Pirmā pusgada rezultāti ir par kārtu labāki nekā pagājušajā gadā šajā laikā. Tas ir skaidrojams ar to, ka, sākoties krīzei, bankas jau spēra daudz soļu. Uzkrājumi sliktajiem kredītiem pamatā tika veidoti jau 2009.gadā, un tas turpinājās arī 2010.gadā. Līdz ar to 2011.gadā banku darbības rezultāti uzreiz ir labāki. Bankas arī samazināja administratīvās izmaksas. Mēs ļoti labi varam redzēt, kā mainījās banku izdevumi un ienākumi. Līdz ar to mēs varam teikt, ka šā gada pirmajā pusgadā jau parādās augļi tiem soļiem, kas tika sperti iepriekš. Ar katru ceturksni arī ir arvien vairāk banku, kas sāk ziņot par peļņu. Ja runājam par prognozēm, visas bankas šo gadu diezin vai pabeigs ar peļņu, tomēr pusgada rezultāti parāda, ka pelnošo banku kļūst arvien vairāk,» pastāstīja Krūmane.

Garantēto noguldījumu izmaksai Latvijas Krājbankas klientiem varētu būt nepieciešami aptuveni 350 miljoni latu, šovakar Latvijas Televīzijā sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Irēna Krūmane, taču tiem, kas noguldījuši vairāk kā garantētā noguldījumu summu 100 000 eiro (70 000 latu) uz vienu personu, Krūmane ieteica pārāk necerēt.

I. Krūmane pieļāva, ka garantētās summas nāks izmaksāt, jo Krājbankas situācija esot bēdīga un viņa nelolo ilūzijas, ka Krājbanka turpinās savu darbību. Vēl gan esot jāsagaida Lietuvas lēmums, ko tā darīs ar Krājbankas mātes banku - Lietuvas Snoras banku.

Līdzekļi Krājbankas klientiem tiks maksāti no Noguldījumu garantiju fonda, kas veidojas no banku iemaksām. Pašlaik šajā fondā esot pieejami 149 miljoni latu, bet pārējie līdzekļi nevis tikšot paņemti no valsts un nodokļu maksātājiem, bet gan tos aizņemsies no Valsts kases. Realizējot Krājbankas aktīvus, aizņēmums Valsts kasei tiks atdots, skaidroja Krūmane. Nodokļu maksātāju nauda bankas glābšanai netiks izmantoti, solīja ierēdne.

«Bankas droši vien atsāks kreditēt tad, kad redzēs, kam ir potenciāls un ko var kreditēt,» atzīmējusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja Irēna Krūmane

«Virknei banku, to nav daudz – tās ir kādas piecas līdz septiņas, iekšējie budžeti un stratēģijas paredz kredītportfeļa palielināšanu, kaut arī nelielu, bet palielināšanu,» LTV1 pētnieciskajā seriālā Naudas Zīmes skaidrojusi I. Krūmane, piebilstot, ka nevar teikt, ka bankas arī šobrīd neko nekreditē.

«Bankām ir pēc iespējas konservatīvāk jāpārvērtē kredītportfelis un jāizveido adekvātie uzkrājumi. Tas palielinās uzticību banku sektoram arī no ārvalstu investoru puses, un bankām būs vieglāk aizņemties līdzekļus ārvalstīs un novirzīt līdzekļus Latvijas uzņēmēju kreditēšanai,» Naudas Zīmēs uzsvērusi N. Beņkovska.

FKTK argumenti nekādi nemaina VK secinājumus par Parex pārņemšanu. Tā pēc Db lūguma komentēt Irēnas Krūmanes vadītā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas argumentus, kas nav iekļauti Valsts kontroles ziņojumā par Parex bankas pārņemšanu, minēja Valsts kontroles (VK) vadītāja Inguna Sudraba.

Viņa norādīja, ka VK jebkurā revīzijas procesā ļoti rūpīgi izvērtē visu pieejamo informāciju un uzklausa atbildīgo iestāžu viedokli, taču to nevar mainīt bez atbilstošiem revīzijas pierādījumiem. I. Sudraba informēja, ka revīzijas ziņojuma saskaņošanas procesā VK ņēma vērā visus FKTK argumentus, atsevišķiem argumentiem VK nepiekrita, bet pārējie nebija būtiski un neietekmēja VK izdarītos secinājumus. Tomēr VK nevar sniegt pilnīgu informāciju un pretargumentus FKTK viedoklim, jo vairākus VK iesniegtos informācijas avotus Finanšu ministrija, Latvijas Banka (LB) un pati FKTK ir klasificējusi kā ierobežotas pieejamības informāciju.

Lietas izskatīšana tika atlikta, jo Parex bankai jāiesniedz tiesā papildu pierādījumi, tostarp bankas akcionāru sapulču protokoli, kur lemts par gada pārskatu apstiprināšanu un valdes locekļu atbrīvošanu no atbildības par zaudējumiem.

Tādejādi prasības izskatīšanu pret bijušajiem bankas akcionāriem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki par vairāk nekā 60 miljonu latu piedziņu atlikta līdz 2012.gada 23.februārim

Kargina un Krasovicka advokāts Uģis Grūbe tiesas sēdē sacīja, ka šiem dokumentiem varētu būt liela nozīme lietā, jo ir lemts par valdes atbrīvošanu no atbildības par zaudējumiem. Tas attiektos uz darījumiem vairāk nekā 50 miljonu latu apmērā, par kuriem tiesā iesniegta prasība.

Grūbe trešdien arī lūdza tiesu apturēt tiesvedību lietā, līdz tiks izšķirta tiesvedība administratīvajā tiesā, kurā Parex banka lūdz atcelt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumu, ar kuru bankai uzrēķināts uzņēmumu ienākuma nodoklis. Pret to iebilda Parex bankas pārstāvis, norādot, ka administratīvā tiesvedība attiecas uz salīdzinoši mazu daļu šīs lietas, un nekas netraucē lietu Rīgas apgabaltiesā sākt izskatīt pēc būtības.

AS Parex banka atbrīvota no obligāto rezervju prasību izpildes, kas nozīmē, ka bankai tomēr nebūs jāglabā vairāku miljonu vērtas rezerves centrālajā bankā vai par prasību neizpildi jāmaksā soda naudas, liecina biznesa portāla Nozare.lv iegūtā informācija no drošiem avotiem politiķu aprindās.

Ne Latvijas Banka, ne Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), ne arī pati Parex banka šādu informāciju neatklāja.

Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis biznesa portālam Nozare.lv telefonsarunā atsacījās atbildēt uz jautājumu, vai Parex bankai būs jāpilda obligāto rezervju prasības, sakot, ka izpaust šādu informāciju liedz Kredītiestāžu likuma 110.panta 1.daļa.

Grāvītis apgalvoja, ka informāciju par to, vai bankai ir jāpilda obligāto rezervju prasības, var izpaust tikai pati komercbanka. Mirkli pēc telefonsarunas Grāvītis gan atsūtīja e-pastu, kurā precizēja, ka «komercbankai likums neliedz publiskot informāciju, kā tai veicas ar obligāto rezervju izpildi, bet tā ir katras bankas vadības izšķiršanās - vai to darīt».

Bijušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) valdības vadīšanas laikā lētāko diplomātisko dāvanu saņēmis no Azerbaidžānas Sanagačalas naftas termināla direktora - 7,11 eiro vērtībā.

Dāvana, kuras vērtība novērtēta viszemāk, bijusi stikla šķīvis ar mozaīku, kas veido British Petrolium logo.

Savukārt dāvana, kuras vērtība ir bijusi visaugstākā, ir Kataras Ministru prezidenta šeiha Hamada bin Džasina Al Tani dāvātais Rolex rokas pulkstenis 10 671 eiro vērtībā.

Kopumā Dombrovskis premjerministra amatā saņēmis 89 diplomātiskās dāvanas. Tās viņam dāvinājušas gan dažādu valstu augstākās amatpersonas - ministri, Ministru prezidenti, karaļi, gan arī dažādu uzņēmumu vadītāji un pārstāvji.

Vācijas kanclere Angela Merkele Dombrovskim savulaik uzdāvinājusi Roberta Šūmaņa meistardarbu, Karlosa Kleibera operu un koncertu ierakstu DVD komplektu, Riharda Vāgnera operu Nībelungu gredzens ierakstu komplektu, Riharda Vāgnera operu Nībelungu gredzens ierakstu DVD komplektus. Arī Polijas Ministru prezidents Donalds Tusks dāvinājis CD - Frederika Šopēna ierakstus un grāmatu par komponistu.

Pārdodot Parex banku, valsts jebkurā gadījumā cietīs zaudējumus, jautājums tikai — cik simtu miljonu latu tie būs, uzskata eksperti.

Ilgāk novilcināta lēmuma pieņemšana par bankas sadalīšanu ievilks pārdošanas procesu, un tādējādi, iespējams, lielāki, būšot valsts zaudējumi. Turklāt, ja bankas sadalīšanas procesā tiks stiepta gumija, varot pazust arī potenciālo investoru interese, kas šobrīd vēl ir. Parex bankai patlaban vēl ir zināma vērtība: klientu bāze, filiāļu tīkls, karšu, aktīvu pārvaldes, nerezidentu bizness. «Jārēķinās, ka šodien bankas vērtība samazinās,» brīdina investīciju bankas Prudentia partneris Jānis Lielcepure.

Jāatgādina, ka valsts, pārņemot Parex banku 2008.gada nogalē, pauda apņemšanos banku pārdot pēc iespējas ātrāk, gada laikā, nosakot, ka potenciālajiem investoriem būs jāsedz visi izdevumi, kas valstij radušies saistībā ar bankas pārņemšanu, tai skaitā — divi lati par akciju iegādi, kā arī valsts iepludinātā nauda.

Lai aizstāvētu investoru tiesības, Parex mazākuma akcionāri lūgs ASV, Zviedrijas un Beļģijas valdību palīdzību pret Latvijas valsti un iesniegs sūdzību Eiropas Komisijā (EK), liecina medijiem izplatītā informācija.

Šodien septiņi AS Parex banka mazākuma akcionāri – starptautiskie investīciju fondi Amber Trust, KJK Fund, Firebird Republics Fund, Firebird New Russia Fund, Firebird Avrora Fund, kā arī East Capital (LUX) un East Capital Asset Management AB - savu Krievijas un Austrumeiropas fondu vārdā iesnieguši pieprasījumus Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, Ekonomikas ministram Artim Kamparam, Tieslietu ministram Aigaram Štokenbergam, Ārlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim un Privatizācijas aģentūrai, kuros investori lūdz Latvijas valdības pārstāvju iesaisti, lai aizsargātu Parex bankas mazākuma akcionāru ieguldījumus. Akcionāri pieprasa, lai nekavējoties tiktu uzsākts dialogs starp Latvijas valsti un mazākuma akcionāriem.

Parex banka ir vērsusies Augstākajā tiesā ar blakussūdzību par Rīgas apgabaltiesas lēmumu par naudas summas septiņu miljonu latu apmērā iemaksu, kas nodrošinātu iespējamos atbildētāju Valēriju Kargina un Viktoru Krasovicka zaudējumus.

Parex bankas komunikāciju un mārketinga vadītāja Marita Ozoliņa-Tumanovska aģentūrai BNS pavēstīja, ka saskaņā ar Rīgas apgabaltiesas lēmumu Parex bankai bija jāiemaksā tiesu izpildītājam naudas summa septiņu miljonu latu apmērā, taču tas nav samērīgi ar atbildētājiem iespējami radītajiem zaudējumiem.

«Šāds lēmums bija tiesas iniciatīva, taču nav skaidrs tā pamatojums un šāda nepieciešamība neizriet arī no iesniegtās prasības būtības. Parex bankas iesniegtā prasība ir par bankai nodarīto zaudējumu atlīdzību, bet šāda naudas iemaksa iespējamo atbildētāju zaudējumu nodrošināšanai rada bankai tikai vēl lielākus papildu zaudējumus. Faktiski prasītājs, kurš vēlas aizsargāt savas aizskartās likumīgās intereses taisnīgā tiesā, tiek nostādīts daudz nelabvēlīgākā situācija kā atbildētāji,» paskaidroja Ozoliņa-Tumanovska.

Jau pēc nedēļas, 11.februārī, Ekonomikas ministrijai (EM) ir jāiesniedz pilna AS Parex banka un AS Citadele banka pārdošanas stratēģija, taču atbildīgās iestādes pagaidām atsakās konkretizēt, vai pārdošanā tiks izliktas abas bankas.

Patlaban Parex aktīvi ir aptuveni 830 miljoni latu, kas var nozīmēt, ka Parex tūlītējas pārdošanas gadījumā summa, ko valsts iegūtu, būtu nepilni 170 miljoni latu, bet 490 miljoni latu no bankā ieguldītā var tikt arī zaudēti.

Finanšu ministrijā (FM) biznesa portālam Nozare.lv norādīja, ka jautājumi par banku pārdošanas stratēģiju ir adresējami EM un Privatizācijas aģentūrai (PA), taču nevienā no iestādēm konkrētas atbildes uz jautājumiem, vai pārdošanā tiks izlikta arī Parex un kas banku pārdošanas gadījuma notiks ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) daļām (Parex 14,61% un Citadelē 25% plus viena akcija), netika sniegtas.