Parex pārņemšana notikusi nevis valsts, bet Valērija Kargina un Viktora Krasovicka interesēs, atsaucoties uz Valsts kontroles revīziju, informēja TV3 raidījums Nekā personīga. Kontrole arī secinājusi, ka šobrīd pastāv neefektīvas līdzekļu izmantošanas risks, algojot pašreizējo Parex vadību un viņu konsultantus.

Valsts kontrole (VK) ir pabeigusi pirmo apjomīgo pētījumu par to, kā notika Parex pārņemšana. Tas apstiprinot, ka lielākie ieguvēji no bankas pārņemšanas ir tās bijušie īpašnieki, nevis Latvijas valsts. Un daudz kas no bankas pārņemšanas procesa ticis noslēpts.

2008. gada 31. augusts. Šajā dienā vairs nevar noslēpt, ka Parex ir nopietnas problēmas - no bankas strauji aizplūst nauda. Par to būtu jāsāk uztraukties Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) un Latvijas Bankai. Taču viss ir diezgan mierīgi un nekādi lēmumi neseko. Tikmēr finanšu pasaulē viss notiek daudz straujāk - banku krīze piemeklē ASV un Islandi. Tās atskaņas jūtamas Latvijā.

Prasība par lielākiem Parex bankas uzkrājumiem 2008.gadā radusies, vērtējot pašreizējās zināšanas, aģentūrai BNS bijušo Parex bankas vairākuma akcionāru – Valērija Kargina un Viktora Krasovicka – viedokli pauda viņu preses pārstāvis Sergejs Bardovskis.

Komentējot Parex bankas un Privatizācijas aģentūras (PA) lēmumu vērsties tiesā pret Karginu un Krasovicki, Bardovskis klāstīja, ka prasība iesniegta par to, ka 2008.gada novembrī bijušie akcionāri garantēja, ka finanšu pārskati sagatavoti atbilstoši starptautiskiem standartiem un patiesi atspoguļo bankas stāvokli.

«Pašlaik tiek apgalvots, ka jau tobrīd uzkrājumiem nedrošajiem kredītiem bija jābūt lielākiem. Šāds viedoklis radies, uz lietām skatoties ar mūsdienu zināšanām, neņemot vērā, ka 2008.gada novembrī neviens nedz Latvijā, nedz pasaulē nevarēja paredzēt, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) samazināsies tik dramatiski un nekustamo īpašumu tirgus sastings uz vairākiem gadiem,» viņš teica.

Lietas izskatīšana tika atlikta, jo Parex bankai jāiesniedz tiesā papildu pierādījumi, tostarp bankas akcionāru sapulču protokoli, kur lemts par gada pārskatu apstiprināšanu un valdes locekļu atbrīvošanu no atbildības par zaudējumiem.

Tādejādi prasības izskatīšanu pret bijušajiem bankas akcionāriem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki par vairāk nekā 60 miljonu latu piedziņu atlikta līdz 2012.gada 23.februārim

Kargina un Krasovicka advokāts Uģis Grūbe tiesas sēdē sacīja, ka šiem dokumentiem varētu būt liela nozīme lietā, jo ir lemts par valdes atbrīvošanu no atbildības par zaudējumiem. Tas attiektos uz darījumiem vairāk nekā 50 miljonu latu apmērā, par kuriem tiesā iesniegta prasība.

Grūbe trešdien arī lūdza tiesu apturēt tiesvedību lietā, līdz tiks izšķirta tiesvedība administratīvajā tiesā, kurā Parex banka lūdz atcelt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumu, ar kuru bankai uzrēķināts uzņēmumu ienākuma nodoklis. Pret to iebilda Parex bankas pārstāvis, norādot, ka administratīvā tiesvedība attiecas uz salīdzinoši mazu daļu šīs lietas, un nekas netraucē lietu Rīgas apgabaltiesā sākt izskatīt pēc būtības.

Tik straujš algu kāpums un nekustamā īpašuma cenu lēciens kā aizvadītajos «treknajos» gados Latvijā nebūs vairs nekad, norāda bijušais premjers Ivars Godmanis.

Viņaprāt, atbildību par savlaicīgu situācijas neprognozēšanu jāuzņemas visām valdībām, sākot no 2000. gada. Tagad, pieņemot straujus lēmumus, valstij jāpiedzīvo ļoti asas kolīzijas, I.Godmanis izteicās LNT raidījumā 900 sekundes.

I.Godmanis arī aicināja koalīciju būt vienotai un kritizēja domstarpības valdošo partiju vidū par Antas Rugātes neievēlēšanu Saeimas prezidijā. «Kāda ir starpība, kas strādā prezidijā gadu pirms vēlēšanām?» izteicās I.Godmanis.

Latvijai nevajag ņemt kredītus no Skandināvijas valstīm, lai pēc tam šo naudu noguldītu Skandināvijas bankās, uzskata bijušais premjerministrs Ivars Godmanis.

Latvijas TV raidījumā Labrīt, Latvija! I.Godmanis iztiecās, ka Skandināvijas valstis var pašas uzturēt savas bankas.

Ivars Godmanis. (Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)Viņš arī atzina, ka arī lielās Eiropas Savienības valstis būs spiestas drastiski samazināt izdevumus, jautājums ir tikai par tempu, kādā izdevumi tiek samazināti. «Tas, ko darām mēs, ir tas, ko nāksies darīt visiem,» norādīja I.Godmanis

AS Parex banka atbrīvota no obligāto rezervju prasību izpildes, kas nozīmē, ka bankai tomēr nebūs jāglabā vairāku miljonu vērtas rezerves centrālajā bankā vai par prasību neizpildi jāmaksā soda naudas, liecina biznesa portāla Nozare.lv iegūtā informācija no drošiem avotiem politiķu aprindās.

Ne Latvijas Banka, ne Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), ne arī pati Parex banka šādu informāciju neatklāja.

Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis biznesa portālam Nozare.lv telefonsarunā atsacījās atbildēt uz jautājumu, vai Parex bankai būs jāpilda obligāto rezervju prasības, sakot, ka izpaust šādu informāciju liedz Kredītiestāžu likuma 110.panta 1.daļa.

Grāvītis apgalvoja, ka informāciju par to, vai bankai ir jāpilda obligāto rezervju prasības, var izpaust tikai pati komercbanka. Mirkli pēc telefonsarunas Grāvītis gan atsūtīja e-pastu, kurā precizēja, ka «komercbankai likums neliedz publiskot informāciju, kā tai veicas ar obligāto rezervju izpildi, bet tā ir katras bankas vadības izšķiršanās - vai to darīt».

Jau pēc nedēļas, 11.februārī, Ekonomikas ministrijai (EM) ir jāiesniedz pilna AS Parex banka un AS Citadele banka pārdošanas stratēģija, taču atbildīgās iestādes pagaidām atsakās konkretizēt, vai pārdošanā tiks izliktas abas bankas.

Patlaban Parex aktīvi ir aptuveni 830 miljoni latu, kas var nozīmēt, ka Parex tūlītējas pārdošanas gadījumā summa, ko valsts iegūtu, būtu nepilni 170 miljoni latu, bet 490 miljoni latu no bankā ieguldītā var tikt arī zaudēti.

Finanšu ministrijā (FM) biznesa portālam Nozare.lv norādīja, ka jautājumi par banku pārdošanas stratēģiju ir adresējami EM un Privatizācijas aģentūrai (PA), taču nevienā no iestādēm konkrētas atbildes uz jautājumiem, vai pārdošanā tiks izlikta arī Parex un kas banku pārdošanas gadījuma notiks ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) daļām (Parex 14,61% un Citadelē 25% plus viena akcija), netika sniegtas.

Lai aizstāvētu investoru tiesības, Parex mazākuma akcionāri lūgs ASV, Zviedrijas un Beļģijas valdību palīdzību pret Latvijas valsti un iesniegs sūdzību Eiropas Komisijā (EK), liecina medijiem izplatītā informācija.

Šodien septiņi AS Parex banka mazākuma akcionāri – starptautiskie investīciju fondi Amber Trust, KJK Fund, Firebird Republics Fund, Firebird New Russia Fund, Firebird Avrora Fund, kā arī East Capital (LUX) un East Capital Asset Management AB - savu Krievijas un Austrumeiropas fondu vārdā iesnieguši pieprasījumus Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, Ekonomikas ministram Artim Kamparam, Tieslietu ministram Aigaram Štokenbergam, Ārlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim un Privatizācijas aģentūrai, kuros investori lūdz Latvijas valdības pārstāvju iesaisti, lai aizsargātu Parex bankas mazākuma akcionāru ieguldījumus. Akcionāri pieprasa, lai nekavējoties tiktu uzsākts dialogs starp Latvijas valsti un mazākuma akcionāriem.

Pārdodot Parex banku, valsts jebkurā gadījumā cietīs zaudējumus, jautājums tikai — cik simtu miljonu latu tie būs, uzskata eksperti.

Ilgāk novilcināta lēmuma pieņemšana par bankas sadalīšanu ievilks pārdošanas procesu, un tādējādi, iespējams, lielāki, būšot valsts zaudējumi. Turklāt, ja bankas sadalīšanas procesā tiks stiepta gumija, varot pazust arī potenciālo investoru interese, kas šobrīd vēl ir. Parex bankai patlaban vēl ir zināma vērtība: klientu bāze, filiāļu tīkls, karšu, aktīvu pārvaldes, nerezidentu bizness. «Jārēķinās, ka šodien bankas vērtība samazinās,» brīdina investīciju bankas Prudentia partneris Jānis Lielcepure.

Jāatgādina, ka valsts, pārņemot Parex banku 2008.gada nogalē, pauda apņemšanos banku pārdot pēc iespējas ātrāk, gada laikā, nosakot, ka potenciālajiem investoriem būs jāsedz visi izdevumi, kas valstij radušies saistībā ar bankas pārņemšanu, tai skaitā — divi lati par akciju iegādi, kā arī valsts iepludinātā nauda.

2011. gada pirmajos deviņos mēnešos akciju sabiedrība Parex banka koncentrējusi darbību trijos galvenajos virzienos – kredītu restrukturizācija, nekustamo īpašumu pārvaldīšana un parādu piedziņa. Pārskata periodā izdevies sekmīgi noslēgt vairākus, sarežģītus liela apjoma kredītu restrukturizācijas darījumus.

«Īpaši jāatzīmē NVS valstu kredītu restrukturizācijas speciālistu profesionālie panākumi, kas bankai ļāva pilnā apmērā atgūt savulaik izsniegtos vairāku miljonu lielos aizdevumus. Kopš Parex bankas restrukturizācijas 2010. gada 1. augustā kopumā ir atgūti 197 miljoni latu, - pamatā no mūsu pārvaldībā esošo problemātisko kredītu restrukturizācijas un vērtspapīru pārdošanas,» norādīja Parex bankas valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams.

Kopumā Parex bankas saimnieciskā darbība noritējusi saskaņā ar restrukturizācijas plānu, un pārskata periodu banka ir noslēgusi ar 35 miljonu latu zaudējumiem. Attiecīgajā 2010. gada periodā Parex bankas zaudējumi veidoja 120 miljonus latu.

Parex banka ir vērsusies Augstākajā tiesā ar blakussūdzību par Rīgas apgabaltiesas lēmumu par naudas summas septiņu miljonu latu apmērā iemaksu, kas nodrošinātu iespējamos atbildētāju Valēriju Kargina un Viktoru Krasovicka zaudējumus.

Parex bankas komunikāciju un mārketinga vadītāja Marita Ozoliņa-Tumanovska aģentūrai BNS pavēstīja, ka saskaņā ar Rīgas apgabaltiesas lēmumu Parex bankai bija jāiemaksā tiesu izpildītājam naudas summa septiņu miljonu latu apmērā, taču tas nav samērīgi ar atbildētājiem iespējami radītajiem zaudējumiem.

«Šāds lēmums bija tiesas iniciatīva, taču nav skaidrs tā pamatojums un šāda nepieciešamība neizriet arī no iesniegtās prasības būtības. Parex bankas iesniegtā prasība ir par bankai nodarīto zaudējumu atlīdzību, bet šāda naudas iemaksa iespējamo atbildētāju zaudējumu nodrošināšanai rada bankai tikai vēl lielākus papildu zaudējumus. Faktiski prasītājs, kurš vēlas aizsargāt savas aizskartās likumīgās intereses taisnīgā tiesā, tiek nostādīts daudz nelabvēlīgākā situācija kā atbildētāji,» paskaidroja Ozoliņa-Tumanovska.

Bijušais premjers Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis uzskata, ka valsts budžeta deficītu vajadzētu mēģināt samazināt tiktāl, lai nebūtu vairs nepieciešams starptautiskais aizdevums. Intervijā laikrakstam Diena viņš klāsta, ka vajadzētu mēģināt nosacījumus, par kuriem saņemts aizdevums, taču vienlaicīgi brīdina, ka pastāvošos nodokļu atvieglojumus vajadzētu pārskatīt.

Viņš uzskata, ka par nodokļiem «ir jādomā». Kamēr Latvijā dividenžu nodoklis ir 10%, Igaunijā tas ir 26,6%, 20% ir Lietuvā. «Mums tas ir par mazu. Bet mums ir jāpaliek Baltijas līmenī. Tikko mēs sākam stūrēt tos nodokļus uz vienu vai otru pusi, jo īpaši akcīzes nodokli, tā beidzas ļoti slikti. Bet, kas attiecas uz tādu variantu kā pazeminātām PVN likmēm, lietuviešiem vispār tādu nav - ne elektrībai, ne siltumam, ne publiskajam transportam, ne zālēm. Igauņiem pazeminātā likme ir žurnāliem, avīzēm, zālēm un viesnīcām. Mums ir siltumam, elektrībai, zālēm, zīdaiņu pārtikai...to nevarēs,» ir pārliecināts I. Godmanis.

«Lielos vilcienos es esmu absolūti pārliecināts, ka mēs [visu] darām pareizi», tā, runājot par Latvijas centieniem samazināt budžeta deficītu, intervijā Latvijas Radio sacīja ekspremjers Ivars Godmanis.

I. Godmanis min divas lietas, kas, pēc viņa domām, parāda, ka Latvija neiet nepareizo ceļu. Pirmkārt, tādu pašu rīcības plānu piekopj Igaunija un Lietuva, atšķirība vienīgi ir tā, ka abiem kaimiņiem nav starptautiskās aizņēmuma programmas. Ka otru lietu ekspremjers min Latvijas stingro budžeta politiku, kas paredz samazināt izdevumus. Viņš skaidro, ka citu valstu pieredze liecina, ka izejai no krīzes labākais variants nav nesamazināt izdevumus, jo šādā gadījumā krasi palielinās valsts parāds.

«Mums, par laimi, šāda parādu eskalācija nedraud. Mums ir garantēts aizdevums, bet tas nenozīmē, ka mums visa nauda ir jāņem un jātērē,» uzsver I. Godmanis, piebilstot, ka Latvijai ir jāiemācās sabalansēt savi ieņēmumi un izdevumi.

Bijušais premjerministrs Ivars Godmanis prognozē, ka Latvijā, visticamāk, tiks ieviests progresīvais ienākumu nodoklis un nekustamā īpašuma nodoklis.

I. Godmanis prognozēja, ka «diezvai varēs palikt pie tā, ka neatkarīgi no tā, cik jūs saņemat, nodoklis paliek tas pats.»

Tāpat Godmanis arī uzsver, ka «nekustamo īpašumu nodoklis būs jāiebīda,» piebilstot, ka nodoklis uz nekustamajiem īpašumiem noteikti tikšot ieviests, lai arī daudziem tas nepatiks.

I. Godmanis arī norāda, ka šobrīd neko nevar pārmest premjeram, jo tiekot darīts viss iespējamais, lai situāciju stabilizētu, tomēr problēma esot tāda, ka sarunās ar SVF nepiedalās ministri, kas rada lielus strīdus pēc tam, kad lēmumi jau pieņemti.

«Ja jūs gribiet, lai ir normālas pensijas, un pabalsti, tam pretim jābūt ir nodokļiem,» tā bijušais premjers.

Iestājoties eirozonā, Latviju sagaida zemūdens akmeņi. Negatīvie aspekti ir saistīti ar to, ka situācijā, kad valsti piemeklē dziļa krīze, nav iespējams to risināt ar devalvāciju un gaidāma cenu celšanās, kādu pieredzējusi Igaunija, raidījumā Dienas rīts sacīja Eiropas parlamenta deputāts Ivars Godmanis.

Raidījumā politiķis atzīmēja, ka kopš Latvijas neatkarības atgūšanas valsti piemeklējušas trīs nozīmīgas problēmas – pārāk maza bagātu cilvēku līdzdalība sabiedrības dzīves līmeņa celšanā, Eiropas Savienības brīvā tirgus divējāda ietekme un nespēja konkurēt ar ārvalsu kompānijām.

Padomju pēdējos gados dzīves līmenis bijis zināmā mērā vienāds. Pēc neatkarības atgūšanas daļa cilvēku stāvus kļuvuši bagāti, bet viņu iesaiste sabiedrības dzīves līmeņa celšanā bijusi maza, sacīja I. Godmanis. Viņš arī atzīmēja, ka personīgi uzskata, ka vispirms nepieciešams sasniegt zināmu dzīves līmeni un pēc tam varot pāriet uz sociāldemokrātisku sistēmu. Pašlaik, bagātajiem piemērojot lielus nodokļus, var panākt, ka tie aizies strādāt citur.

Cerības, ka vasaras otrajā pusē Parex banka atgriezīsies tirgū kā pilntiesīga finanšu institūcija, atjaunos kreditēšanu un atsāks pelnīt, nav realizējusies, tagad termiņš pārcelts uz 1. decembri.

Netieši vairāk nekā miljardu latu lielais valsts atbalsts bijis nepietiekams, lai banka nodrošinātu tirgus uzrauga prasīto likviditāti. Parex vadība meklē ar valsti i nesaistītu naudu, raksta Diena. 30.novembris ir galīgais termiņš bankas darbības pilnasinīgai atjaunošanai. Saskaņā ar likumdošanu banku uzraugs Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ierobežojumus bankas darbībai var piemērot ne ilgāk par gadu. Pēc tam tie vairs nebūs spēkā. Tādējādi Parex ir tikai viena iespēja: nodrošināt FKTK prasību izpildi, tas ir, bankas likviditāti — naudas pietiekamību.

VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) komercaktīvu pievienošana varētu celt AS Citadele banka (Citadele) vērtību, atzina investīciju baņķieris IBS Prudentia partneris Ģirts Rungainis.

Viņaprāt, ja aktīvu pārnešana tiks veikta pareizi, valstij vajadzētu iegūt vienu, bet spēcīgāku, lielāku un arī efektīvāku banku, samazinot strādājošo cilvēku skaitu un kopējo biznesa sistēmu padarot efektīvāku.

Rungainis atzinīgi novērtēja sāktās diskusijas par abu valstij piederošo banku komercaktīvu apvienošanu, jo šis jautājums bijis jārisina jau pirms diviem gadiem, kad valsts īpašumā nonāca AS Parex banka.

Tā kā portfeļu integrācijas procesam no lēmuma pieņemšanas brīža būšot nepieciešams vismaz gads, Rungainis pieļauj, ka tas dos iespēju politiķiem novilcināt Citadeles pārdošanu, ar kuru jau patlaban, šķiet, neviens nesteidzas.

Pagājušā gada augustā sadalītā AS Parex banka, kurā palikuši tikai problemātiskie aktīvie, līdz šim no parādniekiem pārņēmusi 800 nekustamos īpašumus, pastāstīja Parex bankas valdes loceklis Jurijs Adamovičs.

Viņš pieļāva, ka gada laikā šo skaitli varētu arī dubultot, bet tas būs atkarīgs no tā, cik aktīvi izsolēs piedalīsies trešās puses.

Pēc viņa sacītā, no šā gada marta izsolēs vērojama pieaugoša trešo pušu interese. Lielākā interese esot «premium» segmentā, kur nerezidenti interesējas par īpašumiem nolūkā saņemt uzturēšanās atļauju. Izsolēs interese esot par īpašumiem Mežaparkā, Jūrmalā, Vecrīgā un klusajā centrā.

Citos tirgus segmentos situācija Parex bankas skatījumā raksturojama kā trausla stabilitāte. Lielākoties tirgū aktivitāti veidojot komercbanku vai to meitasuzņēmumu noslēgtie darījumi.

Pēdējā pusgada laikā par AS Parex banka atsevišķu kredītu iegādi interesi izrādījuši vairāk nekā 100 institucionālie investori, stāstīja bankas Komunikāciju un mārketinga direkcijas vadītāja Marita Ozoliņa-Tumanovska.

Tomēr viņa atzina, ka, ņemot vērā šā brīža tirgus situāciju, piedāvāto cenu līmenis būtiski atpaliek no attiecīgo aktīvu potenciālās tirgus vērtības un tādējādi neatbilst bankas interesēm.

Pēc viņas sacītā, Parex bankas vadība un eksperti regulāri veic potenciālo investoru piedāvājumu izvērtēšanu, tostarp tiekoties ar nopietniem tirgus spēlētājiem no Lielbritānijas, Krievijas, Šveices, Arābu Emirātiem un citām valstīm.

Parex bankas valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams norāda, ka patlaban pasaulē par tā sauktajiem sliktajiem kredītiem ir vērojama liela interese, tomēr investori pārsvarā skatās uz viegli realizējamiem aktīviem, kuru vērtības pieaugums nākotnē ļautu būtiski palielināt ieguldītās naudas apjomu.

Parex bankas pēkšņo vēršanos tiesā tieši pašlaik varam izskaidrot tikai un vienīgi ar pašreizējiem politiskajiem procesiem valstī un priekšvēlēšanu populismu, biznesa portālam Nozare.lv norādīja bankas bijušie vairākuma akcionāri un vadītāji Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis.

Parex bankas, viņuprāt, nepamatotās prasības sagatavošanai, visticamāk, esot iztērēts apmēram pusmiljons latu. «Tā ir nauda, kas ir ieguldīta tukšā konfrontācijā, nevis ienākumu veicināšanā. Ja paskaitītu tos finanšu resursus, kas tiek izsaimniekoti dažādiem konsultantiem, pētījumiem, advokātiem, auditiem u.c., kam nav nekādas saistības ar biznesu, uzreiz varētu secināt, ka šādi saimniekot var tikai valsts uzņēmums, nevis privāts investors, kuram ir biznesa mērķi,» ar sava preses pārstāvja Sergeja Bardovska starpniecību savu vērtējumu sniedza Kargins un Krasovickis.

Pārskaitot naudu Privatizācijas aģentūrai, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai (ERAB) ir kļuvusi par Parex bankas 51.44 miljonu jeb 25 % un 1 akcijas īpašnieci.

Parex banka informē, ka aptuvena ERAB ieguldītā summa pamatkapitālā ir 51.444 miljoni latu.

Jau tuvākajā laikā tiks veiktas izmaiņas akcionāru reģistrā. Finanšu un kapitāla tirgus komisijā Db informēja, ka jebkuram, kurš vēlas iegūst būtisku līdzdalību bankā, ir jāsaņem FKTK atzinums, ka komisija neiebilst. «Un 26. augustā mēs neiebildām, ka ERAB iegūst pamatkapitālu, pārsniedzot 20 %, šo atļauju banka var izmantot pusgada laikā,» tā FKTK pārstāve Ieva Upleja.

ERAB investīcijas pamatkapitālā un subordinētais aizdevums līdz 22 miljonu eiro apmērā stiprinās Parex bankas kapitāla bāzi, sniegs atbalstu bankas restrukturizācijā un veicinās tās izaugsmi un iespējami ātrāku atgriešanos privātajā sektorā.

Maskavas universālveikala Univermag Moskva (Moskva) saistības pret Latvijas AS Parex banka ir vismaz 34,5 miljoni eiro (24,27 miljoni latu), liecina Nozare.lv rīcībā esošie Maskavas apgabala Federālās arbitrāžas tiesas nolēmumi.

Tiesas nolēmumi liecina, ka 2006.gada pavasarī Parex banka Maskavas universālveikalam izsniegusi 3,87 miljonu eiro (2,72 miljonu latu) kredītu un 2006.gada septembrī vēl 15,67 miljonu eiro (11 miljonu latu) kredītu. Savukārt 15 miljoni eiro (10,5 miljoni latu) ir universālveikala saistības pret Parex banku pēc 2007.gada pavasarī noslēgtā galvojuma līguma.

Saskaņā ar vairāku Krievijas interneta mediju ziņoto universālveikala Moskva maksātnespēju šā gada martā pieteikusi kāda kompānija Spektor, kura, pārstāvot viena no universālveikala akcionāriem Grigorija Rabinoviča intereses, konfliktē ar otru universālveikala lielāko akcionāru Dmitriju Uļjaņicki.