Līdz 2014. gadam Grieķijas ekonomika būs samazinājusies par 25%, salīdzinot ar pirmskrīzes laiku, pavēstījis valsts finanšu ministrs Jannis Sturnars.
Grieķijas ministrs arī norādīja, ka recesiju valstī pastiprinās nodokļu ieņēmumu kritums, kā arī milzīgais bezdarba līmenis valstī. Tāpat viņš pauda savas bažas par to, ka Grieķijas ekonomikas atveseļošanas centienus var apgrūtināt stingrais taupības režīms un parāda atmaksāšanas augstās likmes.
J. Sturnars skaidroja, ka kopš 2008. gadā Grieķijā sākās ekonomiskā krīze, tās iekšzemes kopprodukts jau samazinājies par 20%, savukārt līdz 2014. gadam tas kopumā kritīs par 25%.
«Izvirzot laika posmu, kurā jāveic reformas, nepieciešams ņemt vērā ekonomisko situāciju. Pretējā gadījumā ir liels risks, ka turpināsies negatīva ietekme uz ekonomiku un sabiedrību,» sacīja Grieķijas ministrs, aicinot valstij piešķirt starptautiskā aizdevuma termiņa pagarinājumu.
Tikmēr Grieķija turpina meklēt veidus, kādos ietaupīt 11,5 miljardus eiro, kas nepieciešams, lai tās kreditori piešķirtu kārtējo starptautiskā aizdevuma maksājumu.
Parādu nomocītā valsts iecerējusi iegūt papildus līdzekļus no savu diplomātisko ēku pārdošanas ārvalstīs, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, vēsta Bloomberg. Starp pārdodamajiem nekustamajiem īpašumiem ir Grieķijas konsula rezidence Londonā, kā arī ēkas Briselē un Belgradā.
Kopumā Grieķija līdz 2020. gadam apņēmusies iegūt 50 miljardus eiro no valsts aktīvu privatizācijas. No tiem puse ir nekustamais īpašums.
Db.lv jau vēstīja, ka starptautiskajiem aizdevējiem jāpiešķir vairāk laika Grieķijai starptautiskās aizdevuma programmas ieviešanai. Aiziešana no Eiropas monetārās savienības parādu nomāktajai valstij būs katastrofāla, iepriekš pavēstījis Grieķijas premjers Antonis Samars.
«Mēs uzskatām, ka mums nepastāv iespēja izstāties no eirozonas,» sarunā ar laikrakstu Washington Post sacīja Grieķijas premjers. Parādu krīzes nomāktā valsts patlaban mēģina vienoties ar saviem kreditoriem par papildus taupības pasākumiem, kas nepieciešami, lai saņemtu aizdevuma nākamo kārtu. A. Samars atzina, ka Grieķijai būtu daudz vieglāk savest kārtībā savas finanses, ja aizdevuma programmas nosacījumu izpilde tiktu pagarināta par diviem gadiem.