Ceturtdien Davosas Pasaules Ekonomikas foruma laikā Krievijas lielākās bankas Sberbank vadītājs aicinājis sākt Krievijas valdības kontrolēto banku privatizāciju, tomēr Krievijas finanšu ministrs Aleksejs Kudrins šādu iespējamību noliedza, jo tirgi pašreiz vēl tam neesot gatavi, raksta Reuters.

«Mums vajag privatizēt valsts bankas un labi būtu sākt ar Sberbank,» tā Sberbank vadītājs Germans Grefs (German Gref).

«Es arī gadu īsto brīdi, kad mēs sāksim pārdot bankas. Tomēr tirgus vēl pašreiz nav atguvies no krīzes un pagaidām šāds lēmums būtu par ātru. Mēs gaidīsim,» uz sarunu atbildējis A. Kudrins.

Pašlaik Sberbank kontrolē Krievijas centrālo banku un tās vienu no lielākajiem konkurentiem VTB – kontrolē Krievijas valdība. Kopā abām bankām pieder aptuveni viena trešdaļa no Krievijas banku sektora aktīviem.

A. Kudrins paziņoja, ka, ja tiks pieņemts lēmums par šo banku privatizāciju, tad pirmā, visticamāk, tikšot pārdota VTB bankas daļa.

Krievijas lielākā banka "Sberbank" trešdien paziņoja, ka pamet Eiropas tirgu, ņemot vērā pret to noteiktās rietumvalstu sankcijas saistībā ar Maskavas īstenoto uzbrukumu Ukrainai.

"Ņemot vērā pašreizējos apstākļus, "Sberbank" nolēmusi pamest Eiropas tirgu," teikts bankas publiskotajā paziņojumā, ko izplatījušas Krievijas ziņu aģentūras.

Bankas Eiropas struktūrvienībās novērojama ārkārtīgi liela noguldījumu aizplūšana un draudi darbiniekiem un struktūrvienību darbam, skaidro "Sberbank".

Tikmēr Eiropas banku uzraudzības iestāde otrdien paziņoja, ka "Sberbank" banku grupa Eiropā "Sberbank Europe AG" tiks likvidēta, bet struktūrvienības Horvātijā un Slovēnijā pārdotas vietējām bankām.

ASV saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā pagājušajā ceturtdienā noteica sankcijas "Sberbank", liedzot tai veikt transakcijas, izmantojot Savienoto Valstu finanšu sistēmu.

Sankcijām pakļautās Krievijas valsts kontrolētās bankas "Sberbank" banku grupa Eiropā "Sberbank Europe" ir bankrota priekšā, jo noguldītāji no grupas bankām pastiprināti izņem naudu, liecina pirmdien publiskotais Eiropas Centrālās bankas (ECB) paziņojums.

Tajā teikts, ka "Sberbank Europe", kuras galvenā mīne atrodas Austrijā, un tās meitasbankas Horvātijā un Slovēnijā "piedzīvojušas būtisku noguldījumu aizplūšanu, ko izraisījusi ģeopolitiskās spriedzes ietekme uz to reputāciju".

Pēc ECB vērtējuma, 'Sberbank Europe" un tās meitasbankas Horvātijā un Slovēnijā "nespēj vai, iespējams, nespēs pildīt savas saistības, ņemot vērā to likviditātes situācijas pasliktināšanos".

"Sberbank Europe" ir arī meitasbankas Bosnijā un Hercegovinā, Čehijā, Serbijā un Ungārijā, taču uz tām neattiecas ECB tiešā uzraudzība.

ASV saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā ceturtdien noteica sankicijas "Sberbank", liedzot tai veikt transakcijas, izmantojot Savienoto Valstu finanšu sistēmu.

Krievijas Sberbank sankciju un vandālisma dēļ nākas strauji pamest Ukrainu, raksta ārvalstu mediji.

Reuters raksta, ka Krievijas lielākās bankas Sberbank vadītājs atzinis, ka banka ļoti aktīvi meklējusi iespējas, kā ātri iziet no Ukrainas. Bankas kredītu zaudējumu uzkrājumi Ukrainā veidoja aptuveni 70% no tās potenciālajiem zaudējumiem.

Nesen Ukrainas centrālā banka nolēma ieviest vairāk sankciju Sberbank un citām Krievijas valstij piederošām bankām Ukrainā.

Otrdienas rītā Ukrainas galvaspilsētā Kijevā aktīvisti sāka demontēt barikādes, ar kurām bija bloķējuši Sberbank galveno biroju, reaģējot uz ziņām, ka banka panākusi vienošanos, lai izietu no šī tirgus. Bankai vēl nepieciešama regulatoru atļauja, raksta Financial Times.

Krievijas lielākās bankas Sberbank vadība aicinājusi Krieviju bankas akcijas tirgot biržā, nevis uzreiz pārdot kādam stratēģiskam investoram.

Bloomberg ziņo, ka Sberbank vadītāja vietnieks Antons Karamzins norādījis, ka akciju tirdzniecība biržā «neapšaubāmi atstātu pozitīvu efektu uz [Krievijas] banku sektoru».

Db.lv jau vēstīja, ka, izpārdodot valsts īpašumā esošās Sberbank akcijas, Krievija varētu valsts lielākās bankas kontrolpaketi nodot citu rokās. «Neviens no scenārijiem attiecībā uz Sberbank nevar tikt izslēgts. Mūsu stratēģija paredz palielināt Sberbank stabilitāti,» pēc tikšanās ar ārvalstu investoriem, kur runāts arī par privatizācijas jautājumiem, norādījis Krievijas premjerministra pirmais vietnieks Igors Šuvalovs.

Krievija plāno pārdot 7,6% valsts lielākās bankas Sberbank akciju, un jau tuvākajā laikā tiks rīkotās tikšanās ar investoriem, ziņo Bloomberg.

Pārdodot šādu daļu akciju, valsts varētu iegūt aptuveni 149 miljardus Krievijas rubļu (4,9 miljardus ASV dolāru). Šobrīd Sberbank 57,6% akciju pieder Krievijas centrālajai bankai. Tiesa gan, arī pēc akciju pārdošanas Krievijas centrālā banka pār Sberbank kontroli saglabās – tai piederēs 50% plus viena minētās Krievijas komercbankas akcija.

Krievijas daļas Sberbank pārdošana tika plānota jau agrāk un vairākas reizes tika atlikta, jo bija tramīgs noskaņojums finanšu tirgos (jeb tika gaidīta augtāka akcijas cena).

Jāpiebilst, ka Krievijas valdība, privatizējot dažādus uzņēmumus, līdz 2015. gadam plāno piesaistīt 1,5 triljonus Krievijas rubļu. Šā gada sākumā Krievija pārdeva arī 10% sev piederošās bankas VTB akciju 3,3 miljardu ASV dolāru apjomā.

Pēc tam, kad noslēgsies Krievijas bankas Sberbank Ukrainas meitasbankas pārdošanas darījums, kredītiestāde tiks pārdēvēta par Norvik bank, atsaucoties uz bankas akcionāra Grigorija Guseļņikova teikto, raksta UNN.

«Banka tiks pārdēvēta, un acīmredzot to sauks Norvik bank, jo tā būs Eiropā strādājošās Norvik bank meitasbanka,» viņš uzsvēris.

Pēc viņa teiktā, zīmola maiņa tiks veikta gan pircēja, gan pārdevēja interesēs.

Db.lv jau rakstīja, ka AS Norvik Banka un tās galvenais akcionārs, Lielbritānijas pilsonis Grigorijs Guseļikovs, 27. martā parakstījuši vienošanos par iesaistīšanos investīciju konsorcijā Krievijas Sberbankas Ukrainas filiāles iegādei, informē Norvik Bankas pārstāvji.

Par jaunā konsorcija vairākuma akcionāru kļuvis Lielbritānijas pavalstnieks Saids Gucerijevs (Саид Гуцериев) un viņam piederošs Baltkrievijas uzņēmums. Šis darījums ļaus piedāvāt Ukrainas klientiem apkalpošanu, kas balstīta uz Eiropas kvalitātes un pieejamības principiem, saglabājot Krievijas Sberbankas izveidoto bankas tehnoloģisko līmeni.

Sberbank, kas ir lielākais aizdevējs Krievijā, piekritusi iegādāties investīciju banku Troika Dialog, lai paplašinātos investīciju bankas segmentā, ziņo Bloomberg.

Valsts pārziņā esošā Sberbank maksāšot vismaz vienu miljardu ASV dolāru par simts procentiem Troika akciju, ieskaitot 63,6%, kas pieder priekšsēdētājam un vadītājam Rubenam Vardanjanam un viņa partneriem, un 36,4%, kas pieder Johannesburgā bāzētajam aizdevējam Standard Bank Group Ltd., šodien reportieriem Maskavā stāstījis Sberbank vadītājs Germans Grefs.

Krievijas vecākās investīciju bankas iegāde esot solis uz Grefa mērķi pārvērst 170 gadus veco Sberbank pilna servisa finanšu kompānijā, kas var konkurēt starptautiski.

Jāatgādina, ka Krievijas izdevums Ведомости jau februārī vēstīja - Sberbank varētu iegādāties 80% investīciju bankas Troika Dialog par vienu miljardu ASV dolāru. Krievijas medijs šādu informāciju ieguva no neoficiāliem informācijas avotiem.

Gadijumā, ja finanšu nedienu skartā Grieķija izstāsies no eirozonas, Krievijas ekonomika varētu sarukt par aptuveni 2%, notiktu kapitāla aizplūde 95 līdz 100 miljardu ASV dolāru apmērā, turklāt mazinātos arī rubļa vērtība.

Ar šādām aplēsēm klajā nācis Krievijas Sberbank Makroekonomiskās izpētes centrs, vēsta RIA Novosti.

«Sliktākais scenārijs izsauks kapitāla aizplūdi 95 līdz 100 miljardu dolāru apmērā, kā arī ekonomikas lejupslīdi 2% apmērā,» norāda Sberbank pārstāvis Andrejs Siņakovs, prezentējot ziņojumu par to, kā eirozonas periferiālās valstis skar Eiropas parādu krīze.

Sberbank eksperti arī paredz rubļa vērtības samazināšanos, gadījumā, ja piepildās ļaunākais scenārijs un Grieķija izstājas no eirozonas.

A. Siņakovs gan ir pārliecināts, ka, ņemot vērā pašreizējo notikumu attīstību Eiropā, atsevišķu valstu izstāšanās no monetārās savienības ir neizbēgama. «Šādos apstākļos eirozonas saglābšanas scenārija piepildīšanās ir maz ticama,» tā viņš.

Izpārdodot valsts īpašumā esošās Sberbank akcijas, Krievija varētu valsts lielākās bankas kontrolpaketi nodot citu rokās. Tā norādījis Krievijas premjerministra pirmais vietnieks Igors Šuvalovs, ziņo Bloomberg.

«Neviens no scenārijiem attiecībā uz Sberbank nevar tikt izslēgts. Mūsu stratēģija paredz palielināt Sberbank stabilitāti,» pēc tikšanās ar ārvalstu investoriem, kur runāts arī par privatizācijas jautājumiem, norādījis I. Šuvalovs.

Premjerministra Vladimira Putina valdība nākamo piecu gadu laikā plāno pārdot valstij piederošus aktīvus 50 miljardu ASV dolāru apmērā, lai mazinātu budžeta deficītu, kas šogad varētu palielināties līdz 5,3% no plānotā iekšzemes kopprodukta (IKP). Sākotnēji bija plānots pārdot ne vairāk par 9% Sberbank kapitāldaļu, lai valsts īpašumā saglabātos bankas kontrolpakete.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

Sberbank, Krievijas lielākais aizdevējs, pagājušā gada ceturtajā ceturksnī prēmijās izmaksājis rekordlielu summu - 816 miljonus rubļu (28 miljonus ASV dolāru), atsaucoties uz Krievijas izdevuma Ведомости sniegto informāciju, ziņo Bloomberg.

Krievijas medijs šādu informāciju ieguvis no kompānijas dokumentiem.

Valsts pārziņā esošā banka gadā kopumā prēmijās izmaksājusi 985 miljonus rubļu. Tas ir aptuveni divas reizes vairāk nekā tika izmaksāts 2009.gadā un par 5% vairāk - nekā 2008.gadā.

Februāra sākumā Ведомости vēstīja, ka Sberbank varētu nolīgt Alesandro Profumo (Alessandro Profumo), UniCredit SpA bijušo vadītāju. Profumo, kurš palīdzēja pārveidot UniCredit no reģionālas par globālu banku, varētu kļūt par konsultantu Sberbank vadītājam Germanam Grefam, kura plānos ir starptautiska ekspansija.

Dažas dienas vēlāk Krievijas izdevums arī informēja, ka Sberbank varētu iegādāties 80% investīciju bankas Troika Dialog par vienu miljardu ASV dolāru, lai paplašinātos investīciju bankas segmentā.

Sberbank, Krievijas lielākais aizdevējs, varētu iegādāties 80% investīciju bankas Troika Dialog par vienu miljardu ASV dolāru, lai paplašinātos investīciju bankas segmentā, atsaucoties uz Krievijas izdevuma Ведомости sniegto informāciju, vēsta Bloomberg.

Krievijas medijs šādu informāciju ieguvis no neoficiāliem informācijas avotiem.

Atlikušos 20% Sberbank varētu nopirkt divu līdz trīs gadu laikā pēc tam, kad nomainītos Troika priekšsēdētājs.

Vakar Ведомости ziņoja, ka Sberbank varētu nolīgt Alesandro Profumo (Alessandro Profumo), UniCredit SpA bijušo vadītāju. Profumo, kurš palīdzēja pārveidot UniCredit no reģionālas par globālu banku, varētu kļūt par konsultantu Sberbank vadītājam Germanam Grefam, kura plānos ir starptautiska ekspansija.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Krievijas lielākā mazumtirdzniecības banka Sberbank ir uzsākusi tādas ierīces pārbaudi, ko savulaik būtu mīlējuši VDK – bankomātu, kurā iebūvēts melu detektors, lai novērstu krāpšanos ar patēriņa kredītiem, raksta New York Times.

Bankas klienti varēs pieteikties patēriņa kredītam izmatojot bankomātu, piedevām, «otrā galā» nebūs cilvēku. Lai arī šāda kredītu izsniegšanas kārtība pasaulē nav nekas jauns – krievu ierīce nolasīs pasi, pārbaudīs pirkstu nospiedumus un veiks trīsdimensiālu sejas skenēšanu.

Bankomāts izmantos arī balss atpazīšanas programmatūru, lai noteiktu vai indivīds godīgi atbild uz tādiem jautājumiem kā: «Vai jūs esat nodarbināts?» un «Vai pašlaik jums vēl ir citas, nenokārtotas kredītsaistības?»

Programmatūra spēs noteikt nervozitāti un emocionālu stresu, kas varētu liecināt par to, ka kredīta pieteikuma iesniedzējs melo. Šī informācija tiks salīdzināta ar citiem datiem, piemēram, cilvēka kredītvēsturi.

Krievija plāno pārdot 15% Rosņeft, kas ir Krievijas lielākais naftas ražotājs. Valsts valdība nākamo piecu gadu laikā centīsies pārdot aktīvus, lai tādējādi līdzsvarotu budžetu, ziņo Bloomberg.

Premjera Vladimira Putina valdība apstiprinājusi plānu pārdot aptuveni 900 kompāniju akcijas, ieskaitot Sberbank un VTB Group, vakar vakarā informējis pirmais premjerministra vietnieks Igors Šuvalovs.

Valdība izmantos daļu no ieņēmumiem, lai sašaurinātu budžeta deficītu līdz 1,8 triljoniem rubļu jeb 3,6% no iekšzemes kopprodukta 2011.gadā no aptuveni 5,3% šogad. Pērn Krievijā tika reģistrēts 5,9% liels deficīts - pirmais desmit gadu laikā. 5. oktobrī Putins solīja, ka Krievija savu budžetu sabalansēs līdz 2015.gadam.

«Ja prezidents piekritīs šim plānam,» tas tiks virzīts tālāk, runājot par kompāniju privatizāciju, sacījis Šuvalovs.

Mēs nedzīvojam brīvā tirgus apstākļos, jo aizvien spēkā ir greizā shēma, kurā peļņa tiek privatizēta, bet zaudējumi – socializēti.

Finansists Tjerī Filiponā vēl pirms globālās finanšu krīzes no investīciju baņķiera kļuva par «labo baņķieri», kā 2011. gadā viņu nodēvēja prese, un Briselē nodibināja finanšu pakalpojumu klientu lobiju – nevalstisko organizāciju Finance Watch, kas gādā, lai Eiropas Savienības politikas veidotāji neatrastos tikai banku lobiju retorikas varā.

Vai Eiropas banku nožogošanas jeb strukturālās reformas virzība līdz šim ir apmierinoša?

Šī spēle vēl ne tuvu nav galā. Somijas centrālā baņķiera Erki Līkanena vadītā grupa ir Komisijai izstrādājusi virkni ieteikumu, kas atbalsta banku funkciju nošķiršanu, pasargājot noguldītāju naudu no spekulāciju riskiem. Nākamais solis ir EK priekšlikums. (Intervija notika pāris nedēļas pirms tā)

Eiropas Savienība (ES) otrdien no starptautiskās maksājumu informācijas nodošanas sistēmas SWIFT atslēdz trīs Krievijas bankas, ieskaitot tās lielāko banku "Sberbank".

Jūnija sākumā pieņemtā sestā sankciju pakete Krievijai par tās iebrukumu Ukrainā paredz no SWIFT atslēgt "Sberbank", Maskavas kredītu banku un "Rosseļhozbank".

Banku pārstāvji, tāpat kā iepriekš, apgalvo, ka atslēgšana no SWIFT ne pārāk spēcīgi ietekmēs to darbību.

Kā vēsta Krievijas mediji, "Sberbank" paziņoja, ka strādā ierastajā režīmā un atslēgšana no SWIFT nemaina situāciju ar starptautiskajiem maksājumiem.

Maskavas kredītu banka pavēstīja, ka operācijas Krievijas iekšienē notiks ierastajā režīmā, taču maksājumi uz ārvalstīm var prasīt vairāk laika.

"Rosseļhozbank" paziņoja, ka Krievijas banku sistēmā radīti nepieciešamie apstākļi nepārtrauktas autonomas darbības nodrošināšanai.

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Atšķirībā no banku virspeļņas solidaritātes maksājuma, kas ir terminēts laikā un nodrošinātu ienākumus tikai pāris gadus, Finanšu ministrijas (FM) piedāvātais īpašais uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīms ir ilgtspējīgāks un nodrošinātu stabilus budžeta ieņēmumus ilgtermiņā, uzskata finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ministrs skaidro, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes īstenotās procentu likmju celšanas mērķis ir iegrožot inflāciju, tādējādi bremzējot ekonomisko aktivitāti. Latvijā inflācija beidzot sāk mazināties, gada inflācijai jūlijā sasniedzot 6,4%. Tā ir zemākā inflācija kopš 2021.gada beigām, un gada nogalē tā prognozēta 2-3% apmērā.

Tomēr tam ir blakus efekts - straujš banku peļņas kāpums, atzīst Ašeradens. Lai gan tā nav tikai Latvijai unikāla situācija, Ašeradena ieskatā skaidri redzams vietējo banku nespēja naudas cenas pieaugumu novadīt līdz noguldītājiem. Līdz ar to banku ievērojami lielāka peļņa tiek gūta, ļaujot kredītu likmēm augt straujāk par noguldījumu likmēm, nevis aktīvi kreditējot.

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Krievijas lielākā banka Sberbank trešdien paziņoja, ka sākusi saskatīt atveseļošanās pazīmes valsts finanšu nozarē, kas nonākusi dziļā krīzē.

Prezentējot jaunākos finanšu rezultātus, kurus Sberbank jau atzinusi par labākiem ceturkšņa rādītājiem šī gada laikā, bankas finanšu direktors Aleksandrs Morozovs norādīja, ka banka reģistrējusi procentu ienākumu kāpumu un arī hipotekāro aizdevumu izsniegšana palielinās.

Sberbank vēsta, ka šā gada trešajā ceturksnī tā strādājusi ar 65,4 miljardu rubļu (930 miljonu eiro) tīro peļņu, kas ir par 8% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn.

Bankas procentu ienākumi pieauguši par 25%, bet komisiju ienākumi - par 33%.

Krievijas banku sektoru smagi ietekmējusi ekonomikas lejupslīde, kuru izraisījis naftas cenu kritums un rietumvalstu Maskavai noteiktās sankcijas.

Centralizētie pasākumi pret rubļa kritumu un inflāciju kaitē Krievijas biznesam, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Centrālās bankas (CB) mēģinājumi daudzmaz noturēt krītošo rubli ir trieciens Krievijas komercbankām, savukārt valdības regulējumi inflācijas apspiešanai eksportētājiem traucē izmantot lētā rubļa priekšrocības.

Krievijas CB dubultais un dramatiskais bāzes likmes kāpums pērn decembrī tūdaļ ir atsaucies uz valsts komercbanku darbību, kas Rietumu sankciju apstākļos jau tā ir pamatīgi apgrūtināta. Centienos noturēt bēgošo kapitālu un nacionālās valūtas vērtības kritumu CB bāzes procentlikmi gada beigās no 9,5% paaugstināja līdz 10,5% un drīz vien vēl krasāk līdz 17%. Iznākumā valsts lielākās bankas Sberbank peļņa decembrī pret attiecīgo 2013. gada periodu ir kritusies 8,5 reizes – līdz 3,7 miljardiem RUB (ap 49,5 miljoniem EUR), raksta Kommersant. Jāpiebilst, ka šā gada janvāra beigās CB bāzes likmi samazināja līdz 15%.

Zviedrijas un Baltijas korporācijas pašlaik ekonomikā nesaskata nekādu pieprasījumu, tāpēc viņi arī neinvestē

«Ja viņi zinātu, ka gaida pieprasījums, viņi investētu, tomēr viņi nogaida, jo nav šādas paredzamības,» par korporatīvo investoru noskaņojumu DB saka Swedbank prezidents un izpilddirektors Mikaels Volfs. Intervijā viņš arī neslēpj, ka Swedbank kā banka gribētu no Latvijas valsts vienreiz dzirdēt skaidru nostāju, vai tā finanšu pakalpojumu biznesu nerezidentiem šeit grib vai negrib.

Nule kā Rīgā bija Eiropas Centrālās bankas Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī, kas pēc pāris mēnešiem Latvijā sāks pārraudzīt arī Swedbank. Ko domājat par šiem regulatora jaunumiem?