Sankcijām pakļautās Krievijas valsts kontrolētās bankas "Sberbank" banku grupa Eiropā "Sberbank Europe" ir bankrota priekšā, jo noguldītāji no grupas bankām pastiprināti izņem naudu, liecina pirmdien publiskotais Eiropas Centrālās bankas (ECB) paziņojums.

Tajā teikts, ka "Sberbank Europe", kuras galvenā mīne atrodas Austrijā, un tās meitasbankas Horvātijā un Slovēnijā "piedzīvojušas būtisku noguldījumu aizplūšanu, ko izraisījusi ģeopolitiskās spriedzes ietekme uz to reputāciju".

Pēc ECB vērtējuma, 'Sberbank Europe" un tās meitasbankas Horvātijā un Slovēnijā "nespēj vai, iespējams, nespēs pildīt savas saistības, ņemot vērā to likviditātes situācijas pasliktināšanos".

"Sberbank Europe" ir arī meitasbankas Bosnijā un Hercegovinā, Čehijā, Serbijā un Ungārijā, taču uz tām neattiecas ECB tiešā uzraudzība.

ASV saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā ceturtdien noteica sankicijas "Sberbank", liedzot tai veikt transakcijas, izmantojot Savienoto Valstu finanšu sistēmu.

Krievijas lielākā banka "Sberbank" trešdien paziņoja, ka pamet Eiropas tirgu, ņemot vērā pret to noteiktās rietumvalstu sankcijas saistībā ar Maskavas īstenoto uzbrukumu Ukrainai.

"Ņemot vērā pašreizējos apstākļus, "Sberbank" nolēmusi pamest Eiropas tirgu," teikts bankas publiskotajā paziņojumā, ko izplatījušas Krievijas ziņu aģentūras.

Bankas Eiropas struktūrvienībās novērojama ārkārtīgi liela noguldījumu aizplūšana un draudi darbiniekiem un struktūrvienību darbam, skaidro "Sberbank".

Tikmēr Eiropas banku uzraudzības iestāde otrdien paziņoja, ka "Sberbank" banku grupa Eiropā "Sberbank Europe AG" tiks likvidēta, bet struktūrvienības Horvātijā un Slovēnijā pārdotas vietējām bankām.

ASV saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā pagājušajā ceturtdienā noteica sankcijas "Sberbank", liedzot tai veikt transakcijas, izmantojot Savienoto Valstu finanšu sistēmu.

Krievijas Sberbank sankciju un vandālisma dēļ nākas strauji pamest Ukrainu, raksta ārvalstu mediji.

Reuters raksta, ka Krievijas lielākās bankas Sberbank vadītājs atzinis, ka banka ļoti aktīvi meklējusi iespējas, kā ātri iziet no Ukrainas. Bankas kredītu zaudējumu uzkrājumi Ukrainā veidoja aptuveni 70% no tās potenciālajiem zaudējumiem.

Nesen Ukrainas centrālā banka nolēma ieviest vairāk sankciju Sberbank un citām Krievijas valstij piederošām bankām Ukrainā.

Otrdienas rītā Ukrainas galvaspilsētā Kijevā aktīvisti sāka demontēt barikādes, ar kurām bija bloķējuši Sberbank galveno biroju, reaģējot uz ziņām, ka banka panākusi vienošanos, lai izietu no šī tirgus. Bankai vēl nepieciešama regulatoru atļauja, raksta Financial Times.

Krievijas lielākās bankas Sberbank vadība aicinājusi Krieviju bankas akcijas tirgot biržā, nevis uzreiz pārdot kādam stratēģiskam investoram.

Bloomberg ziņo, ka Sberbank vadītāja vietnieks Antons Karamzins norādījis, ka akciju tirdzniecība biržā «neapšaubāmi atstātu pozitīvu efektu uz [Krievijas] banku sektoru».

Db.lv jau vēstīja, ka, izpārdodot valsts īpašumā esošās Sberbank akcijas, Krievija varētu valsts lielākās bankas kontrolpaketi nodot citu rokās. «Neviens no scenārijiem attiecībā uz Sberbank nevar tikt izslēgts. Mūsu stratēģija paredz palielināt Sberbank stabilitāti,» pēc tikšanās ar ārvalstu investoriem, kur runāts arī par privatizācijas jautājumiem, norādījis Krievijas premjerministra pirmais vietnieks Igors Šuvalovs.

Sberbank, kas ir lielākais aizdevējs Krievijā, piekritusi iegādāties investīciju banku Troika Dialog, lai paplašinātos investīciju bankas segmentā, ziņo Bloomberg.

Valsts pārziņā esošā Sberbank maksāšot vismaz vienu miljardu ASV dolāru par simts procentiem Troika akciju, ieskaitot 63,6%, kas pieder priekšsēdētājam un vadītājam Rubenam Vardanjanam un viņa partneriem, un 36,4%, kas pieder Johannesburgā bāzētajam aizdevējam Standard Bank Group Ltd., šodien reportieriem Maskavā stāstījis Sberbank vadītājs Germans Grefs.

Krievijas vecākās investīciju bankas iegāde esot solis uz Grefa mērķi pārvērst 170 gadus veco Sberbank pilna servisa finanšu kompānijā, kas var konkurēt starptautiski.

Jāatgādina, ka Krievijas izdevums Ведомости jau februārī vēstīja - Sberbank varētu iegādāties 80% investīciju bankas Troika Dialog par vienu miljardu ASV dolāru. Krievijas medijs šādu informāciju ieguva no neoficiāliem informācijas avotiem.

Gadijumā, ja finanšu nedienu skartā Grieķija izstāsies no eirozonas, Krievijas ekonomika varētu sarukt par aptuveni 2%, notiktu kapitāla aizplūde 95 līdz 100 miljardu ASV dolāru apmērā, turklāt mazinātos arī rubļa vērtība.

Ar šādām aplēsēm klajā nācis Krievijas Sberbank Makroekonomiskās izpētes centrs, vēsta RIA Novosti.

«Sliktākais scenārijs izsauks kapitāla aizplūdi 95 līdz 100 miljardu dolāru apmērā, kā arī ekonomikas lejupslīdi 2% apmērā,» norāda Sberbank pārstāvis Andrejs Siņakovs, prezentējot ziņojumu par to, kā eirozonas periferiālās valstis skar Eiropas parādu krīze.

Sberbank eksperti arī paredz rubļa vērtības samazināšanos, gadījumā, ja piepildās ļaunākais scenārijs un Grieķija izstājas no eirozonas.

A. Siņakovs gan ir pārliecināts, ka, ņemot vērā pašreizējo notikumu attīstību Eiropā, atsevišķu valstu izstāšanās no monetārās savienības ir neizbēgama. «Šādos apstākļos eirozonas saglābšanas scenārija piepildīšanās ir maz ticama,» tā viņš.

Pēc tam, kad noslēgsies Krievijas bankas Sberbank Ukrainas meitasbankas pārdošanas darījums, kredītiestāde tiks pārdēvēta par Norvik bank, atsaucoties uz bankas akcionāra Grigorija Guseļņikova teikto, raksta UNN.

«Banka tiks pārdēvēta, un acīmredzot to sauks Norvik bank, jo tā būs Eiropā strādājošās Norvik bank meitasbanka,» viņš uzsvēris.

Pēc viņa teiktā, zīmola maiņa tiks veikta gan pircēja, gan pārdevēja interesēs.

Db.lv jau rakstīja, ka AS Norvik Banka un tās galvenais akcionārs, Lielbritānijas pilsonis Grigorijs Guseļikovs, 27. martā parakstījuši vienošanos par iesaistīšanos investīciju konsorcijā Krievijas Sberbankas Ukrainas filiāles iegādei, informē Norvik Bankas pārstāvji.

Par jaunā konsorcija vairākuma akcionāru kļuvis Lielbritānijas pavalstnieks Saids Gucerijevs (Саид Гуцериев) un viņam piederošs Baltkrievijas uzņēmums. Šis darījums ļaus piedāvāt Ukrainas klientiem apkalpošanu, kas balstīta uz Eiropas kvalitātes un pieejamības principiem, saglabājot Krievijas Sberbankas izveidoto bankas tehnoloģisko līmeni.

Izpārdodot valsts īpašumā esošās Sberbank akcijas, Krievija varētu valsts lielākās bankas kontrolpaketi nodot citu rokās. Tā norādījis Krievijas premjerministra pirmais vietnieks Igors Šuvalovs, ziņo Bloomberg.

«Neviens no scenārijiem attiecībā uz Sberbank nevar tikt izslēgts. Mūsu stratēģija paredz palielināt Sberbank stabilitāti,» pēc tikšanās ar ārvalstu investoriem, kur runāts arī par privatizācijas jautājumiem, norādījis I. Šuvalovs.

Premjerministra Vladimira Putina valdība nākamo piecu gadu laikā plāno pārdot valstij piederošus aktīvus 50 miljardu ASV dolāru apmērā, lai mazinātu budžeta deficītu, kas šogad varētu palielināties līdz 5,3% no plānotā iekšzemes kopprodukta (IKP). Sākotnēji bija plānots pārdot ne vairāk par 9% Sberbank kapitāldaļu, lai valsts īpašumā saglabātos bankas kontrolpakete.

Krievija plāno pārdot 7,6% valsts lielākās bankas Sberbank akciju, un jau tuvākajā laikā tiks rīkotās tikšanās ar investoriem, ziņo Bloomberg.

Pārdodot šādu daļu akciju, valsts varētu iegūt aptuveni 149 miljardus Krievijas rubļu (4,9 miljardus ASV dolāru). Šobrīd Sberbank 57,6% akciju pieder Krievijas centrālajai bankai. Tiesa gan, arī pēc akciju pārdošanas Krievijas centrālā banka pār Sberbank kontroli saglabās – tai piederēs 50% plus viena minētās Krievijas komercbankas akcija.

Krievijas daļas Sberbank pārdošana tika plānota jau agrāk un vairākas reizes tika atlikta, jo bija tramīgs noskaņojums finanšu tirgos (jeb tika gaidīta augtāka akcijas cena).

Jāpiebilst, ka Krievijas valdība, privatizējot dažādus uzņēmumus, līdz 2015. gadam plāno piesaistīt 1,5 triljonus Krievijas rubļu. Šā gada sākumā Krievija pārdeva arī 10% sev piederošās bankas VTB akciju 3,3 miljardu ASV dolāru apjomā.

Krievija plāno pārdot 15% Rosņeft, kas ir Krievijas lielākais naftas ražotājs. Valsts valdība nākamo piecu gadu laikā centīsies pārdot aktīvus, lai tādējādi līdzsvarotu budžetu, ziņo Bloomberg.

Premjera Vladimira Putina valdība apstiprinājusi plānu pārdot aptuveni 900 kompāniju akcijas, ieskaitot Sberbank un VTB Group, vakar vakarā informējis pirmais premjerministra vietnieks Igors Šuvalovs.

Valdība izmantos daļu no ieņēmumiem, lai sašaurinātu budžeta deficītu līdz 1,8 triljoniem rubļu jeb 3,6% no iekšzemes kopprodukta 2011.gadā no aptuveni 5,3% šogad. Pērn Krievijā tika reģistrēts 5,9% liels deficīts - pirmais desmit gadu laikā. 5. oktobrī Putins solīja, ka Krievija savu budžetu sabalansēs līdz 2015.gadam.

«Ja prezidents piekritīs šim plānam,» tas tiks virzīts tālāk, runājot par kompāniju privatizāciju, sacījis Šuvalovs.

Sberbank, Krievijas lielākais aizdevējs, pagājušā gada ceturtajā ceturksnī prēmijās izmaksājis rekordlielu summu - 816 miljonus rubļu (28 miljonus ASV dolāru), atsaucoties uz Krievijas izdevuma Ведомости sniegto informāciju, ziņo Bloomberg.

Krievijas medijs šādu informāciju ieguvis no kompānijas dokumentiem.

Valsts pārziņā esošā banka gadā kopumā prēmijās izmaksājusi 985 miljonus rubļu. Tas ir aptuveni divas reizes vairāk nekā tika izmaksāts 2009.gadā un par 5% vairāk - nekā 2008.gadā.

Februāra sākumā Ведомости vēstīja, ka Sberbank varētu nolīgt Alesandro Profumo (Alessandro Profumo), UniCredit SpA bijušo vadītāju. Profumo, kurš palīdzēja pārveidot UniCredit no reģionālas par globālu banku, varētu kļūt par konsultantu Sberbank vadītājam Germanam Grefam, kura plānos ir starptautiska ekspansija.

Dažas dienas vēlāk Krievijas izdevums arī informēja, ka Sberbank varētu iegādāties 80% investīciju bankas Troika Dialog par vienu miljardu ASV dolāru, lai paplašinātos investīciju bankas segmentā.

Krievijas lielākā mazumtirdzniecības banka Sberbank ir uzsākusi tādas ierīces pārbaudi, ko savulaik būtu mīlējuši VDK – bankomātu, kurā iebūvēts melu detektors, lai novērstu krāpšanos ar patēriņa kredītiem, raksta New York Times.

Bankas klienti varēs pieteikties patēriņa kredītam izmatojot bankomātu, piedevām, «otrā galā» nebūs cilvēku. Lai arī šāda kredītu izsniegšanas kārtība pasaulē nav nekas jauns – krievu ierīce nolasīs pasi, pārbaudīs pirkstu nospiedumus un veiks trīsdimensiālu sejas skenēšanu.

Bankomāts izmantos arī balss atpazīšanas programmatūru, lai noteiktu vai indivīds godīgi atbild uz tādiem jautājumiem kā: «Vai jūs esat nodarbināts?» un «Vai pašlaik jums vēl ir citas, nenokārtotas kredītsaistības?»

Programmatūra spēs noteikt nervozitāti un emocionālu stresu, kas varētu liecināt par to, ka kredīta pieteikuma iesniedzējs melo. Šī informācija tiks salīdzināta ar citiem datiem, piemēram, cilvēka kredītvēsturi.

Centralizētie pasākumi pret rubļa kritumu un inflāciju kaitē Krievijas biznesam, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Centrālās bankas (CB) mēģinājumi daudzmaz noturēt krītošo rubli ir trieciens Krievijas komercbankām, savukārt valdības regulējumi inflācijas apspiešanai eksportētājiem traucē izmantot lētā rubļa priekšrocības.

Krievijas CB dubultais un dramatiskais bāzes likmes kāpums pērn decembrī tūdaļ ir atsaucies uz valsts komercbanku darbību, kas Rietumu sankciju apstākļos jau tā ir pamatīgi apgrūtināta. Centienos noturēt bēgošo kapitālu un nacionālās valūtas vērtības kritumu CB bāzes procentlikmi gada beigās no 9,5% paaugstināja līdz 10,5% un drīz vien vēl krasāk līdz 17%. Iznākumā valsts lielākās bankas Sberbank peļņa decembrī pret attiecīgo 2013. gada periodu ir kritusies 8,5 reizes – līdz 3,7 miljardiem RUB (ap 49,5 miljoniem EUR), raksta Kommersant. Jāpiebilst, ka šā gada janvāra beigās CB bāzes likmi samazināja līdz 15%.

Krievijas lielākā banka Sberbank trešdien paziņoja, ka sākusi saskatīt atveseļošanās pazīmes valsts finanšu nozarē, kas nonākusi dziļā krīzē.

Prezentējot jaunākos finanšu rezultātus, kurus Sberbank jau atzinusi par labākiem ceturkšņa rādītājiem šī gada laikā, bankas finanšu direktors Aleksandrs Morozovs norādīja, ka banka reģistrējusi procentu ienākumu kāpumu un arī hipotekāro aizdevumu izsniegšana palielinās.

Sberbank vēsta, ka šā gada trešajā ceturksnī tā strādājusi ar 65,4 miljardu rubļu (930 miljonu eiro) tīro peļņu, kas ir par 8% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn.

Bankas procentu ienākumi pieauguši par 25%, bet komisiju ienākumi - par 33%.

Krievijas banku sektoru smagi ietekmējusi ekonomikas lejupslīde, kuru izraisījis naftas cenu kritums un rietumvalstu Maskavai noteiktās sankcijas.

Eiropas Savienība (ES) otrdien no starptautiskās maksājumu informācijas nodošanas sistēmas SWIFT atslēdz trīs Krievijas bankas, ieskaitot tās lielāko banku "Sberbank".

Jūnija sākumā pieņemtā sestā sankciju pakete Krievijai par tās iebrukumu Ukrainā paredz no SWIFT atslēgt "Sberbank", Maskavas kredītu banku un "Rosseļhozbank".

Banku pārstāvji, tāpat kā iepriekš, apgalvo, ka atslēgšana no SWIFT ne pārāk spēcīgi ietekmēs to darbību.

Kā vēsta Krievijas mediji, "Sberbank" paziņoja, ka strādā ierastajā režīmā un atslēgšana no SWIFT nemaina situāciju ar starptautiskajiem maksājumiem.

Maskavas kredītu banka pavēstīja, ka operācijas Krievijas iekšienē notiks ierastajā režīmā, taču maksājumi uz ārvalstīm var prasīt vairāk laika.

"Rosseļhozbank" paziņoja, ka Krievijas banku sistēmā radīti nepieciešamie apstākļi nepārtrauktas autonomas darbības nodrošināšanai.

Bank of America Corp. un Credit Suisse AG ir starp bankām, kas sniegs ieteikumus Krievijai par globāla finanšu centra izveidi Maskavā, stāstījis valdības darba grupas, kas pārrauga šos centienus, vadītājs Aleksandrs Vološins, ziņo Bloomberg.

Saskaņā ar Vološina teikto konsultatīvajai padomei pievienosies arī Societe Generale SA, UniCredit SpA, Nomura Holdings Inc., Ernst & Young un KPMG International. Tiks pārstāvētas arī Sberbank un VTB Group, Krievijas divas lielākās bankas, Maskavā bāzētā investīciju banka Troika Dialog un attīstības banka VEB. Paneli vadīs Sberbank vadītājs Germans Grefs un Credit Suisse priekšsēdētāja vietnieks Urs Roners.

«Mēs izvēlējāmies tos, kuriem ir pieredze lielu projektu uzsākšanā,» stāstījis Vološins.

Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs parakstīja dekrētu, izveidojot paneli, 29.decembrī. Viņa plāns ir pārvērst Krievijas galvaspilsētu globālā finanšu centrā, lai palīdzētu diversificēt ekonomiku un samazināt tās atkarību no enerģijas eksporta.

Pasaulē vadošo zīmolu reitinga pirmajās vietās ierindojas ASV zīmoli, savukārt strauju izaugsmi piedzīvo Āzijas zīmoli, apliecinot, ka Eiropas uzņēmumiem jārēķinās ar nopietnu konkurenci. Šādu tendenci parāda nesen publiskotais ikgadējais pasaules vadošo zīmolu reitings BrandZ, ko veido pētījumu kompānija Millward Brown, otrdien raksta laikraksts Diena.

Šis reitings jeb faktiski prognoze par paredzamo zīmola ieguldījumu uzņēmumu gada peļņā tiek veidots jau desmito gadu pēc kārtas un tiek uzskatīts par autoritatīvāko pasaulē, jo īpaši tāpēc, ka ļauj sekot izmaiņām patērētāju izvēlē.

Saraksta pirmajā vietā atrodas korporācija Apple, kura pērn bija zaudējusi pirmo vietu konkurentam Google. Tomēr 2014. gadā zīmola Apple vērtība atbilstoši reitinga veidotāju aprēķiniem palielinājusies par 67% līdz 246,99 miljardiem dolāru ( 220,17 miljardi eiro), kamēr Google, kas noslīdējis uz otro vietu, kļuvis dārgāks tikai par 9% un novērtēts 173,65 miljardu dolāru apmērā. Trešajā vietā atrodas korporācija Microsoft, kuras zīmola vērtība pieaugusi par 28% – līdz 115,5 miljardiem dolāru.

Krievijas bankas Sberbank, VTB un Vņešekonombank plāno pārdot savas meitasorganizācijas Ukrainā, vēsta laikraksts Komersant, atsaucoties uz informācijas avotiem.

VTB bankas prezidents Andrejs Kostins paziņojis, ka vēlme slēgt filiāles Ukrainā ir saistīta bankas ciestajiem zaudējumiem, tostarp par nenomaksātajiem kredītiem. Turklāt Krievijas banku klātbūtne Ukrainā ir ārkārtīgi politizēta, ik pa laikam notiek vandalisma akti, norāda VTB preses dienests.

Savukārt Ukrainas centrālās bankas informācija liecina, ka VTB un Vņešekonombank nav objektīvu ekonomisku iemeslu pārdot savu biznesu Ukrainā, jo tās ir spējušas samazināt savus zaudējumus. Sberbank pat esot spējusi strādāt ar peļņu.

Tas ir pirmais gadījums, kad Krievijas bankas, kurām ir liels bizness Ukrainā, plāno to pārdot.

Eksperti to skaidro ar politisko faktoru, jo «biznesam ar Krievijas kapitālu, īpaši, ja tās ir bankas, atrasties Ukrainā ir ārkārtīgi nepatīkami».

Lielbritānija trešdien noteikusi sankcijas Krievijas lielākajai bankai "Sberbank" un apņēmusies līdz 2022.gada beigām pilnībā pārtraukt Krievijas ogļu un naftas importu, paziņoja Ārlietu ministrija.

"Mūsu jaunākie pasākumi izbeigs Krievijas enerģijas importu Lielbritānijā un nosaka sankcijas vēl vairākām personām un uzņēmumiem, iznīcinot Putina kara mašīnu," paziņoja Lielbritānijas ārlietu ministre Lisa Trasa.

Bez "Sberbank" sankcijām pakļauta arī "Credit Bank of Moscow" un abām bankām tiek iesaldēti aktīvi.

Tāpat tiek pilnībā aizliegtas jebkādas jaunas Lielbritānijas investīcijas Krievijā, kuru apmērs 2020.gadā sasniedza 11 miljardus mārciņu.

Līdz 2022.gada beigām Lielbritānija pārkrauks jebkādu atkarību no Krievijas oglēm un naftas un pēc tam iespējami ātri izbeigs arī gāzes importu, paziņoja Ārlietu ministrija.

No nākamās nedēļas tiks aizliegts svarīgākā naftas pārstrādes aprīkojuma un katalizatoru eksports, samazinot Krievijas spējas ražot un eksportēt naftu, tādējādi vēršoties ne tikai pret nozares finansēm, bet arī tās spējām kopumā.

Eiropas Savienības (ES) sūtņi sanāksmē trešdien Briselē papildināja Maskavai par tās iebrukumu Ukrainā noteiktās sankcijas, cita starpā aizliedzot Krievijas zelta importu un iesaldējot Krievijas lielākās bankas "Sberbank" aktīvus.

"Galvenais mērķis ir būt saskaņā ar G7 partneriem, pastiprināt īstenošanu un aizdarīt spraugas, kur tas ir nepieciešams," tviterī apliecināja ES prezidējošās valsts Čehijas valdība.

ES līdz šim pret Krieviju vērsusi sešas sankciju paketes. Pēdējā tika pieņemta jūnijā, nosakot aizliegumu Krievijas naftas importam.

Ar zelta importa embargo tiek izpildīts lēmums, kas tika pieņemts jūnija beigās G7 valstu sanāksmē. Tajā piedalījās arī ES valstis Francija, Itālija un Vācija.

Iesaldēti tiek arī "Sberbank" aktīvi, un sankciju sarakstam pievienotas vairākas fiziskās un juridiskās personas.

Tajā pašā laikā tiek atbloķēti Krievijas banku aktīvi, kas saistīti ar pārtikas un minerālmēslu tirdzniecību, šādi cenšoties atbildēt uz Maskavas apsūdzībām, ka sankcijas izraisa pārtikas krīzi.

Autobusu ražotāja a/s Amo Plant pagājušajā gadā strādāja ar 1 201 433 latu zaudējumiem, un tie ir vairākkārt lielāki nekā 2010. gadā, liecina Firmas.lv informācija.

Amo Plant zaudējumi 2010. gadā bija 76 022 lati. Uzņēmums pērn ir strādājis ar 2 879 393 latu apgrozījumu, un tas ir par 8,3% mazāks nekā 2010. gadā, kad Amo Plant apgrozījums bija 3 138 756 lati.

Amo Plant vadības ziņojumā teikts, ka pērn uzņēmumam radās jauns stratēģiskais partneris - Vācijas autokoncerns MAN Group, ar kuru parakstīts sadarbības līgums, kas paredz Lion's City A21 sērijas pilsētas autobusu komplektēšanu. Uz šā līguma pamata 2012. gadā parakstīts nodomu protokols par 60 autobusu pasūtījumu Krievijas uzņēmumam Mosgortrans, kas ir municipālais pasažieru pārvadātājs Maskavā.

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kuru «PNB bankas» akcionārs Grigorijs Guseļņikovs iepriekš vainojis kukuļa izspiešanā, nepiedalījās lēmumu apspriešanā un pieņemšanā saistībā ar «PNB banku», apliecināja Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.

«Ņemot vērā Latvijas Bankas padomes iepriekš pieņemto lēmumu par iespējama interešu konflikta novēršanu, Rimšēvičam šā gada februārī atgriežoties Latvijas Bankas prezidenta amatā, viņš nekādā veidā nav piedalījies lēmumu apspriešanā un pieņemšanā saistībā ar «PNB banku».

Tas attiecas gan uz lemšanu Eiropas Centrālās bankas Padomē attiecībā uz uzraudzības jautājumiem, gan Latvijas Bankā saistībā ar «PNB bankas» dalību maksājumu sistēmās, monetārās politikas operācijās u.tml,» sacīja Silakalns.

Jau vēstīts, ka no ceturtdienas plkst.21 apturēta «PNB bankas» darbība. Eiropas Centrālā banka kā «PNB bankas» tiešais uzraugs, 15.augustā lēmusi atzīt «PNB banku» par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās. Savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde ir pieņēmusi lēmumu neveikt «PNB bankas» noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu.

Krievijas iebrukums un karš Ukrainā, kas notiek ar Baltkrievijas atbalstu, Eiropas Savienībai (ES), Lielbritānijai un ASV licis noteikt virkni ierobežojumu uzņēmējdarbības veikšanai ar minētajām agresorvalstīm, kā arī šo valstu personu un kapitāla kustībai.

Daudziem ir apgrūtināta piekļuve saviem nekustamajiem īpašumiem un ir vērojama šo īpašumu, piemēram, Jūrmalas mājokļu, nonākšana nekustamo īpašumu tirgū. Un, lai arī cenas dažkārt ir pievilcīgas, potenciālajiem pircējiem jāņem vērā sarežģījumi, kas var rasties darījuma izpildē par šāda īpašuma iegādi. Ar ko būtu jārēķinās, pērkot īpašumu no Krievijas vai Baltkrievijas rezidentiem?

Jāpārbauda īpašuma statuss

Darījums ar Krievijas vai Baltkrievijas rezidentam piederošu nekustamo īpašumu varētu būt aizliegts noteikto sankciju dēļ. Līdzekļu iesaldēšana un aizliegums dot pieeju līdzekļiem ir noteikts saskaņā ar vairākām Eiropas Padomes regulām, kuru mērķis ir iesaldēt līdzekļus un noteikt vispārējus ierobežojumus un sankcijas attiecībā uz Krievijas Federāciju sakarā ar karu Ukrainā.

Jaunas naudas ieplūšana finanšu tirgos, kas saistīta ar ekonomikas stimulēšanas pasākumiem var veicināt interesi par Krievijas uzņēmumu akcijām, turklāt jaunu investīciju pieplūdumu noteikti veicinās arī Krievijas valdības vērienīgie plāni attiecībā uz valsts uzņēmumu kapitāla daļu pārdošanu, kas varētu attiekties arī uz ļoti prominentām kompānijām.

ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) darbības ap ekonomikas stimulēšanu ar naudas drukājamo mašīnu varētu Krievijas tautsaimniecībai radīt ievērojami lielāku izaugsmes impulsu nekā pašām ASV. Proti, izejvielu cenu kāpums varētu iepūst jaunu dzīvības elpu šobrīd izaugsmes tempu ziņā nedaudz pagurušajā Krievijas ekonomikā.

Proti, aizsargājoties no naudas vērtības samazināšanās, investori iegulda tā dēvētajā «cietajā precē», respektīvi, vairāk investē akcijās un preču tirgos, lai gan arī to patieso vērtību jau sen vairs īsti objektīvi novērtēt nevar, kas saistīts ar lielo spekulatīvo piedevu finanšu aktīvu cenām kopumā. Tomēr pēc šī mēneša notikumiem saistībā ar potenciālo finanšu tirgos, ko Eiropas Centrālā banka varētu veikt saistībā ar eirozonas perifērijas valstu obligāciju uzpirkšanu otrreizējā tirgū, kā arī FRS saistībā ar jau minēto hipotekāro kredītu vērtspapīru izpirkšanu, Krievijas akciju tirgus var izrādīties dubults ieguvējs. Šīs valsts fondu tirgū ir liels izejvielu eksportētāju īpatsvars un, kāpjot izejvielu cenām, palielināsies šīs nozares uzņēmumu peļņa, līdz ar to arī augs interese par to vērtspapīriem.