KIA Rio ir ļoti lādzīgs mazulis ar solīdu aprīkojumu un saprotamām gaitas īpašībām. Atliek tikai ar agresīvākām metodēm pacīnīties, lai celtu savu atpazīstamību Latvijā

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

No privātpersonu skatu punkta mazi auto pie mums nav ejošākā prece. Salīdzinājumā ar Rietumeiropu Latvijā tie iedzīvojas diezgan negribīgi un kūtri. Toties, kas attiecas uz firmu un uzņēmumu dienesta auto funkciju pildīšanu, tad tādi auto kā KIA Rio un tam līdzīgie ir ļoti vērtīgi eksemplāri.

Šoreiz DB rīcībā uz dažām dienām nonāca KIA Rio ar 120 ZS jaudīgo T-GDI turbomotoru. Aizsteidzoties notikumiem pa priekšu, var teikt – ļoti dzīvelīgs un feins motoriņš! Vienīgais - manuālās pārnesumkārbas slēgšanās varētu būt nedaudz precīzāka, bet citādi viss stilīgi un iedvesmojoši, pat trīscilindru motoriņa raksturīgais troksnis savā ziņā piestāv KIA Rio. Veikli manipulējot ar pārnesumiem, auto uz priekšu trauksies azartiski. Galvenais ir nenokavēt pārslēgšanās brīdi, gan slēdzoties uz augšu, gan uz leju. Kā jau ierasts, šāda tipa motoriņiem degvielas patēriņš nav medusmaize. Šo rindu autora novērojumi apliecina, ka vidēji uz 100 nobrauktajiem kilometriem nāksies rēķināties ar septiņiem litriem degvielas. Vietas KIA Rio salonā pietiek, arī bagāžnieks ir tik liels, cik šāda izmēra automobiļiem tie caurmērā spēj būt.

Tallink Grupp apkalpoto pasažieru skaita pieauguma tendence pagājušajā gadā turpinājās, un 2019. gadā Tallink Grupp sasniedza rekordlielu pārvadāto pasažieru skaitu, informē uzņēmums.

Visās līnijās kopumā apkalpoti 9,763 miljoni pasažieru, kas ir 0,1% pieaugums, salīdzinot ar 2018. gadu, kad kopumā tika pārvadāti 9,757 miljoni pasažieru. Lielākais pasažieru skaita pieaugums bija maršrutos starp Somiju un Zviedriju, kuros 2019. gadā tika pārvadāti 2 894 494 pasažieri, kas ir par +1.7% vairāk (2018. gadā – 2 845 616 pasažieri).

Pasažieru skaits palielinājās arī maršrutos starp Igauniju un Somiju, +0.7%, un Latviju un Zviedriju, +0.5%. 2019. gadā starp Igauniju un Somiju tika pārvadāti 5 115 602 pasažieri (2018. gadā – 5 079 861 pasažieri) un starp Latviju un Zviedriju – 799 961 pasažieri (2018. gadā – 796 041 pasažieri), kas ir rekordliels pasažieru skaits, pārvadāts viena gada laikā, šajā maršrutā kopš līnijas Rīga -Stokholma atklāšanas.

Latvijas vīriešu hokeja izlase ceturtdien Rīgā pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā pieveica Zviedrijas valstsvienību, pirmoreiz vēsturē iekļūstot pusfinālā.

Latvija svinēja uzvaru ar 3:1 (1:0, 0:1, 2:0).

Vārtus Latvijai guva Dans Ločmelis, Miks Indrašis un Jānis Jaks, bet Zviedrijai - Timotijs Liljegrēns.

Pēc līdzīga sākuma zviedri pārņēma iniciatīvu, bet nekļūdīgi spēlēja abu vienību vārtsargi Artūrs Šilovs un Larss Jūhanssons.

Tomēr pirmie vārtus guva mājinieki, kad pēc metiena pa Jūhanssona vārtiem ripa nokļuva aizvārtē, kur to ieguva Rihards Bukarts un piespēlēja vārtu priekšā. Miks Indrašis, traucējot mājinieku aizsargam, netika pie metiena, taču ripa nokļuva pie Dana Ločmeļa, kurš no vārtu priekšas ar metienu vārtu kreisajā augšējā stūrī izvirzīja Latviju vadībā. Rezultatīva piespēle tika ieskaitīta arī Indrašim.

Beidzot tas ir noticis! Otrās paaudzes Volvo XC90 modelis ir norāvis slepenības plīvuru.

Kaislīgākajiem Volvo faniem vajadzēja gaidīt divpadsmit gadus, lai piedzīvotu šo brīdi. Tam ir vairāki objektīvi un subjektīvi iemesli, taču galvenais pagrieziena punkts, kas ļāva zviedru kompānijai atmosties no dziļā miega, bija Volvo atbrīvošanās no Ford važām. 2010. gadā, kļūstot par ķīniešu autogiganta Geely īpašumu, viss kardināli mainījās. Būtībā no tā brīža Volvo lietas sāka mērķtiecīgi virzīties kalnā augšup. No jaunā saimnieka puses vairs nesekoja iepriekš pieredzētie tukšie solījumi un policejiskais uzraudzības stils, bet gan prāvas investīcijas jaunu modeļu izstrādē un pats galvenais – zviedru inženieriem bija brīvas rokas, lai īstenotu savas idejas. Tā nu ir iznācis, ka tieši Volvo XC 90 ir pirmais lielais projekts, kas tapis pilnībā no jauna. Jaunā modulārā SPA platforma, kas ir XC 90 rīcībā, ir viegli pielāgojama citu izmēru modeļiem, un tas vieš cerības, ka drīzumā Volvo modeļu klāsts tiks papildināts ar citiem nozīmīgiem jaunumiem.

Igaunijas prāmju operatorkompānija «Tallink Grupp» šā gada pirmajā ceturksnī pārvadājumos starp Latviju un Zviedriju strādājusi ar 1,8 miljonu eiro zaudējumiem, kas ir par 12,5% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina kompānijas publicētais pārskats.

Kopumā «Tallink» grupa pirmajā ceturksnī strādāja ar 19,6 miljonu eiro zaudējumiem, kas ir par 3,7% mazāk nekā pirms gada. Grupas peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas (EBITDA) šajā periodā samazinājās par 20,3% - līdz 4,2 miljoniem eiro.

Savukārt «Tallink» konsolidētais apgrozījums 2018.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu sarucis par 3,9%, veidojot 184,2 miljonus eiro.

Šogad pirmajā ceturksnī grupa pārvadāja kopumā 1 930 449 pasažierus, kas ir par 0,5% mazāk nekā pērn janvārī-martā. Savukārt pārvadāto kravu apmērs pieauga par 8,2% - līdz 90 687 kravas vienībām.

Pārvadājumos starp Latviju un Zviedriju «Tallink» ieņēmumi pieauga par 24% un bija 13,1 miljons eiro. Šajā maršrutā janvārī-martā «Tallink» pārvadāja 155 000 pasažieru un 4000 kravas vienību, kas bija attiecīgi par 16,8% un par 62,6% vairāk nekā pirms gada.

Igaunijas prāmju operators Tallink Grupp janvārī maršrutā starp Rīgu un Stokholmu pārvadāja 33 337 pasažierus, kas ir par 34,5% mazāk nekā tajā pašā mēnesī pirms gada.

Kopumā Tallink janvārī pārvadāja 538 929 pasažierus, kas ir par 3,9% mazāk nekā 2014.gada janvārī.

Kompānija pārvadāja 23 702 kravas automašīnas un treilerus, kas ir par 3,6% mazāk nekā pirms gada un 68 702 pasažieru automašīnas, kas ir par 4,8% mazāk nekā 2014.gada janvārī.

Pasažieru pārvadājumus traucēja prāmju Baltic Princess un Baltic Queen darbības pārtraukšana remontdarbu dēļ uz, attiecīgi, sešām un 11 dienām.

Tallink pārvadāto pasažieru skaits starp Somiju un Zviedriju gada izteiksmē janvārī pieauga par 9% līdz 166 058 cilvēkiem. Starp Igauniju un Somiju tika pārvadāti 274 965 pasažieri, kas ir par 3,5% mazāk nekā pirms gada. Starp Igauniju un Zviedriju tika pārvadāti 64 569 pasažieri, kas ir par 10,8% mazāk nekā pirms gada.

Baltijas valstis ir tehnoloģiski ļoti ievainojamas, un tas ir jāsaprot, komentējot konstatētos zemūdens kabeļu bojājumus Baltijas jūrā, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja bijušais Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Jānis Kažociņš.

Viņš uzsvēra, ka mums gāzes piegādes no ziemeļiem un rietumiem daļēji nāk zem jūras. Tāpat jādomā par komunikāciju kabeļiem. "Bez komunikācijām, protams, ir ļoti grūti operēt," viņš uzsvēra.

Saspīlētos apstākļos Krievija varētu mēģināt to izmantot, viņš pauda, spriežot, ka, iespējams, notikušais kabeļu bojājums ir mēģinājums redzēt, cik efektīvas tādas rīcības varētu būt un kas tiks darīts pretī.

Kažociņš arī vērtēja, ka Krievijas konvencionāls uzbrukums NATO, tajā skaitā Baltijas valstīm, tuvākajos gados nebūs iespējams. "Viņi nevar pat ieņemt Donbasu. Tagad sākt plašāku karu pret NATO nav reāli," viņš pauda.

Runājot par hibrīdkaru, Kažociņš norādīja, ka Latvija ir ievainojama, īpaši enerģētikas virzienā. Tāpēc ir svarīgi, lai būtu dažādi veidi, kā stiprināt noturību, un pie tā valdība strādājot.

Maskavas iecerētais pavērsiens uz Austrumiem aizvien ir aizķēries nepatīkamās ekonomiskajās reālijās, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Gandrīz 60% Krievijas iedzīvotāju jaunā gada pirmajos mēnešos paredz problēmas ar darba algu izmaksu, un vairāku fundamentālu iemeslu dēļ problemātisko ekonomiku aiz nākamā stūra gaida vēl lielāks drauds – bezdarbs, atsaucoties uz Krievijas Tautsaimniecības un valsts pārvaldes akadēmiju, raksta Kommersant. Pērn krievi piedzīvoja lielāko ienākumu kritumu, kam iemesls ir gan mazākas algas, gan augošā nepilna laika nodarbinātība, piemēram, autobūves nozarē.

Pasaules Banka prognozē, ka pat pēc oficiālajiem datiem nabadzība Krievijā šogad turpinās pieaugt par 2%, sasniedzot 16% no iedzīvotājiem. Tas būs augstākais rādītājs kopš 2005. gada un pazīme Kremļa līdzšinējā sabiedriskā līguma noteikumu degradācijai – mēs jums dodam iespēju nopelnīt, bet jūs mūs nekritizējiet. Sociālajam mieram Krievijā tas ir jo bīstamāk tāpēc, ka tautai ir ievērojami neadekvāts priekšstats par patieso nacionālās bagātības sadalījumu sabiedrībā.

Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins 18. martā parakstījis dokumentu par Krimas un Sevastopoles pievienošanu Krievijas Federācijai. Pirms tam Krievijas prezidents sniedza runu, kas vairākkārt tika pārtraukta ar aplausiem.

Jau ziņots, ka rietumvalstis nav atzinušas par leģitīmu Krimā notiekošo «referendumu», kurā tika lemts par Krimas pievienošanos Krievijas Federācijai.

Dokumentu par divu teritoriju pievienošanu Krievijai parakstīja V. Putins, Krimas premjerministrs Sergejs Aksjonovs un Krimas parlamenta spīkers Vladimirs Konstantinovs. Dokuments vēl jāapstiprina tiesai un abām parlamenta palātām.

Skaidrojot Krievijas oficiālo nostāju Ukrainas jautājumā, V. Putins pauda, ka Ukrainā tika pārkāpta sarkanā līnija - «rietumi rīkojās rupji un neprofesionāli».

V. Putins uzsvēra, ka rietumu partneriem jāpieņem, ka «Krievijai ir savas nacionālās intereses, kuras vajag cienīt». V. Putins arī pateicās Ķīnai un Indijai par to, ka «Krimas jautājums» tika izskatīts, ņemot vērā vēsturiskos apstākļus.

«Viena lieta ir nopietna, un es to definētu kā... laikam kā augstprātību. Divdesmit gadu laikā pašvaldību līmenī bija un ir gana daudz krievu, bet valdības līmenī, valsts aparātā, kas atbild par valsts stratēģisko attīstību, šajā pašā laika periodā faktiski nav bijuši krievi,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze sacījis mākslinieks Gļebs Panteļejevs.

«Vajadzēja domāt par krievu pārstāvniecību šajā līmenī – nē, ne jau ar kvotu palīdzību vai «prezidents latvietis, tad premjers lai ir krievs», tādas lietas der tikai kādā atpalikušā valstī. Manuprāt, vajadzēja padomāt par to, lai partijās būtu ne tikai krievu uzvārdi (piemēram, Loskutovs vai Makarovs), bet arī krievu sejas – pēc deguniem un pēc būtības.

Krievi – un es runāju par lojālajiem krieviem – absolūti nejūt piederību tam, kas Latvijā notiek, jo valdošo seja ir absolūti latviska. Paies referenduma šļura, bet savstarpēja apsaukāšanās un aizvainojums paliks, tāpēc jādomā tālāk. Un mans viedoklis ir tāds: latviskajām partijām jādomā par krievu iesaukumu,» viņš skaidrojis.

Krievijai nav izvēles Austrumos, jo tās veidojošie faktori ir Rietumos, saka žurnāla Snob galvenais redaktors Nikolajs Uskovs. Rīgā viņš viesojās starptautisko konferenču cikla Reputāciju kari konferencē

Latvija vēsturiski ir dabūjusi visu ko labu, kas Krievijā tās iekšējās loģikas dēļ ir izrādījies lieks. Piemēram, vecticībniekus, kas no sākta gala ir bijuši gan lojāli pilsoņi, gan ar izteiktu uzņēmējdarbības garu. Vai pēdējo gadu krievu vilnis, kas ienāk līdz ar uzturēšanās atļauju tirdzniecību, ir «labie krievi»?

Starp viņiem ir arī daži mani draugi, kas ir ļoti labi krievi un šeit iegādājušies dzīvokļus vai mājas. Es arī pats to esmu apsvēris, bet tad pārdomāju, jo man tomēr sirdij tuvāka ir Vidusjūra. Taču kopumā šeit, Latvijā, ir parādījies daudz tādu cilvēku, kas izdaiļo Maskavu, un arī jums viņi noteikti netraucēs. Un viņi jau šurp brauc galvenokārt atpūsties.

Nīderlandes braucēja Etjēna Baksa un latvieša Kaspara Stupeļa ekipāža svētdien izcīnīja uzvaru Zelta zirga trasē Ķegumā notikušajā pasaules čempionāta motokrosā blakusvāģiem desmitajā posmā, savukārt trešie bija brāļi Jānis un Lauris Daideri.

Pirmajā finālbraucienā Bakss/Stupelis 16 apļus veica 35 minūtēs un 40,446 sekundēs, par 20,259 sekundēm apsteidzot beļģa Bena Adriansena ekipāžu.

Trešajā vietā pirmo braucienu noslēdza brāļi Daideri, piektajā pozīcijā ierindojās Māris Rupeiks un Haralds Kurpnieks, bet desmitie ātrākie bija igaunis Tanels Rēsna un latvietis Ilvars Skūltāns.

Tāpat pirmajā braucienā pie 18.vietas tika Modris Štelle un Artūrs Linters, 23.pozīcijā ierindojās Mārtiņš un Kaspars Krievi, vienu vietu zemāk finišēja lietuvietis Litauris Varjokojs ar latviešu kantētāju Mārtiņu Antonu, bet neveiksmīgi startēja beļģa Jana Hendriksa un latviešu kantētāja Elvija Mucenieka ekipāža, kas veica tikai 12 apļus un tika klasificēta 25.vietā starp 30 ekipāžām.

Ar lauksaimniecību saistītā biznesā esmu vairāk nekā 25 gadus, esmu nomaksājis miljoniem eiro darba algās, miljoniem nodokļos, miljonus kredītiestādēm. Bet kur ir mani miljoni?

To DB intervijā vaicā zīmola Daugava izveidotājs Aigars Vaivars.

Ražošana nenotiek, visi cilvēki atlaisti. Šādi mediji interpretējuši jūsu biznesa situāciju. Kas tieši tiek pārdots un kāpēc?

Informācija ir izskanējusi nepareizi. DK Daugava pieder tikai piena pārstrādes rūpnīca. Rūpnīca savukārt pieder diviem īpašniekiem – viens ir Vaivars Aigars, kuram pieder 30%, otrs – divi Krievijas pilsoņi kopā ar Krievijas uzņēmumu Gogol-Mogol, viņiem kopā ir 70%. No Krievijas puses DK Daugavas darbība de iure ir pilnībā apturēta jau no rudens, kopš ieviesa embargo, jo tirgus pilnībā apstājās. Esmu arī izstājies no DK Daugava valdes, jo nevēlējos uzņemties saistības, kas varētu rasties pārējo īpašnieku darbības rezultātā. Mana firma Agrofirma Daugava ir noslēgusi līgumu ar piena rūpnīcu par tās izmantošanu, kur Agrofirma Daugava ir izvietojusi savu struktūrvienību un turpina ražot ar tiem strādniekiem, ko krievi atlaida, bet es pieņēmu atpakaļ. Viņi turpina strādāt tajā pašā rūpnīcā un ražo to pašu produkciju. Arī maizi turpinām cept.

Karadarbība Ukrainā un pret Krieviju vērstās sankcijas ietekmēs īres īpašumu tirgu Rīgā. Gada sākumā namīpašnieki bažījās, ka augsto komunālo maksājumu dēļ īrnieki pārcelsies uz nelielākiem mājokļiem, lai gan īres cenas pašas par sevi nav paaugstinājušās. Situāciju varētu mainīt bēgļu pieplūdums.

"Uz mājokli ekonomiskās klases segmentā piesakās gan vietējie īrnieki, gan iebraucēji, kas var izraisīt pieprasījuma kāpumu un īres cenu pieaugumu. Bet dzīvokļu vajadzētu pietikt visiem," stāsta izraēļu investors Aleksejs Kaškarovs, "KA Invest" uzņēmumu grupas dibinātājs .

Oficiāli Latvija ir gatava uzņemt 10 000 ukraiņu bēgļu – pēc Iekšlietu ministrijas plāniem šos cilvēkus sākotnēji ir plānots izvietot, piemēram, viesnīcās. Taču patiesībā šo cilvēku varētu būt daudz vairāk, jo daļai nav bijis laika reģistrēties vai arī viņi to nedarīs, norāda uzņēmējs.

"Mūsu valstij, kurai ir negatīvs iedzīvotāju skaita pieaugums, tai nevajadzētu būt problēmai. Tikai Rīga vien var uzņemt līdz 10-20 tūkstošiem cilvēku kas būtiski uzlabotu demogrāfisko situāciju. Atšķirībā no Varšavas, kur, pēc dažādām aplēsēm, ir vairāk nekā 200 000 bēgļu, mums nav problēmu ar šo cilvēku izvietošanu. Rīgas viesnīcu fondā ir aptuveni 200-300 viesnīcu, kuras ir gatavas uzņemt līdz 20-30 tūkstošiem cilvēku, neskaitot sanatorijas, hosteļus un viesu namus. Ja ieskatāmies sludinājumu portālos, tad ir atrodams daudz piedāvājumu, kuru cenas svārstās ap 30-40 eiro dienā. Šī cena, neskatoties uz lielo bēgļu plūsmu, ir zemāka, nekā tā bija pirms pandēmijas. Tāpat ir arī pieejami īres dzīvokļi, daudz bēgļu dzīvo pie radiem, draugiem un paziņām. Turklāt ir arī milzīgs skaits dzīvokļu, kuri nesen ir uzcelti vai renovētu," situāciju īres tirgū komentē Aleksejs Kaškarovs.

Lattelecom Rīgas maratons nav tikai priecīgas skrējēju sejas, izlieti sviedri un sportotprieks. Šim pasākumam ir savs devums Latvijas tautsaimniecībā

Nolūkā noskaidrot to, cik lielu «naudas pēdu» maratona norises dienās atstāj skrējēji un viņu līdzjutēji, veikts pētījums. Par to plašāk DB stāsta SIA Nords Event Communications valdes priekšsēdētājs, Lattelecom Rīgas maratona direktors Aigars Nords un pētījuma veicējs SIA KEKonsultācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Kehris.

Šogad maijā notiks 28. Lattelecom Rīgas maratons. Cik gadus Jūs esat pie šī pasākuma organizēšanas stūres?

Aigars Nords (A.N.): Šis būs 12. maratons, kuru organizēsim. Protams, ja atskatās uz to laiku, kad sākām, toreiz situācija bija cita. Skriešana nebija tik populāra, un arī mēs paši taustījāmies un domājām, kā šādu pasākumu noorganizēt, jo nevienam nebija pieredzes šajā jomā. Nezinājām, kā pareizi jāveic laika atskaite, kur ražo medaļas, kā pareizi rīkoties, lai varētu slēgt ielas. Nebija arī kam palūgt padomu. Paši kā komanda bijām braukuši uz ārvalstu maratoniem, taču tur pieredzi guvām tikai kā dalībnieki. Skaidras vīzijas mums nebija, un valdīja neziņa par to, kā un vai šis pasākums gūs atsaucību. Tā bija mana un komandas vēlme pamēģināt, jo mums pašiem patika skriet.

Latvijas IT kompānija DPA, kurai ir filiāles Lietuvā, Baltkrievijā, Ukrainā un Gruzijā, šomēnes atvērs pārstāvniecību arī Igaunijā, lai veicinātu ieiešanu Skandināvijas tirgū, teica DPA direktors Juris Vilders.

«Igaunijā strādā ļoti daudz skandināvu, un daudzi igauņi ir pārcēlušies strādāt uz Skandināviju. Ir sanācis tā, ka krievi strādā ar krieviem, latvieši ar latviešiem, igauņi ar igauņiem un zviedri ar zviedriem. Bet pašlaik ir tā, ka zviedri strādā arī ar igauņiem,» skaidroja J. Vilders. Filiāles projekts Igaunijā kuru katru brīdi noslēgšoties, un tas kalpošot par vadības centru darbībai visā Baltijas reģionā.

Uz jautājumu, vai Igaunijā, kas slavena kā IT lielvalsts, Latvijas IT uzņēmums varēs būt cienīgs konkurents vietējiem projektiem, Vilders atbildēja apstiprinoši un skaidroja, ka, viņaprāt, Igaunijas reputācija esot nedaudz pārspīlēta. «Ja būtu jāsalīdzina IT nozares panākumi Lietuvai, Latvijai un Igaunijai, tad īsti neredzu neko tādu, kas man ļautu Igauniju īpaši izcelt,» uzskata J. Vilders un kaimiņvalsts labo slavu skaidro ar Igauņu tendenci sevi slavēt par katru mazāko panākumu. Diemžēl Latvija un Lietuva tik veiksmīgi sevi nav parādījusi, kaut arī, objektīvi raugoties, tās ne ar ko sliktākas IT jomā neesot, uzsvēra DPA vadītājs.

Zviedrija ir viena no pasaules bagātākajām un attīstītākajām valstīm, un tās ģeogrāfiskā novietojuma dēļ arī ērts eksporta tirgus Latvijas uzņēmumiem. Tādēļ GatewayBaltic piedāvā nelielu ieskatu aktuālajās Zviedrijas sabiedrības attīstības tendencēs, lai iedvesmotu Latvijas uzņēmumus paplašināt savu produktu vai pakalpojumu klāstu, kas ļautu gūt panākums arī otrpus Baltijas jūrai.

Sabiedrības novecošanās

Sabiedrības novecošanās noteikti ir problēma, par ko noteikti dzirdēts jau iepriekš, taču šis ir tas brīdis, kad vajadzētu sākt par to domāt nopietni. Šobrīd 18% Zviedrijas iedzīvotāju ir vecumā 65gadi un vairāk, un tiek paredzēts, ka šis skaitlis sasniegs 24% jeb ceturtdaļu sabiedrības jau 2035. gadā. Produkti un pakalpojumi senioriem sastāda ievērojumu un pastāvīgi augošu tirgus daļu, kas ir atvērta jauniem, inovatīviem produktiem. Uzņēmumu galvenais uzdevums šobrīd ir saprast, kā viņu piedāvātais preču vai pakalpojumu klāsts var tikt pielāgots senioru vajadzībām. Tas var būt jauns tehnoloģisks risinājums aprūpes centriem un pansionātiem vai tikpat labi pārtikas produkts, kas bagātināts ar specifiskām uzturvielām – iespēju ir daudz un dažādas! Iespējams, ka, lai uzrunāto attiecīgo mērķauditoriju, jāpielāgo nevis pats produkts, bet gan mārketinga stratēģija.

Sviesta deficītam Zviedrijā turpinoties jau otro mēnesi, piensaimniecības nozare joprojām cīnās, lai apmierinātu pieprasījumu, un plaukti lielveikalos vēl aizvien ir tukši, vēsta thelocal.se.

Sviesta deficīts esot saistīts ar ēdiena gatavošanas tendencēm, diētām un to, ka jaunieši «pagriež muguru» piensaimniecībai.

«Vienlaicīgi vērojamas divas acīmredzamas tendences. No vienas puses pieprasījums pēc sviesta un krējuma pieaug, no otras puses ražošana pēdējo gadu laikā sarūk,» stāstījis Klaess Henriksons (Claes Henriksson) no Zviedrijas piena giganta Arla.

Zviedrijas TV šefpavāre Leila Lindholma, kura savos kulinārijas padomos ieteikusi izmantot sviestu, ir viena no tām, kuru Zviedrijas plašsaziņas līdzekļi vaino šī produkta trūkumā.

«Tas ir ļoti glaimojoši, ka viņiem jādomā, ka man ir tik liela ietekme uz Zviedrijas sabiedrību, bet es uzskatu - tas ir mazliet pārspīlēti,» komentējot šo viedokli, sacījusi pati šefpavāre. Pēc viņas domām, ir vairāki iemesli, kādēļ zviedri izvēlas pilntauku produktus, nevis «vieglākus».

Tieši masveida iedzīvotāju emigrāciju var pamatoti uzskatīt par vienu no svarīgākajām 2009. gada ekonomiskās krīzes ilgtermiņa sekām Latvijā.

2008. - 2012. gadā no valsts izbrauca 160 tūkst. cilvēku – divreiz vairāk nekā iepriekšējo piecu gadu laikā. Tāpēc arī nav pārsteigums, ka cilvēku atmiņās šī krīze asociējas ar masveida emigrāciju. Vai arī pašreizējā Covid-19 krīze (uzreiz pēc gaisa satiksmes atjaunošanas) radīs masveida emigrāciju tāpat, kā tas bija 2009. gada krīzē? Uzskatu, ka emigrācijas būtiska pieauguma šoreiz nebūs, un šajā rakstā vēlos pamatot savu viedokli.

2019. gadā migrācijas saldo (iebraukušo un izbraukušo cilvēku starpība) bija tuvāka nullei nekā jebkad, kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, arī emigrācija (cilvēku aizbraukšana) bija rekordzema (1. attēls).

Emigrantu galamērķis pārsvarā ir Rietumeiropa un Skandināvija, emigrantu plūsmu galvenokārt nosaka bezdarba un ienākumu atšķirība starp Latviju un pārtikušajām Eiropas valstīm. Proti, nekas cits tik ļoti nepalielina cilvēku izbraukšanu no valsts kā augsts bezdarbs un zemi ienākumi. Emigrācijas pieaugumu pēc 2009. gada krīzes galvenokārt noteica tas, ka bezdarbs Latvijā kāpa ievērojami straujāk nekā attīstītākajās Eiropas valstīs (2. attēls), arī ienākumu kritums bijis lielāks.

SEB Private Banking aktīvu plānošanas vadītājs Luksemburgā un nodokļu speciālists Jorgens Gronlunds stāsta, ka drīzumā Eiropā dalībvalsīm būs savstarpēji jāapmainās ar banku informāciju par klientu ienākumiem un kontu atlikumiem. Naudu nākotnē paslēpt tādējādi būšot grūtāk, ko varētu arī attiecināt uz vēlmi izvairīties no nodokļu maksāšanas.

Eiropas Savienībā (ES) un OECD valsīs drīzumā stāsies spēkā jaunais regulējums par vienotu ziņošanas standartu, kas paredz informācijas apmaiņu starp valstīm par klientu kontu atlikumiem un ienākumiem. Līdz šim iecienīta valsts, kuras bankās daudzi izvēlējās glabāt savus līdzekļus, bijusi Šveice. Vai, jūsuprāt, arī Šveice izvēlēsies pievienoties šīm prasībām?

Jaunā sistēma paredz, ka dalībvalstis savstarpēji apmainīsies ar informāciju par klientu ienākumiem un kontu atlikumiem. Šveices valdība ir piekritusi pievienoties OECD iniciatīvai, tomēr gala lēmums būs atkarīgs no parlamenta un, iespējams, arī publiska referenduma. Tāpēc šobrīd nevar vēl droši apalvot, ka Šveice pievienosies, bet domāju, ka tai noteikti nāksies pievienoties. Tas, ko mēs pēc kāda laika redzēsim, būs visaptveroša, globāla caurspīdīga sistēma, kurā iesaistīsies visas valstis, ar dažiem nelieliem izņēmumiem. Es nespēju iedomāties, ka kāda no pasaules lielajām ekonomikām varētu nepievienoties, tāpēc domāju, ka arī Šveice noteikti pievienosies – tas varētu notikt vēl pēc gada vai diviem.

Igaunijas prāmju operators "Tallink Grupp" aprīlī pārvadāja 398 508 pasažierus, kas ir par 16,7% mazāk nekā pagājušā gada ceturtajā mēnesī, liecina kompānijas paziņojums Tallinas biržai.

Pārvadāto pasažieru skaits prāmju reisos starp Igauniju un Somiju aprīlī salīdzinājumā ar šo mēnesi pērn samazinājās par 8,5% līdz 256 978, starp Somiju un Zviedriju tas saruka par 33,5% līdz 95 166, bet starp Igauniju un Zviedriju pārvadāto pasažieru skaits kritās par 14,9% līdz 46 364.

"Tallink" aprīlī pārvadāja 33 228 kravas vienības, kas ir par 18,9% vairāk nekā šajā mēnesī pērn, bet pārvadāto pasažieru transportlīdzekļu skaits saruka par 19,7% - līdz 54 380 spēkratiem.

Jau vēstīts, ka "Tallink Grupp" pērn pārvadāja kopumā gandrīz 5,706 miljonus pasažieru, kas ir par 4,5% vairāk nekā 2022.gadā. Pasažieru skaits pērn pieauga "Tallink" maršrutos starp Igauniju un Somiju un Igauniju un Zviedriju, bet mazāk pasažieru pārvadāts starp Somiju un Zviedriju, jo maršrutā kursēja mazāk prāmju.

Jelgavas galdniecības uzņēmums SIA Milliard ieguldījis 20 000 latu uz ezeriem un upēm peldošas saunas ražošanā, stāstīja Milliard īpašnieks Mikus Lode.

Lode stāstīja, ka patlaban peldošas saunas ražo Kanādā un Zviedrijā. Pēc viņa sacītā, Zviedrijā šāda veida saunas lielākoties ir mazas būdiņas bez atpūtas telpām, tāpēc Milliard nolēma ražot peldošas saunas ar atpūtas iekštelpu, kā arī izveidota āra atpūtas telpa uz jumta. Būves sienas aprīkotas ar stikliem, jo «cilvēkiem esot patīkami atrasties siltās telpās, ja aiz loga pūš auksts vējš vai līst lietus».

Ražošanas uzsākšanu finansējusi VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka, kas uzņēmumam aizdevusi 17 500 latu, bet atlikušos 10% Milliard investējis pats. Peldošās saunas cena ir, sākot no 18 000 eiro (12 600 latiem).

Igaunijas prāmju operatorkompānija Tallink Grupp jūlijā-septembrī maršrutā starp Latviju un Zviedriju strādāja ar 4,1 miljonu eiro lielu peļņu, kas bija par 14,7% mazāka nekā pērnā gada trešajā ceturksnī gūtā 4,7 miljonu eiro peļņa, liecina kompānijas ceturtdien publicēts pārskats.

Kopumā uzņēmuma tīrā peļņa trešajā ceturksnī sasniedza 36,2 miljonus eiro, kas bija par 17,9% mazāk nekā pagājušā gada jūlijā-septembrī.

Savukārt Tallink konsolidētais apgrozījums trešajā ceturksnī bija 262,7 miljoni eiro, kas bija par 5,7% mazāk nekā šajā periodā pirms gada. Trešajā ceturksnī grupa pārvadāja 2 561 257 pasažierus, kas bija par 5,8% mazāk nekā pērn jūlijā-septembrī. Savukārt pārvadāto kravu apmērs pieauga par 1,0% līdz 76 830 kravas vienībām.

Maršrutā starp Latviju un Zviedriju uzņēmuma ieņēmumi kritās par 24,5% un bija 17,9 miljoni eiro. Šajā maršrutā jūlijā-septembrī Tallink pārvadāja 186 tūkstošus pasažieru un trīs tūkstošus kravas vienību, kas bija attiecīgi par 23,3% mazāk un par 42,5% mazāk nekā pirms gada.

Plašas policijas operācijas dēļ Dānijā no pārējās valsts teritorijas piektdien uz laiku tika nošķirta Zēlandes sala, kur atrodas Dānijas galvaspilsēta Kopenhāgena, piektdien ziņoja policija.

Zēlandes sala tika norobežota arī no Zviedrijas un Vācijas. Policijas operācijā tika iesaistīti arī Dānijas bruņotie spēki, ziņu aģentūrai «Reuters» apliecināja armijas preses pārstāvis.

Policija meklēja melnu Zviedrijā reģistrētu automašīnu «Volvo», kurā, iespējams, atradās trīs cilvēki. Šīs personas tiek turētas aizdomās par nopietnu noziegumu, atklāja Kopenhāgenas policija.

Zviedrijas laikraksts «Aftonbladet», atsaucoties uz anonīmu avotu policijā, vēsta, ka šī lieta, visticamāk, ir saistīta ar cilvēka nolaupīšanu.

Tilti, kas savieno Zēlandi ar Fīnas salu un Zviedriju, tika slēgti uz aptuveni divām stundām. Tika apturēta arī prāmju satiksme uz Vāciju un Zviedriju, kā arī slēgta Kopenhāgenas centrālā dzelzceļa stacija.

Liela daļa pasaules uzmanības joprojām pievērsta pandēmijas statistikai. Pieejamie dati liecina, ka Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits pasaulē nupat pārsniedzis 10 miljonus un nāves gadījumu skaits – 500 tūkstošus.

Liela daļa valstu, lai apkarotu vīrusa izplatīšanos, izvēlējās pieslēgt savas tautsaimniecības. Tiesa gan, jau kādu laiku attiecīgie dažādie ierobežojumi tiek mazināti vai pat atcelti, jo maksa par nefunkcionējošām ekonomikām draudēja kļūt pārāk liela.

Lielu interesi izpelnījās tie, kas izvēlējās iet nedaudz citu ceļu, kur šajā ziņā visspilgtāk, šķiet, izcēlās Zviedrija. Tā kariņā ar pandēmiju pamatā aprobežojās ar valdības vadlīnijām par distancēšanos un rekomendācijām iedzīvotājiem pašiem būt atbildīgiem nevis ļoti stigru likumu ieviešanu, kas bloķētu būtisku daļu tautsaimniecības. Viens no šādas taktikas rezultātiem nu ir tas, ka lielākā daļa Eiropas Savienības valstis Zviedriju ierindo to valstu sarakstā, uz kurām ceļošana šobrīd joprojām nav droša. Var paspekulēt, ka Zviedrija bez maz vai tiek sodīta, ka tā izvēlējās iet citu ceļu.