Sviesta deficītam Zviedrijā turpinoties jau otro mēnesi, piensaimniecības nozare joprojām cīnās, lai apmierinātu pieprasījumu, un plaukti lielveikalos vēl aizvien ir tukši, vēsta thelocal.se.
Sviesta deficīts esot saistīts ar ēdiena gatavošanas tendencēm, diētām un to, ka jaunieši «pagriež muguru» piensaimniecībai.
«Vienlaicīgi vērojamas divas acīmredzamas tendences. No vienas puses pieprasījums pēc sviesta un krējuma pieaug, no otras puses ražošana pēdējo gadu laikā sarūk,» stāstījis Klaess Henriksons (Claes Henriksson) no Zviedrijas piena giganta Arla.
Zviedrijas TV šefpavāre Leila Lindholma, kura savos kulinārijas padomos ieteikusi izmantot sviestu, ir viena no tām, kuru Zviedrijas plašsaziņas līdzekļi vaino šī produkta trūkumā.
«Tas ir ļoti glaimojoši, ka viņiem jādomā, ka man ir tik liela ietekme uz Zviedrijas sabiedrību, bet es uzskatu - tas ir mazliet pārspīlēti,» komentējot šo viedokli, sacījusi pati šefpavāre. Pēc viņas domām, ir vairāki iemesli, kādēļ zviedri izvēlas pilntauku produktus, nevis «vieglākus».
«Vieglie produkti šobrīd nav modē, cilvēki, gatavojot ēdienu, šobrīd dodas atpakaļ pie pamatiem,» viņa skaidrojusi.
Lindholma piebildusi, ka daudzas diētas arī atbalsta īsta sviesta lietošanu uzturā, nevis, piemēram, margarīna. Vienlaikus Zviedrijā paliek arvien mazāk piensaimnieku, kuri ražo šos produktus. Lindholma atzinusi, ka, ja viņa nevarēs iegādāties sviestu, droši vien lietošot margarīnu, bet tikai izmisuma gadījumā.
«Alternatīva ir izmantot margarīnu, bet tas vienkārši negaršo tik labi. Es domāju, ka viss atkarīgs no tā, cik bezcerīga situācija ir,» viņa teikusi.
Tomēr Henriksons no Arla sacījis, ka tuneļa galā tomēr redzama gaisma.
«Mēs domājam, ka esam atraduši risinājumu problēmai. Importējot krējumu no Dānijas un izmantojot to citiem produktiem, mēs atbrīvotu pietiekami daudz Zviedrijas krējuma, lai ražotu Zviedrijas sviestu,» viņš skaidrojis.
Arī Arla uzskata, ka problēmas pamatā ir tas, ka pieprasījums pieaug, bet piedāvājums samazinās.
Henriksons norādījis arī uz atšķirībām piena ražošanā, kas saistītas ar sezonu - govīm vasarā nav tik daudz piena.
Tomēr, pateicoties jaunajai stratēģijai, situācijai vajadzētu atgriezties normālā stāvoklī trīs līdz četru nedēļu laikā.
Kā norāda thelocal.se, tikmēr patērētāji gan nevar būt pārliecināti, ka veikalā nesaskarsies ar tukšiem plauktiem.
«Mēs izvietojam jaunus paziņojumus ik dienu, skaidrojot situāciju,» stāstījis kāda Stokholmā esoša veikala vadītājs. Vienlaikus viņš norādījis: «Mēs noteikti izjūtam sviesta trūkumu, bet šodien mums plaukti ir pilni ar sviestu.» Sviesta piegādi esot grūti prognozēt - katru dienu situācija ir citāda.
Latvijas ražotāji nespētu operatīvi aizpildīt robu Zviedrijas sviesta tirgū, jo trūkst izejvielu, komentējot informāciju par sviesta deficītu Zviedrijā, Nozare.lv atzinis Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības vadītājs Jānis Šolks.
«Mēs esam to pamanījuši, taču nevaram šo robu aizpildīt, jo piena tauku trūkst arī Latvijā. Ja varētu apturēt aptuveni 400 tonnu piena izvešanu uz Lietuvu ik dienas, varbūt situācija mainītos un ilgtermiņā varētu daudz ko attīstīt,» sacīja Šolks.
Viņš norādīja, ka Latvijā nekad nav veidoti valsts apmaksāti sviesta uzkrājumi.
«Mums nav sviesta intervences krājumu. Ar to, ko saražojam, pietiek pašu patēriņam un arī noteiktiem eksporta apjomiem. Līdz ar to pēkšņi piepildīt arī Zviedrijas tirgu nevaram, jo tie ir ļoti lieli apjomi. Turklāt Zviedrijas tirgus nav izdevīgākais ražotājiem no tā viedokļa, ka biržas cenas tur nav nemaz tik augstas,» sacīja Šolks.
Rīgas piena kombināta sabiedrisko attiecību vadītāja Irēna Bērziņa uz db.lv jautājumu, vai uzņēmums eksportē sviestu uz Zviedriju, atbildēja, ka Rīgas piena kombināts uz Zviedriju neeksportē neko. Tas esot saistīts ar uzņēmuma stratēģiju, kas paredz koncentrēties uz austrumu tirgu.
Arī Cesvaines Piens valdes priekšsēdētāja Dzintra Simsone sacīja, ka Cesvaines Piens saražoto sviestu neeksportē uz Zviedriju un tuvākajā laikā negrasās to darīt.
