Eiropas Savienība (ES), reformējot cukura tirgu, ir samazinājusi savā teritorijā ražoto cukura daudzumu un lielāku vietu atvēlējusi importa cukuram. Taču neviens nerēķinājās, ka trešo valstu cukurs, kas ierasti maksājis daudz lētāk par ES saražoto, tirgū maksās dārgāk

Šī netipiskā situācija patlaban izveidojusies saistībā ar bažām par cukura trūkumu pasaulē, kas lielā mērā saistīts ar lielākajās eksportētājvalstīs Brazīlijā un Indijā gaidāmo slikto cukurniedru ražu, raksta laikraksts Diena.

Nereformēt savu daudzus gadus aizsargāto cukura tirgu ES nevarēja augošā spiediena dēļ no trešo valstu cukura ražotājiem, arī Brazīlijas, Austrālijas, Taizemes. Šīs valstis bija nemierā ar ES praksi maksāt eksporta subsīdijas jeb piemaksāt saviem cukura ražotājiem par ārpus ES pārdoto cukuru. Tādējādi mākslīgi pazemināta cukura cena pasaulē, kropļots tirgus un radīti zaudējumi trešo valstu cukura ražotājiem. Pasaules Tirdzniecības organizācijas strīdu izšķiršanas panelis 2005. gadā lika ES samazināt subsidētā eksporta apjomu par sešiem miljoniem tonnu. Vienlaikus pēc Āfrikas, Klusā okeāna un Karību jūras reģionu sūdzības ES uzdots arī padarīt savu tirgu pieejamāku trešajās valstīs ražotajam cukuram. 2006. gadā pieņemts lēmums reformēt ES cukura nozari, vairāk to orientējot uz tirgu, tajā noturot konkurētspējīgākos. Tiem, kas vēlējās palikt tirgū, par tiesībām ražot tirgum (cukura kvotas tonnu) četrus gadus reformas laikā bija jāveic konkrētas iemaksas fondā. No tā maksāja kompensācijas tiem, kas no savas kvotas atteicās - izlēma pārtraukt ražošanu.

Pasaulē dārgāks pandēmijas laikā kļuvis vesels lērums izejvielu, tai skaitā arī cukurs.

Nupat tā cena ASV preču biržā sasniegusi teju 20 ASV dolāra centus par mārciņu, kas ir visvairāk četros gados. Strauji - līdz gandrīz 500 ASV dolāriem par tonnu – pieaugusi arī baltā cukura cena Londonas preču biržā. Kopš šā gada sākuma cukurs tur kļuvis par 16% dārgāks.

Savukārt kopš pagājušā gada sākuma šis pieaugums ir jau 37% apmērā. Var vien lēst, ka arī šāda cukura vērtības palielināšanās spēlēs par labu tam, lai turpinātu augt dažnedažādu citu pārtikas preču cena.

Cukura deficīts

Pamatā cukura cenas nesenajam lēcienam enerģiju piešķīluši slikti laika apstākļi Brazīlijā, kas visai pārliecinoši ir pasaulē lielākā šīs pārtikas izejvielas eksportētāja. Cukurniedru audzēšanas reģionus šajā valstī skārušas netipiski bargas salnas. Tas sabojājis esošās cukurniedres, negatīvi ietekmējis to augšanas procesu un mazinājis cukura īpatsvaru tajās. Šādas salnas nākušas pavisam nelaikā, kur cukurniedru fermeriem jau pirms tam nācās cīnīties ar lielu sausumu, kas arī negatīvi bija ietekmējis ražu (DB jau rakstījis, ka šīs pašas salnas lielas problēmas sagādājušas kafijas fermeriem).Rezultātā šobrīd Starptautiskā Cukura organizācija (ISO) lēsusi, ka šogad globālais cukura patēriņš tā piedāvājumu pārsniegs par četriem miljoniem tonnām. Tādējādi jau otro gadu pasaule dzīvošot šīs saldās izejvielas deficīta apstākļos.

Pretēji ekonomistu solītajam pēc cukura nozares likvidēšanas cukura cena nav sarukusi.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka pēdējo astoņu gadu laikā cukurs mazumtirdzniecībā Latvijā lētāks nav kļuvis.

Ja gadu pirms iestājas ES cukura vidējā cena bija 0.56 Ls/kg, tad 2005. gadā tā pieauga līdz 0.66 Ls/kg un turpmāk, izņemot ekonomiskās krīzes gadus, tā palielinājās, 2012. gadā sasniedzot 0.84 Ls/kg. Jāatgādina, ka pētījumā par cukura nozares nākotni, ko 2006. gadā veica Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts ekonomista Andra Miglava vadībā, tika paredzēts cukura cenas samazinājums līdz 0,37 Ls/kg - tiesa, tā bija optimistiskā prognoze. Kā viens no cenas samazināšanās iemesliem 2010. – 2012. gados tika minēts pieaugošs cukurniedru cukura imports no nabadzīgākajām valstīm, taču tas nav piepildījies.

Konkurences padome (KP) secinājusi, ka augstās cukura cenas veikalu plauktos ļāvusi uzturēt iedzīvotāju vēlme iegādāties Latvijā ražotu cukuru neatkarīgi no tā cenas.

Padome secinājusi, lai arī Latvijas veikalos ir nopērkams salīdzinoši lēts cukurs, tai skaitā tirgotāju pašzīmola un cukurs plastikāta iepakojumos, patērētāji ilgstoši bijuši gatavi maksāt vairāk par Latvijā ražoto cukuru. Tādējādi iepriekš plaši izskanējušais apgalvojums, ka Latvijā cukura cena ir viena no augstākajām Eiropā, pamatā attiecoties uz to cukuru, kuru patērētāji apzināti izvēlējušies, lai arī veikalu plauktos ir bijis pieejams ievērojami lētāks citu izcelsmes valstu cukurs.

Izvērtējot tirgus dalībnieku cenu noteikšanas stratēģijas, redzams, ka cenas ir bijušas atšķirīgas un noteiktas patstāvīgi. Vairumtirgotāju piemērotā minimālā uzcenojuma cukuram amplitūda ir bijusi no 7% līdz 35%, savukārt lielveikali piemērojuši uzcenojumu robežās 4% līdz 56%, teikts paziņojumā.

Cukura nedienas Latvijā - tā varētu raksturot situāciju, ar ko jārēķinās mazajiem saldumu ražotājiem, kam šis produkts ir vitāli nepieciešama izejviela.

Vēl pirms salīdzinoši neilga laika DB rakstīja, ka cukura cenas Latvijā ir augušas tik astronomiskos apmēros, ka vietējie ražotāji kļūst nekonkurētspējīgi Eiropas tirgū. Vienkārši pircējs Anglijā, Itālijā vai Vācijā nespēj saprast argumentus, kāpēc viņam būtu jāmaksā lielāka cena par to pašu produktu. Nu šī situācija ir attīstījusies vēl tālāk - cukura vairumtirdzniecība Latvijā nav vispār. Rezultātā ražotājs, kuram mēnesī ir nepieciešama apmēram tonna cukura, ir spiests pirkt šo produktu vienkilogramīgās paciņās, jo maisos tas nav pieejams.

Ņemot vērā situāciju cukura tirgū, nepieciešams būtiski samazināt līdz pat 0 EUR/t baltā cukura ievedmuitu Eiropas Savienībā (ES).

Tā uzskata Zemkopības ministrija (ZM) un joprojām šādu pozīciju aizstāv Eiropas Komisijā (EK). Ministrija jau kopš 2010. gada novembra EK Lauksaimniecības tirgu kopējās organizācijas vadības komitejā ir paudusi viedokli, ka nepieciešams būtiski samazināt līdz pat 0 EUR/t baltā cukura ievedmuitu ES un tādējādi atvieglot baltā cukura importu.

«Pašreizējā situācijā, kad pasaules cukura cenas ir augstākas nekā cukura cenas Eiropas Savienībā, vienotā tirgus aizsardzība ar augstām ievedmuitām ir nepamatota, un tās ir būtiski jāsamazina. Bez tam Latvija ir to dalībvalstu vidū, kuras prasa būtiski mainīt regulējumu, lai šajā tirdzniecības gadā virs kvotas saražoto cukuru varētu izmantot iekšējā tirgū pārtikas industrijas vajadzībām,» norāda zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Šogad nav nekāda pamata runāt par cukura cenas pieaugumu mazumtirdzniecībā Latvijā.

Tā uzskata Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe. Lielāko mazumtirdzniecības kompāniju pārstāvji gan informējuši, ka saņemti brīdinājumi no vairumtirgotājiem par cukura cenas gaidāmo paaugstināšanu, taču tirgotāji meklē veidus, kā izvairīties no cenas paaugstināšanas.

Raksturojot situāciju, I. Gulbe skaidro, ka cukura un jēlcukura cenas pasaules biržās pastāvīgi palielinās, taču Eiropas valstīs kopš 2003.gada cukura mazumtirdzniecības cenu virzība nav saistīta ar pasaules cenu tendencēm. Pēdējos gados ES vidējā aptuvenā cukura mazumtirdzniecības cena bijusi 0.89 eiro/kg, atsevišķās valstīs tā nedaudz samazinājušās (Lietuvā, Slovakijā Ungārijā, Somijā un Zviedrijā), bet Igaunijā, Holandē un Vācijā cenas nav mainījušās. Latvijā cenas palielinājušās par apmēram 25%, savukārt Polijā cenu pieaugums pārsniedz 50%.

Par to, kāpēc Latvijā vairs nav cukura rūpniecības un trūkst arī nopietnas pārliecības par to, vai pārskatāmā nākotnē šeit kaut ko tādu piedzīvosim, ir diskutēts daudz, nereti uzsverot Latvijas kā valsts vainu notikušajā. Laikam ejot, pamazām ir atšķetinājies, ka principā runa ir par diviem galvenajiem stūrakmeņiem, kas tad arī ļāva sagraut šo nozari musu valstī.

Pirmkārt, jārunā par Briseles gaiteņos izplānotu pasākumu kopumu, kas gaumīgi tika nodēvēts par Eiropas Savienības (ES) cukura reformu, bet realitātē bija vienkārša spēlētāju skaita samazināšana tirgū. Proti, iedodot vairāku valstu uzņēmējiem gana daudzus miljonus no ES kopējās kases (tātad – naudu, kas konkrēti nevienam nepieder), tika panākts, ka daļa cukurfabriku, tostarp Latvijā esošās, tiek slēgtas. Tolaik tika stāstīts, ka tādā veidā tikšot uzlabota situācija ES cukura tirgū un samazināta šā produkta cena. Kā zināms, šo gadu laikā, cukura cenas ne tikai nav sarukušas, bet ir pat palielinājušās, un tam ir visnotaļ loģisks izskaidrojums – samazinot ražotāju skaitu, sarūk arī konkurence tirgū, un tajā palikušajiem rodas iespēja vieglāk uzelpot, tostarp tirgojot produkciju par sev tīkamāku cenu. Šo sakarību zina katrs, kurš vismaz reizi dzīvē ir kaut ko lasījis par ekonomiku, tāpēc domāt, ka par to neko nezināja tā dēvētās cukura reformas autori un virzītāji, būtu visnotaļ naivi. Drīzāk gan šeit jārunā par ļoti konkrētu lielo Eiropas cukura ražotāju lobiju, it īpaši ņemot vērā, ka netika arī atvērts tirgus ražotājiem, kuri strādā ārpus ES. Tiesa gan, vienu brīdi cukura cenas nedaudz samazinājās, bet tas notika globālas ekonomiskās krīzes, nevis kaut kādas tā dēvētās reformas ietekmē.

Cukuru grib patērēt mazāk; to gan ražo rekordapjomā, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pasaulē populārākās pārtikas izejvielas tiek mītas ar biržas palīdzību. Līdz ar to tās ietekmē gan spekulācijas par sagaidāmo ražu, gan kopējās tirgus dalībnieku riska apetītes izmaiņas. Piemēram, sojas pupiņu cenu ietekmējuši nemitīgie pavērsieni ASV–Ķīnas tirdzniecības konfliktā. Vēl viena no pārtikas izejvielām, kurai cena šogad planējusi zemāk, ir cukurs. Tā cena ASV preču biržā kopš gada sākuma ir samazinājusies par 5%, bet Londonas preču biržā – gandrīz par 7% līdz 310 ASV dolāriem par tonnu (baltajam cukuram). Rezultātā cukura vērtība ir tuvu zemākajai 10 gadu laikā.

Šīs saldās izejvielas vērtība uz sarukuma taciņas atrodas jau visai ilgi. Pasaulē pašlaik populāri domāt par veselīgāku ēšanu, un bieži vien tieši liels cukura patēriņš tiek vainots pie dažādām problēmām, piemērām, diabēta, aptaukošanās un sirds slimībām. Rezultātā patērētāji un pārtikas produktu ražotāji meklē veidus, kā cukuram rast alternatīvas vai vismaz mazināt tā izmantošanu. Rezultātā pieprasījums pēc cukura stagnējis (vai pat nedaudz sarucis) ir gan Eiropas Savienībā, gan ASV, gan Austrālijā.

Sarunas par to, ka Latvija varētu reanimēt cukura ražošanu, atgādina varasvīru solījumus svētkos – patētiskus, bet ne ekonomiski izsvērtus

Vēsts par cukura ražošanas kvotu atcelšanu no nākamā gada oktobra pavērusi ne tik daudz cukura ražošanas atjaunošanas iespējas kā spekulācijas par to, kas būtu, ja būtu. Liktenīgie Eiropas Savienības ierobežojumi nebija sitiens zem jostas vietas burvīgai un sakārtotai nozarei, bet gan izšķirošs grūdiens mūsu vecajām rūpnīcām, kurām bija ne tikai grūti pārdot saražoto par konkurētspējīgu cenu, bet arī daudzmaz jēdzīgi pildīt prasības vides aizsardzībā. No ES kopējā maka savulaik tradicionālās nozares izvadīšanai pēdējā gaitā tika pasūtīti vairāk nekā 30 miljoni eiro, ko nozares spēlētāji – cukurbiešu audzētāji un pārstrādātāji – nesarkdami pieņēma, daudz nelauzot galvu par to, ka līdz ar šo lēmumu pazaudējam kārtējo liecību par mūsu valsts «veco godību».

Turpmāk cenu samazinājums varētu skart cukuru un kafiju, pieļauj Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Paredzams, ka cukura ražošana pasaulē sasniegs rekordlīmeni un piedāvājums pārsniegs pieprasījumu, kā rezultātā cenas varētu samazināties. Ja globālā līmenī cukura cenas ir par 20 % zemākas, nekā pērn šajā laika posmā, tad ES tirgū cukura cenas gada laikā pieaugušas par 23 %. Eiropā vidējā cukura cena ir 708 eiro/t, savukārt pasaulē 566 USD/t.

I. Gulbe norāda, ka šobrīd aktualizējies jautājums, ko darīt ar cukura kvotu sistēmu, ko plānots atcelt pēc diviem gadiem, taču ES cukura ražotājlielvalstis tam nevēlas piekrist. Latvija jau paudusi atbalsta cukura kvotu sistēmas atcelšanai. I. Gulbe arī pavēstīja, ka pie viņas vērsušies potenciālie investori no Krievijas, kas centušies izzināt iespējas attīstīt Latvijā cukura ražošanu. Eksperte arī akcentēja, ka Latvijas ražotājiem saglabājušās zināšanas šajā nozarē, ko varētu izmantot perspektīvā. «Ja ES ir tik liela cukura cena, tad jāmeklē kāds risinājums, ko darīt,» pauda eksperte.

Ja parlaments nemainīs savu nostāju, skatot grozījumus akcīzes nodokļa likumā galīgajā lasījumā, tad no 2020.gada 1. jūlija saldās limonādes kļūs krietni «sālītākas».

Proti, bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 5 gramiem uz 100 mililitriem akcīzes nodoklis būtu 7,4 eiro par 100 litriem, tiem, kuru saturā cukura daudzums būtu no 5 līdz 8 gramiem – 10 eiro par 100 litriem un tiem, kuru saturā cukura daudzums pārsniegtu 8 gramus akcīzes nodokļa likme jau būtu 30 eiro. Jāņem vērā, ka pašlaik akcīzes nodokļa likme bezalkoholiskajiem dzērieniem ir noteikta 7,4 eiro par 100 litriem.

Piemēram, ja dzērienā norādītais cukura daudzums uz 100 mililitriem ir 11 grami cukura, tad 1,5 litru pudelei šī dzēriena akcīzes nodoklis būtu 0,45 eiro, kam pieskaitot pievienotās vērtības nodokli cena pēc aptuvenām aplēsēm no pašreizējiem 1,0 līdz 1,3 eiro pieaugtu līdz 1,5- 1,7 eiro.

Dzērienu izplatītājs un importētājs Amber Distribution Latvia, kas ir daļa no Amber Beverage Group holdinga, ir ieguvis ekskluzīvas tiesības Latvijā izplatīt bezalkoholisku, atspirdzinošu dzērienu Green Cola. Saskaņā ar jaunākajiem pārdošanas datiem, bezcukura Green Cola ir ļoti pieprasīta – divu mēnešu laikā plānotais pārdošanas apjoms tika sasniegts jau pēc divām nedēļām, informē Amber Distribution Latvia pārstāve un kategorijas vadītāja Dace Gūža.

Viņa atzīmē, ka mūsdienu sabiedrība arvien pārdomātāk attiecas pret savu dzīvesveidu un izvēlas veselīgu uzturu un dzīvesveidu, visbiežāk ierobežojot cukura un mākslīgo saldinātāju patēriņu. Tas ietekmē arī pārtikas ražošanas biznesu – piedāvājums seko pieprasījumam. Dzērienu (gan bezalkoholisko, gan alkoholisko) tirgū ražotāji arvien biežāk sāk piedāvāt dzērienus ar zemāku cukura, ogļhidrātu un konservantu saturu.

Green Cola ir veselīgāka kolas alternatīva, kas ir saldināta ar dabīgas izcelsmes saldinātāju no stēvijas auga un satur kofeīnu, kas iegūts no zaļajām kafijas pupiņām. Green Cola nesatur cukuru, konservantus vai mākslīgo saldinātāju aspartāmu.

Liela netaisnība – tā pašmāju eksperti dēvē cukura kvotu saglabāšanu ES līdz 2020. gadam.

Eiropas Parlaments (EP) ieceri atcelt cukura kvotas jau 2015. gadā neatbalstīja un vēlas ļaut cukurbiešu ražotājiem sagatavoties nozares liberalizācijai tikai 2020. gadā. Par kvotu saglabāšanu nobalsoja Vācija, Francija, Spānija, Beļģija, Polija un citas, bet pret – Lielbritānija, Dānija, Zviedrija, Itālija, Beļģija. Lielākoties šo sistēmu akceptējušas valstis, kur notiek cukura ražošana lielos apjomos.

Tas nozīmē, ka Latvijas zemnieku cerībām uz kvotu atcelšanu pēc diviem gadiem un iecerēm būvēt jaunu cukura ražotni tiek pārvilkta trekna svītra. Turklāt šis lēmums nozīmē investīciju neienākšanu Latvijā, jo līdz šim par iespējām ieguldīt jaunā cukura ražotnē Latvijā interesējušies vairāki potenciālie investori no Krievijas, Ukrainas un Kazahstānas.

Izejvielu frontē manāms cukura cenas kāpums, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Daži pēdējie mēneši visai drūmi bijuši izejvielu investoram, jo šajā tirgū vērojama samērā noturīga cenu depresija. Tiesa gan, šā gada sākums atsevišķos izejvielu tirgos padevies visai cerīgs. Viena no šādām izejvielām ir cukurs – jēlcukura vērtība ASV preču biržās kopš šā gada sākuma ir palielinājusies par 7% – līdz 15,7 ASV dolāra centu atzīmei par mārciņu. Londonas preču biržā baltā cukura cenas pieaugums bijis mazāk straujš – par 3,3% – līdz 403 ASV dolāru atzīmei par tonnu.

Pašlaik cukura vērtībai palielināties likuši nelabvēlīgi laika apstākļi Brazīlijā, kas finanšu tirgos licis spekulēt par cukurniedru potenciālo ražu nākotnē. Proti, Brazīlijā, kas ir pasaules lielākā cukura ražotāja un eksportētāja, gada sākums esot padevies visai sauss. Valdot šādam fonam, piemēram, The Wall Street Journal raksta, ka līdz ar pliekanāku cukurniedru ražu pasaulē šogad, iespējams, būs vērojams mazākais cukura ražošanas pārpalikums piecu gadu laikā. Izejvielu tirgus dalībnieki kā vēl vienu faktoru min nodokļu izmaiņas Brazīlijā, kas savukārt varētu audzēt pieprasījumu pēc biodegvielas, kas ražota no cukurniedrēm (Brazīlija paaugstinās nodokļus tradicionālajam benzīnam).

Cukura cena gada laikā preču biržās pieaugusi par 40%, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Sliktākas ražas prognozes pēdējo nedēļu laikā nozīmējušas vairāku pārtikas izejvielu cenu pieaugumu. Tiesa gan, nevienai pārtikas izejvielai nav bijis tik straujš cenas pieaugums, kā tas ir vērojams cukuram.

Cukurniedru ražu negatīvi ietekmē slikti laika apstākļi Indijā (tur vērojams sausums), kas ir pasaules otra lielākā šīs pārtikas izejvielas ražotāja. Tāpat tirgus dalībnieki spekulē, ka sausums negatīvi būs ietekmējis arī cukurniedru plantācijas Brazīlijā (lielākā cukura ražotājā pasaulē) un citās valstīs, kuras ir nozīmīgas cukura eksportētājas. Tiek lēsts, ka, piemēram, Taizemes (šī valsts noslēdz cukura ražošanas valstu topa trijnieku) cukura ražošanas apjomi šajā ražas sezonā salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn būs sarukuši par 14%. Rezultātā pašlaik tiek lēsts, ka šogad globālajā cukura tirgū būs vērojams deficīts.

Pēdējos mēnešos aktuālais cukura vērtības kāpums pasaules preču biržās ir noplacis, lai gan šīs saldās izejvielas cena joprojām ir krietni augstāka nekā pirms gada, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Jēlcukura vērtība ASV preču biržā 12 mēnešos ir palielinājusies par 27% līdz 19,2 ASV dolāra centu atzīmei par mārciņu. Savukārt kopš pagājušā gada oktobrī sasniegtajām virsotnēm, kad jēlcukura vērtība atradās virs 23 dolāra centu atzīmes par mārciņu, tā ir sarukusi par 18%.

Līdzīgas cenu tendences bijušas arī Londonas preču biržā. Tur baltā cukura vērtība 12 mēnešu laikā palielinājusies par 20,5% līdz 534 ASV dolāru atzīmei par tonnu. Savukārt kopš septembra virsotnēm baltā cukura cena Londonā ir sarukusi par 11%.

Cukura straujā vērtības palielināšanās bija saistīta ar laika apstākļiem. Spēcīgs tā saucamais El Ninjo fenomens (lielāka Klusā okeāna virsmas sasilšana) noveda pie sausuma Indija, kas tirgus dalībniekiem savukārt lika prognozēt, ka šai valstij, kas ir pasaules otra lielākā cukura ražotāja, šo izejvielu nāksies pat importēt (tā arī galu galā notika). Jau vēstīts, ka El Ninjo fenomenam mēdz būt milzīga ietekme uz visas pasaules klimatu (tas parasti nozīmē, ka vienā pasaules daļā ir liels sausums, bet otrā – plūdi), kas nelabvēlīgu pavērsienu gadījumā var atstāt graujošu iespaidu uz lauksaimniecību un tādējādi arī, piemēram, kviešu, kukurūzas un sojas pupiņu cenām. Tā kā El Ninjo gados parasti daudzviet vērojami plūdi, var applūst dažādu industriālo metālu raktuves (un tādējādi nozīmēt šo metālu cenu palielināšanos).

Tējas dzērienu D’Tea ražotājs SIA Dabas dots ar nākamo gadu plāno uzsākt eksportu uz Somiju un attīstīties Skandināvijas virzienā, piedāvājot gan esošos tējas dzērienus, gan izstrādājot jaunas garšas.

Uzņēmums savu pirmo eksportu uz Vāciju uzsāka šā gada jūnijā. Kā norāda SIA Dabas dots īpašnieks Rolands Briņķis, tad Vācija ir pietiekami liels un svarīgs tirgus, jo Vācijai ir lielākā ekonomika Eiropā un liels iedzīvotāju skaits. Uzņēmuma vadītājs gan norāda, ka šobrīd atgriezenisko saikni novērtēt ir grūti, jo Vācijas tirgū atrodas nesen un atkārtotie pirkumi palēnām sākas tikai tagad. «Ja mēs skatāmies, cik daudz ir ietirgots Vācijā un Latvijā, tad Vācija jau tagad veido 80%,» stāsta R.Briņķis.

Lai ievietotu produktus Vācijas veikalos, uzņēmums saražojis divas partijas produktu četru mēnešu laikā. Latvijā gada laikā uzņēmums notirgo vienu partiju. R.Briņķis cer, ka būs arī atkārtotie pasūtījumi un produkts aizies tirgū, jo viens ir iekļūt veikalā un otrs ir noturēties un iegūt patērētāju uzticību, taču eksporta apjomi ar Latviju ir nesalīdzināmi. «Ar to vien mums ir gana daudz darba un izaicinājumu. Tagad skatāmies arī uz citiem tirgiem, tikko bijām izstādē Vācijā un vienojāmies, ka ar nākamā gada janvāri, februāri sāksim eksportu uz Somiju. Vēlamies sākt ar Skandināviju, Somiju, Zviedriju un Dāniju, tad skatīties, bet plāni jau ir būt visur,» komentē R. Briņķis.

Eiropas Komisija no nākamā gada oktobra atcels cukura ražošanas kvotu režīmu, tomēr gribētāju atsākt ražošanu Latvijā nav, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ja Eiropas Savienība būtu cilvēks, tā noteikti nebeigtu žagoties no tā, cik bieži to piesauc kā galveno vaininieci Latvijas cukura industrijas sagrāvē. Tomēr, sākot no nākamā gada, situācijai ir teorētiska iespēja mainīties uz labu. Eiropas Savienības ietvaros tiks atcelts tā sauktais kvotu režīms par cukura ražošanu, ļaujot šo nozari Latvijā atkal atjaunot. Reakcija uz jaunumiem gan nav pārāk priekpilna - zemniekos jūtama skepse un pamatota neticība. Arī Zemkopības ministrijā atklāj, ka līdz šim nav bijis neviena vērā ņemama piedāvājuma par jaunas cukurfabrikas celtniecību.

Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre sarunā ar DB liek saprast – Latvijas cukura nozares vilciens ir aizgājis, un kvotu režīma atcelšanai to atsaukt nebūs pa spēkam. «Tāpat tas tirgus ir slēgts. Pirmkārt, mums nav rūpnīcas, otrkārt, ja arī rūpnīcas būtu, tad ražošanai vajag tirgu, kur pārdot. Pārdošanas kanāli jau ir sadalīti, un tas nozīmē, ka mums būtu jāatrod jauni eksporta tirgi. Protams, ja kāds sāktu celt rūpnīcu, tad zemnieki par daudzmaz saprātīgu cenu cukurbietes saaudzētu - kas viņiem, viena sezona, un gatavs. Grūtāk ir uzcelt rūpnīcu un atrast tirgu,» teic M. Dzelzkalēja-Burmistre.

Kaut gan Jelgavas pašvaldībā norāda, ka piedāvājumu cukura nozares glābšanai nav bijis, apgalvojumam uzrodas oponenti, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Ja apkārtējiem zemniekiem būtu iespēja pārorientēties atpakaļ uz cukurbiešu audzēšanu, mēs, protams, varētu to visu atjaunot, nav nemaz tik ilgs laiks pagājis. Tomēr šobrīd nav pilnīgi nekādu indikāciju par to, ka kāds investors būtu gatavs no jauna celt rūpnīcu,» DB atklāj Jelgavas domes Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes vadītāja Gunita Osīte. Viņa arī saka, ka domē šo gadu laikā neviens nav vērsies ar piedāvājumu celt rūpnīcu. «Nav bijusi pat iniciatīva, nerunājot vēl par ko nopietnāku,» viņa bilst.

DB jau ziņoja (1.11.2016.), ka Eiropas Savienības (ES) ietvaros no nākamā gada rudens tiks atcelts tā sauktais kvotu režīms cukura ražošanai, ļaujot šo nozari Latvijā atkal atjaunot. Tas gan ir maz ticams, jo, kā norāda eksperti, mums vairs nav ne rūpnīcu, kur cukuru ražot, ne zemnieku, kas audzētu cukurbietes, ne tirgus, kur cukuru realizēt.

Turpinoties līdzšinējām tendencēm pasaules tirgos, Latvijā sagaidāma cukura un cūkgaļas cenu samazināšanās, savukārt cenu kāpums prognozējams kafijai, norādīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe.

«Aplēses liecina, ka pasaulē šogad par 5% pieaugs cukura ražošanas apjomi, kā arī par 10% palielināsies cukura rezervju uzkrājumi. Tikmēr patēriņš palielināsies tikai par 2,2%, jo piedāvājums būs pietiekams, līdz ar to Latvijā varam gaidīt cukura cenas samazinājumu vismaz par pāris santīmiem,» sacīja I. Gulbe.

Viņa arī norādīja, ka patlaban cūkgaļas tirgos strauji palielinās eksporta konkurence, jo Āzijas ražošanas atveseļošanās šogad samazinās importa pieprasījumu.

«Šī tendence kombinācijā ar augstajām lopbarības izmaksām var pazemināt sektora rentabilitāti. Latvijā to jutīsim tādā veidā, ka cūkgaļas cenas varētu samazināties vismaz par pārdesmit santīmiem,» norādīja I. Gulbe.

Pēc pusgadsimtu ilgušās politikas no šodienas kvotas vairs neregulē ES cukura tirgu

No šodienas ES ir atceltas gan cukura ražošanas, gan importa kvotas, kas nozīmēs gan ražošanas, gan importa kāpumu, DB komentē Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

2017/2018 sezonā ES prognozē cukura ražošanas pieaugumu par aptuveni 20% un plāno kļūt par cukura neto eksportētāju nevis importētāju, kā tas ir bijis līdz šim. Tas notiek mainīgos tirgus apstākļos, ko nosaka gan sevišķi cukurniedru ražas, gan citu valstu politika, kā arī mainīgie patēriņa paradumi.

Kāds ir zemnieku viedoklis par iespēju atjaunot cukurbiešu audzēšanu?

Gada laikā visu triju Baltijas valstu galvaspilsētu veikalos ir būtiski pieaugusi cukura cena – Tallinā par 45%, Viļņā par 30% un Rīgā par 26%.

Par to liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija. Tallinā cukura cena 2011. gada decembrī sasniedza 1.32 EUR/kg, Viļņā 1.17 EUR/kg un Rīgā 1.25 EUR/kg.

Savukārt vislielākais cenu samazinājums visās trijās Baltijas valstīs bija baltajiem galviņkāpostiem. Tallinā kāpostu cena samazinājās par 59%, Viļņā par 54%, Rīgā par 36%. Gandrīz tikpat būtiski cenas samazinājās arī sīpoliem – Tallinā par 56%, Rīgā par 52% un Viļņā par 39%.

«Visās trijās Baltijas valstīs pārtikas tirgū lielākā vai mazākā mērā ir atspoguļojušies tie procesi, kas notikuši pasaules tirgū. Cukura cena pagājušā gadā pasaulē pieauga, līdz ar to tas kļuva dārgāks arī Baltijā. Tas pats notika ar kafijas pasaules cenu un arī Baltijā kafija kļuva par trešdaļu dārgāka un decembrī Tallinā mazā krūzīte ar kafiju McDonaldā maksāja 1.50 eiro, Viļņā 1.02 eiro, bet Rīgā 1.00 eiro.

«Amber Distribution Latvia», izplatot «Green Cola», izmanto veselīga dzīvesstila vilni, «Coca-Cola» no konkurences nebaidās.

Vairumtirgotājs «Amber Distribution Latvia», kurš ir daļa no «Amber Beverage Group» holdinga, pērn vēstīja, ka ieguvis tiesības Latvijā izplatīt bezalkoholisko dzērienu Green Cola. Pašlaik pārdošanas apjomi atbilstot prognozēm, noskaidroja biznesa portāls db.lv.

Cilvēki arvien pārdomātāk attiecas pret savu dzīvesveidu un izvēlas veselīgu uzturu, visbiežāk ierobežojot cukura un mākslīgo saldinātāju patēriņu. Tas ietekmē arī pārtikas ražošanas biznesu – piedāvājums seko pieprasījumam. Dzērienu (gan bezalkoholisko, gan alkoholisko) ražotāji arvien biežāk sāk piedāvāt dzērienus ar zemāku cukura, ogļhidrātu un konservantu saturu.

Kolas garša ir ļoti iecienīta – tā ir aptuveni puse no pasaules bezalkoholisko dzērienu tirgus. Taču visbiežāk sastopamajiem kolas garšas produktiem ir viens kopīgs mīnuss – liela pievienotā cukura deva. «Šis ir ļoti izdevīgs brīdis «Amber Distribution Latvia» pārstāvētajam «Green Cola» zīmolam, jo tas piedāvā patērētājiem jaunu veidu, kā iegūt kolas garšu bez satraukuma par milzīgo cukura daudzumu, mākslīgiem garšas pastiprinātājiem un saldinātājiem,» atbildot uz portāla interesi par jauno produktu, norāda Pāvels Fiļipovs, «Amber Distribution Latvia» izpilddirektors.