Par galvenajiem notikumiem Latvijas un Baltijas kapitāla tirgū, par lielākajām gaidām un iespējamiem notikumiem, kā arī sīkiem knifiem investoriem iesācējiem Dienas Bizness izjautāja Signet Bank kapitāla tirgus ekspertus Kristiānu Janvari un Edmundu Antufjevu.

Ir pieejama samērā plaša, nu jau var teikt – pat bibliotēka ar jau notikušajām obligāciju emisijām ar Signet Bank atbalstu tajās. Vai iespējams sniegt tādu kā TOP10 emitentu sarakstu, piemēram, pēc kupona likmes? Kas kopš pērnā gada ir bijuši gardākie investoru kumosi?

Edmunds Antufjevs: No pērnā gada obligāciju emisijām no kupona likmes viedokļa es gribētu izcelt pirmo trijnieku – Eleving Group, kas piedāvāja 13% kupona likmi, tam sekoja Storent Group ar 11% kupona likmi un LHV banka ar 10,5% kupona likmi. Šogad šī tendence turpinās, jo kuponu likmes saglabājas augstas. Piemēram, Grenardi Group nāca klajā ar 10% likmes piedāvājumu, savukārt Citadele banka, kas ir liels uzņēmums ar augstu kredītreitingu, piedāvāja 8%.

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Augstsprieguma tīkla (AST) zaļās obligācijas jau tiek kotētas biržā, Latvenergo jau bijuši vairāki obligāciju laidieni, savukārt valsts finanšu institūcijas Altum obligācijas tirgū ir kopš 2017. gada, uzsākot savu ceļu regulētos kapitāla tirgos ar zaļo obligāciju emisiju. Kopumā šo uzņēmumu pieredze ir labākais piemērs pārējiem, kā strādāt pareizi un veiksmīgi.

Kāda tā ir, un kādi ir galvenie secinājumi, Dienas Bizness jautāja Altum obligāciju emisiju vadītājai Elīnai Salavai, AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājam Rolandam Irklim un AS Latvenergo valdes loceklim Guntaram Baļčūnam.

Pēdējā laikā aizvien biežāk izskan viedokļi, ka, valsts un pašvaldību kapitāla sabiedrībām ieejot kapitāla tirgū, tās noteikti iegūs papildu attīstības grūdienu, būs lielāks apgrozījums, parādīsies starptautiskie investori u.tml. Esat šīs kustības aizsācēji un insaideri, jau saistīti ar kapitāla tirgu. Vai varat pateikt priekšnoteikumus, pie kādiem valsts kapitāla sabiedrībai ir vērts un ir arī lietderīgi startēt kapitāla tirgū?

Nupat noslēgusies latviešu ģimenes uzņēmuma LINEN (SIA L.J. LINEN) slēgtā obligāciju emisija, kas dos papildu iespējas agroproduktu tirdzniecības namam Āzijā.

Par uzņēmuma pirmsākumiem, ambīcijām, ceļu pretī izaugsmei un realizācijas instrumentiem Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma īpašniekus un vadītājus Jāni un Zani Kuļikovskus.

Kas ir uzņēmums LINEN, kā tas radies? Nosaukumā - lini...

J.K.: Izņemot nosaukumu, ar liniem nav nekāda sakara. Mēs esam agroproduktu tirgotāji. Proti, Eiropā, Āzijā, Āfrikā un citviet LINEN nodrošina individuāli pielāgotus piegādes ķēžu risinājumus lopbarības, mājdzīvnieku barības, biodegvielas u.c. ražotājiem. Darbojamies vairāk nekā 46 valstīs un esam starp top pieciem šīs industrijas uzņēmumiem Eiropā.

Tad nosaukums kā radās?

J.K.: Uzņēmums tiešām tika dibināts ar mērķi tirgot lina audumu no Baltijas uz Āfriku, tomēr tas neizdevās. Savukārt izdevās citas lietas. Mēs nemainījām nosaukumu, vienkārši turpinājām darboties.

Aviosabiedrības "airBaltic" emitēto obligāciju procentu likme ir salīdzinoši augsta, tomēr darījums uzskatāms par šī brīža situācijā izdevīgu un finansējuma piesaiste kompānijai bija kritiski nepieciešama, uzskata aptaujātie finanšu eksperti.

Investīciju baņķieris un "Prudentia" partneris Ģirts Rungainis sacīja, ka "airBaltic" obligāciju likme ir salīdzinoši augsta, tomēr, ņemot vērā lidsabiedrības un ģeopolitisko situāciju, tā būtu uzskatāma par izdevīgu. Rungainis gaidījis, ka procentu likme varētu būt bijusi vēl augstāka.

"Veiktā obligāciju emisija rāda, ka investori ir gatavi investēt un neuzskata, ka kompānijai būtu maksātnespējas risks. Vienlaikus šī likme norāda, ka riski ir augsti - gan pašas kompānijas riski, gan ģeopolitiskie reģiona riski, gan tūrisma nozares situācija reģionā," teica Rungainis.

Viņaprāt, obligāciju likme varēja būt vēl augstāka, taču valsts iesaiste to iegādē palīdzējusi likmi samazināt. Rungaiņa ieskatā "airBaltic" ir nevis emitējusi piecu gadu obligācijas, bet gan nopirkusi laiku, lai varētu sagaidīt procentu likmju samazināšanos tirgū.

2012. gadā dibinātā autolīzinga kompānijas Mogo, kas īsā laikā pārtapa multinacionālā un globālā uzņēmumā Eleving Group, veiksmes stāsts ir gan biznesa idejā, gan finanšu piesaistē, kur dominējošā loma ir obligāciju finansējumam.

Par uzņēmuma attīstību un izmantotajiem finanšu instrumentiem desmitgades garumā līdz 150 miljonus vērtai obligāciju emisijai un tās refinansēšanai Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma finanšu direktors Māris Kreics. Materiāls tapis sadarbībā ar vietējā kapitāla banku - Signet Bank, aktīvāko kapitāla tirgus konsultantu Latvijā.

Eleving Group pirmsākumos bija Mogo Finance. Pastāstiet, lūdzu, īsi par uzņēmuma vēsturi un attīstību kopš tā dibināšanas! Kā izveidojās grupa, un kas tam pamatā?

Eleving Group aizsākumi ir meklējami 2012. gadā, kad tolaik ar Mogo Finance zīmolu uzsākām lietotu automašīnu finansēšanu Latvijā. Jaunā biznesa pamata ideja bija pavisam vienkārša – sniegt iespēju cilvēkiem iegādāties 9-10 gadus vecas automašīnas, proti, tādas, kuras vidējais patērētājs reāli var atļauties. Pirms vairāk nekā desmit gadiem tradicionālās bankas īsti nerāvās šādas kategorijas automašīnas finansēt, tādēļ mēs redzējām brīvu nišu, kuru ar savu produktu varētu nosegt. Pats biznesa modelis nav nekāda inovācija, jo līzings un atgriezeniskais līzings ir labi pazīstami kreditēšanas produkti jau izsenis. Inovācijas drīzāk bija šī produkta piedāvājumā, kas nozīmēja, ka spējām izteikt piedāvājumu jebkuram klientam, kurš pie mums ierodas atbilstoši viņa maksātspējai un vajadzībām. Tāpat inovatīva pieeja bija riska novērtēšanas metodē, kur jau tobrīd izmantojām mašīnmācīšanos un ar to saistītos algoritmus datu apstrādei.

Finanšu tirgi pēdējos gados nav bijusi nekāda mierīga pastaiga parkā (dēļ Covida, protams), taču galu galā visus satraukumus tirgus kompensēja ar cienījamu ieguldījumu atdevi.

Valsts fondēto pensiju sistēmas populārākā plānu grupa (ar pieļaujamo daļu akcijās līdz 50%) aizvadīto trīs gadu laikā ieguldītājiem pelnījuši vidēji 9% gadā, kopā 30%! Savukārt šis gads iesācies pavisam nelāgi – kopš gada sākuma visas plānu kategorijas ir mīnusos. Šogad cenas ir kritušas praktiski visos galvenajos finanšu tirgus segmentos – no ASV valdības papīriem līdz Ķīnas akcijām. Perfektā vētra.

Karš Ukrainā un karš pret inflāciju

Divi galvenie šī gada faktori, kas tā vai citādi atsaucas visos pasaules tirgus nostūros, ir globāls procenta likmju kāpums un karš Ukrainā. Ukrainas varonīgā pretošanās krievu agresoriem un pasaules reakcija uz notiekošo ir tēma, ar kuru mēs Latvijā jau vairāk nekā mēnesi ejam gulēt un mostamies, un loģiski, ka tā turpina dominēt arī globālajā ziņu plūsmā. Taču ticiet vai ne – visa šī vājprāta faktiskā ietekme uz pasaules finanšu tirgiem un arī Latvijas pensiju aktīviem ir ievērojami mazāka nekā procenta likmju kāpumam ASV un Eiropā.

Cīņā ar augsto inflācijas līmeni, Eiropas centrālā banka (ECB) kopš 2022. gada jūlija ir strauji cēlusi procentu likmes, palielinot naudas cenu un radot iespēju, neuzņemoties praktiski nekādu risku – izdevīgi izvietot naudu banku depozītos vai drošās obligācijās. Gaidot īsto brīdi, kad izvietot savus līdzekļus ar maksimāli augstu ienesīgumu, daudziem aktuāls ir jautājums – vai ir pienācis īstais brīdis vai arī gaidīt vēl turpmāko likmju palielinājumu.

Uz šo brīdi ECB ir palielinājusi depozīta likmi līdz 3,75%. Ir sagaidāms, ka Septembrī, ECB palielinās likmi vēl par 25 bāzes punktiem, līdz 4%, kas varētu būt pēdējais palielinājums šajā ierobežojošās monetārās politikas procentu likmju kāpināšanas ciklā. Par to arī liecina nākotnes procentu likmes, kas prognozē vēl vienu likmes palielinājumu šogad un procentu likmes samazinājumu tuvāk nākamā gada vidum. Protams, procentu likmju trajektorija būs atkarīga no inflācijas un citiem makroekonomiskajiem datiem, bet signāli ir daudz, ka likmes kāpināšana trajektorija ir tuvu savam augstākajam punktam.

Par to, ka inflācija varētu turpināt samazināties liecina tādi faktori, kā globālās tirdzniecības palēninājums, kā arī cenu kritums Ķīnā, kas šo deflāciju varētu tālāk “eksportēt” uz pārējo pasauli. Piegāžu ķēdes ir stabilizējušās, bet OPEC valstis turpina samazināt naftas ieguvi, lai stabilizētu naftas cenas. Visi šie un daudz citi rādītāji arvien vairāk norāda uz ekonomiskās aktivitātes un līdz ar to cenu spiediena samazinājumu, kas nozīmē, ka galvenajam inflācijas rādītājam arī būtu jāturpina samazināties. Lai arī inflācijas samazināšanās līdz 2% līmenim nenozīmē, ka ECB uzreiz samazinās procentu likmes līdz 0%, tomēr tas būs signāls, ka ECB var sākt pakāpeniski tās samazināt.

Signet Bank jau četrus gadus intensīvi nodarbojas ar alternatīva finansējuma piesaistīšanas risinājumu attīstīšanu, izmantojot obligāciju un akciju emisijas, ko piedāvā kapitāla tirgus.

Visa 2023. gada garumā Dienas Bizness sadarbībā ar Signet Bank stāstīs Latvijas uzņēmēju veiksmes stāstus, attīstot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un veicinot Latvijas ekonomikas attīstību.

“Mēs gribam veicināt Latvijas uzņēmumu straujāku izaugsmi un pieeju plašākām finansējuma iespējām. Kapitāla tirgus nodrošina iespējas gan uzņēmējiem straujāk audzēt savu biznesa vērtību, gan investoriem gūt lielāku atdevi no sava kapitāla,” uzsākot sarunu ar Dienas Biznesu, saka Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Signet Bank nav ļoti pazīstama tirgū. Vai varat pastāstīt, ar ko banka atšķiras no citām Latvijā strādājošām bankām?

Droši vien galvenā atšķirība ir mūsu fokuss nevis uz tradicionālajiem bankas produktiem, bet uz individuālu risinājumu meklēšanu katram klientam. Mūsu fokuss ir uzņēmējs. Daudziem no tiem ir nepieciešams finansējums savu plānu attīstībai – un mēs spējam piedāvāt ne tikai klasiskus bankas kredītus, bet arī alternatīvus finansējuma veidus – akciju un obligāciju emisijas, privāto akcionāru piesaistīšanu, mezanīna finansējumu vai riska kapitāla piesaistīšanu. Citiem uzņēmējiem ir brīvs kapitāls, ko tie vēlas investēt, lai gūtu ienākumus, – šeit mēs piedāvājam gan investīcijas starptautiskajos kapitāla tirgos, gan arī dalību vietējo uzņēmumu finansēšanas produktos – pamatā obligāciju un akciju emisijās. Mēs savedam kopā uzņēmējus, kam ir nepieciešams finansējums, ar uzņēmējiem, kuriem ir brīvs investējamais kapitāls. Un darām to efektīvi, rūpīgi strukturējot darījumus un pārvaldot riskus.

Klimata pārmaiņas jau šobrīd ietekmē gan klimatu, gan dabu. 2020. gadā vidējā temperatūra par 1,2°C pārsniedza 1850. – 1900. gada rādītājus, ierindojot 2020. gadu starp trīs vissiltākajiem gadiem vēsturē.

Neskatoties uz to, ka Covid-19 dēļ pasaules temps pierima, siltumnīcefekta gāzu emisijas 2020. gadā turpināja palielināties. Lai apturētu kritisko ekosistēmu eroziju, ir jāpieliek pūles, lai mērķtiecīgāk virzītos uz ilgtspēju. Galvenajiem mūsu nākotnes izaugsmes stūrakmeņiem jābūt atjaunojamajai enerģijai, ilgtspējīgām pārtikas sistēmām, zaļajam transportam un videi draudzīgām ēkām. Kā mums sokas un ko sagaidīt 2021. gadā?

Banku dienaskārtībā: klientu vērtēšana un nozares politiku stiprināšana

Eiropas Zaļā kursa ietvars un apņemšanās ir ļoti ambiciozi. Lai gan kāds varētu saskatīt ilgtspējā riskus, ņemot vērā gaidāmo regulējumu un pārmaiņu straujumu, tā paver arī iepriekš nepieredzētas izaugsmes un attīstības iespējas. Ir skaidrs, ka banku sektoram transformācijā būs ļoti svarīga loma, jo šo ieguldījumu finansēšanai būs nepieciešams ievērojams kapitāls. Bankas aktīvi piedalās ilgtspējas pārmaiņās. Šobrīd divi galvenie virzieni ir klientu vērtēšana un dažādu politiku stiprināšana. Lielākā bankas ietekme uz klimatu ir netieša, proti, caur piedāvājumiem, produktiem un pakalpojumiem, finansējuma un investīciju risinājumiem. Tāpēc bankām ir jāpārdomā, ar kādiem klientiem tās strādā un kā viņus atbalsta.

2022. gada procentu likmju pieaugums bijis viens no vēsturiski iespaidīgākajiem - pēdējo reizi kaut cik salīdzināmi kāpumi novēroti 1990. un 2000. gadu vidū, bet pieauguma straujuma ziņā šī bijusi gandrīz unikāla situācija.

Daudzi saskārušies ar paaugstināto procentu likmju nepatīkamo pusi, jo par kredītsaistībām tagad jāmaksā dārgāk, tomēr augstākām procentu likmēm ir arī pozitīvs spoguļattēls. Atdeve, ko šobrīd piedāvā uzkrājumu un fiksētā ienākuma ieguldījumu produkti, ir kļuvusi ievērojami augstāka un atjaunojusi nozīmi jēdzienam par kapitāla laika vērtību.

Kāpēc pieaug interese par obligācijām?

Pat ar konservatīviem un visiem pieejamiem risinājumiem mūsu nauda var atkal pelnīt. Arvien interesantāk kļūst iepazīties ar banku noguldījumu piedāvājumiem, kur pozitīvas likmes jau tiek maksātas pat krājkontā. Arī valsts krājobligācijas turpina piedāvāt pievilcīgu procentu likmi. Abas šīs alternatīvas pieejamas ar nelielām līdzekļu summām, bez vērtspapīru konta atvēršanas un ir viegli izpildāmas tiešsaistē.

Investīciju holdinga uzņēmums Summus Capital, kas pirms pāris gadiem nopirka tirdzniecības centru Riga Plaza, plāno savu otro obligāciju laidienu, cerot piesaistīt 15 miljonus eiro. Par Igaunijas ģimenes uzņēmuma attīstību līdz biržas emitentam, izaicinājumiem un plāniem sākt darbību Polijā Dienas Biznesam stāstīja Summus Capital valdes loceklis Hanness Pihls (Hannes Pihl).

Pastāstiet īsumā par uzņēmuma pirmsākumiem un ideju, kā arī attīstību līdz 2021. gadam, kad uzņēmums parādījās biržā ar pirmo obligāciju laidienu. Kad nolēmāt kļūt par Baltijas mēroga spēlētāju, un kādi bija galvenie argumenti?

Summus Capital savu darbību uzsāka 2013. gadā kā neliels ģimenes uzņēmums. Mums bija plāns veikt atsevišķas investīcijas Igaunijā, jo saskatījām iespēju sasniegt pievilcīgu investīciju atdevi. Uzņēmums savu pirmo ieguldījumu Igaunijā veica 2014. gadā. Vietējie labi zina, ka vienīgā modernā ēka Tallinas vecpilsētā ir universālveikals De La Gardie. Lindex tur bija un joprojām ir galvenais īrnieks. Tur viss sākās. Jāteic, ka lēmums pirkt toreiz bija pat nedaudz emocionāls, jo mums patika ēkas unikalitāte, lai arī ilgtermiņā redzējām ierobežotu piedāvājumu. 2015. gadā Igaunijā veicām vēl divas lielas iegādes, tostarp nopirkām tirdzniecības centru Auriga. Pēc šīm iegādēm sapratām, ka investīciju izvēle Igaunijā ir ierobežota un ir jāskatās tālāk. Jau 2015. gadā veicām pirmo pirkumu Lietuvā. Mēs iegādājāmies Nordika mazumtirdzniecības parku Viļņā, netālu no IKEA. Turpmāk regulāri darījumi sekoja katru gadu. 2017. gadā ienācām jaunā nekustamā īpašuma segmentā, iegādājoties medicīnas ēku. Stāsts ir ne tikai par medicīnas uzņēmumu birojiem, bet arī par klientu apkalpošanu un veselības pakalpojumiem. Pirkums bija izdevīgs, jo atrašanās vieta nebija centrālais noteikums un citiem bija maza tirgus izpratne par nozari, t.i., šāda biznesa ilgtspēju šaurā sektorā. Šo portfeļa segmentu paplašinājām ar vēl vienu iegādi 2019. gadā. Šodien varu teikt, ka pieprasījums pēc šādām ēkām ir liels – mums ir vismaz pāris piedāvājumu gadā pārdot šāda veida ēkas, kas pielāgotas medicīnas nozarei. Tajā pašā laika posmā mēs Viļņā iegādājāmies arī divas A klases biroju ēkas lieliskā vietā. Ēkas ir pazīstamas kā Park Town, un tās joprojām ir mūsu vadošās investīcijas šajā nozarē.

Latvijas kapitāla tirgus aktivitāti var vairot ne tikai lielie valsts uzņēmumi, bet arī pašvaldību kapitālsabiedrības. Rīgas pašvaldības uzņēmumi, ievērojot tirgus mērogu, ir vieni no lielākajiem valstī un noteikti atstātu jūtamu ietekmi uz biržas aktivitāti kopumā, tādēļ arī Dienas Biznesa jautājumi trīs prāvāko Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību vadītājiem par viņu redzējumu, kapitāla nepieciešamību un iespējamajiem riskiem un ieguvumiem procesā.

Jautājumus Dienas Bizness uzdeva AS Rīgas Siltums valdes priekšsēdētājam Ilvaram Pētersonam, SIA Rīgas ūdens valdes loceklei Agnesei Ozolkājai un SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājam Mārim Ozoliņam.

Visticamāk, jau esat dzirdējuši par atsevišķu valsts kapitālsabiedrību ienākšanu kapitāla tirgū, emitējot obligācijas par dažādām summām. Kā redzat Latvenergo, Augstspriegumu tīklu un Altum obligāciju emisijas, vai šī pieredze varētu būt noderīga arī pašvaldību kapitālsabiedrībām?

Ilvars Pētersons:- Rīgas Siltums ar interesi seko līdzi valsts kapitālsabiedrību ienākšanai kapitāla tirgū. Šīs obligāciju emisijas ir veiksmīgs piemērs tam, kā kapitāla tirgus var kalpot par papildu finansējuma ieguves avotu, lai nodrošinātu uzņēmumu attīstības un investīciju projektus, vienlaikus piesaistot privāto un institucionālo investoru līdzekļus.Ienākšana kapitāla tirgū, emitējot obligācijas, varētu būt arī potenciāli noderīgs solis, lai finansētu stratēģiskus uzņēmuma projektus vai investīcijas, īpaši tajās jomās, kas saistītas ar ilgtspējību un infrastruktūras modernizāciju. Pirms šādas iniciatīvas izskatīšanas būtu jāveic rūpīga izvērtēšana, analizējot tirgus apstākļus, uzņēmuma finansiālo situāciju un vajadzības, kā arī potenciālos ieguvumus un riskus.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" pēc diviem gadiem varētu pārfinansēt 340 miljonu eiro vērtās obligācijas ar lētāku finanšu instrumentu, preses konferencē 8.maijā sacīja "airBaltic" finanšu direktors Vitolds Jakovļevs.

Komentējot obligāciju darījuma procentu likmi 14,5% apmērā, Jakovļevs norādīja, ka tie ir 49,3 miljoni eiro gadā, bet darījumā ir iestrādāta opcija, ka obligācijas var apmaksāt pēc diviem gadiem, pārfinansējot to ar lētāku instrumentu.

"Līdz ar to šie procentu maksājumi varētu aprobežoties ar diviem gadiem," papildināja Jakovļevs.

Viņš uzsvēra, ka "airBaltic" apzinās, ka tā ir augsta likme, bet vienīgā, kas patlaban aviokompānijai bija pieejama.

"Tas, protams, ir daudz vairāk nekā mēs maksājām līdz šim, kas atbilst reālajai tirgus situācijai, kad likmes un riska pakāpe ir augsta. "airBaltic" biznesa plāns paredz izaugsmi lidmašīnu flotes skaitā, kas var uzlabot rentabilitāti, tādēļ sagaidām, ka peļņas norma uzlabosies, lai apmaksātu šos procentus," sacīja Jakovļevs.

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

Pieprasījums pēc "BluOr Bank" emitētajām subordinētajām obligācijām 2,6 reizes pārsniedzis piedāvājumu, informē bankā.

"BluOr Bank" subordinēto obligāciju pirmās kārtas publiskais piedāvājums, kas tika veikts nekonvertējamo nenodrošināto subordinēto obligāciju 30 miljonu eiro programmas ietvaros, noslēdzās 27.septembrī.

Investoru pieprasījums 2,6 reizes pārsniedza sākotnējo piedāvājumu un sasniedza 26,19 miljonus eiro, tādēļ "BluOr Bank" izmantoja savas tiesības un nolēma palielināt emisijas apjomu līdz 20 miljoniem eiro, lai maksimāli apmierinātu investoru intereses un tuvākajos mēnešos neplānotu nākamo emisijas sēriju programmas ietvaros.

"Mēs esam gandarīti par subordinēto obligāciju emisijas rezultātiem. Emisijas rezultātā iegūtie līdzekļi ne tikai ļaus mums saglabāt pašreizējo biznesa finansēšanas tempu Baltijas valstīs, bet arī ievērojami to palielināt, atbalstot uzņēmēju intereses un saskaņojot tās ar bankas izaugsmes stratēģiju," norāda BluOr Bank izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Latiševs. "Vienlaikus jāatzīmē, ka augstais pieprasījums atspoguļo investīciju tirgus attīstību visās Baltijas valstīs un izpratni par investīcijām kā vērtīgu finanšu instrumentu," piebilst D.Latiševs.

Aug obligāciju ienesīgums; tirgus kļūst aizvien interesantāks investoriem, bet līdztekus obligāciju emitentiem naudas dārdzība rada papildu riskus, un palielinās saistību neizpildes risks, kuru agri vai vēlu nāksies pieredzēt arī Latvijā.

Kāda ir pieredze, drošības iespējas un izaicinājumi? Šie bija 12. oktobrī notikušās Baltijas kapitāla tirgus konferences Signet Bank Investment Banking pārvaldes vadītāja Edmunda Antufjeva skartie jautājumi. Konferences panelī Baltijas parādu tirgus – stabils finansējuma avots vietējiem uzņēmumiem, kuru vadīja E. Antufjevs, piedalījās platformas BeMyBond vadītāja Indra Dargite (Indre Dargyte), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas Kapitāla un finanšu tirgu attīstības pārvaldes vadītājs Marks Feimi (Marc Fayemi), Eleving Group finanšu direktors Māris Kreics un COBALT Latvia partneris Edgars Lodziņš.

Investoru interese – vai runa ir tikai par peļņu?

Valsts "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") obligācijas 20 miljonu eiro apmērā iegādājušies 15 investori Baltijā, teikts institūcijas sniegtajā informācijā biržai "Nasdaq Riga".

Paziņojumā biržai skaidrots, ka "Altum" emitē obligācijas par kopējo summu 20 miljoni eiro, kas ir otrā emisija 70 miljonu eiro obligāciju programmas ietvaros ar ienesīgumu līdz dzēšanai 1,3%.

Šīs obligācijas tiks izlaistas papildus 2018.gada 7.martā emitētajām obligācijām 10 miljonu eiro apmērā un 2019.gada 5.jūnijā emitētajām obligācijām 15 miljonu eiro apmērā ar dzēšanas termiņu 2025.gada 7.martā un fiksēto gada procentu likmi 1,3%, kas tiek kotētas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.

Par "Altum" piedāvātajām obligācijām 20 miljonu eiro apmērā būtisku interesi izrādījuši Latvijas, Lietuvas un Igaunijas investori, un parakstītajam apmēram 3,8 reizes pārsniedzot piedāvājumu. Obligācijas iegādājās 15 investori Baltijā - trīs bankas (7%) un 12 aktīvu pārvaldības fondi un apdrošināšanas sabiedrības (93%).

Eiropas tirgos, digitālo bankas pakalpojumu sniedzējs Bigbank 14.novembrī paziņojia par nenodrošināto subordinēto obligāciju publisko piedāvājumu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ar kopējo apjomu no 3 līdz 10 miljoniem eiro.

Investori var pieteikties uz Bigbank 10 gadu nenodrošinātajām subordinētajām obligācijām ar 8% gada procentu likmi, kas maksājama reizi ceturksnī. Pieteikšanās periods sākas šodien un beidzas 2023. gada 24. novembrī. Bigbank plāno kotēt obligācijas Nasdaq Tallinn Fondu biržas Baltijas obligāciju sarakstā, lai nodrošinātu likviditāti un brīvu tirdzniecību.

"Bigbank plāno turpināt straujo izaugsmi gan mājokļu, gan korporatīvo kredītu jomā un pakāpeniski sākt piedāvāt arī ikdienas bankas pakalpojumus. Mūsu jaunās 30 miljonu eiro obligāciju programmas un pašreizējā obligāciju piedāvājuma mērķis ir stiprināt Bigbank grupas kapitāla struktūru un nodrošināt stabilu piekļuvi papildu kapitālam, kas tiks izmantots, lai finansētu Bigbank grupas budžetu un izaugsmi, kā tas paredzēts mūsu stratēģiskajā plānā,” skaidroja Bigbank valdes priekšsēdētājs Martins Lants (Martin Länts).

AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum" ("Altum") sākotnēji plāno emitēt obligācijas 20 miljonu eiro vērtībā, teikts "Altum" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

"Altum" ir pilnvarojusi "Luminor Bank" kā obligāciju piedāvājuma programmas organizatoru un izplatītāju organizēt globālo investoru zvanu, kā arī vairākas attālinātas investoru tikšanās. Atkarībā no tirgus apstākļiem ir plānots, ka pirmā obligāciju emisija "Altum" obligāciju emisijas programmas ietvaros būs 20 miljonu eiro apmērā ar septiņu gadu dzēšanas termiņu. Obligācijas ir plānots iekļaut regulētajā tirgū - biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.

"Turpinot resursu piesaisti kapitāla tirgos, gatavojamies nākamajai obligāciju emisijas programmai 75 miljonu eiro apmērā. Jaunā programma sastāvēs no vairākiem obligāciju laidieniem un tāpat kā iepriekšējās četras emisijas, nodrošinās mūsu finansējuma avotu diversifikāciju, vienlaikus sekmējot Baltijas kapitāla tirgus attīstību," paziņojumā biržai norāda "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Latvijas finanšu koncerns AS DelfinGroup turpina īstenot agrāk piesaistītā dārgākā finansējuma izmaksu optimizācijas programmu un pirms termiņa ir dzēsis obligācijas piecu miljonu eiro vērtībā.

Obligācijas tika emitētas 2019. gadā un kupona likme bija 14%. Oktobra beigās AS DelfinGroup jau dzēsa 2016. gadā emitētās piecu miljonu eiro obligācijas, kuru kuponu likme arī bija 14%.

Agrākajos gados aizņemtā finansējuma dzēšanu AS DelfinGroup apņēmās veikt akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) prospektā, izmantojot IPO laikā piesaistīto finansējumu. 2021. gada 25. decembrī uzņēmums noslēgs iepriekšējos gados piesaistīto 13,5 miljonu eiro atmaksu un pārfinansēšanu.

“Turpinām īstenot uzņēmuma attīstības stratēģiju un izpildām IPO laikā akcionāriem dotos solījumus, tajā skaitā par agrāk piesaistītā finansējuma izmaksu samazināšanu. Iepriekšējos gados piesaistītā finansējuma procentu likmes pārsniedza 10%, bet šobrīd varam piesaistīt jaunu kapitālu jau ar daudz zemākām procentu likmēm. AS DelfinGroup ir uzkrājusi pieredzi darbā ar investoriem un nostiprinājusi investīciju piesaistes komandu. Ir izveidojusies ilgtermiņa sadarbība ar daudziem investoriem, kas uzņēmumā iegulda jau vairāk nekā astoņus gadus. Uzņēmuma ieguldījumi korporatīvās pārvaldības pilnveidošanā un akciju kotēšanas uzsākšana biržā ir ievērojami mazinājusi potenciālos investoru ieguldījumu riskus. Investīciju riska mazināšanās, uzņēmuma stabilā izaugsme un veiksmīgā līdzšinējā sadarbība ar investoriem ļauj AS DelfinGroup piesaistīt arvien lētāku finansējumu un optimizēt kopējās uzņēmuma darbības izmaksas,” komentē AS DelfinGroup finanšu direktors Aldis Umblejs.

Viens no lielākajiem būvniecības tehnikas nomas uzņēmumiem Baltijā Storent Holdings obligāciju publiskā piedāvājuma laikā piesaistījis 10 500 000 eiro ar 11% likmi.

"Piesaistītais finansējums ļaus mums turpināt izaugsmi, kā arī pārfinansēt pašreizējās saistības. Esmu gandarīts, ka uz obligācijām kopumā parakstījās gandrīz 1000 investoru, no kuriem lielākā daļa ir privātie investori un kuri tagad kļūs par daļu no Storent attīstības," komentē Andris Pavlovs, Storent līdzdibinātājs un Storent Holdings valdes loceklis.

"Vēlos pateikties arī obligāciju turētājiem, kas ir bijuši kopā ar mums daudzus gadus un izvēlējās apmainīt iepriekšējās obligācijas pret jaunajām. Savukārt lielākā vilšanās bija tā, ka neviens no Baltijas institucionālajiem investoriem neizlēma atbalstīt vietēju, ambiciozu uzņēmumu. Rodas iespaids, ka institucionālie investori labprātāk investē ārzemēs," piebilda Pavlovs.

Nekustamo īpašumu investīciju uzņēmums Summus Capital piesaistījis 15 miljonus eiro, veicot privātu obligāciju emisiju ar fiksētu procenta likmi 9,5% apmērā un dzēšanas termiņu trīs gadi.

Kopējais pieprasījums pēc obligācijām sasniedza gandrīz 20 miljonus eiro, obligāciju piedāvājumā piedalījās vairāk nekā 100 investori, un pieprasījums 1,3 reizes pārsniedza obligāciju piedāvājumu 15 miljonu eiro apmērā. Latvijas investori veidoja 75% no kopējā pieprasījuma, bet Igaunijas investori – 11 %.

“Summus Capital jaunā obligāciju emisija ir guvusi būtiskus panākumus, piesaistot ievērojamu interesi gan no privāto, gan institucionālo investoru puses. Uzņēmums novērtē ieguvumus, ko sniedz tā klātbūtne kapitāla tirgos un plaša un daudzveidīga investoru bāze. Jaunā obligāciju emisija 15 miljonu eiro apmērā tiks izmantota, lai refinansētu uzņēmuma esošās obligācijas desmit miljonu eiro apmērā un finansētu citus vispārējus uzņēmuma mērķus – galvenokārt jaunu investīciju īpašumu iegādi. Uzņēmums novērtē to esošo investoru uzticību, kuri piedalījās apmaiņas piedāvājumā. Kopumā gandrīz piecus miljonus eiro pieprasīja esošie investori, savukārt 14,8 miljonus eiro ieguldīja 68 jauni investori,” saka Āvo Kopels, Summus Capital valdes loceklis.

Jūnijs finanšu tirgus rezultātu ziņā kopumā izvērtās labvēlīgāks riskantākiem segmentiem. ASV akciju tirgus indeksi turpinājuši savu augšupeju un sasnieguši jaunus rekordus. Kas šobrīd veicina pasaules finanšu tirgus augšupeju, un kā izskaidrot eirozonas tirgus negatīvo sniegumu?

Aizvadītajā mēnesī labākos rezultātus demonstrēja attīstības valstu akciju tirgi ar 4 % pieaugumu, kamēr ASV nedaudz atpalika, uzrādot 3,6 % ienesīgumu. Izņēmums bija Eiropas akciju tirgus, kas indeksa līmenī jūnijā uzrādīja negatīvu sniegumu, proti, -1,2 %. Obligāciju pusē cenu kāpumu varēja novērot visos lielākajos sektoros. Visspilgtāk izcēlās Vācijas valdības obligācijas ar 1,3 % kāpumu, kam sekoja ASV valdības obligācijas ar 0,9 %.

ASV akciju tirgus turpina izrāvienu

Cenu kāpumu ASV akciju tirgū galvenokārt veicināja informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju pakalpojumu sektori. Arī pastāvīgais entuziasms par mākslīgo intelektu turpināja veicināt saistītos uzņēmumus, ņemot vērā paziņojumus par spēcīgajiem finanšu rezultātiem. Starp obligācijām pozitīvāko rezultātu uzrādīja ASV valdības parāda vērtspapīri, kam sekoja ASV paaugstināta riska obligācijas ar 0,8 %.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" akciju publisko piedāvājumu plāno izsludināt gada otrajā pusē, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja aviokompānijas izpilddirektors Martins Gauss.

Viņš norādīja, ka pirms akciju publiskā piedāvājuma aviokompānijai ir jāpārfinansē obligācijas, un šobrīd "airBaltic" ir šo obligāciju pārfinansēšanas procesā. "Sāksim ar to, ka pārfinansēsim obligācijas. Pēc tam, kad būsim to veiksmīgi izdarījuši, mēs izsludināsim šo akciju publisko piedāvājumu," sacīja Gauss.

Viņš arī atzīmēja, ka "airBaltic" akcijas plānots iekļaut akcijas biržā "Nasdaq Riga".

Tāpat Gauss pauda, ka tas būs lielākais akciju publiskais piedāvājums Baltijā.

Vienlaikus aviokompānijas vadītājs norādīja, ka "airBaltic" ar potenciālajiem investoriem runā arī par 100 miljonu eiro piesaisti.

Jau vēstīts, ka "airBaltic" plāno piesaistīt arī papildu finansējumu 100 miljonu eiro apmērā. 2023.gada pārskatā norādīts, ka 2024.gada jūlijā beidzas 200 miljonu eiro obligāciju dzēšanas termiņš, tādējādi aviokompānija meklēs ārējo finansējumu, lai refinansētu obligācijas, kā arī kompānija plāno piesaistīt papildu finansējumu apmēram 100 miljonu eiro apmērā.