AS «Rīgas siltums» iecere iegādāties SIA «Rīgas BioEnerģija» kapitāldaļas par 25% sadārdzinātu cenu ir pretrunā uzņēmuma un sabiedrības interesēm, norāda Ekonomikas ministrijā (EM).

EM kā viens no AS «Rīgas siltums» akcionāriem saņēmusi AS «Rīgas siltums» padomes priekšsēdētāja vietnieka Kaspara Lores, kurš padomē pārstāv valsts intereses, vēstuli, vēršot akcionāra uzmanību uz iespējamā SIA «Rīgas BioEnerģija» akciju iegādes darījuma neatbilstību AS «Rīgas siltums» interesēm, par kuru plānots pieņemt lēmumu šā gada 15. decembra AS «Rīgas siltums» padomes sēdē.

K. Lore šo vēstuli nosūtījis visiem AS «Rīgas siltums» akcionāriem (t.sk. arī Rīgas pilsētas domei, SIA «Enerģijas Risinājums.RIX» un VAS «Latvenergo»), vēršot akcionāru uzmanību uz to, ka piedāvātā darījuma summa par aptuveni 25% ir lielāka nekā summa, par kuru SIA «Enerģijas Risinājums.RIX» šā gada jūnijā pārdeva SIA «Rīgas BioEnerģija» 50% kapitāla daļas.

Canon fotoprinteris Pixma TS8250 ar sešām tintes kasetnēm piešķir fotogrāfijām dzīvīgākas krāsas

Virzoties uz moderno bezpapīra koncepcijas biroju, daudzos uzņēmumos printeris kļūst aizvien mazāk noslogots, un dažviet ceļu līdz tam atceras vairs tikai spītīgākie papīra apdrukāšanas piekritēji. Tomēr ik pa laikam ikvienam šo to nākas izdrukāt, tādēļ arī ražotāji turpina laist tirgū aizvien jaunus modeļus un meklēt ceļu uz patērētāju sirdi un naudasmaku ar modernām funkcijām. Arī Canon pērnajā rudenī iepazīstināja ar jaunas produkcijas klāstu, kurā ar neparastu izskatu izceļas PixmaTS8250.

Kamēr liela daļa vienkāršo mājas printeru kļuvuši tik lēti, ka, šķiet, ražotājs nolēmis pelnīt vien ar tintes kasetņu tirgošanu, šim fotoprinteru sērijas drukātājam paredzēta cita misija. Tas nesola lētu ekspluatāciju, bet gan augstu kvalitāti.

AS Rīgas siltums valde nolēmusi izmantot pirmpirkuma tiesības 50% SIA Rīgas BioEnerģija kapitāla daļu iegādei, informē Rīgas siltums pārstāve Agnete Bušta.

AS Rīgas siltums padomes priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko norāda, ka iepazīstoties ar iesniegto informāciju par darījuma detaļām, uzklausot akcionāru pārstāvju viedokļus, kā arī ņemot vērā to, ka līdzšinējie AS Rīgas siltums valdes stratēģiskie lēmumi par videi draudzīgo šķeldas katlumāju būvniecību vienmēr ir bijuši rūpīgi izsvērti, un ir pierādījuši savu pozitīvo ietekmi gan uz AS Rīgas siltums attīstību, gan tarifu rīdziniekiem, kas ilgstoši ir zemākais gan Latvijas lielāko pilsētu vidū, gan starp Baltijas valstu galvaspilsētām, AS Rīgas siltums padomei nav pamata apšaubīt arī šī lēmuma pamatotību, tāpēc tā ar balsu vairākumu atbalstīja pirmpirkuma tiesību izmantošanu.

Turpinot uzsākto zaļo kursu, šī gada rudenī SIA “Salaspils Siltums” sadarbībā ar enerģētikas uzņēmumu grupu “AJ Power” noslēguši darbu pie vēl viena saules paneļu parka realizācijas.

Projektā uz zemes ierīkoti 270 saules paneļi ar kopējo jaudu 100 kW, kas uzņēmumam ik gadu saražos gandrīz 95 000 kWh zaļās elektroenerģijas.

“Mums rūp vide un klimats, un mēs ar aizrautību turpinām uzsākto zaļo kursu. Šobrīd mūsu galvenais mērķis ir maksimāli atteikties no kurināmā nepieciešamības, it sevišķi, no fosiliem resursiem. “Salaspils Siltums” noteikti neapstāsies pie sasniegtā – turpināsim meklēt inovatīvus risinājumus, lai vēl vairāk uzlabotu mūsu uzņēmuma ražošanu un darbību kopumā,’’ komentē SIA “Salaspils Siltums” valdes locekle Ina Bērziņa-Veita.

Enerģētikas uzņēmumu grupas “AJ Power” realizētais saules parks uzņēmumam “Salaspils Siltums” ir viens no apjomīgākajiem saules paneļu parkiem reģionā, un tā saražotā zaļā elektroenerģija tiks izmantota uzņēmuma pašpatēriņa nodrošināšanai.

DB sadarbībā ar Latvijas Siltumuzņēmumu asociāciju, Latvijas Atjaunojamās enerģijas federāciju un Rīgas BioEnerģiju šā gada 24. septembrī rīko konferenci Kur slēpjas iespējami lētākais un ilgtspējīgākais siltums. Ieskicējam dažus no konferencē apspriežamajiem tematiem un aktualitātēm.

Saruna ar Guntaru Kokoreviču, Enerģijas risinājumu īpašnieku:

Kas siltumenerģijas nozarē pašlaik ir vissvarīgākais, par ko šajā konferencē noteikti būtu jārunā?

Pirmkārt, man ir prieks, ka centralizētā siltumapgāde beidzot tiek apskatīta atsevišķā konferencē, jo līdz šim siltuma ražotāji un piegādātāji palika lielo enerģētikas grandu – elektrības un gāzes uzņēmumu – ēnā. Taču, ja mēs paskatāmies kopējo ģimenes izdevumu grozu mūsu platuma grādos, tad siltums noteikti ir lielākā izdevumu pozīcija. Otrkārt, šī nozare ir ļoti lielu pārmaiņu priekšā, ko cilvēki ne vienmēr apzinās. Pārmaiņas ir saistītas gan ar klimata kontroles prasībām, ko aktīvi promotē ES, gan ar energoefektivitātes direktīvu, kas ir jāievieš arī Latvijā, gan arī tendencēm kā tādām, piemēram, attiecībā uz ēku siltināšanu. Tāpat aktualitāte ir arī energoresursu cena – gāze, biomasa utt. Priekšā ir vēl viena Eiropas struktūrfondu kārta, tāpēc ir ļoti svarīgi šo nosacīto dāvanu investēt pareizi, atbildīgi un tālredzīgi, nevis vienkārši apgūt naudu. Jāinvestē ir pareizos risinājumos, jo sevišķi tāpēc, ka vairāk šādas dāvanas mums nepienāksies.

Konkursā "Ilgtspējība arhitektūrā, būvniecībā, dizainā Baltijā 2024" "Grand Prix" balvu saņēmis jaunais biroju centrs "Artery" Viļņā, informē konkursa organizatori.

Minētā biroju centra pasūtītājs ir "Lords LB Asset Management", bet arhitektūras projektu izstrādāja "Studio Libeskind" un "Archinova".

Konkursa nominācijā "Ilgtspējīgākais projekts - jaunbūve 2024" pirmo vietu ieguva biroja un tirdzniecības centrs "Arcada" Rīgā, otro vietu - apartamentu ēka "Tekstiliana" Rīgā, bet trešo vietu - "Latvijas finiera" jaunā finiera ražotne "Kuldīgas fabrika".

Nominācijā "Ilgtspējīgākais projekts - pārbūve 2024" pirmo vietu ieguva Valmieras teātris, bet otro vietu - Taurupes muižas klēts.

Nominācijā "Ilgtspējīgākā ēka 2024" pirmo vietu ieguva Vilkavišķu autoosta Lietuvā, otro vietu - "Elemental Business Centre" Rīgā, bet trešo vietu - dzīvokļu māja "Silvas nami" Rīgā un optiskās šķiedras medicīnas instrumentu ražotne Līvānos.

23.aprīlī Rīgas siltums sasniedzis jaunu rekordu enerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem (AER) – 2 miljonus MWh.

Pirmo miljonu megavatstundu saražotajai siltumenerģijai un elektroenerģijai no AER Rīgas siltums sasniedza 18 gadu laikā kopš zaļās enerģijas ražošanas uzsākšanas, otrais miljons, pateicoties jaunām, efektīvām enerģijas ražošanas iekārtām, tika sasniegts trīs gadu laikā, bet trešo miljonu Rīgas siltums plāno sasniegt tuvāko divu gadu laikā, liecina uzņēmuma izplatītā informācija.

«Ir pagājis gads kopš dabasgāzes tirgus atvēršanas, taču dabasgāzes cena nav samazinājusies. Dabasgāzes izmaksas mūsu uzņēmumam ir pieaugušas. Tas, savukārt, mūs ir mudinājis aizvien aktīvāk izmantot biokurināmo siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai, sasniedzot jaunus rekordus,» norāda Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis. Uzņēmumā atzīmē, ka biokurināmā izmantošana ļauj samazināt atkarību no fosiliem kurināmiem un dod pozitīvu pienesumu Latvijas ekonomikai – tas nozīmē atbalstu vietējiem ražotājiem, darbavietas, kas tiek nodrošinātas gan Rīgas siltums, gan koksnes šķeldas ražotājiem un piegādātājiem. Turklāt, tā kā koksnes šķelda ir lētāks kurināmais nekā dabasgāze, tad tās izmantošana ir viens no faktoriem, kas ir ļāvis iepriekšējos gados samazināt un šobrīd noturēt Rīgā zemāko siltumenerģijas tarifu, salīdzinot ar Latvijas lielajām pilsētām un Baltijas valstu galvaspilsētām.

AS "Rīgas siltums" apgrozījums pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2023.gada 1.oktobra līdz šā gada 30.septembrim, pēc provizoriskiem datiem bija 248,628 miljoni eiro, kas ir par 43,7% mazāk iepriekšējā finanšu gadā, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 2,1 reizi - līdz 3,948 miljoniem eiro, liecina uzņēmuma publiskotā informācija.

Apgrozījuma samazinājums uzņēmuma vadības ziņojumā skaidrots ar energoresursu cenu kritumu, kā rezultātā tika samazināts siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs.

Uzņēmuma vadība norāda, ka "Rīgas siltums" ir sasniedzis šim gadam atbilstošos galvenos izpildes rādītājus.

Siltumenerģijas tirgus attīstība ir notikusi atbilstoši sākotnēji plānotajam tirgus pieprasījumam, un "Rīgas siltums" pagājušajā finanšu gadā tīklā nodeva 3,3 miljonus MWh siltumenerģijas, kas ir par 0,2 miljoniem MWh jeb 7% vairāk nekā 2022./2023. pārskata gadā.

Tīklā nodotās siltumenerģijas apjoma palielinājumu galvenokārt ietekmēja zemākas āra gaisa temperatūras pārskata gada apkures sezonā. Patērētājiem tika piegādāti 2,9 miljoni MWh siltumenerģijas, kas ir par 0,2 miljoniem MWh jeb 7% vairāk nekā 2022./2023. pārskata gadā.

Kūdra ir nepamatoti aizmirsts enerģētikas resurss, ko var izmantot Latvijā, Dienas Biznesa rīkotajā konferencē Kur slēpjas iespējami lētākais un ilgtspējīgākais siltums uzsvēra Latvijas Kūdras ražotāju asociācija valdes loceklis Andis Gredzens.

Vislielākie kūdras resursi ir koncentrēti Ziemeļeiropā – ap 75% no Eiropas purviem jeb 957 tūkstoši kvadrātmetru. Uz vienu iedzīvotāju Latvija ieņem 8.vietu pasaulē., kas arī ir liels skaitlis. 645 tūkstoši hektāru Latvijā veido kūdra, kas ir gandrīz 11% no visas valsts teritorijas un butu bezatbildīgi nerēķināties ar šādas platības neizmantošanu energoresursu ražošanā.

No tiem 128 tūkstoši iekļauti Natura 2000, bet 50% aizvien ir dabiskie purvi. Līdz ar to 75% no visiem Latvijas purviem ir dabiski. Patlaban Latvijā strādā 50 kūdras ieguves uzņēmumu 75 kūdras atradnēs. Jau izstrādē esošajās platībās vien būtu iespējams iegūt ap 700 tūkstošus tonnu kurināmās kūdras gadā.

Skandināvijā patlaban notiek diezgan strauja siltumapgādes tirgus liberalizācija, ko var salīdzināt ar neseno situāciju elektroenerģētikas tirgū, kas padarīs dzīvi siltumenerģijas uzņēmumiem vēl sarežģītāku, Dienas Biznesa Biznesa rīkotajā konferencē Kur slēpjas iespējami lētākais un ilgtspējīgākais siltums sacīja Ludzas Bio Enerģijas valdes loceklis Edgars Vīgants.

Viņš stāsta, ka skandināvi patlaban pārliecinoši iet uz pilnīgu atteikšanos no fosilo kurināmo materiālu izmantošanas. Tas, pēc viņa teiktā, gan nenozīmē, ka šīs valstis vajadzības gadījumā nevarēs izmantot ogles vai citas izejvielas, taču tām būs iespēja būt neatkarīgiem un viņiem būs izvēle, kādus materiālus izmantot.

«Interesanti, ka, lai sasniegtu Eiropas Kopienas noteiktos mērķus, ne tikai Skandināvijā, bet arī Rietumeiropā veido centralizētas situmapgādes sistēmas. Mūsu valstī pagaidām tas nedraud, taču aktivitāte Eiropas valstīs ir saistīta ar to, ka šī sfēra ir mazāk attīstīta un, piemēram, jaunajos rajonos tas ir obligāts priekšnoteikums, lai varētu turpināt būvniecību,» saka kompānijas pārstāvis.

Vācijas energo kompānija Danpower nākamo gadu laikā plāno 170 miljonu eiro investīcijas, Dienas Biznesa rīkotajā konferencē Kur slēpjas iespējami lētākais un ilgtspējīgākais siltums sacīja kompānijas pārstāvis Burkhards Fogels.

Kompānija ir gatava sadarboties ar pašvaldībām, un apspriest dažādas sadarbības iespējas Baltijas valstīs, kļūstot par labu tirgus spēlētāju ilgtermiņā.

Uzņēmums Igaunijā, Veru pilsētā iegādājies un investējis arī Viļņā, bet nākamgad arī Viļņā plāno iegādāties siltumapgādes rūpnīcu.

Pagaidām Latvija ir vienīgā valsts Baltijā, kur vēl nav projektu, bet paredzams, ka drīz tas mainīsies. Eksperts norādīja, ka patlaban Latvijā nesaskata optimālus nosacījumus koģenerācijas projektiem, tādēļ orientēsies uz citiem projektiem.

Kā pozitīvus faktorus no investora skatu punkta viņš min to, ka visas Baltijas valstis ir ES dalībvalstis, regulājums ir salīdzināms ar Vāciju, tāpat valstīs ir stabila ekonomiskā situācija un ir vienotas valūtas.

Centralizētā siltumapgāde (CSA) aizņem 15% kopējā Latvijas enerģētikas patēriņa tirgū, Dienas Biznesa Biznesa rīkotajā konferencē Kur slēpjas iespējami lētākais un ilgtspējīgākais siltums uzsvēra Latvijas Siltumuzņēmumu Asociācijas valdes loceklis Valdis Vītoliņš.

Savukārt 43% veido decentralizētā siltumpgāde. Norakstu to uz neefektivitāti – tā ir nauda, ko privātmājās mājsaimniecības sakurina savā kamīnā, taču var teikt, ka tām ir vien 10-15% lietderība, saka eksperts.

Rūpniecības sektorā uzņēmumi patlaban cenšas piesaistīt citus tirgus dalībniekus, lai citi pieslēgtos centralizētajai siltumapgādei. Daudzi uzņēmumi izvēlas uzstādīt savu katlumāju, nevis pieslēgties centrālajai sistēmai, un šī sfēra ir vēl potenciāls, ko apgūt, un kur palielināt tirgus daļu, pie kā mēs arī strādājam.

Eiropā gan centralizētā siltumapgāde nav tik plaši izmantota, taču Ziemeļeiropā, Balijas valstīs tā ir diezgan plaši izmantota, ar ko varam lepoties, un likumdevejiem jārūpējas par šo sfēru, lai tā attīstītos, uzsver V. Vītoliņš, piebilstot, ka tai ir liela loma Eiropas klimata mērķu sasniegšanā.

ESKO modelis nākotnē varētu kļūt par vienu no svarīgiem elementiem daudzdzīvokļu siltināšanas sistēmā, Dienas Biznesa rīkotajā konferencē Kur slēpjas iespējami lētākais un ilgtspējīgākais siltums uzsvēra Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko.

«ESKO redzam kā papildinājumu daudzzīvokļu māju siltināšanai, no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem tai atvēlot 10 miljonus eiro, viņš norāda.

Viena no problēmām, kas līdz šim novērojama - ir lēmumu pieņemšana par ēkas siltināšanu, jo kompetence pasūtītāja pusē ir nepietiekama. Profesionāls lēmums jāpērk no ārpuses, jo patērētājs tikai zina un var atbildēt uz jautājumu, vai viņš vēlas vai nevēlas siltāku māju.

Līdz ar to iedzīvotājiem ESKO modelis nodrošinās alternatīvus finansēšanas modeļus, tomēr tas nebūs vienīgais instruments, to būvējam tā, lai, ja nav banka gatava finansēt kādu iemeslu dēļ, ir iespēja aizņemties no valsts.

Latvija dienā par importētiem energoresursiem izdod vairāk nekā 17,3 miljonus eiro, bet iekasē tikai 3 miljonus eiro, Dienas Biznesa rīkotajā konferencē Kur slēpjas iespējami lētākais un ilgtspējīgākais siltums sacīja Latvijas atjaunojamās enerģijas federācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe.

Līdz ar to 14 miljoni ir mīnusā, kas, pēc viņa domām, ir ļoti slikts rādītājs.

J.Irbe uzsver, ka Latvijai ir visi priekšnosacījumi 100% pašpietiekamībai – 55% valsts teritorijas klāj meži, un 10 miljoni kubikmetru šķeldas ekvivalenta ik gadu paliek mežā. Tāpat Latvijai ir neizmantota kūdra un citi materiāli.

Jebkurai saprātīgai valstij jāvirzās uz to, ka nauda griežas valsts iekšienē, nevis 14 miljoni eiro ik dienas iziet no valsts, uzsver eksperts.

Viņaprāt, elektrības patēriņš Latvijā augs, un iespējas palielināt vietējo enerģijas ražošanu ir lielas. Salīdzinot ar citām valstīm, Latvijā elektrība nav vislētākā, bet nav arī visdārgākā, viņš saka.

No šā gada 1.augusta līdz 2021.gada 31.jūlijam Rīgā par siltumenerģiju būs jāmaksā 51,9 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir par 16,9% vairāk nekā šobrīd, savukārt pēc tam tarifs samazināsies līdz 49,99 eiro par MWh, informēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK).

Komisijā norādīja, ka tarifu vērtēšanas procesā «Rīgas siltums» samazināja kopējās plānotās izmaksas par 5,1 miljonu eiro, salīdzinot ar sākotnēji iesniegto tarifu projektu, taču vienlaikus «Rīgas siltums» tarifu projektā iekļāva citas izmaksas, kas ietekmē gala tarifu - «Rīgas siltums» būtiski palielināja tarifa projektā iekļauto peļņu, to palielinot līdz atļautajam līmenim.

SPRK atzīmēja, ka «Rīgas siltums» tarifu projekta izskatīšanas laikā iesniedza regulatoram papildu neparedzētās izmaksas 15,4 miljonu eiro apmērā par iepirkto siltumenerģiju un kurināmo. Šādas izmaksas sākotnējā tarifu projektā komersants nebija iekļāvis. Pēc regulatora norādījumiem, minētās izmaksas tika samazinātas līdz 11,7 miljoniem eiro. Šīs izmaksas radušās saistībā ar kurināmā un iepirktās siltumenerģijas cenu pieaugumu pēdējo divu gadu laikā. Atbilstoši metodikai neparedzētās izmaksas ir iekļaujamas tarifā, kuras komersants var atgūt divu gadu laikā. Tas nozīmē, ka turpmāk - no 1.augusta līdz 2021.gada 31.jūlijam gala lietotāji par siltumu maksās 51,9 eiro par MWh (tarifs, kur iekļautas neparedzētās izmaksas). Savukārt no 2021.gada 1.augusta tarifs būs 49,99 eiro par MWh.

"Luminor Bank" piešķīrusi 4,76 miljonu eiro aizdevumu Ogres novada pašvaldības uzņēmumam "MS siltums" siltumapgādes sistēmas modernizācijai, informē bankas pārstāvji.

Aizdevums paredzēts, lai nodrošinātu Lielvārdes un Ikšķiles pilsētās izbūvēto šķeldas katlumāju finansējumu, kā arī lai veicinātu jaunu siltumtrašu izbūvi 1,6 kilometru garumā Lielvārdes centrālajā zonā.

Pirms investīciju projekta īstenošanas Lielvārde un Ikšķile apkurei izmantoja fosilo kurināmo - dabasgāzi. Tagad, pēc katlu māju rekonstrukcijas, siltumenerģijas ražošana tiek nodrošināta, izmantojot atjaunojamos resursus - šķeldu un kokskaidu granulas, norāda bankas pārstāvji.

"MS siltums" valdes loceklis Normunds Ševels informē, ka "MS siltums" apsaimnieko desmit šķeldas katlumājas un septiņas granulu katlu mājas Ogrē un Ogres novadā, kuras pēc uzņēmuma vides, sociālās atbildības un pārvaldības (ESG) klasifikācijas tiek novērtētas kā zaļas.

Turpinot jau ilggadējo sadarbību, DNB banka piešķīrusi finansējumu Rīgas galvenajam siltumenerģijas piegādātājam – AS Rīgas siltums, informē bankas pārstāvji. 15 miljonus eiro lielais finansējums tiks izmantots uzņēmuma sezonālo nepieciešamību nodrošināšanai.

«Jau vairāk nekā 10 gadu veiksmīgi sadarbojamies ar AS Rīgas siltums, nodrošinot uzņēmumam apgrozāmos līdzekļus, kā arī finansējot investīciju projektus. Tādēļ esam īpaši gandarīti, ka arī šogad uzņēmums iepirkuma procedūras rezultātā izvēlējies DNB banku kā savu partneri. AS Rīgas siltums plāno kredītu izmantot apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, kas siltumapgādes aktuālajā sezonā nodrošinās uzņēmuma veiksmīgu darbību,» vēsta Lauris Macijevskis, DNB bankas viceprezidents.

AS Rīgas siltums valdes locekle Birute Krūze: «Mums ir izveidojusies sekmīga sadarbība ar DNB banku. Piešķirtais finansējums nepieciešams uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai. Par piegādāto enerģiju AS Rīgas siltums tekoši jānorēķinās ar saviem piegādātājiem, savukārt siltumenerģijas lietotājiem par patērēto siltumu jānorēķinās līdz nākamā mēneša divdesmitajam datumam, tādējādi piešķirtie līdzekļi ir svarīgi finanšu plūsmas stabilizēšanai. Šādu praksi uzņēmums īsteno nu jau vairākus gadus.»

Jau piekto gadu pēc kārtas Latvijā tiek organizēts konkurss par ilgtspējīgāko jeb vērtīgāko ēku un šogad 17 pretendentu konkurencē par tādu atzīts Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskais centrs Torņkalnā, teikts paziņojumā medijiem.

Konkursa Ilgtspējīgākā ēka un projekts mērķis ir meklēt un izcelt objektus, kuru vērtība izpaužas ekonomiskos ekspluatācijas izdevumos, pietiekamā gaisa apmaiņas daudzumā un draudzīgumā videi un cilvēkam, ko nosaka kvalitatīvu materiālu izmantojums. Konkursa devīze – ilgtspējīgs=pārdomāts=pamatots.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Konkursam ir trīs nominācijas: Ilgtspējīgākā ēka, Ilgtspējīgākais projekts, Ilgtspējīgākā studentu ideja. Kopumā tika saņemti 17 pieteikumi, kuru vidū bija gan sabiedriskas ēkas, privātmājas, studentu idejas, ēku ieceres ar īpaši pārdomātiem risinājumiem un zaļo tehnoloģiju izmantojumu.

Nominācijā iespējams pieteikt ēkas, kuras ekspluatācijā nodotas vismaz pirms gada un izturējušas vismaz vienu apkures sezonu.

Vēsture atkārtojas: iepriekšējā gada 26. septembrī Berlīnē tika prezentēti telefoni “Xiaomi 13T” un “Xiaomi 13T Pro”. Šogad, arī 26. septembrī, arī Berlīnē “Xiaomi” prezentēja savus jaunākos telefonus “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro”. Informācija par šiem diviem telefoniem ilgi tika glabāta noslēpumā, tāpēc tīmeklī netrūka minējumu: kā tie izskatīsies, kas tajos būs integrēts, cik maksās, ar ko tie atšķirsies no šā ražotāja februārī prezentētā flagmaņa “Xiaomi 14”. Trīs nedēļas pirms prezentēšanas abi modeļi nonāca manās rokās, tos abus izmēģināju, tāpēc tagad dalos ar informāciju un novērojumiem.

Tuvu flagmanim

2019. g. “Xiaomi” prezentēja pirmo “T” sērijas telefonu “Mi 9T”. Kopš tā laika “T” sērijas modeļi tika prezentēti katru gadu. “T” sērija tika nodēvēta par starpposmu starp vidējās un augstākās klases “Xiaomi” telefoniem. Taču šāds raksturojums, īpaši runājot par jaunākajiem “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro” telefoniem, jau vairs nav precīzs, jo tas liek domāt, ka visas flagmaņa īpašības ir labākas. Tā nav – ar atsevišķām īpašībām “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro” pārspēj flagmani (dizains, ekrāns, fotografēšanas naktī iespējas) vai neatpaliek no tā (galvenā kamera). “T” sērijas modeļi nav sliktāki par flagmaņa versiju – tajos ir integrēti visdažādākie pilnveidojumi, kuru nav citos “Xiaomi” telefonu modeļos. Salīdzinot ar flagmani, var teikt, ka “T” sērijas mērķis ir nodrošināt lietotājiem augstākās kvalitātes pieredzi par pieejamāku cenu. Tā kā iepriekš biju izmēģinājis “Xiaomi 14”, un tagad abus jaunākos modeļus (“Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro”), varu teikt, ka tie ir ļoti līdzīgi flagmanim.

SIA “Salaspils Siltums” sadarbībā ar enerģētikas uzņēmumu grupu “AJ Power” tuvāko mēnešu laikā plāno īstenot vēl vienu saules paneļu parku, kas nodrošinās elektroenerģiju pašpatēriņam.

Projektā uz zemes plānots uzstādīt 270 saules paneļus ar kopējo jaudu 100 kW, kas uzņēmumam turpmākos 10 gados saražos vismaz 900 000 kWh.

2017. gadā "Salaspils Siltums" realizēja savu pirmo saules paneļu projektu. Lai ražotu zaļo elektroenerģiju, uz uzņēmuma ēkas jumta tika uzstādīti 86 saules paneļi ar kopējo jaudu 25 kW, kas ik gadu uzņēmumam līdz šim ļāvis ietaupīt 436.5 tonnas CO2.

2019. gadā uzņēmums turpinājis zaļo kursu un realizēja apjomīgu projektu, uzstādot saules kolektoru lauku ar 1720 saules kolektoriem, akumulācijas tvertni un 3MW šķeldas katlu māju.

Pēc projekta īstenošanas, 90% no saražotās siltumenerģijas tiek ražota no atjaunīgiem energoresursiem, tai skaitā 20% – no saules enerģijas.

Latvijas kapitāla tirgus aktivitāti var vairot ne tikai lielie valsts uzņēmumi, bet arī pašvaldību kapitālsabiedrības. Rīgas pašvaldības uzņēmumi, ievērojot tirgus mērogu, ir vieni no lielākajiem valstī un noteikti atstātu jūtamu ietekmi uz biržas aktivitāti kopumā, tādēļ arī Dienas Biznesa jautājumi trīs prāvāko Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību vadītājiem par viņu redzējumu, kapitāla nepieciešamību un iespējamajiem riskiem un ieguvumiem procesā.

Jautājumus Dienas Bizness uzdeva AS Rīgas Siltums valdes priekšsēdētājam Ilvaram Pētersonam, SIA Rīgas ūdens valdes loceklei Agnesei Ozolkājai un SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājam Mārim Ozoliņam.

Visticamāk, jau esat dzirdējuši par atsevišķu valsts kapitālsabiedrību ienākšanu kapitāla tirgū, emitējot obligācijas par dažādām summām. Kā redzat Latvenergo, Augstspriegumu tīklu un Altum obligāciju emisijas, vai šī pieredze varētu būt noderīga arī pašvaldību kapitālsabiedrībām?

Ilvars Pētersons:- Rīgas Siltums ar interesi seko līdzi valsts kapitālsabiedrību ienākšanai kapitāla tirgū. Šīs obligāciju emisijas ir veiksmīgs piemērs tam, kā kapitāla tirgus var kalpot par papildu finansējuma ieguves avotu, lai nodrošinātu uzņēmumu attīstības un investīciju projektus, vienlaikus piesaistot privāto un institucionālo investoru līdzekļus.Ienākšana kapitāla tirgū, emitējot obligācijas, varētu būt arī potenciāli noderīgs solis, lai finansētu stratēģiskus uzņēmuma projektus vai investīcijas, īpaši tajās jomās, kas saistītas ar ilgtspējību un infrastruktūras modernizāciju. Pirms šādas iniciatīvas izskatīšanas būtu jāveic rūpīga izvērtēšana, analizējot tirgus apstākļus, uzņēmuma finansiālo situāciju un vajadzības, kā arī potenciālos ieguvumus un riskus.

AS "Rīgas Siltums", sagaidot jauno apkures sezonu, kas parasti sākas oktobrī, ceturto reizi šogad samazinās siltumenerģijas tarifu, informē uzņēmumā.

Jaunais tarifs būs 39,77 EUR/MWh bez PVN, kas ir par 2% mazāks nekā iepriekš apstiprinātais siltumenerģijas tarifs - 40,46 EUR/MWh bez PVN.

Apzinoties Covid-19 pandēmijas radīto ekonomisko ietekmi, kas skar arī AS "Rīgas Siltums" klientu maksātspēju, un ņemot vērā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izveidoto pieeju, kas ļauj operatīvi reaģēt uz kurināmā vai iepirktās siltumenerģijas cenu izmaiņām, AS "Rīgas Siltums" siltumenerģijas tarifu sešu mēnešu laikā samazina ceturto reizi. Kopējais siltumenerģijas tarifa samazinājums gada laikā ir vairāk nekā 12 EUR par megavatstundu jeb 23%. Plānotais siltumenerģijas tarifs būs arī mazākais tarifs pēdējo četru gadu laikā.

Paziņoti konkursa "Ilgtspējība arhitektūrā, būvniecībā, dizainā" rezultāti.

Konkursam pieteikumus iespējams iesniegt četrās nominācijās – Ilgtspējīgākā ēka, Ilgtspējīgākais projekts, Ilgtspējīgākā publiskā ārtelpa, Ilgtspējīgākā studentu ideja.

Ilgtspējības divas galvenās pamata pazīmes ir pārdomātība un pamatotība, kuru apvienojums vienmēr rezultējas kā vērtīga ēka, labiekārtojums vai dizaina izstrādājums.

Konkursā "Ilgtspējība arhitektūrā, būvniecībā, dizainā" 1.vieta nominācijā "Ilgtspējīgākā ēka" piešķirta Ventspils koncertzālei "Latvija" ar mūzikas skolu, 1.vietu nominācijā "Ilgtspējīgākais projekts" ieguvusi jaunā, viedā Ogres bibliotēka, 1.vieta nominācijā "Ilgtspējīgākā publiskā ārtelpa" piešķirta Alūksnei par Tempļkalna apkaimes labiekārtojuma realizāciju, savukārt 1.vieta nominācijā "Ilgtspējīgākā studentu ideja" piešķirta Ksenijai Sapegai par pārrobežu izglītības kompleksa Daugavpils – Braslava ideju.

Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā durvis apmeklētājiem vēris lielākais Baltijas biznesa tehnoloģiju pasākums «Riga Comm 2018», kas piedāvā vērtīgas konferences un nozares plašāko izstādi.

Maksājumu risinājumi, internetbankas pakalpojumi, iepirkšanās internetā, naudas pārskaitījumi ir tikai daļa no finanšu tehnoloģijām, ko uzņēmumi un patērētāji izmanto ikdienā.

Lietu internets ir tehnoloģija, kas ļauj gandrīz jebkuru fizisku ierīci, piemēram, sadzīves tehniku, mašīnas, valkājamas ierīces vai medicīnas aprīkojumu, savienot tīklā, nosūtīt informāciju, ko tālāk var analizēt, un kontrolēt ar interneta palīdzību.

«Lietu interneta ietekme uz patērētājiem un organizācijām strauji palielinās, jo fizisko lietu aprīkošana ar sensoriem un savienošana tīklā kļūst arvien lētāka. Savukārt datu iegūšana reālā laikā no ierīcēm ļauj patērētājiem, uzņēmumiem un pat pilsētām rīkoties daudz efektīvāk un ilgtspējīgāk, tāpēc ir īstais brīdis to izmantot,» tā norāda Andris Breške, «Riga Comm 2018» vadītājs.

AS «Rīgas Siltums» gūtā peļņa no siltumenerģijas pārdošanas, elektroenerģijas pārdošanas un citas saimnieciskās darbības iepriekšējā finanšu gadā ir 1,82 miljoni eiro.

Papildu ir gūta peļņa 5,94 miljoni eiro, kas ir izveidojusies saistībā ar to, ka ar 2018.gadu Latvijā ir ieviesta jauna uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība, kuras rezultātā AS «Rīgas Siltums» vairāk nekā 10 gadu periodā uzkrātā atliktā nodokļa apmērs tika atzīts 2016. un 2017. gadā finanšu gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā ieņēmumi.

AS «Rīgas Siltums» akcionāru 17. aprīlī notikušajā kārtējā sapulcē nolemts 3,7 miljonus eiro jeb 48% peļņas novirzīt projektiem, kas samazinās siltuma zudumus siltumapgādē un ļaus efektīvāk ražot siltumenerģiju, attīstot Rīgas centralizēto siltumapgādes sistēmu. Savukārt 4 miljonus eiro jeb 52% nolemts izmaksāt dividendēs.