Centralizētā siltumapgāde (CSA) aizņem 15% kopējā Latvijas enerģētikas patēriņa tirgū, Dienas Biznesa Biznesa rīkotajā konferencē Kur slēpjas iespējami lētākais un ilgtspējīgākais siltums uzsvēra Latvijas Siltumuzņēmumu Asociācijas valdes loceklis Valdis Vītoliņš.
Savukārt 43% veido decentralizētā siltumpgāde. Norakstu to uz neefektivitāti – tā ir nauda, ko privātmājās mājsaimniecības sakurina savā kamīnā, taču var teikt, ka tām ir vien 10-15% lietderība, saka eksperts.
Rūpniecības sektorā uzņēmumi patlaban cenšas piesaistīt citus tirgus dalībniekus, lai citi pieslēgtos centralizētajai siltumapgādei. Daudzi uzņēmumi izvēlas uzstādīt savu katlumāju, nevis pieslēgties centrālajai sistēmai, un šī sfēra ir vēl potenciāls, ko apgūt, un kur palielināt tirgus daļu, pie kā mēs arī strādājam.
Eiropā gan centralizētā siltumapgāde nav tik plaši izmantota, taču Ziemeļeiropā, Balijas valstīs tā ir diezgan plaši izmantota, ar ko varam lepoties, un likumdevejiem jārūpējas par šo sfēru, lai tā attīstītos, uzsver V. Vītoliņš, piebilstot, ka tai ir liela loma Eiropas klimata mērķu sasniegšanā.
Uz Eiropas fona izskatāmies pieticīgi pēc saražotās enerģijas daudzuma centralizētajā siltumapgādē, toties, ja runā par īpatsvaru pēc apkalpoto klientu skaita, Latvija ir lielvalsts, jo Latvija ir virs 60-65% iedzīvotāju izmanto CSA pakalpojumus, saka V.Vītoliņš. Mums jāspēj saglabāt līderu pozīcija šajā jomā, jo CSA ir efektīvāka un lietderīgāk izmantojama, pretēji decentralizētajai.
Viņš paredz, ka kopējais siltumapgādes patēriņš daudzās vietās varētu samazināties, ko mēģināsim kompensēt ar jaunu klientu pieslēgšanu no jaunu rūpniecisko klientu puses.