«Aizaugušu ceļmalu un grāvmalu attīrīšana no krūmiem vēl pirms 15 gadiem Latvijā nebija ierasts process, un, lūkojoties uz apkārtējām ainavām, to nevarēja manīt. Padomju laikos pat neiedomājās, ka ceļmalu un grāvmalu attīrīšanu no krūmiem varētu izvērst par zaru biznesu, taču tagad cilvēki jau sapratuši, ka zaru pārstrāde var nest peļņu. Katrā ziņā 80% no šīs biznesa nozares jau ir aizņemti,» Dienai atzīst šķeldas ražošanas uzņēmuma SIA Vīgranti tehniskais direktors Jānis Baltmanis.
Savulaik uzņēmums savu darbību sācis ar mežizstrādi un papīrmalkas eksportu, bet pēdējos gados veiksmīgi nodarbojas ar mežistrādes un zāģmateriālu atlikumu - skaidu, mizu, šāļu, celmu - pārstrādi šķeldā. Šķeldu var izmantot tehnoloģisko skaidu plašu un granulu ražošanai, kā arī siltuma un elektroenerģijas ražošanai. Tautsaimniecībā ar šķeldas kā alternatīva, atjaunojama energoresursa ražošanu ir iespējams palielināt ienākumus no mežizstrādes, neradot riskus videi un nodrošinot papildu resursus enerģijas ražošanai - tā vairojot arī valsts enerģētisko neatkarību -, uzskata nozares eksperti.
Latvijā dominējošais kurināmā veids centralizētajā siltumapgādē joprojām ir dabasgāze, un koksnes šķelda no kopējā kurināmā patēriņa aizņem tikai 30% - norāda Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas prezidente Ginta Celmiņa. «Lai arī dabasgāze vienmēr saglabās savu vietu siltumapgādē kā labākais kurināmais «pīķa» perioda slodžu nosegšanai ziemā un arī kā rezerves kurināmais, tās izmantošana centralizētajā siltumapgādē turpmākajos gados samazināsies, un uzņēmumi vairāk centīsies izmantot vietējos kurināmā veidus. Kurināmā cenas un klimata prasības, visticamāk, būs galvenie kritēriji, kuri noteiks, kādu kurināmo izmantosim nākotnē,» uzskata G. Celmiņa.
Latvijā ir vairāki lieli un stabili šķeldas ražošanas uzņēmumi. SIA Vīgranti dibināta 1997. gadā. 2001. gadā uzņēmums pārstrukturizējās uz šķeldas ražošanu. «Bijām vieni no pirmajiem šajā nozarē, saskatījām tajā perspektīvas. Sākotnēji mums bija viens šķeldotājs, dienā varējām sagatavot divas kravas, katru 80 kubikmetru apjomā, tolaik visvairāk šķeldojām zāģētavās, jo zarus ceļmalās vēl neviens nešķeldoja,» pirmsākumus atceras SIA Vīgranti valdes priekšsēdētājs Aivars Bunkšis. Tagad tehnoloģisko procesu uzņēmumā nodrošina 14 tehnikas vienību. Strādājot maksimālā režīmā, iespējams pārdot 1,5 tūkstošus kubikmetru šķeldas dienā jeb desmitreiz vairāk, taču, kā atzīst A. Bunkšis, viss atkarīgs no pieprasījuma.
Vasarā SIA Vīgranti savu produkciju tirgo koksnes granulu ražotājiem, savukārt rudenī un ziemā uzņēmuma lielākais sadarbības partneris ir centralizētas siltumapgādes sistēmas operators SIA Fortum Latvia, kas 2013. gada rudenī Jelgavā†atklāja Latvijā lielāko biomasas kurināmā koģenerācijas staciju.
«Tā kā Fortum Latvia ražo arī elektrību, pērn arī vasarā no šā uzņēmuma bija liels pieprasījums pēc šķeldas, to noteica elektroenerģijas cenas. Pirms pieciem sešiem gadiem šķeldu tikai eksportējām - uz Somiju, Zviedriju, Poliju, Dāniju. Mēnesī pārdevām trīs kuģu kravas - ar kopējo apjomu 24 tūkstoši kubikmetru. Vienā gadā varējām pārdot 39 kuģu kravas, taču, minētajām valstīm attīstot pašām savu mežizstrādi, kā arī mainoties ekonomiskajai situācijai Eiropā un klimata apstākļiem, pasūtījumi izsīka, un tagad strādājam tikai vietējam tirgum,» stāsta A. Bunkšis. Viņš atzīst - šķeldas nozarē izteikt prognozes un paredzēt pieprasījumu ir teju neiespējami. SIA Vīgranti ziemai uzglabā aptuveni 20 tūkstošu berkubikmetru šķeldas.
Pērn Vīgranti pirmie Latvijā sāka celmu industriālo pārstrādi kurināmajā šķeldā. «Tas ir eksperiments. Cik liels no tā būs ekonomiskais ieguvums, vēl grūti spriest, taču iesākto turpināsim,» saka A. Bunkšis un skaidro tehnoloģiskā procesa nianses: «Celmu pārstrāde ir sarežģīts process, kuram nepieciešamas speciālas iekārtas. Visus lielos celmus no zemes nevar izraut, tie vispirms jāsadala gabalos. Var izrakt arī ar ekskavatoru, kas ir daudz lētāk, taču līdz ar to izejmateriālam klāt nāk daudz smilts. Ideālais celma dabīgās žūšanas laiks lietū, vējā un saulē būtu divi trīs gadi.»
Līdzekļi šajā projektā ieguldīti, un, kā atzīst J. Baltmanis, gaidīt, līdz celms izžūst vairāku gadu garumā, atļauties nevar. Arīdzan pasūtītāji, kuri vēlas savu lauku vai mežu atbrīvot no celmiem, ir nepacietīgi. Tāpēc process tiek paātrināts, celmus drupinot ar speciālu, rupju iekārtu un pēc tam celma šķēpeles sijājot, līdz tās kļūst tīras.
«Veicām aprēķinus un secinājām, ka tas nav ļoti rentabli, taču, ja šos celmus iegūstam par velti, mums kā ražotājiem tas jau ir izdevīgi. Analizējot situāciju nozarē, redzam, ka šķeldas uzņēmumi paplašinās, - konkurence pieaug. Arī koģenerācijas staciju skaits aug, līdz ar to šai nozarei ir perspektīva. Vienīgā problēma varētu būt tā, vai pietiks izejmateriālu,» atzīst J. Baltmanis.
Visu rakstu Šķeldas ražošanā saskata plašas perspektīvas lasiet pirmdienas, 27. jūlija, laikrakstā Diena (10.-11. lpp.)!
Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.