Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

Izmantojot ALTUM finansēto energopārvaldības eksperta (ESKO) modeli, Jēkabpils pilsētā ir realizēts līdz šim lielākais ielu apgaismojuma modernizācijas projekts Baltijas valstīs un trešais lielākais Eiropā.

Projekta ietvaros tika nomainīti teju 2000 ielas gaismekļu, kas Jēkabpils pilsētai 10 gadu laikā ļaus ietaupīt aptuveni 800 tūkstošus eiro. Ņemot vērā elektrības cenu kāpumu, ietaupījums varētu būt arī lielāks.

Eksperti ir aprēķinājuši, ka ar projekta realizāciju Jēkabpils pilsētas ikgadējais elektrības patēriņš ielu apgaismojumam samazināsies par 68 %. Pašvaldība cer, ka līdz ar efektīvāku apgaismojumu diennakts tumšajā laikā uzlabosies arī satiksmes drošība, kā arī uzstādītais apgaismojums samazinās pašvaldības CO2 izmešus par aptuveni 450 tonnām gadā.

ESKO modelis paredz to, ka pašvaldība darbu veicējam nemaksās par uzstādīto infrastruktūru, bet gan katru mēnesi maksās komersantam daļu no līdzekļiem par ietaupīto elektroenerģiju - kopumā tie būs 298 669 eiro (5 gadu laikā), informē Altum pārstāve Arnita Beinaroviča.

Ministru kabinets apstiprinājis jaunu Ekonomikas ministrijas izstrādātu atbalsta programmu daudzdzīvokļu ēku remontdarbiem un apkārt esošo teritoriju labiekārtošanai.

Programmas ietvaros iedzīvotājiem būs pieejams valsts aizdevums būvdarbiem un teritorijas labiekārtošanas darbiem daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, t.sk. mājām, kas atrodas mazāk attīstītos reģionos, nelielās pilsētās vai ciematos, vai tām, kas citu iemeslu dēļ neatbilst komercbanku kreditēšanas politikai.

Atbalsta programmas kopējais finansējums aizdevumu izsniegšanai un zaudējumu segšanai ir 31 miljons eiro. Plānots, ka pieteikumus atbalsta saņemšanai iedzīvotāji varēs sākt iesniegt tuvāko divu mēnešu laikā.

"Ievērojamākā daļa daudzdzīvokļu māju teritoriju Latvijā nav atjaunotas kopš to pirmreizējās būvniecības, līdz ar to tās ir nolietojušās un neatbilst daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju vajadzībām, piemēram, autostāvvietu skaits nav atbilstošs šā brīža automašīnu skaitam, bērnu laukumi ir nolietoti un neatbilstoši drošības prasībām, liela daļa gājēju celiņu nav lietojami, iekšpagalmu asfalta segumi ir nobrukuši, nav izveidotas mūsdienīgas atkritumu tvertņu novietnes, teritorijas nav atbilstošas vides pieejamības prasībām, piemēram, iedzīvotājiem ar kustību traucējumiem. Tādēļ vienlaikus ar daudzdzīvokļu māju atjaunošanu vai nepieciešamajiem remontdarbiem, ir nepieciešams veicināt arī straujāku māju iekšpagalmu sakārtošanu," norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Jebkurā gadījumā ir vērts domāt par energoefektivitāti: gan iegādājoties jaunas, gan lietotas iekārtas. Ideāls brīdis energoefektivitātes pasākumiem ir, ieejot jaunos tirgos un ģenerējot papildu apgrozījumu

Tas izriet no DB un Altum kopīgi rīkotās diskusijas, kurā piedalījās LMT viceprezidente Laura Keršule, Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs, Altum korporatīvās kreditēšanas vadītāja Lija Vītoliņa, kā arī AJ Power valdes loceklis Roberts Samtiņš un Vizulo pētniecības un attīstības direktore Linda Zeltiņa.

Kurām nozarēm prioritāri par energoefektivitāti būtu tagad jādomā?

L. Zeltiņa: Kā ražotājiem mums energoefektivitāte ir ļoti būtiska, jo elektroenerģijas cena atstāj ietekmi uz produktu pašizmaksu. Plānojam šogad visām iekārtām uzstādīt arī viedos skaitītājus, lai monitorētu ražošanas pašizmaksu. Mūsuprāt, mēs tādējādi varēsim būt vēl efektīvāki un pazemināt produkcijas cenas.

Lai uzlabotu ēkas tehnisko stāvokli un vizuālo izskatu, daudzdzīvokļu māja Salaspilī, Skolas ielā, kā pirmā māja Latvijā izmantojusi Attīstības finanšu institūcijas Altum aizdevumu atbalsta programmā daudzdzīvokļu māju remontiem.

Aizdevuma apjoms ir 130 000 eiro un mājas iedzīvotāji ar tā palīdzību plāno atjaunot ēkas balkonu margas, nomainīt aukstā un karstā ūdens stāvvadus, remontēt kāpņu telpu un ārdurvju remontu, kā arī atjaunot pagraba apgaismojumu.

Ēkā ir 90 dzīvokļi, un papildu maksājums iedzīvotājiem par remontdarbu veikšanu būs 0,19 eiro uz vienu dzīvokļa kvadrātmetru.

Kopumā šobrīd daudzdzīvokļu māju remonta aizdevumu programmā iesniegti astoņi projekti ēku uzlabošanai Varakļānos, Limbažu novadā, Rīgā un tās apkārtnē. Pieci no iesniegtajiem projektiem ir saistīti ar ēku labiekārtošanu, kas iepriekš saņēmušas daudzdzīvokļu mājas energoefektivitātes aizdevumu, bet pārējie trīs saistīti ar jumta un kāpņu remontu, apkures sistēmas pārbūvi, lifta nomaiņu.

Saeima 2021. gada 25. novembrī galīgajā lasījumā pieņēma Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu, kas noteiks kārtību, kādā sākams un īstenojams vienota īpašuma izveidošanas process piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, ja uz citai personai piederoša zemes īpašuma atrodas daudzdzīvokļu māja ar privatizētu dzīvokļu īpašumiem.

Gan likuma pieņemšanas gaitā, gan publiskajā telpā izskanējuši pretrunīgi viedokļi par to, ka šis likums rada pārmērīgas priekšrocības vai nu daudzdzīvokļu māju īpašniekiem, vai zemes īpašniekiem zem šādām ēkām, kas dažkārt tiek dēvēti arī par "zemes baroniem".

Nepretendējot atrisināt šo diskusiju starp dzīvokļu īpašnieku un zemes īpašnieku interešu atbalstītājiem un aizstāvjiem, vēlos pakavēties tikai pie vienas būtiskas normas jaunajā likumā. Saskaņā ar 5. panta ceturto daļu tieši pašvaldība pieņems lēmumu par daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala noteikšanu. Proti, tieši pašvaldība būs tā, kas noteiks tā zemesgabala platību, kuru daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieki izpirkšanas rezultātā iegūs savā īpašumā pēc piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas.

Augstās energoresursu un apkures cenas daudzus pamudinājušas sākt plānot ēku ārsienu siltināšanu. Kādus siltināšanas materiālus izvēlēties? Akmens vate, putu polistirols un vēl citi – kurš no tiem ilgtermiņā būs labāka izvēle? Lasi un uzzini vairāk!

Fasādes siltināšana – kāpēc tā nepieciešama

Vairums Latvijas iedzīvotāju dzīvo ēkās, kas celtas pirms vairākām desmitgadēm un neatbilst mūsdienu energoefektivitātes rādītājiem. Samazinot siltuma zudumus, iespējams būtiski ietaupīt –, lai nodrošinātu komfortablu iekštelpu temperatūru, vajadzēs patērēt mazāk energoresursu un attiecīgi mazāk maksāt.

Siltināšanas materiālu veidi

Foto: Freepik.com

Plānojot ēkas siltināšanu, galvenais jautājums ir, kuru no siltināšanas materiāliem izvēlēties – ikvienam no tiem ir savas priekšrocības, taču ir arī trūkumi un lietošanas specifika, kas jāņem vērā.

1.89 miljardi. Tik daudz mājas lapas pēc jaunākajiem datiem ir pieejamas interneta vidē, no kurām katra cīnās par vienu un to pašu - cilvēku uzmanību. Tas uzņēmumu vadītājiem liek uzdot pamatotu jautājumu: vai ir vērts ieguldīt laiku, lai biznesam izveidotu profesionālu mājas lapu, lai pēc tam turpinātu cīnīties par apmeklējumu tik sīvas konkurences apstākļos?

Ierakstot Google, vai uzņēmumam ir nepieciešama mājas lapa, atbilde ir nešaubīgs ''jā''. Iemesli tiek minēti dažādi, bet gavenais arguments - atsakoties no mājas lapas, uzņēmums paliek zaudētājos, jo mūsdienās tā nozīmē vairāk par digitālo ziņojumu dēli. Mājas lapas ir kļuvušas arī par uzņēmumu vizītkarti, komunikācijas kanālu un peļņas avotu.

Ir pagājis tas laiks, kad mājas lapas izveide bija laikietilpīgs un dārgs process, ko mazi uzņēmumi nevarēja atļauties. Ja savulaik par mājas lapas izveidi dažs labs uzņēmums šķīrās no vairākiem tūkstošiem, tad šodien cenas svārstās no nulles līdz pāris desmitiem eiro.

Pieņemamās izmaksas ļauj dažāda lieluma uzņēmumiem veidot savas mājas lapas un interneta veikalus, tomēr globāli tikai aptveni puse uzņēmumu to ir izdarījuši. Lūk, ko otra puse un tu zaudē, atsakoties no savas mājas lapas:

Salaspilī uzsākta līdz šim Latvijā vērienīgākā daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas renovācija. Mājas atjaunošana notiek ALTUM īstenotās daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes (DME) programmas ietvaros, un mājas remontdarbiem ALTUM ir piešķīrusi līdz šim brīdim lielāko grantu – vairāk nekā 700 tūkstošus eiro.

Daudzdzīvokļu mājā Salaspilī, Daugavas ielā 2, ir 120 dzīvokļi. Tās renovācijā kopumā tiks ieguldīti virs 1,5 miljoniem eiro, no kuriem 722 tūkstoši ir ALTUM grants jeb dāvinājums no Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem. Programmas līdzfinansējumu aizdevuma veidā nodrošina banka Swedbank, izmantojot ALTUM garantiju 578 tūkstošu eiro apmērā. Ēkas renovācija ir līdz šim apjomīgākais projekts ALTUM daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmā, jo tiks veikti ne tikai energoefektivitāti uzlabojoši darbi, bet, ņemot vērā mājas kritisko tehnisko stāvokli, arī kompleksa ēkas renovācija, tai skaitā ēkas ārsienu nostiprināšana, pārvelkot tās ar metāla stiepli.

Atvērta pieteikšanās ALTUM “Daudzdzīvokļu māju remonta aizdevuma programmā”, kuras kopējais finansējums ir 31 miljons eiro, kas iedzīvotājiem pieejams aizdevuma veidā.

Finansējums paredzēts daudzdzīvokļu māju koplietošanas telpu remontam un apkārtējās teritorijas labiekārtošanai, tādiem darbiem kā, piemēram, ūdensvada vai jumta nomaiņa, bērnu vai sporta laukuma ierīkošana, mājas fasādes atjaunošana un citiem darbiem, kas uzlabo mājas stāvokli un veido patīkamāku dzīves vidi.

“Ievērojami lielākā daļa Latvijas daudzdzīvokļu ēku ir uzceltas līdz 1993. gadam, un tajās jāveic uzlabojumi. Aptuveni 70% no Latvijas namiem var atjaunot izmaksu efektīvā veidā, taču te nepieciešams kopdarbs: dzīvokļu īpašnieku, namu pārvaldnieku un banku savstarpēja sadarbība,” uzsver Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis.

Visgrūtākais ir pieņemt lēmumu un spert pirmo soli. Ja tas izdevies, tālākais pamazām notiks un nokārtosies, un ar rezultātu pēc tam apmierināti būs visi. Šādi divos kodolīgos teikumos var raksturot situāciju par un ap daudzdzīvokļu māju siltināšanu, kas Latvijā ar ES fondu atbalstu rit jau vairāk nekā desmit gadus.

Tomēr tieši pirmā soļa speršana, jeb iedzīvotāju vienošanās par nama renovāciju, līdz šim ir bijis vislielākais šķērslis, kas liedzis sasniegt vērā ņemamus rezultātus. Šogad, pieaugot siltuma tarifiem un aktīvāk iesaistoties pašvaldībām, situācija varētu mainīties.

Kā rubrikā “Zaudētais siltums” vēsta portāls LSM.lv, Lietuvā desmit gadu laikā izdevies nosiltināt divas reizes vairāk namu, nekā Latvijā, ieguldot renovācijas programmā aptuveni miljardu eiro (Latvijā – ap 500 miljoniem eiro)¹. Galvenie šķēršļi visu šo laiku bijušu nemainīgi: iedzīvotāju nespēja vienoties par mājas renovāciju un bailes uzņemties saistības. Mūsu kā daudzdzīvokļu namu renovācijas finansētāju pieredze rāda, ka iedzīvotājus bieži vien nepārliecina pat tas, ka uzskatāmi tiek parādīti reāli piemēri, kur pēc siltināšanas rēķins par siltumu samazinās uz pusi. Tomēr situācija nav bezcerīga, jo abas minētās “barjeras” ir drīzāk emocionālas, ne racionālas, tāpēc tās ir iespējams pārvarēt, aktīvi šajā procesā iesaistoties namu apsaimniekotājiem un pašvaldībām.

Valsts zemes dienestā līdz 2023.gada 28. decembrim ir reģistrēti Latvijas pašvaldību iesniegtie dokumenti par 72 daudzdzīvokļu mājām ar mērķi izbeigt piespiedu dalīto īpašumu.

Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanai pieteikumi ir saņemti no 16 pašvaldībām - Daugavpils valstspilsētas, Cēsu novada, Saulkrastu novada, Jelgavas valstspilsētas un Jelgavas novada, Valmieras novada, Liepājas valstspilsētas, Balvu novada, Bauskas novada, Kuldīgas novada, Tukuma novada, Siguldas novada, Rīgas valstspilsētas, Smiltenes novada, Jūrmalas valstspilsētas un Mārupes novada.

Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Vita Narnicka norāda, ka “piespiedu dalītais īpašums ir vēsturiski izveidojies paradokss, kas daudzus īpašniekus ir faktiski padarījis par situācijas ķīlniekiem, tāpēc bija svarīgi pieņemt izšķirošus lēmumus, lai situāciju šajā jomā uzlabotu. Pirmajā gadā dienests ir saņēmis jau 72 pieteikumus par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu, tādējādi izmantojot iespēju izbeigt zemes reformas laikā izveidotu tiesisku situāciju, kad privatizēta daudzdzīvokļu dzīvojamā māja atrodas uz tādai privātpersonai piederošas zemes, kura nav šīs mājas dzīvokļa īpašnieks. Sagaidāms, ka 2024. gadā pieteikumus apjoms palielināsies, pārskatāmā nākotnē ļaujot aizvērt šo vēstures lappusi.”

65% Rīgas dzīvokļu īpašnieku daudzdzīvokļu namos nav noslēguši privatizācijas procesu, proti, nav pārņēmuši no pašvaldības rūpes par māju kopumā. Sekas – tiek likti ielāpi bojājumu vietās, bet ilgtspējīgas īpašuma apsaimniekošanas pārsvarā gadījumu nav.

Par problēmām, kas no tā izriet, un risinājumiem iecerēts diskutēt konferencē Mājoklis 2023, kas jau 1. un 2. jūnijā notiks ATTA Centre Krasta ielā Rīgā. Par to Dienas Biznesa intervija ar Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas Mājoklis Rīgas nodaļas vadītāju Ingāru Daibi.

Kādas ir galvenās problēmas, ar ko saskaras cilvēki saistībā ar daudzdzīvokļu mājokļu apsaimniekošanu?

Viena no galvenajām problēmām šobrīd ir nespēja pieņemt lēmumus jautājumos, kas skar daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu. Proti, dzīvokļu īpašnieki nespēj sanākt kopā, lai vienotos par mājas uzturēšanai būtiskiem jautājumiem. Un, ja arī sanāk kopā, tad tajā brīdī, kad nonāk līdz lēmuma pieņemšanai, nespēj vienoties ne par to, kurš darīs, ne - kā darīs. Vērojams, ka cilvēkiem ir diezgan liela vienaldzība par to, kas ir ārpus viņu dzīvokļa.

Lai paplašinātu daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenotāju un finansētāju loku, kā arī atvieglotu atbalsta saņemšanas nosacījumus, Ministru kabinets šā gada 18.jūlija sēdē apstiprināja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos grozījumus atbalsta programmā Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās, informē EM.

Līdz šim aizdevumu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai dzīvokļu īpašniekiem varēja piešķirt A/S Attīstības finanšu institūcija Altum un privātā sektora finansētāji. EM rosinātie grozījumi paredz energoservisa kompāniju (ESKO) iesaistīšanos sabiedrības Altum atbalstīto energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanā.

Grozījumi paredz, ka dzīvokļu īpašnieki pirms vēršanās sabiedrībā Altum var lemt, ka energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanu veic energoefektivitātes pakalpojuma sniedzējs. Šajā gadījumā dzīvokļu īpašniekiem nav nepieciešams saņemt cita finansētāja aizdevumu vai apliecinājumu, ka dzīvokļu īpašnieki var pieteikties aizdevuma saņemšanai sabiedrībā Altum. Vienlaikus jāņem vērā, ka ESKO nevarēs būt dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā persona. Ja energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanu nodrošinās ESKO, dzīvokļu īpašnieki atbalstu varēs saņemt tikai granta veidā.

Lai paplašinātu daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenotāju un finansētāju loku, kā arī atvieglotu atbalsta saņemšanas nosacījumus, Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi un saskaņošanai nodevusi grozījumus atbalsta programmā Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās, informē EM.

Šobrīd aizdevumu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai dzīvokļu īpašniekiem var piešķirt AS Attīstības finanšu institūcija Altum un privātā sektora finansētāji.

Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi paredz energoservisa kompāniju (ESKO) iesaistīšanos sabiedrības Altum atbalstīto energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanā.

EM rosina noteikt, ka dzīvokļu īpašnieki pirms vēršanās sabiedrībā Altum var lemt, ka energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanu veic energoefektivitātes pakalpojuma sniedzējs. Šajā gadījumā dzīvokļu īpašniekiem nav nepieciešams saņemt cita finansētāja aizdevumu vai apliecinājumu, ka dzīvokļu īpašnieki var pieteikties aizdevuma saņemšanai sabiedrībā “Altum”. Vienlaikus jāņem vērā, ka ESKO nevarēs būt dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā persona. Ja energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanu nodrošinās ESKO, dzīvokļu īpašnieki atbalstu varēs saņemt tikai granta veidā.

Piespiedu dalītā īpašuma attiecībās atrodas 10% no visām daudzdzīvokļu ēkām Latvijā, žurnālistiem šodien skaidroja Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretāra vietniece Laila Medina.

TM valsts sekretāra vietniece šodien preses konferencē atgādināja, ka Latvijā piespiedu dalītā īpašuma tiesiskajās attiecībās ir 3677 daudzdzīvokļu mājas, kur kopā ir 110 970 dzīvokļi, kas atrodas uz 7354 citām personām piederošām zemes vienībām, kas ir apmēram 10% no visām daudzdzīvokļu ēkām. Viņa norādīja, ka šo 7354 zemes vienību kadastrālā vērtība varētu būt līdz pat 180 000 000 eiro, savukārt tirgus vērtība - līdz pat 240 000 000 eiro.

Tāpēc TM izvēlējās iet to ceļu, kas paredz sadalīt finansiālo slogu starp šajā procesā iesaistītajām personām, proti, nevis valstij izpērkot visu šo zemi, bet piedāvājot to darīt dzīvokļu īpašniekam.

Kamēr daudzi Latvijas iedzīvotāji dzīvo privātmājās un tā sauktajos jaunajos projektos, tikmēr lielākā daļa mūsu sabiedrības mitinās pirmskara laikā celtās mājās vai padomju daudzdzīvokļu namos. Mājas, kas celtas pirms Otrā pasaules kara, lai arī kļuvušas par Latvijas pilsētvides ainavas raksturīgu iezīmi, tomēr ir drošības un apdzīvojamības ziņā liela, es pat teiktu, samilzusi problēma.

Savukārt 20. gadsimta beigās celtie daudzdzīvokļu nami, kas projektēti tā, lai tajos efektīvi un par pieņemamu cenu varētu izmitināt lielu skaitu cilvēku, ir novecojuši ne vien morāli, bet arī fiziski. Laikam ejot, kļūst arvien skaidrāks, ka šīs ēkas vairs nav piemērotas mūsdienu dzīves standartiem. Līdz ar to nenoliedzami, ka pirmskara ēku un padomju laika daudzdzīvokļu namu atjaunošana mūsu valstī ir neatliekami risināms jautājums.

Viena no aktuālākajām pirmskara ēku problēmām ir mūsdienīgu drošības un energotaupības elementu trūkums. Daudzās no tām joprojām izmanto novecojušas elektroinstalācijas, tajās nav ugunsdrošības signalizācijas un tās ir slikti izolētas. Vēl viena būtiska problēma ir pašu ēku nolietojums - laika gaitā tās ir kļuvušas konstrukciju ziņā nedrošas.

Cēsu novada Amatciemā izbūvēta saules paneļu elektrostacija, kas nodrošinās teju piektdaļu no ciemata kopējā elektroenerģijas patēriņa.

Projekta ietvaros Amatciemā ir uzstādīti 720 saules paneļi ar kopējo sistēmas jaudu 259 kW.

Šis ir pirmais tāda apjoma elektroenerģijas pirkuma līguma (PPA) saules paneļu projekts Latvijā. Projekta īstenošanai piesaistīts ALTUM energoefektivitātes aizdevums 170 000 eiro apmērā un tas realizēts sadarbībā ar enerģētikas uzņēmumu grupu “AJ Power”.

Aprēķināts, ka gada laikā tie saražos 256,6 tūkstošus kWh zaļās enerģijas jeb 17 % no ciematam nepieciešamā elektroenerģijas apjoma. Uzstādītais saules parks samazinās arī CO2 emisiju nonākšanu atmosfērā par 100,7 tonnām gadā, kas ir līdzvērtīgs nobrauktiem 500 000 kilometru ar automašīnu.

Projekts īstenots, izmantojot Energoservisa kompāniju (ESKO) modeli un projekts finansēts no ALTUM uzņēmumu energoefektivitātes uzlabošanas programmas. Tās ietvaros uzņēmumi, tai skaitā ESKO kompānijas, var saņemt aizdevumu līdz 2,85 miljoniem eiro energoefektivitātes, zaļo ēku, ilgtspējīga transporta un atjaunojamās enerģijas projektiem.

Energoefektivitātes uzlabošanai uzņēmējiem šobrīd pieejami gan dažādi granti un aizdevumi, gan tehniskie risinājumi un bezmaksas konsultācijas

Energoefektivitātes veicināšana uzņēmumos ir viena no Ekonomikas ministrijas (EM) prioritātēm, tāpēc, lai skaidrotu Energoefektivitātes likuma prasības, kā arī sniegtu plašāku ieskatu ar energoefektivitātes paaugstināšanu saistītajos jautājumos, EM gan individuāli, gan kopā ar attīstības finanšu institūciju Altum pēdējos gados veikusi virkni skaidrojošo aktivitāšu, kā arī organizējusi informatīvus pasākumus, norāda EM. Dažādus ar energoefektivitāti saistītus pakalpojumus un preces komersantiem piedāvā arī vairāki enerģētikas nozares uzņēmumi.

Līdzekļi ir

Altum uzņēmējiem sniedz kompleksu atbalstu, piedāvājot gan grantus, gan finansējumu aizdevuma veidā, atgādina attīstības finanšu institūcijas energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs, norādot, ka ar granta līdzekļiem iespējams finansēt energoauditus ēkās, iekārtās, uzņēmuma darbības procesos, sistēmās un mērījumos, kā arī veikt ēku un iekārtu izpēti.

Valsts zemes dienests (VZD) 16. martā Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēja pirmo daudzdzīvokļu dzīvojamo māju piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanai.

VZD šī gada 13. februārī saņēma pirmo pašvaldības lēmumu par funkcionāli nepieciešamās zemes noteikšanu privatizētai daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai Cietokšņu ielā 15, Daugavpilī. Pamatojoties uz pašvaldības pieņemto lēmumu VZD Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēja daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Cietokšņa ielā 15, Daugavpilī atsavināmo zemi, noteica atsavināšanas cenu un nosūtīja daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas un zemes īpašniekiem paziņojumu par atsavināmo zemi un atsavināšanas cenu.

“Minētais fakts nozīmē, ka Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumā noteiktais dalītā īpašuma izbeigšanas process pēc ilgiem gadiem ir iesācies un tālākās darbības dalītā īpašuma izbeigšanai būs atkarīgas no daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašnieku veiktajām darbībām,” norāda VZD ģenerāldirektore Vita Narnicka.

Vairāk nekā ceturtā daļa daudzdzīvokļu māju Rīgā nešķiroja atkritumus, tādējādi maksājot arvien lielākas summas, šo situāciju varēja mainīt ar iedzīvotāju izglītošanu un paradumu maiņu.

To liecina vides pakalpojumu, tostarp atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Clean R veiktais pētījums, iegūto datu analīze un pasākumi. Tā kā Eiropas Savienība ir paredzējusi samazināt atkritumu poligonos noglabājamo apjomu, tad arī Latvijā pakāpeniski tiek paaugstināta dabas resursu nodokļa likme par atkritumu noglabāšanu poligonā (2021. gadā bija 65 eiro/t, 2022. gadā tā jau ir 80 eiro/t, bet 2023. gadā būs 95 eiro/t), un tāpēc visiem arvien lielāks spiediens būs tieši uz atkritumu šķirošanu un izmešanu tikai tiem paredzētos konteineros.

23% nešķiroja

“Aplūkojot Latvijā lielākā māju apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Rīgas namu pārvaldnieks apsaimniekotās ēkas, secinājām, ka daudzu daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji atkritumus nešķiro, un tāpēc nolēmām veikt pētījumu par to, kas tad īsti tiek izmests konteinerā un vai, attiecīgo saturu šķirojot, ir iespējams samazināt atkritumu apsaimniekošanas izmaksas ne tikai attiecīgo namu iedzīvotājiem, bet arī atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam, un lai atbildētu uz jautājumu, ko atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums varētu darīt citādi, lai panāktu iedzīvotāju paradumu maiņu,” pētījuma priekšvēsturi skaidro SIA Clean R Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas departamenta vadītāja Liene Rumpane.

Valdība piešķīrusi 426 084 eiro Ekonomikas ministrijai (EM) divu paaugstinātas energoefektivitātes daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku tipveida būvprojektu izstrādei.

"Mūsdienīgu un ekonomisku daudzdzīvokļu mājokļu pieejamība Latvijā līdz šim ir bijusi neatrisināta. Dzīvojamais fonds nolietojas un neatjaunojas, vairums iedzīvotāju joprojām dzīvo ēkās, kas bieži vien ir sliktā tehniskā stāvoklī. Kopš 1993.gada jaunuzbūvēto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpatsvars ir tikai 4%. Piešķirtā finansējuma ietvaros esam paredzējuši izstrādāt divus tipveida būvprojektus daudzdzīvokļu ēku būvniecībai, izmantojot Latvijā ražotus vai iegūstamus būvizstrādājumus un būvkonstrukcijas, jo īpaši koka materiālus, tādējādi mazinot Covid-19 radīto negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību un sniedzot ieguldījumu būvniecības nozares un visas tautsaimniecības stimulēšanā," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Uzņēmumi un ESKO kompānijas var saņemt Altum aizdevumus energoefektivitātes pasākumu īstenošanai, ceturtdien laikraksta Dienas Bizness organizētajā forumā Siltuma un aukstuma ražošanas ekonomika atgādināja Attīstības finanšu institūcijas Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

26. septembrī Ministru kabinets atbalstīja Ekonomikas ministrijas rosinātos grozījumus valsts atbalsta programmā, un turpmāk Altum piedāvātos aizdevumus energoefektivitātei varēs saņemt mikro, mazie un vidējie saimnieciskās darbības veicēji, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības un energoefektivitātes pakalpojuma sniedzēji jeb ESKO kompānijas, kā arī nelauksaimnieku uzņēmumi.

Bērziņš stāsta, ka enerģija ir viens no lielākajiem uzņēmumu izmaksu posteņiem, tomēr pašiem uzņēmējiem bieži trūkst laika un kompetences, lai uzlabotu energoefektivitāti. Altum veiktā aptauja liecina, ka 48% no uzrunātajiem uzņēmējiem ir apsvēruši iespējas veikt enerģijas taupības pasākumus, kas liecina ka interese finansējuma saņemšanai energoefektivitāes pasākumu īstenošanai varētu būt augsta.

Viens ir konceptuāli paziņot, ka energoefektivitāte ir svarīgs jautājums, otrs – piedāvāt konkrētus finanšu instrumentus

To intervijā DB saka AS Attīstības finanšu institūcija Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, piebilstot, ka programmu plānots finansēt no naudas, kuru iegūs, emitējot obligācijas Baltijas finanšu tirgū. «Jau īstenojam daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanas programmu, bet orientējoši no oktobra piedāvāsim jaunu finanšu instrumentu Latvijas uzņēmumiem, kas būs mērķēts energoefektivitātes celšanai. Energoefektivitāte ir viena no valsts prioritātēm,» skaidro R. Bērziņš.

Kādas ir Altum aktivitātes energoefektivitātes jomā?

Altum fokusējas uz energoefektivitātes palielināšanu gan iedzīvotāju, gan uzņēmumu segmentos. Piemēram, jau šobrīd daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji var pretendēt uz grantu jeb dāvinājumu līdz 50% apmērā no mājas atjaunošanas projekta summas, tas ir ļoti būtisks atbalsts. Tāpat pēc nepieciešamības var piesaistīt Altum garantiju un aizdevumu. Kopējais finansējums, kas tuvākajos gados ieplūdīs Latvijas tautsaimniecībā ar šīs programmas palīdzību, ir 300 milj. eiro – 156 milj. ar Altum grantiem un aizdevumiem, kas nāk no Eiropas Savienības fondu naudas, tam klāt pievienojas privātie līdzekļi un banku finansējums. Otrs piedāvājums ir jaunā programma uzņēmumiem, kura piedāvās finansējumu aizdevumu veidā. Pētījumi rāda, ka aptuveni 10% uzņēmumu lielākā izmaksu pozīcija ir izmaksas par enerģiju, vēl 25% uzņēmumu tā ir otra vai trešā lielākā izdevumu pozīcija. Pasaulē un Eiropā šobrīd ir ļoti plašs dažādu instrumentu klāsts, ar kuru palīdzību uzņēmumi var kļūt energoefektīvāki, mazāk tērēt par enerģiju un fokusēties uz izaugsmi.

Attīstības finanšu institūcija ALTUM no šā gada 20. novembra līdz 18. decembrim aicināja iesniegt papildu pieteikumus daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas programmā. Nepilna mēneša laikā papildus iesniegts 101 projekts ar renovācijas darbu plānoto summu 43 miljoni eiro.

Projekti iesniegti no Olaines, Ogres, Rīgas, Salaspils, Liepājas, Gulbenes, Siguldas, Rūjienas, Smiltenes, Salacgrīvas, Viesītes, Valmieras, Jūrmalas, Madonas, Dobeles, Suntažiem, Ādažiem, Saldus, Valkas, Jelgavas, Rēzeknes, Valkas.

Visvairāk projektu – 46% no kopējā skaita jeb 46 projektus iesnieguši Pierīgas reģiona daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji, 20% papildu pieteikumu (20 projekti) saņemti no Rīgas, 18% jeb 18 projekti – no Vidzemes reģiona, 7% jeb 7 projekti – no Zemgales, 6% jeb 6 projekti – no Kurzemes, savukārt 4% projektu – no Latgales.

“Latvijā vairāk kā 80 % daudzdzīvokļu dzīvojamo māju ekspluatācija ir uzsākta vēl pirms 1980.gada, kas nozīmē, ka tajās nepieciešami ieguldījumi gan energoefektivitātes uzlabošanā, gan tehniskā stāvokļa sakārtošanā. Kopumā daudzdzīvokļu māju skaits Latvijā ir gandrīz 39,5 tūkstoši. Ar daudzdzīvokļu ēku siltināšanas programmas atbalstu kopš tās uzsākšanas vēl iepriekšējā ES fondu plānošanas periodā atbalstu kopumā būs saņēmuši aptuveni 4,5% no visām daudzdzīvokļu mājām. Ir nepieciešams turpināt un būtiski kāpināt pieejamo siltināšanas programmu apguvi. Šim mērķim nākamajiem 7 gadiem ir paredzēti vairāk nekā 160 miljoni eiro, lai esošais dzīvojamais fonds atbilstu augstiem energoefektivitātes un drošības standartiem. Paralēli tiek strādāts pie programmas pilnveidojumiem, lai samazinātu administratīvo slogu gan pieteicējiem, gan administrētājiem un padarītu šo programmu efektīvāku,” komentē ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.