Rīgas domes deputāti šodien apstiprināja 2019.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsētas izdevumi šogad sasniegs vēsturiski augstāko slieksni - 1,083 miljardus eiro.

Pilsētas ieņēmumi šogad plānoti 972,64 miljonu eiro apmērā, bet budžeta deficīts - 110,07 miljonu jeb 11,4% apmērā.

Lemšana par šā gada budžetu domes sēdē ilga desmit stundas. Par budžetu nobalsoja 33 valdošās koalīcijas deputāti, bet 24 opozīcijas deputāti balsoja pret.

Lielāko daļu - 583,7 miljonus eiro - pašvaldības ieņēmumu veido iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi, bet vēl 110 miljonus eiro - īpašuma nodokļa ieņēmumi. 5,03 miljonus eiro pašvaldība plāno iekasēt arī no Azartspēļu nodokļa un 924 007 eiro - no Dabas resursu nodokļa nomaksas. 20,51 miljonu eiro no pašvaldības šī gada ieņēmumiem veidos nenodokļu ieņēmumi, piemēram, ieņēmumi no uzņēmējdarbības un īpašuma, naudas sodi un citi.

Ieviešot stundas biļetes un diferencējot tās cenu rīdziniekiem un ārpus galvaspilsētas dzīvojošajiem, pašvaldības uzņēmumam Rīgas satiksme, visticamāk, būs nepieciešams piešķirt lielāku dotāciju

Šogad dotācija Rīgas satiksmei ir 99 milj. eiro liela, lauvas tiesu šīs summas veido pašvaldības finansējums, bet valsts šogad šim mērķim atvēlējusi nepilnus 8,2 milj. eiro.

Rīgas domes Satiksmes departaments norāda – nav zināms, vai un cik liela papildu dotācija Rīgas satiksmei būs nepieciešama, jo nav zināms, cik daudz izmantos stundas biļeti. Tomēr Rīgas mērs Nils Ušakovs saka – visticamāk, būs nepieciešama papildu dotācija. Proti, viena brauciena pašizmaksa šobrīd ir 1,175 eiro, bet ar stundas biļeti cilvēks varēs veikt vairākus braucienus, līdz ar to rīdziniekiem paredzētās stundas biļetes cena – 1,15 eiro – nesegs brauciena izmaksas. Tiek rēķināts, ka laiks, kāds parasti vajadzīgs vienam braucienam (ņemot vērā pārsēšanos, ja tāda ir nepieciešama) ir vidēji 35 minūtes.

Rīgas dome šodien pieņēma pašvaldības 2016.gada budžetu, kas tiek plānots ar ieņēmumiem 809,5 miljonu eiro apmērā un izdevumiem 810,2 miljonu eiro apmērā, līdz ar to deficīts tiek plānots ap 668 900 eiro apmērā.

Par budžetu nobalsoja 38 deputāti, pret - 17, bet atturējās - trīs.

Opozīcijas deputāti attiecībā uz pašvaldības nākamā gada budžetu iesniedza kopumā 24 priekšlikumus. Tie visi, izņemot vienu, šodien tika noraidīti. Kā vienīgais tika atbalstīts deputāta Jurģa Klotiņa (VL-TB/LNNK) priekšlikums piešķirt 14 870 eiro ielu apgaismojuma ierīkošanai Zunda kanāla gājēju tiltam. Šo priekšlikumu deputāts debatēs ar vizualizācijām prezentēja deputātiem, norādot, ka tas būtiski uzlabos iedzīvotāju drošību, jo pašreiz šī vieta ap tiltu vakaros ir nepārredzama.

Rīgas domes opozīcijas deputāti debatēs kritizēja pašvaldības budžetu, kā ik gadu akcentējot vairāku izmaksu necaurredzamību un izceļot dotāciju Rīgas satiksmei. Deputāti atzinīgi novērtēja salīdzinoši nelielo deficītu, kas uz citu gadu fona praktiski neesot, tomēr ieņēmumu pieaugumu opozīcija saistīja ar valdības labvēlīgo politiku attiecībā uz Rīgu.

Vasaras tveicē Rīgas dome pārdošanai atdod arvien vērtīgākus pilsētas īpašumus, palielinot aizdomas par īpašumu izpārdošanu lielā budžeta deficīta segšanai

102,9 ha Lucavsalā, 4,5 ha pie Juglas ezera, vairāk nekā 1,1 ha Tallinas ielā, piecstāvu dzīvojamā ēka Baznīcas ielā, vairāk nekā 3600 m2 liels zemes gabals nelielajā Dainas ielā starp K. Barona un A. Čaka ielu – visu šo īpašumu pārdošanu Rīgas dome akceptēja vienā sēdē. Atbildīgās amatpersonas nesniedz tiešu atbildi uz jautājumu, vai šie īpašumi jāpārdod, lai palielinātu pilsētas ienākumus un tādējādi samazinātu budžeta deficītu, kas šogad plānots 50,7 milj. eiro apmērā. Taču aizdomas par to palielina neskaidrība, kādēļ īpašumu pārdošana nepieciešama šobrīd – Lucavsalu Rīgas dome jau vairākkārt noskaudusi biznesam, Tallinas ielā vēl ziemā ar nevalstiskām organizācijām apspriesta iespēja veidot kultūras un apkaimes centru.

Neraugoties uz veiktajiem taupīšanas pasākumiem, nepieciešamā dotācija SIA «Rīgas satiksmei» šogad pieaugs vēl par 12 miljoniem eiro un varētu sasniegt 134 miljonus eiro, atzina uzņēmuma pagaidu valdes priekšsēdētājs Anrijs Matīss.

Šādu secinājumu uzņēmuma vadība izdarījusi pēc auditorkompānijas «Ernst&Young» sagatavotā ziņojuma par situāciju galvaspilsētas uzņēmumā. Pēc Matīsa teiktā, ziņojums «ir ļoti kritisks» un tajā norādīta virkne pasākumu, kas jāveic, lai uzņēmums varētu turpināt funkcionēt.

Ieteikumi saistīti ar sadarbības partneru izvēli, pašizmaksu aprēķiniem un citiem procesiem. Vienlaikus auditori norādījuši, ka pēdējo piecu gadu periodā, bijušās uzņēmuma valdes vadībā, «Rīgas satiksmei» nodarīti desmitiem miljonu lieli zaudējumi.

«Zaudējumi nodarīti vairāku procesu rezultātā - izstrādājot budžetu, aprēķinot pašizmaksu, noslēdzot sadarbības līgumus, atgūstot parādus. Kaut vai līgums ar »Rīgas mikroautobusu satiksmi« - tas vien mums mēneša laikā rada 600 000 eiro zaudējumus. Tāpat arī kompensācija no domes 2018.gadā pieprasīta par 11,6 miljoniem eiro mazāka, nekā reāli nepieciešams un tā rezultātā uzņēmums strādā ar zaudējumiem. Šogad tie varētu būt aptuveni trīs miljonu eiro zaudējumi,» skaidroja Matīss.

Šodien tiks sākti 28 miljonus eiro vērtie "Rail Baltica" integrēšanas projekti Rīgas centra infrastruktūrā, sākot pārbūves darbus Ģenerāļa Radziņa krastmalā.

Lai nodrošinātu drošu un ērtu satiksmi Centrālās stacijas apkārtnē, līdz gada beigām tiks pārbūvēti trīs krustojumi un izbūvēta mūsdienīga gājēju, velobraucēju un sabiedriskā transporta infrastruktūra. Būvdarbu laikā būs ievērojamas izmaiņas satiksmē Centrālās stacijas apkārtnē.

Līdz ar to iedzīvotājiem būšot jārēķinās ar nopietniem satiksmes ierobežojumiem Ģenerāļa Radziņa krastmalā, 11.novembra krastmalā un 13.janvāra ielā.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis (JV) stāstīja, ka pirmos četrus "Rail Baltica" integrēšanas projektus Rīgas centra infrastruktūrā jāpabeidz jau šogad, piebilstot, ka kopumā paredzēti 40 projekti.

Darbi notiks paralēli "Rail Baltica" pamattrases būvdarbiem, kā arī "Rīgas satiksmes" tramvaja sliežu pārbūves darbiem.

Rīgas dome 22.martā nolēma grozīt pašvaldības budžetu, palielinot vietvaras izdevumus par nepilniem 150 miljoniem eiro.

Pašvaldības budžeta kopējie ieņēmumi palielināsies par 13,8 miljoniem eiro un būs 1,19 miljardi eiro, savukārt izdevumi palielināsies par 148,6 miljoniem eiro un būs 1,4 miljardi eiro.

Līdz ar to izdevumi pārsniegs ieņēmumus par nepilniem 212 miljoniem eiro. Minēto summu pašvaldība plāno segt no budžeta līdzekļu atlikuma šī gada sākumā un aizņēmumiem.

Rīgas dome jau 25.janvārī pieņēma pašvaldības budžetu, kurā ieņēmumi plānoti par vairāk nekā 140 miljoniem eiro lielāki nekā 2022.gadā. Kā tika skaidrots deputātiem, tas bija pagaidu jeb tehniskais budžets.

Visus Rīgas pilsētas budžeta grozījumiem iesniegtos priekšlikumus pašvaldības domes deputāti noraidīja.

E-talona sistēmas vidējās izmaksas Rīgā kopš 2009.gada, kad tā sāka darboties, ir bijušas 11,49 miljoni eiro gadā, bet kopējās izmaksas šo desmit gadu laikā veidoja 113,346 miljonus eiro, informēja SIA «Rīgas karte» pārstāvji.

Uzņēmuma pārstāvji uzsver, ka e-talona sistēma Rīgā izmaksājusi gandrīz par 600 000 eiro lētāk nekā to sākotnēji paredzēja noslēgtais līgums.

Tostarp Rīgas sabiedriskā transporta elektronisko norēķinu sistēmas izmaksas veidojot aptuveni 6% no «Rīgas satiksmes» izdevumiem, kas ir nozarē atzīts standarts un atbilst vidējiem rādītājiem arī citās pasaules pilsētās. Pārējie 94% «Rīgas satiksmes» izmaksu ir cita rakstura izdevumi, kas nav saistīti ar e-talonu. E-talona sistēmas izmaksas ir tikai deviņi centi no kopējās brauciena pašizmaksas, kas šobrīd ir noteikta - 1,426 eiro.

«Pēdējā laikā vairākkārt ir bijuši mēģinājumi diskreditēt Rīgā ieviesto e-talona sistēmu, publiskajā telpā neprofesionāli un maldinoši interpretējot dažādus grāmatvedības datus. Tostarp, piemēram, žurnāla «Ir» publikācijā «Naudas pumpis» kopā ir sajauktas summas latos (2009.-2013.gads) un eiro (2014.-2017.gads), tādejādi mākslīgi palielinot ar e-talona sistēmu saistītas izmaksas. Tāpat, lai vizuāli palielinātu izmaksas, aprēķinos tiek iekļauts pievienotās vērtības nodoklis (PVN), kas nekur pasaulē finanšu aprēķinos netiek izdalīts kā uzņēmumu izdevumu pozīcija,» pauda «Rīgas kartes» valdes priekšsēdētājs un ASV akcionāru pārstāvis uzņēmumā Ēriks Morizūrs.

Lai segtu plaši piešķirtās braukšanas maksas atlaides sabiedriskajā transportā, Rīgas satiksme no pašvaldības nākamgad vēlētos saņemt tikpat, cik šogad, – 88,6 milj. eiro

To DB atklāja pašvaldības uzņēmuma pārstāvis Viktors Zaķis, kurš arī atzīst – šobrīd nav pamata domāt, ka valsts dotācijas apmērs mainīsies. Grozot Rīgas šī gada budžetu, šomēnes valsts dotācijas apmērs satiksmes uzņēmumam pieauga par 280 tūkst. eiro, sasniedzot ap 5,47 milj. eiro. Līdz ar to kopējā dotācija Rīgas satiksmei šogad pārsniedza 94 milj. eiro.

Neskaidro

Rīgas satiksme neskaidro, kāpēc dotācijas apmēram nākamgad vajadzētu būt tieši tādam. Var pieņemt, ka izmaiņas nav nepieciešamas, jo šī gada laikā nav ieviestas jaunas atlaižu saņēmēju grupas, kas uzņēmumam rada zaudējumus. Šī gada pirmajā pusē bez maksas galvaspilsētā pārvadāti 48% pasažieru, kas ir par 3% vairāk, nekā pērn attiecīgajā periodā, bet ar atlaidēm – 14% pasažieru. Arī šajā segmentā vērojams 3% pieaugums, liecina Rīgas satiksmes informācija. Tā kā nedaudz pieaudzis arī pasažieru skaits, kas izmanto abonementu biļetes, par pilnu maksu pārvadāto pasažieru skaits pirmajā pusgadā bijis par 7% mazāks, nekā 2014. gada pirmajos sešos mēnešos.

RP SIA Rīgas satiksmes (RS) pagaidu valde sagatavojusi 2019. gada budžetu un, balstoties uz paredzētajām izdevumu pozīcijām, aprēķinājusi jaunu viena brauciena pašizmaksu 1,426 eiro, tajā skaitā pievienotās vērtības nodoklis 12%.

Vienlaikus Rīgas mērs Nilš Ušakovs uzsver, ka biļešu cenas pilsētas sabiedriskajā transportā nav plānots mainīt. «Rīgas sabiedriskais transports pilda arī sociālo funkciju - bez maksas vai ar dažādām atlaidēm tajā pārvietojas gandrīz divas trešdaļas pasažieru. Tā tas arī paliks un pašvaldība turpinās dotēt minēto sabiedrības grupu pārvadājumus. Rīgas dome arī kompensēs starpību starp reālo brauciena pašizmaksu un biļetes cenu tiem pasažieriem, kuri par braucienu maksā pilnu summu,» norāda N.Ušakovs.

Pašizmaksa tiek aprēķināta, prognozētās sabiedriskā transporta izmaksas dalot ar prognozēto pasažieru skaitu un klāt pierēķinot pievienotās vērtības nodokli 12% apmērā, skaidro RS pārstāvis Viktors Zaķis.

Rīgas domes (RD) deputāti otrdien apstiprināja pašvaldības šā gada budžetu, kas paredz deficītu 55,568 miljonu eiro apmērā, aģentūra BNS uzzināja domes sēdē.

Kopējie pašvaldības budžeta ieņēmumi 2015.gadā plānoti 742,56 miljonu eiro apmērā, bet kopējie izdevumi – 798,128 miljoni eiro.

Pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumi plānoti 742,341 miljona eiro apmērā, tostarp nodokļu ieņēmumi paredzēti 558,89 miljoni eiro, nenodokļu ieņēmumi – 20,099 miljoni eiro, savukārt pašvaldību budžeta transferti paredzēti 6,445 miljonu eiro apmērā. Tāpat pašvaldības budžeta ieņēmumos šogad iecerēts iekasēt valsts budžeta dotācijas un mērķdotācijas 125,866 miljonu eiro apmērā, bet budžeta iestāžu ieņēmumi - 30,04 miljonu eiro apmērā. Savukārt speciālie budžeta ieņēmumi plānoti 218,4 tūkstošu eiro apmērā.

Aptaujājot SIA Rīgas satiksme darbiniekus, kuriem bijusi saistība ar ķīmisko mazgāšanas līdzekļu iepirkumu, uzņēmuma izmeklēšanas komisija nav konstatējusi pārkāpumus.

«Piegādātajai precei bijusi attiecīgā smarža, krāsa un konsistence,» balstoties uz aptaujāto darbinieku atbildēm, preses konferencē norādīja SIA Rīgas satiksme Administratīvo resursu pārvaldības direktore Elīna Epalte-Drulle.

Tāpat nevienā no mazgāšanas līdzekļu iepirkšanas stadijām komisija nav saskatījusi interešu konfliktu.

Neskatoties uz to, SIA Rīgas satiksme valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens informēja, ka sākot no 16. februāra no sava amata pildīšanas atstādināts Rīgas satiksmes Tehniskās kontroles daļas priekšnieka vietnieks Vjačeslavs Stunžāns, kurš, kā iepriekš norādīja raidījums Nekā personīga, bijis iesaistīts iespējamā krāpšanas shēmā.

SIA «Rīgas satiksmes» (RS) iepirkumu krimināllietā aizdomās turētais bijušais RS valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens šodien tika atbrīvots no cietumu slimnīcas Olainē.

Uz žurnālistu jautājumiem Bemhens, kā arī viņa advokāts Varis Klotiņš neatbildēja. Taču Klotiņš palīdzēja Bemhenam iznest mantas, starp kurām bija arī neliels pārnēsājamais ledusskapis.

Jau ziņots, ka tiesa vakar nolēma pret 200 000 eiro lielu drošības naudu Bemhenu atbrīvot no apcietinājuma. Tiesa šodien saņēma dokumentus par drošības naudas iemaksāšanu Valsts kasē.

Vakar tiesa drošības līdzekli izvērtēja bez Bemhena tiešas klātbūtnes, jo tiesa bija noorganizējusi videokonferenci ar cietuma slimnīcu Olainē.

Likumā teikts, ka drošības naudu var iemaksāt pati aizdomās turētā persona, kā arī jebkura cita fiziska vai juridiska persona. Persona, kura veikusi drošības naudas iemaksu, iesniedz procesa virzītājam arī rakstveida paziņojumu par iemaksātās naudas izcelsmi un personām, kuras piešķīrušas līdzekļus tās iemaksai. Ja aizdomās turētais nepilda procesuālos pienākumus vai izdara jaunu noziegumu, drošības nauda ieskaita valsts budžetā.

Līdz 2025. gadam, lai samazinātu gaisa piesārņojumu, trokšņainību un ielu noslodzi Rīgā, iecerēts izbūvēt plašu stāvparku tīklu; nepieciešami vairāk nekā 39 milj. eiro

Pirmais mēģinājums Rīgā izveidot stāvparku gan nav vainagojies ar lieliem panākumiem. DB jau vairākkārt ziņojis, ka Ulbrokas ielas stāvparks tiek izmantots minimāli. Lai izvērtētu, kāpēc tā un kādai turpmāk jābūt Rīgas domes auto novietņu politikai, pēc pašvaldības pasūtījuma projektēšanas uzņēmums E. Daniševska birojs, piesaistot SIA Solvers transporta plūsmu speciālistus un ārvalstu ekspertu Marku Geldofu, izstrādājis stāvparku sistēmas attīstības plānu. Tā rezultāti tiks ņemti vērā Transporta attīstības tematiskajā plānojumā, kuru jaunā Rīgas teritorijas plānojuma ietvaros šobrīd izstrādā Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā. Tā ietvaros ir paredzēts izstrādāt arī stāvvietu infrastruktūras attīstības plānu.

Pēc aptuveni septiņas stundas ilgušām diskusijām, Rīgas dome trešdien pieņēma pašvaldības budžetu, paredzot, ka tās izdevumi 2021.gadā būs par aptuveni 20 miljoniem mazāki nekā pagājušajā gadā tomēr tie tāpat būtiski pārsniegs ieņēmumus.

Rīgas pašvaldības šī gada budžeta ieņēmumi plānoti 916,6 miljonu eiro apmērā, bet izdevumi - 1,04 miljardu eiro apmērā. 2020.gadā pašvaldības budžeta izdevumi bija 1, 06 miljardi eiro.

Ņemot vērā, ka budžeta ieņēmumi ir par 124 miljoniem eiro mazāki, lielāko daļu izdevumu, kas pārsniedz ieņēmumus, plānots segt no naudas līdzekļiem pašvaldības kontos, kur gada beigās bijuši 119 miljoni eiro.

Atlikušos aptuveni piecus miljonus eiro, kas pašvaldībai pietrūkst, lai finansētu plānotos izdevumus, paredzēts aizņemties.

Nodokļu ieņēmumi šogad pašvaldībai plānoti 671,4 miljonu eiro apmērā, valsts budžeta transferti plānoti 200,4 miljonu eiro apmērā. Nenodokļu ieņēmumi paredzēti 13,9 miljoni eiro.

Pirmo reizi pēc vairākiem gadiem Rīgas budžets plānots bez deficīta, rezultātā ļoti izdeldētie uzkrājumi atkal varētu kļūt lielāki, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tiesa, kopējie budžeta ienākumi un jo īpaši izdevumi plānoti mazāki nekā pērn. Tiek lēsts, ka kopējie ienākumi šogad būs 737,5 milj. eiro, bet izdevumi – par 9,9 milj. eiro mazāki, gandrīz 727,7 milj. eiro. Pēc pērnā gada nogalē veiktajiem budžeta grozījumiem, samazinot ieņēmumu prognozi par 5,5 milj. eiro, bet tēriņus audzējot par teju 11 milj. eiro, tika lēsts, ka kopējie ienākumi būs 744,7 milj. eiro, bet izdevumi – 802,5 milj. eiro lieli. Tātad – plānotos izdevumus šobrīd pašvaldība iezīmējusi par teju 75 milj. eiro mazākus, nekā tika prognozēts pērn. Šobrīd gan ir pāragri prātot, vai tos izdosies noturēt tik zemus, jo vēl iespējamas diskusijas un līdz ar to izmaiņas gan jautājumā par dotācijas apmēru SIA Rīgas satiksme, gan par investīciju programmu, kas pagaidām ir ļoti liesa. Gala lēmumu par šā gada budžetu Rīgas dome gatavojas pieņemt 27. janvārī.

Rīgas satiksme, ieviešot stundas biļeti, nav rēķinājusi, kādu ietekmi tas varētu radīt, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ieviešot stundas biļetes un diferencējot tās cenu rīdziniekiem – 1,15 eiro – un ārpus galvaspilsētas dzīvojošajiem – 2,3 eiro –, pašvaldības uzņēmumam SIA Rīgas satiksme, visticamāk, būs nepieciešams piešķirt lielāku dotāciju. Šo Rīgas mēra Nila Ušakova izteikumu (db.lv plašāk ziņoja 22.03.2016.) apstiprina arī SIA Rīgas satiksme.

Uz DB jautājumu, vai Rīgas satiksme kaut aptuveni ir aplēsusi, cik papildu naudas būs vajadzīgs līdz ar stundas biļetes ieviešanu, uzņēmuma pārstāvis Viktors Zaķis skaidro, ka tādas prognozes nav veiktas, jo neesot zināms, cik daudz cilvēku izvēlēsies šī veida biļetes. Ļoti līdzīgs ir arī Rīgas domes skaidrojums: «Ņemot vērā, ka biļešu veidi, attiecībā uz kuriem ir paredzēts noteikt braukšanas maksas atvieglojumu, tiek ieviesti vienlaicīgi ar braukšanas maksas atvieglojumiem, šobrīd nav datu par jauno biļešu veidu izmantotāju skaitu, tāpēc ietekme uz pašvaldības budžetu pašreiz nav paredzēta.»

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pārbaudīs SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumu krimināllietā aizdomās turēto atbrīvošanai iemaksātās drošības naudas izcelsmi.

KNAB atgādināja, ka, pildot likumā noteikto pienākumu pēc diviem mēnešiem atkārtoti izvērtēt apcietinājuma pamatotību, izmeklēšanas tiesneši laikā no 4.februāra līdz 14.februārim atkārtoti izskatīja jautājumu par nepieciešamajiem drošības līdzekļiem četrām apcietinātajām personām. Trijos gadījumos pieņemts lēmums mainīt drošības līdzekli no apcietinājuma uz drošības naudu attiecīgi 70 000, 100 000 un 200 000 eiro apmērā.

KNAB lūdza izmeklēšanas tiesnesim visām četrām personām pagarināt apcietinājuma termiņu, argumentējot ar konkrētiem faktiem, kurus šobrīd izmeklēšanās interesēs birojs nevarot izpaust.

Pret 70 000 eiro drošības naudu atbrīvots uzņēmējs Edgars Teterovskis, bet RS Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Igors Volkinšteins un bijušais RS valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens no cietuma izlaists attiecīgi pret 100 000 un 200 000 eiro.

Jau iegādātās Rīgas sabiedriskā transporta biļetes par pašreizējo tarifu varēs izmantot līdz februāra beigām, piektdien žurnālistiem sacīja Rīgas sabiedriskā transporta uzņēmuma Rīgas satiksme valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens.

Savukārt pēc tam atlikumu no marta līdz gada beigām varēs saņemt atpakaļ naudā Rīgas satiksmes klientu centros vai izmantot citiem Rīgas satiksmes produktiem.

«Līdz 1.februāriem tiek tirgoti visi tie produkti, kas šobrīd ir pārdošanā. No 1.februāra sāk tirgot jaunos produktus - gan ar jaunajām atlaidēm, gan ar jaunajām cenām. Vecie produkti strādās vēl veselu mēnesi - līdz 1.martam. No 1.marta strādā tikai jaunie produkti - ja kādam tie ir palikuši neizmantoti, tad Rīgas satiksmes klientu apkalpošanas centros, tos varēs apmainīt pret naudu vai [atlikušo vērtību] izmantot jauno produktu iegādei. Katrā ziņā nauda nekur nepazudīs,» klāstīja Bemhens.

No 1.aprīļa plānots palielināt pašvaldības sabiedriskā transporta uzņēmuma Rīgas satiksme apsaimniekoto autostāvvietu tarifus, piektdien žurnālistiem pastāstīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens.

Viņš norādīja, ka autostāvvietu tarifu palielinājums ir saistīts ar plānotajām izmaiņām sabiedriskā transporta biļešu cenās no februāra. «Tā kā šis ir jautājums par Rīgas satiksmes organizāciju, kuras viens no segmentiem ir autostāvvietu apsaimniekošana, dabīgi jūs saprotat, ka notiks kaut kāds izmaiņas braukšanas paradumos. Lai arī šo visu procesu mēs varētu kontrolēt, mēs plānojam, ka no 1.aprīļa mainīsies autostāvvietu gan zonējums, gan tarifi,» klāstīja Bemhens.

Plānotās izmaiņas:

Tarifa zona

līdz 1.aprīlim

no 1.aprīļa

1 stunda EUR

katra nākamā stunda EUR

1 stunda EUR

katra nākamā stunda EUR

A

1.99

2.85

2.50

3.00

B

1.42

2.28

2.00

2.50

C

1.14

1.71

1.50

2.00

D

0.85

1.14

1.00

1.50

R

4.27

7.11

5.00

8.00

Tā kā nav zināms, kādas sekas nesīs Rīgas domes lēmums dubultot braukšanas maksu galvaspilsētā, pastāv bažas, vai ar plānoto teju 94 milj. eiro lielo dotāciju Rīgas satiksmei šogad būs gana, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas domes (RD) Finanšu departaments piedāvā pašvaldības dotāciju noteikt 88,6 milj. eiro – 2013. gada līmenī, DB saka departamenta pārstāvis Andris Konošonoks. Šāds apmērs šobrīd iestrādāts arī topošajā Rīgas šā gada budžetā. Savukārt SIA Rīgas satiksme (RS) to prasījusi lielāku kā jebkad – 119,8 milj. eiro –, izriet no priekšlikumiem, kas iesniegti šā gada pilsētas budžetam. Tiesa, šie aprēķini tapuši, pamatojoties uz pērnā gada trīs ceturkšņu rezultātiem, kad lēmums par biļetes cenas dubultošanu vēl nebija pieņemts, piebilst A. Konošonoks. Lēmums par to, cik lielu summu ieskaitīt pašvaldības uzņēmuma kasē, būs jāpieņem deputātiem. Nevar gan prognozēt, vai domes lēmumā fiksētā summa būs galīgā, jo iepriekš dotācija gada laikā tikai pieauga. Šobrīd nav arī iespējams paredzēt, kādu ietekmi uz pasažieru plūsmu atstās biļetes cenas palielināšana, vai nepieaugs bezbiļetnieku skaits. Pērn bez biļetes sabiedriskajā transportā braukuši vairāk nekā 72 tūkst. cilvēku, soda naudās iekasēti 299,2 tūkst. eiro. RS pārstāvis Viktors Zaķis saka – sodīšanai ir preventīva, nevis budžeta papildināšanas funkcija. Līdz ar biļetes maksas celšanu no 1. februāra no 0,6 eiro līdz 1,15 eiro (pie transporta vadītāja – 2 eiro) soda nauda no 20. februāra būs no 20 eiro.

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» no čehu uzņēmuma «Škoda» par savlaicīgi nepiegādātiem transportlīdzekļiem vēlas piedzīt vairāk nekā piecus miljonus eiro, aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma pagaidu valdes vadītājs Anrijs Matīss.

Viņš norādīja, ka uzņēmums kopā ar auditorkompāniju «Ernst & Young Baltic» patlaban aktīvi strādā pie korupcijas skandālā iesaistīto iepirkumu izvērtēšanas. Līdz šim esot konstatēts, ka soda naudās «Rīgas satiksme» varēs iekasēt vismaz piecus miljonus. No 100 plānotajiem trolejbusiem, Rīgai piegādāti esot tikai 54, bet no 20 tramvajiem - tikai septiņi.

«Abi šie iepirkumi ir noslēgušies, bet transportlīdzekļu nav un līgumos ir atrunāti līgumsodi par nosacījumu neizpildi. Šobrīd ir skaidrs, ka piegādātājiem varēsim prasīt vairāk nekā piecus miljonus eiro,» sacīja Matīss.

Tikmēr ipirkums, kas paredz no Polijas uzņēmuma «Solaris Urbino» saņemt 175 autobusus, vēl tiekot vērtēts, jo līdz šim Rīgai piegādāti jau 140 transportlīdzekļi. Šis iepirkums paredz, ka transportlīdzekļus skaitu var palielināt vēl par 30%, ko iepriekšējā uzņēmuma valde arī īstenoja, kā rezultātā sadarbība pagarināta līdz 2020.gadam. «Taču arī te vairāki termiņi nav ievēroti un līgumsodi būs,» pauda Matīss.

Valsts policija (VP) sākusi kriminālprocesu pamatojoties uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sniegto informāciju par pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) konsultantu, iespējams, fiktīvu nodarbināšanu.

Kriminālprocess sākts pēc Krimināllikuma nodaļas par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā, aģentūrai LETA pastāstīja VP preses pārstāve Ilze Jurēvica.

Kriminālprocess sākts par faktu un patlaban aizdomās turēto nav.

VP «Rīgas satiksmes» konsultāciju līgumus sākusi vērtēt pēc informācijas saņemšanas no KNAB. Tā priekšnieks Jēkabs Straume iepriekš norādīja, ka birojam ir aizdomas par vairāk nekā desmit uzņēmumā it kā nodarbinātiem konsultantiem.

KNAB priekšnieks Jēkabs Straume sacīja, ka ir konstatēts tas, ka pastāv pamatotas aizdomas, ka ir notikuši noziedzīgi nodarījumi saistībā ar šiem līgumiem.

«Rīgas satiksmes» un domes pārstāvji līdz šim nolieguši pārkāpumus un norāda, ka konsultanti uzņēmumā savus pienākumus pildījuši.

Vācijas galvaspilsētā Berlīnē šodien notiek divu restorānu Kirsons atklāšana. Apmeklētājiem jaunās ēstuves būs pieejamas no 20.maija.

Kā novēroja DB, restorānu atklāšana pulcējusi daudzus viesus no Rīgas - apmeklētāju vidū ir gan eksprezidents Valdis Zatlers ar kundzi, gan Rīgas mērs Nilš Ušakovs ar kundzi, kā arī pašvaldības uzņēmuma Rīgas satiksme valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens ar sievu.

Jau ziņots, ka divu restorānu Kirsons un ražotnes izveidē Berlīnē ēdināšanas kompānija AS Lido investē trīs miljonus eiro, pastāstīja Lido īpašnieks un padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons.

Viens no restorāniem Kirsons atrodas netālu no tūristu apskates objekta un transportmezgla Alexanderplatz - iepirkšanās centra Alex pirmajā stāvā. Otrs restorāns atrodas Šarlotes ielā, netālu no Berlīnes apskates objekta Check Point Charlie. Šis restorāns atrodas biroju ēkas pirmajā stāvā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) neizskatīs iespēju atstādināt no amata Rīgas mēru Nilu Ušakovu (S), bet virzīs likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu, otrdien žurnālistiem sacīja Gerhards.

LETA jau rakstīja, ka pēc konsultācijām ar juristiem Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) secinājis, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajā likumprojektā par Rīgas domes atlaišanu nav konstatēts neviens likumpārkāpuma fakts, uz kā pamata šobrīd juridiski varētu atlaist pašreizējo domi, aģentūrai LETA pastāstīja premjera preses sekretārs Andrejs Vaivars. Vienlaikus juristi norādījuši uz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra tiesībām vienpersoniski, bez Ministru kabineta lēmuma atstādināt Rīgas mēru no pienākumu pildīšanas.

Komentējot Kučinska preses sekretāra pausto, ka ministrs var vienbalsīgi no amata atstādināt Rīgas mēru, Gerhards uzsvēra, ka viņš šādu priekšlikumu nav saņēmis. Tajā pašā laikā ministrs uzsvēra, ka VARAM virzīsies uz priekšu ar Tieslietu ministrijas (TM) saskaņoto likumprojektu par Rīgas domes atstādināšanu.