Jaunākais izdevums

Lai segtu plaši piešķirtās braukšanas maksas atlaides sabiedriskajā transportā, Rīgas satiksme no pašvaldības nākamgad vēlētos saņemt tikpat, cik šogad, – 88,6 milj. eiro

To DB atklāja pašvaldības uzņēmuma pārstāvis Viktors Zaķis, kurš arī atzīst – šobrīd nav pamata domāt, ka valsts dotācijas apmērs mainīsies. Grozot Rīgas šī gada budžetu, šomēnes valsts dotācijas apmērs satiksmes uzņēmumam pieauga par 280 tūkst. eiro, sasniedzot ap 5,47 milj. eiro. Līdz ar to kopējā dotācija Rīgas satiksmei šogad pārsniedza 94 milj. eiro.

Neskaidro

Rīgas satiksme neskaidro, kāpēc dotācijas apmēram nākamgad vajadzētu būt tieši tādam. Var pieņemt, ka izmaiņas nav nepieciešamas, jo šī gada laikā nav ieviestas jaunas atlaižu saņēmēju grupas, kas uzņēmumam rada zaudējumus. Šī gada pirmajā pusē bez maksas galvaspilsētā pārvadāti 48% pasažieru, kas ir par 3% vairāk, nekā pērn attiecīgajā periodā, bet ar atlaidēm – 14% pasažieru. Arī šajā segmentā vērojams 3% pieaugums, liecina Rīgas satiksmes informācija. Tā kā nedaudz pieaudzis arī pasažieru skaits, kas izmanto abonementu biļetes, par pilnu maksu pārvadāto pasažieru skaits pirmajā pusgadā bijis par 7% mazāks, nekā 2014. gada pirmajos sešos mēnešos.

Tāpat izmaiņu trūkums vēlamajā dotācijā varētu būt skaidrojams ar šogad būtiski paaugstināto braukšanas maksu – no 0,6 eiro par braucienu līdz 1,15 eiro, pielīdzinot to, kā saka uzņēmumā, brauciena pašizmaksai. Par to, vai tā ir reāla, gan šaubas pauduši Rīgas domes opozīcijas deputāti, arī Valsts kontrole, kas gan vērtēja iepriekšējo tarifu projektu, kas bija nedaudz lielāks – 1,2 eiro par braucienu, – atzina, ka tarifu aprēķināšanā ir daudz trūkumu – pasažieru skaita prognozes ir apšaubāmas, pasažieru uzskaite ir nepilnīga, uz sabiedriskā transporta izdevumiem attiecināti arī tēriņi, kam nav saistības ar šo jomu un kas ir nelietderīgi, pat izšķērdīgi. Valsts kontroliere Elita Krūmiņa paudusi šaubas arī par šobrīd spēkā esošā tarifa pamatotību.

Visu rakstu Apetīte nemazinās lasiet 17. novembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Radīta jauna Latvijas valsts pārvaldes darbinieku atalgojuma apjomu skaidrojošā mērvienība – 1 sepliņš.

Iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ir radījusi unikālu mērvienību – «1 sepliņš», kas atbilst viena vidējā strādājošā pienesumam Valsts kasē, kas tieši attiecināms uz valsts sektorā strādājošo, tostarp un jo īpaši dažādu iestāžu dižvaldsēžu, algu finansēšanu. Kādēļ no šīs vienkāršās mērvienības radusies varoņteika par 48 sepliņiem, lasiet tālāk.

Šo rubrikas Pavisam vienkārši stāstu sākšu ar atstāstu no pasakas par zemnieku, kurš uz nama sliekšņa sievai saka, ka pieveicis 48 ar vienu cirtienu. Sieva šo apkampj, skūpsta un daudzina par varoni! Zemnieks sievai nepaspēja pateikt, ka uz nama loga sētas pusē pieveicis mušas ar vienu pašu plaukstas cirtienu. Latvijā šobrīd ir līdzīgi, lai gan stāsts ir par cilvēku algām un nodokļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Izstādes veiksmes rādītājs - apmeklētāju gaidu piepildījums

Viesturs Tīle, Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības BT 1 valdes priekšsēdētājs,13.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izstādēs var iepazīt pašu jaunāko, inovācijas, produktus vēl izstrādes stadijā. Protams, uzmanības centrā ir tiešsaistes un digitālie risinājumi, bet izstāžu loma biznesa attīstībā nemazinās.

Digitalizācija parāda uzņēmumu vēlmi cieši būt līdzās saviem klientiem, partneriem un sadarboties. Šādos apstākļos komunikācija izstādē ir milzīga iespēja. Internetā izvēlētais audums var neatbilst iztēlotajai faktūrai vai kvalitātei, ēdiena garšu vispār nesajutīsi un nemaz nerunājot par cilvēcisko kontaktu. Izstādē var tikties, komunicēt, konsultēties, apskatīt, aptaustīt, nogaršot, izjust un izzināt. Arvien vairāk izstādes izmanto, nevis konkrētas preces vai pakalpojuma iegādei, bet gan konsultācijām, jaunā uzzināšanai, pieredzes gūšanai, ražošanas procesa iepazīšanai. 90% no uzņēmumiem nodrošina, ka izstādē strādā viskompetentākie speciālisti, lai cik labi būtu veikalu pārdevēji, tāda līmeņa konsultācijas kā izstādēs, veikalos nevar un nevarēs saņemt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados banku riska apetīte samazinājusies, uzskata auditorkompānijas "EY" Baltijas partneris Izmeklēšanas un integritātes nodaļā Jānis Kauliņš.

Finanšu nozares asociācijas sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK), kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) rīkotajā tiešsaistes seminārā par kredītiestāžu un uzņēmumu sadarbību naudas atmazgāšanas novēršanā viņš sacīja: "Bankām kļūst arvien mazāka riska apetīte strādāt ar uzņēmumiem, kuriem nav tieša un acīmredzama sasaiste ar Latviju vai Baltijas valstīm. Ja uzņēmums nevar pierādīt savu saikni ar Latviju vai Baltiju, sadarboties ar vietējo banku sektoru būs grūti".

J.Kauliņš piebilda, ka ne katra banka vēlas sadarboties ar plaša spektra uzņēmumu klāstu, vairums orientējas uz labi zināmiem, eksportējošiem Latvijas uzņēmumiem. Tomēr ir arī atsevišķas bankas, kuras specializējas dažādu riskantāku nozaru nišās, tās ir definējušas savu riska robežu un sadarbojas ar, piemēram, "FinTech" uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Decembra pirmajā pusē biržā ļoti veiksmīgi debitējis naktsmītņu rezervēšanas uzņēmums "Airbnb". Šī debija, šķiet, pārspējusi jebkādas pašas optimistiskās cerības, un uzņēmuma akcijas vērtība šāvusies debesīs.

Proti, pirmajā tirdzniecības dienā "Airbnb" akcijas cena ASV Nasdaq biržā palēcās par 112,8% - no 68 ASV dolāriem līdz 144,7 ASV dolāriem. Turklāt uz mirkli "Airbnb" akcijas cena pārkāpa pāri arī 160 ASV dolāru atzīmei, lai gan pēc tam tā no šādām astronomiskām pozīcijām atkāpās.

Katrā ziņā šāda "Airbnb" debija biržā kārtējo reizi apliecina šobrīd, šķiet, visai eiforisko finanšu tirgus stāvokli. Neskatoties uz pandēmiju un to, ka akcijas nebūt nav lētas, tirgus dalībnieki tās turpina iegādāties par arvien augstāku un augstāku cenu. To, kad pienāks kāds finanšu tirgus "savienošanās" punkts ar zemi, rādīs laiks. Vēsture liecina, ka pat neprātīgi cenu burbuļi var būt krietni ilgāka realitāte nekā sākotnēji tas varētu likties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Epidemioloģisko drošības pasākumu atvieglošana patlaban nebūtu atbalstāma, otrdien valdības sēdē pauda virkne ekspertu.

Pirms mēneša valdība vienojās pārskatīt ierobežojumus pakāpeniski. Pirmajā solī tika pārskatīti ierobežojumi tirdzniecībā un izglītībā. Savukārt Operatīvās vadības grupas piedāvātais otrais solis paredzēja, ka gadījumā, ja 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniedz 320, provizoriski aprīļa beigās varētu lemt par nākamajiem soļiem ierobežojumu pārskatīšanā.

Operatīvās vadības grupas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis otrdien valdības pārstāvjus informēja, ka patlaban saslimstība ar Covid-19 ir daudz augstāka, nekā tika prognozēts pirms mēneša, tāpēc patlaban nebūtu atbalstāms pārskatīt noteiktos ierobežojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav saprotams, kā obligātās iepirkuma komponentes (OIK) reforma palielinās konkurētspēju un ko no tās iegūs uzņēmēji

To uzsver Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Enerģētikas komitejas vadītājs Kaspars Osis.

Pēc LTRK aplēsēm, OIK reformas rezultātā kopējās elektroenerģijas izmaksas pieaugs ar zemkopību un graudkopību saistītajiem uzņēmējiem, kā arī ražotājiem, kas strādā vienā maiņā.

K. Osis stāsta, ka lielākie ieguvēji reformas rezultātā būs tie uzņēmumi, kas darbojas visu diennakti un bez brīvdienām, tādējādi spēj pastāvīgi noslogot tīklu tuvu jaudas maksimumam. Tie ir, piemēram, datu centri, atsevišķi ražotāji. Šiem un vēl citiem uzņēmumiem patiešām gaidāms izmaksu samazinājums, tomēr nevar apgalvot, ka kopumā reforma vērsta uz ražotāju atbalstu. «Slogs pārdalās no vieniem elektroenerģijas patērētājiem uz otriem. Vieniem ražotājiem izmaksas samazinās, bet citiem – pieaug. Matemātiski rēķinot, OIK izmaksas nemazinās, tās vienkārši pārdalās,» uzskata K. Osis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome atļāvusi lauksaimniecības pakalpojumu uzņēmumam SIA Baltic Agro, kura valdes loceklis ir Ainars Upmanis, iegūt izšķirošu ietekmi pār lauksaimniecības pakalpojumu un dzīvnieku barības, tostarp suņu barības Dogo, ražotāju AS Tukuma straume. Atļauja dota, jo abu uzņēmumu apvienošanās būtiski nemazinās konkurenci ietekmētajos tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Es šuju ādu jau trīsdesmit gadus. Tagad ir pienācis tas brīdis, kad varu to mācīt darīt citiem,” dienu pirms savas radošās telpas atvēršanas, biznesa portālam db.lv sacīja SIA “Adelle Lv” izveidotāja Inga Reinkaite.

Latvijā apgūt ādas apģērba šūšanas prasmes līdz šim bijis praktiski neiespējami, tādēļ nu jau trīs gadu garumā šuvēja un uzņēmēja I. Reinkaite lolojusi sapni par šādas iespējas nodrošināšanu. Lai to īstenotu, nepieciešams bijis atrast atbilstošas telpas. Pirmo reizi ieraudzījusi telpas Artilērijas un Tērbatas ielu krustojumā, I. Reinkaite lēmumu tās renovēt un tur izveidot radošo darbnīcu pieņēmusi teju uzreiz. “Visu darīju pati, investēti tika apmēram 3,5 tūkstoši eiro,” viņa paskaidro.

Viņa pati šūšanu apguvusi pašmācības ceļā. “Man mājās bija mazs bērniņš, sāku strādāt kā pašnodarbinātā. Tolaik ļoti pieprasītas bija ādas jakas. Tās šuvām lielā daudzumā, lai vestu uz Polijas tirgiem pārdošanai. Mazliet vēlāk sāku šūt arī kažokādu,” atceras I.Reinkaite.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Intervija: vajadzīga politiķu un ierēdņu personīgā atbildība

Māris Ķirsons,07.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomiskā drošība ir atstāta novārtā, bet politiķu un ierēdņu bezatbildībai ir jādara gals, ieviešot personīgo atbildību valsts pārvaldē

Tā intervijā DB saka a/s Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs un bijušais Satversmes aizsardzības biroja vadošais darbinieks Arnolds Babris.

Fragments no intervijas:

Kāpēc vajadzīga politiķu un ierēdņu personīgā atbildība?

Uzņēmuma vadītājs (valdes loceklis) ar savu mantu atbild par nesamaksātajiem nodokļiem, par grāmatvedības dokumentu nenodošanu maksātnespējas administratoram. Bez tam uzņēmuma vadītājs atbild par savu darbību vai bezdarbību pret šī uzņēmuma īpašniekiem, arī sadarbības partneriem un pat strādājošajiem. Savukārt tautas kalpiem Saeimas deputātiem nav nekādas personīgās atbildības. Tādējādi politiķiem nav motivācijas censties, jo nav materiālās atbildības par viņu darbības rezultātiem. Rezultātā 25 neatkarības gadu laikā Latvija ir ceturtā nabadzīgākā valsts Eiropā, brīvprātīgā trimdā aizsūtīti 25% darbaspējīgo iedzīvotāju. Esam sagrāvuši rūpniecību, pasludinot, ka turpmāk rūpniecība mums nebūs vajadzīga. Esam sagrāvuši kooperāciju laukos, izveidojot zemnieku sīksaimniecības, kuru konkurētspēja pret lielsaimniecībām ir vāja. Mēs nepratām vai negribējām izmantot tās iespējas, kuras varējām panākt, iestājoties ES. Piemērs ir kaut vai neizdevīgie lauksaimniecības platībmaksājumi un cukura nozares «pārdošana». Mēs par skandināvu naudu septiņu gadus trekni uz parāda dzīvojām, nerēķinoties ar sekām, par kurām vēl ilgi maksāsim. Mēs uzņēmāmies starptautiskās saistības, lai glābtu zviedru kronu. Mēs pat neprotam prasmīgi apgūt ES struktūrfondus. Mūsu politiķi uzskata, ka ēnu ekonomiku nedrīkst strauji samazināt, tas nekas, ka viņa degradē godīgas konkurences principus. Zinām, ka korupcija mums ir un tā nemazinās. Regulāri redzam nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanas gadījumus, bet neviens ierēdnis par to nav sodīts. Valstī katastrofāli trūkst jaunu darba vietu, valsts budžetā trūkst naudas, lai varētu saprātīgā apmērā nodrošināt veselības aprūpes, izglītības, sociālās aprūpes pieaugošās vajadzības. Paši politiķi atzīst, ka valsts pārvalde degradē un valstī ir «ziepes», bet atbildīgo par to nav. Vai kādam vēl ir šaubas, pie kā tas drīz novedīs?

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Madam Brioš: Situācijai neuzlabojoties, valsts piespiedīs ēdinātājus atteikties no Latvijas ražotājiem

Restorāna Madam Brioš finanšu direktore Nataļja Lipgardte,10.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēku ieradumi mainās, un, šobrīd gan gatavojot mājās, gan ieturot maltīti restorānā, daudzi cilvēki dod priekšroku un novērtē dabīgas pašmāju izejvielas. Taču kopš maija izejvielu cenas strauji aug, un līdz pat šim brīdim kāpums turpinās, tostarp arī vietējam produktu klāstam. Vairums restorānu sadarbojas ar Latvijas ražotājiem, izvēloties atbalstīt vietējo produkciju.

Visciešākā sadarbība un lielākie vietējo ražotāju apjomi ir dārzeņu, gaļas, piena un dzērienu produktu grupās. Lai gan sabiedriskās ēdināšanas nozarē strādājošie uzņēmumi vēl mēģina saglabāt nemainīgas cenas gala patērētajam, ja situācija neuzlabosies, cenu kāpums diemžēl ir neizbēgams un var nākties meklēt alternatīvas – vietējos ražotājus aizstājot ar ārvalstu piegādātājiem.

Pirms pāris gadiem vietējā konditorejā bija pieprasījums pēc augu taukiem, un bija pieņemami izmantot lētākas izejvielas, piemēram, margarīnu. Šobrīd, sekojot pieprasījumam un turot kvalitātes latiņu, arī ēdinātāji izvēlas kvalitatīvas, dabīgas sastāvdaļas, neaizvietojot tās ar augu taukiem vai kādām mākslīgām izejvielām. Mūsu konditorejās no atvēršanas brīža esam izmantojuši tikai dabīgas izejvielas, līdz ar to ļoti jūtam, kā aug cenas – salīdzinājumam ar pagājušā gada septembri saldajam krējumam un sviestam vairāk nekā divas reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī šobrīd LNK Properties portfelī ir pieci aktuāli mājokļu projekti - Rīgā vēsturiskajā centrā, Dārzciemā, kā arī Jūrmalā, pašlaik uzņēmums aktīvāk virza vienu no tiem – uz vietējo patērētāju orientēto Gardenika

Tas patlaban atrodas būvvaldē saskaņošanai. Līdz ar to tā īstenošanas termiņi ir atkarīgi no tā, kā veiksies šī saskaņošana. Daudzdzīvokļu dzīvojamā māja atradīsies Strautu ielā. Tā tiek raksturota kā komforta klases sešstāvu māja. Tajā kopumā būs 44 dzīvokļi ar terasēm un balkoniem. Ēkas pagrabstāvā ir paredzēta autostāvvieta un tehniskās palīgtelpas. «Cenu līmenis līdz galam nav skaidrs. Tirgū ir parādījies jauns cenu līderis – ēka Salnas iela 21, tā ir arī māja ar lielāko dzīvokļu skaits (virs 500). Cena – nedaudz augstāka par 1000 eiro/m2 (dzīvokļi ir bez gala apdares). Tādu nevarēsim piedāvāt - tik lēti nevar uzbūvēt. Gribētos cenu tuvināt 1600-1800 eiro/m2 līmenim. Redzēsim, vadīsimies pēc situācijas, jo tā strauji mainās,» DB sacīja Aleksandra Strode, LNK Properties Dzīvojamo nekustamo īpašumu departamenta vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Patēriņa cenas Latvijā aug ievērojami straujāk kā citur Eiropā

Mārtiņš Āboliņš, bankas Citadele ekonomists,08.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cenu kāpums Latvijā nemazinās, un patēriņa cenas Latvijā aug ievērojami straujāk kā citur Eiropā.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada maijā patēriņa cenas Latvijā pieauga par 16,9 % salīdzinājumā ar pērnā gada maiju un lielāko daļu no inflācijas Latvijā veido pārtikas, elektroenerģijas, degvielas un siltumenerģijas cenu kāpums. Pēdējos trīs mēnešos cenu kāpums Latvijā ir pārspējis pat 2007. – 2008. gada tempus, un maijā salīdzinājumā ar aprīli patēriņa cenas Latvijā pieauga par 4 %. No šiem 4 % gandrīz 3 % ir dēļ valsts atbalsta pasākumu pārtraukšanas, kas gada pirmajos četros mēnešos amortizēja energoresursu cenu kāpuma ietekmi uz mājsaimniecībām.

Gada inflācija maijā Latvijā sasniegusi 16,9% 

Patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli Latvijā pieauga par 4%, bet...

Inflācija šobrīd ir globāls fenomens, un patēriņa cenu kāpums ASV, kā arī Eiropā ir pārsniedzis 8 %. Mūsu reģionā inflācija ir tuvu 20 %, savukārt rūpniecībā izmaksu pieaugums daudzās Eiropas valstīs pārsniedz 30 %. Arī Latvijā ražotāju cenu inflācija ir sasniegusi 30 %, taču patēriņu cenu inflācija Latvijā ir divas reizes augstāka nekā vidēji eirozonā. Tam varētu būt vairāk iemeslu.

Pirmkārt, mēs lielāku daļu no saviem ienākumiem tērējam pārtikai un enerģijai; algas Latvijā aug straujāk kā Rietumeiropā un mūsu tirgotājiem, iespējams, ir īsāki piegādes līgumi un veikalos ātrāk redzam izmaksu pieaugumu. Maija inflācijas rādītājos mēs skaidri redzam, cik nozīmīgs ir valsts atbalsts.

Otrkārt, situācijā kad visi zina, ka cenas aug, cenu celšana nevienam nav jāskaidro un, iespējams, atsevišķi uzņēmumi izmanto šo iespēju. Tomēr ar cenu celšanu ir jābūt uzmanīgiem, jo inflācija jau ievērojami pārsniedz ienākumu pieaugumu, iedzīvotāju pirktspēja sāk mazināties, un gada otrā puse ekonomikā būs izaicinoša.

Diemžēl tuvākajos mēnešos cenu pieaugumu pasaulē un Latvijā vēl nemazināsies. Rudenī Latvijā ievērojami pieaugs apkures izmaksas, jo dabasgāzes cenas šobrīd ir aptuveni četras reizes augstākas nekā iepriekšējos gados, un augstās minerālmēslu cenas rada potenciālu tālākam pasaules pārtikas cenu kāpumam. Pie tam, Krievija, neļaujot eksportēt Ukrainas pārtiku, cenšas izmantot strauji augšās pārtikas cenas kā ieroci karā ar Ukrainu. Valdības atbalsta pasākumi palīdzēs amortizēt cenu kāpumu, taču ražotāju cenu inflācija Baltijā ir sasniegusi 30 % un spiediens uz patēriņa cenām joprojām ir liels.

Inflācija Latvijā šogad, visticamāk, pārsniegs 14 %, savukārt nākamgad inflācija Latvijā varētu būt 5-7 %. Tomēr situācija ekonomikā ir ļoti nenoteikta un inflācijas dinamiku Latvijā ietekmēs gan notikumi pasaules ekonomikā, gan valsts atbalsta pasākuma efektivitāte. Uz politiķiem un centrālajām bankām ir liels spiediens ierobežot cenu kāpumu, taču instrumentu, kā to sasniegt, nav daudz. ASV Federālo rezervju sistēmu jau ir sākusi palielināt bāzes procentu likmes, un drīz arī Eiropas Centrālā banka varētu sākt celt likmes. Finanšu tirgus vērtējumā ASV šogad varētu pat desmit reizes celt procentu likmes un gada beigās bāzes likmes varētu pietuvoties 3 %, savukārt eirozonā procentu likmes 2023. gada laikā varētu pārsniegt 1 %. Tas bremzēs ekonomisko aktivitāti pasaulē un būs ļoti izaicinoši, īstenot tā saucamo mīksto piezemēšanos, pacelt procentu likmes, neizraisot recesiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2022. gadā saglabājies gandrīz 2021. gada līmenī: 26,5% no IKP, samazinoties tikai par -0,1 procentpunktiem.

Salīdzinoši būtiskāk ēnu ekonomika ir mazinājusies Igaunijā, savukārt Lietuvā vērojams ēnu ekonomikas apjoma pieaugums.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kopš 2016. gada, ar nelielu izņēmumu 2019. gadā, ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 24,2% no IKP 2018. gadā, 25,5% no IKP 2020. gadā. 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā pieauga līdz 26,6% no IKP, bet 2022. gadā pavisam nedaudz mazinājās, sasniedzot 26,5% no IKP.

Salīdzinoši vairāk ēnu ekonomikas apjoms 2022. gadā ir mazinājies Igaunijā: par 1.0 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021. gadu, sasniedzot 18,0% no IKP. Savukārt Lietuvā 2022. gadā ēnu ekonomikas apjoms ir pieaudzis par 2,7 procentpunktiem un sasniedz 25,8% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika uzsākts ēnu ekonomikas Baltijas valstīs pētījums. Kopumā, jaunākie pētījuma rezultāti norāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pietuvinājies ēnu ekonomikas līmenim Latvijā, savukārt Igaunijā ēnu ekonomika ir izteikti mazāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ambiciozo satiksmes drošības plānu līdz 2020. gadam par 50% samazināt smagi cietušo un bojā gājušo cilvēku skaitu ceļu satiksmes negadījumos (CSN) Latvijā realizēt neizdosies.

To Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē 28. februārī atzina satiksmes ministrs Tālis Linkaits un iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, paužot policijas gatavību veikt pastiprinātu autovadītāju kontroli visa 2019. gada garumā, sodot autovadītājus par visa veida pārkāpumiem.

Līdztekus bojāgājušo skaita pieaugumam CSN auguši arī Ieņēmumi no sodiem par dažādiem satiksmes noteikumu pārkāpumiem, visvairāk iekasēti sodi par fotoradaros reģistrētajiem pārkāpumiem. Tikai par atļautā braukšanas ātruma pārkāpumiem vien ar CSDD fotoradaru palīdzību sastādīti teju 273 tūkstoši administratīvo protokolu. 2018. gadā uzlikti administratīvie sodi par gandrīz 12 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

FOTO: DB konference ES un ASV brīvās tirdzniecības līgums: ieguvumi un riski

Žanete Hāka,02.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transatlantiskais līgums sola eksporta iespējas ražotājiem, bet apdraud atsevišķas lauksaimniecības jomas

Latvijas uzņēmumiem ES-ASV Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līgums (TTIP) pavērtu iespējas vieglāk ieiet ASV tirgū, jo tiktu vienkāršots produkcijas apstiprināšanas process un samazināti ievedtarifi, taču pastāv bažas par iespējamo atsevišķu nozaru apdraudējumu Latvijas tirgū, Lielbritānijas vēstniecības, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā un laikraksta Dienas Bizness rīkotajā konferencē «ES un ASV brīvās tirdzniecības līgums: ieguvumi un riski» pauda tās dalībnieki.

Grūti ieiet

Sarunas par TTIP sāktas 2013. gada jūnijā. Nolīgums paredzēs pakāpenisku savstarpēju preču un pakalpojumu tirdzniecības un ieguldījumu un ar tiem saistītu noteikumu liberalizāciju, īpašu uzmanību veltot nevajadzīgu regulatīvu šķēršļu novēršanai, liecina Ārlietu ministrijas sniegtā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ugunsgrēki tautsaimniecībai un valsts budžetam rada zaudējumus, iznīcinot vai sabojājot materiālās vērtības, apdraudot iedzīvotāju dzīvību un veselību, kā arī prasa būtiskus resursus dzēšanas un glābšanas darbu veikšanai. Latvijas ugunsdrošības situāciju raksturojošie rādītāji ir vieni no sliktākajiem to valstu vidū, kurās tiek apkopota šāda informācija, informē Valsts kontrole (VK).

VK ceļ trauksmi, jo revīzijā «Vai valstī īstenotie ugunsdrošības pasākumi ir pietiekami?» konstatētais liek secināt: daudzās būtiskās jomās ugunsdrošības normas valstī tiek ignorētas. VK revīzijā konstatētais liecina, ka ugunsdrošības prasību ievērošana valstī nav prioritāte. Pat valsts un pašvaldību iestādēs 70,1% valsts īpašumā esošo objektu līdz nākamajai VUGD pārbaudei nav novērsti iepriekš konstatētie pārkāpumi, bet gandrīz pusē (46,4%) objektu pārkāpumus nenovērš gadiem ilgi.

Ugunsdrošības normu ievērošanas kontrolē situācija ir kritiska. Lai gan ugunsgrēku skaits ar katru gadu pieaug, tomēr kopējais VUGD veikto ugunsdrošības pārbaužu skaits pēdējos 10 gados ir būtiski samazinājies – 2006. gadā veikts vairāk nekā 20 000 pārbaužu, bet 2015. gadā – tikai 8000.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Satiksmes drošība sākas ar sevi

Dainis Bremze "Norde" autosalona īpašnieks, oficiālais Nissan un Renault pārstāvis Latvijā,29.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Burtiski nesen auditorkompānija “Price Waterhouse Coopers” nāca klajā ar pētījumu, ka Latvijā būtiskai satiksmes drošības uzlabošanai nepieciešami 90 miljoni eiro gadā.

Pēc vairāk nekā 20 gadiem auto biznesā esmu pārliecināts, ka drošība satiksmē ir prioritāte, taču, manuprāt, tā sākas daudz tuvāk pašam auto lietotājam nekā varētu šķist. Pēc tam jau nāk infrastruktūra, ceļu satiksmes intensitātes kontrole un tehniskās drošības uzraudzība un citi aspekti.

Ja vēlamies runāt par Latvijas satiksmes drošības uzlabošanu, tad gribi negribi kārtējo reizi jāceļ gaismā mūsu novecojušais auto parks, kura vidējais vecums saskaņā ar Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas datiem 2018.gadā Latvijas auto parka vidējais vecums bija 13,9 gadi (Austrijā 8,2 gadi, Beļģijā un Francijā - deviņi, Dānijā – 8,8, Zviedrijā astoņi, Norvēģijā – 10,5, Īrijā – 8,4 gadi utt.). Un kas savā būtībā ir teju 14 gadus vecs auto? Tā ir 14 gadus veca tehnoloģija (varam mēģināt iztēloties 14 gadus vecu telefonu vai datoru), visticamāk, ar daudz lielāku nobraukumu nekā faktiski uzrādīts. Tas, savukārt, nozīmē arī lielāku nolietojumu detaļām, ar lielākiem riskiem uz ceļa un mazāku aizsardzību avārijas gadījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Gads iezīmējies ar būtisku pavērsienu banku un klientu attiecībās

Žanete Hāka,30.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novembrī mērens pieaugums banku bilancēs bija vērojams gan izsniegto kredītu, gan piesaistīto noguldījumu pusē. Mājsaimniecību kredītportfelis praktiski nemainījās, bet pieauga uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums, informē Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Savukārt noguldījumus bankās palielināja mājsaimniecības un nefinanšu uzņēmumi, bet samazināja finanšu iestādes – īpaši pensiju fondi.

Iekšzemes kredītu atlikums novembrī palielinājās par 0.4%, nefinanšu uzņēmumiem izsniegtajiem aizdevumiem augot par 0.6% un finanšu iestādēm izsniegtajiem – par 1.3%. Vienlaikus mājsaimniecībām izsniegto mājokļa kredītu atlikums saglabājās gandrīz nemainīgs, toties patēriņa kredīti pieauga par 0.7%. Kopējo iekšzemes kredītu gada pieauguma temps novembrī sasniedza 2,3% (augstākais gada pieauguma rādītājs kopš 2009. gada aprīļa), tostarp nefinanšu uzņēmumiem izsniegtajiem kredītiem gada skatījumā pieaugot par 0,7%, bet mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem – samazinoties par 2,0%. No jauna izsniegto kredītu (neskaitot pārskatītos kredītus) apjoms gada pirmajos 11 mēnešos par 38,1% (t.sk. mājsaimniecībām izsniegto – par 34,1%) pārsniedza pērnā gada attiecīgā perioda rādītājus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijā 46% jauniešu apzināti iegādājās viltojumus un 25% apzināti piekļūst pirātiskam saturam

Db.lv,10.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā 46% jauniešu apzināti iegādājās viltojumus un 25% apzināti piekļūst pirātiskam saturam, liecina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) pētījums par jauniešu attieksmi pret intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem pēcpandēmijas periodā.

Pētījumā konstatēts, ka vairāk nekā puse (52%) aptaujāto eiropiešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem pagājušajā gadā tiešsaistē ir iegādājušies vismaz vienu viltotu produktu gan apzināti, gan nejauši. Savukārt trešdaļa (33%) apgalvo, ka ir piekļuvuši digitālajam saturam no nelegāliem avotiem. No tiem, kuri to darīja apzināti, 37% iegādājās viltotu produktu un 21% izmantoja, atskaņoja, lejupielādēja vai straumēja saturu no nelegāliem avotiem. No otras puses, 60% Eiropas jauniešu norāda, ka dod priekšroku digitālajam saturam no legāliem avotiem, salīdzinot ar 50% 2019. gadā. Latvijā šis īpatsvars ir tikai 46% jauniešu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomika pērn salīdzinājumā ar 2021. gadu Igaunijā saruka līdz 18%, savukārt Lietuvā tā pieauga līdz 25,8%, bet Latvijā faktiski palika iepriekšējā gada līmenī.

To rāda Ēnu ekonomikas indeksa pētījums Baltijas valstīs, ko veica Rīgas Ekonomikas augstskolas profesori Arnis Sauka un Tālis Putniņš.

“Jaunākie pētījuma rezultāti norāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pietuvinājies ēnu ekonomikas līmenim Latvijā, savukārt Igaunijā ēnu ekonomika ir izteikti mazāka,” uzsvēra Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka. Pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijā un Igaunijā nozīmīgākais ēnu ekonomikas komponents 2022. gadā bija aplokšņu algas, kas Latvijā veido 46,7% no kopējās ēnu ekonomikas, bet Igaunijā – 44,5%. Savukārt Lietuvā 2022. gadā nozīmīgākais ēnu ekonomikas komponents bija neuzrādītie ieņēmumi 36,5% no kopējās ēnu ekonomikas, kam seko aplokšņu algas 34,0%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts apmaksāta slimības lapas pirmā diena nemazinās Covid-19 izplatību darba kolektīvos

Db.lv,06.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts apmaksāta slimības lapas pirmā diena nemazinās Covid-19 izplatīšanos darba kolektīvos, uzskata Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Viņš pauda viedokli, ka vīrusa izplatību darba kolektīvos varētu mazināt, ja valsts krīzes laikā apmaksātu darbnespējas lapas pilnā apmērā. "Tas novērstu riskus, ka darbinieks ierodas darbā ar viegliem elpceļu saslimšanas simptomiem, kas var būt tikpat labi vienkāršas iesnas un klepus, cik Covid-19," sacīja Klauss.

Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors arī minēja, ka ir absurdi domāt, ka darba devējiem darbinieka saslimšanas gadījumā slimības lapas apmaksa ir vienīgās izmaksas. "Uzņēmējs slimā darbinieka vietā lūdz ilgāk strādāt pārējiem darbiniekiem, kas virsstundu gadījumā nozīmē dubultu apmaksu," atzīmēja Klauss.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) iepriekš žurnālistiem pavēstīja, ka valsts Covid-19 krīzes laikā varētu apmaksāt darbinieku slimības lapas pirmo dienu, lai ierobežotu Covid-19 izplatību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Konkurentes komentārs par konditorejas Raunas dārzs eklēru biznesu

Kristīne Stepiņa,10.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

DB lūdza Lienei Zemītei, uzņēmuma Lapsas māja īpašniecei, izteikt viedokli par Latvijas konditorejas tirgu un Raunas dārzs (SIA Puravs AJ) īpašnieka Andrieva Jansona eklēru biznesu.

Kā vēstīts, viņaprāt, pēc pāris gadiem eklērs būs Latvijā populārākais deserts. Klienti nelielo konditoreju daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā jau pamanījušies nodēvēt par eklēru paradīzi.

Liene Zemīte:

«Latvijā konditorejas tirgus ir ļoti piesātināts. Daudzi iedomājas, ka var vienkārši atvērt savu maizīšu ceptuvi un pelnīt miljonus. Tas tā nebūt nav. Tie, kas vēlas gūt ātru peļņu, lai labāk neko nesāk. Līdz šim daudzas konditorejas ir atvērtas un pēc brīža aizvērtas. Domāju, ka ir jānostrādā vismaz trīs gadi, lai varētu spriest par uzņēmuma dzīvotspēju ilgtermiņā. Šis laiks ir nepieciešams, lai iešūpotos, izveidotu savu klientūru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijā valstiskā līmenī nav labvēlīga vide vēja enerģijas projektu attīstībai

LETA,19.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Latvija ir sākusi ceļu pretī enerģētiskajai transformācijai, kur vēja enerģija ieņems būtisku lomu, valstiskā līmenī nav radīta labvēlīga vide vēja enerģijas projektu attīstībai, sacīja vēja parku attīstītāja "Eolus" vadītājs Gatis Galviņš.

Viņš pauda, ka Latvija, kas ir izvirzījusi gana ambiciozus plānus, no tiem vairs nevar atkāpties, tomēr valsts dzīvo "enerģētiskā nabadzībā", un atkarība no enerģijas importa nemazinās.

"Pašlaik uzstādītās vēja jaudas Latvijā ir nepienācīgi zemas un mūsu vājās pozīcijas ne tikai Baltijā, bet arī uz citu Eiropas Savienības (ES) valstu fona nemainās. Neskatoties uz to, ka Latvijai ir nepieciešamie priekšnosacījumi, lai stiprinātu enerģētisko neatkarību ar vēja enerģiju, uzstādītā vēja enerģijas jauda šobrīd sasniedz 66 megavatus (MW), kas ir zemākais rādītājs Baltijā," sacīja Galviņš.

"Eolus" vadītājs skaidroja, ka tikmēr Lietuvā uzstādītā jauda ir astoņas reizes lielāka un sasniedz 548 MW, savukārt Igaunijā - aptuveni piecas reizes lielāka, sasniedzot 320 MW.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Izcelties var dažādi – arī kā PVN izkrāpšanas lielvalsts

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece,23.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiķi deklarē vēlmi pēc lielākiem budžeta ieņēmumiem, tikmēr valstij gar degunu iet vairāk nekā 700 miljoni eiro

Šonedēļ Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija plāno skatīt grozījumus Pievienotā vērtības nodokļa (PVN) likumā.

Pēc Eiropas Komisijas datiem Latvija ir topā pēc neiekasētā PVN apjoma – 2013. gadā valstī netika iekasēts 721 miljons eiro jeb aptuveni 30% no tā PVN apjoma, kas bija jāiekasē.

Protams, simtprocentīgi visu PVN neiekasē neviena valsts, tomēr ir starpība, ja, piemēram, Zviedrija spēj iekasēt teju 97% no paredzētā PVN apjoma, bet Latvija – tikai 70%. Līdz ar to grozījumi PVN likumā, lai uzlabotu šī nodokļa iekasēšanas apjomus, ir vairāk nekā nepieciešami, un paredzētā reversā PVN maksāšanas kārtība kokmateriāliem un elektronikas precēm ir labāk nekā nekas.

Komentāri

Pievienot komentāru