Latvijas eksporta veicināšanai nepieciešama valsts politikas fokusu maiņa no zemu izmaksu paradīzes uzturēšanas uz eksporta atbalstu.
Latvijas nākotnes viens no izaicinājumiem ir spēja kāpināt pērn pieklusušo eksporta preču konkurētspēju, rēķinoties, ka Latvijā algu un izmaksu līmenis turpinās pieaugt. Lai veicinātu konkurētspēju, kura pērn dažu Latvijai nozīmīgo eksporta preču tirgos tika zaudēta, iespējams, zaudējot cenu konkurencē lēto izmaksu valstīm, Latvijai nepieciešamas preču eksporta strukturālas izmaiņas. Lai veicinātu konkurētspēju, iespējams, jāpievēršas nišas produktiem, iespējami tuvinoties potenciālo klientu specifiskajām vēlmēm. Šādus ieteikumus izteica Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes galvenais ekonomists Uldis Rutkaste pētījumā par Latvijas preču eksporta attīstības vērtējumu. Tie radušies no pirmajiem secinājumiem, veicot tirgus daļu analīzi par Latvijas eksportu uz 25 ES valstīm, uz kurām eksports ir virs 75 % no Latvijas kopējā eksporta. Pētījumam veltītajā ekspertu diskusijā vai visi dalībnieki bija vienisprātis, ka eksporta attīstībai nepieciešams valsts atbalsts, kas var izpausties gan kā vietējā tirgus aizsardzība, gan valsts garantijas. U. Rutkaste pētījumā secinājis, ka kopumā no 2000. gada līdz 2006. gadam eksporta pieaugumu aptuveni līdzīgā mērā noteica gan ārējā pieprasījuma pieaugums, gan Latvijas eksportētāju konkurētspējas kāpums. Tomēr situācija būtiski mainījās pērn, kad Latvijas konkurētspēja pretstatā iepriekšējo gadu tendencei faktiski vairs nepieauga un eksporta izaugsmi nodrošināja tikai spēcīgais pieprasījums ārvalstu tirgos. "Šāda attīstība šķiet satraucoša saistībā ar Latvijas pēdējā laikā strauji augošajām darbaspēka vienības izmaksām," tā U. Rutkaste. Pētnieks secināja, ka preču eksporta kāpums, ko noteica pievienošanās ES, 2006. gadā palēninājās. Negatīvās preču tirdzniecības bilances noteiktais tekošā konta deficīts sasniedzis lielu apmēru.
Rūpnieki rāda uz pozitīvām pārmaiņām un gaida valsts atbalstu
Latvijas rūpnieki pakāpeniski izvērš savu izstrādājumu tirgu un strādā pie jaunu - industriālajiem pircējiem nepieciešamu produktu izstrādes.
Tā secina kokapstrādes, farmācijas un metālapstrādes nozaru pārstāvji. Lai arī uzņēmēji pozitīvi vērtēja Latvijas Bankas pētījumu, tomēr tika norādīts uz to, ka nevar ļoti šauri raudzīties tikai uz diviem nozīmīgākajiem ES konkrēto izstrādājumu noieta tirgiem, vēl jo vairāk, ja vairākās jomās viens no lielākajiem noieta tirgiem ir Krievija sevišķi saistībā ar tā dēvēto pakāpeniski notiekošo tā dēvēto lēto produktu nomaiņu pret daudz dārgākajiem, kā arī eksporta pārorientēšana no starpniekvalstīm, kas reizēm ir arī ražotājvalstis ,uz patērētājvalstīm. "Uzņēmumi sākuši mainīt tehnoloģisko bāzi un iepērk modernas tehnoloģijas, kuras savu atdevi rādīs pēc kāda laika," skaidro Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Māris Balodis.
Ik gadu 7-12 % no neto apgrozījuma tiek ieguldīti pētniecībā - jaunu produktu izstrādē un jau ražošanā esošo tehnoloģiskā pilnveidošanā, skaidro a/s Grindeks valdes loceklis Vitālijs Skrīvelis. Viņaprāt, tieši tāpēc labi, ka ES līdzekļi tiks piesaistīti pētījumiem, jaunu produktu izstrādei. Vēl jo vairāk, ja vairākas mācību iestādes strādā pie Biomedicīnas centra izveides, norāda V. Skrīvelis.
Notiek izmaiņas
"Meža nozarē pakāpeniski notiek gan strukturālas pārmaiņas, kad koksnes izstrādājumu ar samērā zemu pievienoto vērtību vietā tiek ražoti daudz dārgāki produkti, kā arī notiek noieta tirgus paplašināšanās," skaidro Latvijas Kokrūpniecības federācijas prezidents Juris Biķis. Viņš norāda, ka, vērtējot kādus konkrētus tirgus, ir būtiski vērtēt visu nozari kopumā, nevis tikai viena atsevišķa produkta tirgu vienā - divās konkrētās valstīs. Piemēram, pētījumā norāda, ka zaudējam savu apaļkoksnes tirgus daļu tādos tirgos kā Zviedrija un Somija, taču tajā pašā laikā neparaugāmies, ka šo apaļkoksni, kas ir papīrmalka, pārstrādā tievkoksnes zāģētāji, ka palielinājies kokskaidu plātņu ražošanas apjoms, kā arī visādu virpotu koka mietu apjoms. "Šīs strukturālās izmaiņas ir pozitīvas, jo šobrīd ap trešdaļu no Latvijā nocirstā apaļkoksnes apjoma tiek eksportēta, kamēr Zviedrijā tikai 3.2 %," skaidro J. Biķis. Viņaprāt, būtu jāturpina pētījumi par to, kā meža nozarē mainās produkti un līdz ar to arī noieta tirgus ģeogrāfija. Kā vēl viens piemērs tika minēta koksnes šķelda un atliekas. Proti, šķeldas eksporta sarukums uz Somiju vai Zviedriju ir kārtējā strukturālā izmaiņa, jo abas ir ražotājvalstis un tagad šķelda Latvijā tiek pārvērsta daudz dārgākā produktā, proti, kokskaidu granulās, un tās tiek sūtītas un Dāniju, Vāciju utt., skaidro J. Biķis.
Nepārsteigties secinot
Pārsteidzīgus secinājumus, pēc J. Biķa teiktā, nedrīkst izdarīt arī citu meža nozares produktu eksporta, it īpaši divu ES tirgu izvērtējumā. Lai arī Latvijā ražoto zāģmateriālu lielākie noieta tirgi ir Lielbritānija un Vācija, kuros tiek rādīts šo produktu kritums, taču vienlaikus netiek norādīts uz šī produkta ģeogrāfisko izvērsumu, it īpaši, ja pievilcīgi ir kļuvuši Tālo Austrumu reģiona valstu tirgi, piemēram, Japāna. "Tas, ka zāģmateriālu eksports ir paplašinājis savu ģeogrāfiju, ir tikai apsveicami, jo strādāt tikai divos lielajos tirgos ir samērā riskanti, tāpēc labāk šo noieta tirgu risku ir diversificēt," skaidro J. Biķis. Viņa iebildumus arī izraisīja saplākšņa salikšana vienā maisā ar trīskāršajiem koka līmētajiem izstrādājumiem, kurus Latvijā neviens neražo. "Latvijas saplākšņa ražotāji jau šobrīd strādā kopā ar patērētājiem - industriālajiem klientiem - pie jauniem produktiem un mūs nebiedē konkurenti no Krievijas," uzsver J. Biķis. Lai arī pērn pirmo reizi saruka meža nozares produkcijas eksporta kopējā vērtība, jo būtiski pieauga vietējais tirgus, taču pēc J. Biķa teiktā, šī tendence nav vērtējama negatīvi, bet gan pozitīvi. Proti, vietējā tirgū tika pārdoti gatavi koksnes izstrādājumi - durvis, logi, apdares materiāli, kurus tāpēc nevajadzēja importēt.
Valstij pieņemot kādus lēmumus, jāizvērtē, ko iegūsim un ko zaudēsim, uzsver M. Balodis. Kā piemēru viņš min nekustamā īpašuma nodokli ēkām, kas šogad (rēķinot to pēc kadastrālās vērtības) pieaudzis 10 reizes, taču nākamgad, kad šo nodokli zemei rēķinās arī pēc kadastrālās vērtības, tas pieaugšot vismaz 15 reizes, bet dažiem - pat 70 reizes.