Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna:
Preču tirdzniecības bilance jūnijā turpināja uzlaboties un deficīts samazinājās līdz 67 miljoniem latu no 83 milj. latu maijā. Līdz ar rūpniecības izlaides palielināšanos, arī eksporta apjomi spēcīgi pieauga (6% mēneša laikā), kamēr importa apjomi saglabājas stabili. Nozaru griezumā mēneša laikā eksports visnozīmīgāk pieauga pārtikas rūpniecībā, kokrūpniecībā, mašīnu un iekārtu rūpniecībā.
Gada laikā eksports krita par 20.6%. Tomēr jau ir novērojams pieaugums pārtikas un lauksaimniecības produktu eksportā (3.1%) un ķīmijas produktu eksporta apjoms ir apmēram pagājušā gada līmenī. Šīs nozares vismazāk cieta no krīzes. 37.8% gada pieaugums minerālproduktu eksportā visticamāk ir saistīts ar īslaicīgu elektroenerģijas eksportu uz Lietuvu, kad Ignalinas AES tika apstādināta, lai veiktu uzturēšanas darbus. Savukārt ļoti strauji krita metālizstrādājumu eksports (-50% gada laikā), kas būtiski pastiprināja kopējā eksporta samazināšanos, jo tas veido 14.1% no visa eksporta.
Pirmajā pusgadā eksporta kritums sastādīja 26.4% pretstatā 40.5% importa samazinājumam. Mēs sagaidām, kā eksporta apjomi gada otrajā pusē būtiski nemainīsies, vai arī nedaudz pieaugs, jo apstrādes rūpniecība ir vērojamas stabilizācijas pazīmes (piemērām, konjunktūras rādītāji turpina uzlaboties).
DnB NORD Bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš:
Jūnijs beidzot iepriecinājis ar eksporta kāpumu par 6,8% pēc neliela krituma iepriekšējos divos mēnešos. Tieši eksporta dati ir paši interesantākie, jo par importu viss ir skaidrs – tas turpinās pakāpeniski reaģēt uz patēriņa un investīciju kritumu Latvijā. Jūnijā pret maiju imports nedaudz pieauga (par 0,4%), taču tā kritums gada griezumā sasniedzis patiešām iespaidīgu skaitli – 40,5%, - un preču tirdzniecības deficīts sarucis līdz mazākajam apjomam kopš 2002. gada janvāra. Jūnija mēnesī tik mazs deficīts pēdējo reizi bijis 2000. gadā.
Kaut arī attiecībā pret maiju eksports ir pieaudzis, par stabilu tā atkopšanos vēl nevar runāt – šā gada lielākais apjoms joprojām ir martā reģistrētais. Domāju, ka nozīmīgs eksporta pieaugums atsāksies rudenī, citās valstīs ekonomikai kopumā un jo īpaši rūpniecībai atsākot pieaugt vai vismaz izejot no dziļa krituma fāzes (kā nu kurā valstī). Tā kā importa pieaugums nav gaidāms, nostiprināsies pārpalikums preču un pakalpojumu tirdzniecībā, nevar izslēgt arī preču tirdzniecības pārpalikuma rašanos kādā no mēnešiem. Šāds scenārijs pērn vēl nevienam ekonomistam nerādījās pat sapņos (vai arī sliktākajos murgos).
Pagaidām Latvijas Banka vēl nav izziņojusi maksājumu bilances datus, kas satur ziņas arī par pakalpojumu tirdzniecību, taču, ja tajos būs vērojama līdzšinējo tendenču turpināšanās, tad jūnijā Latvijas ārējā tirdzniecībā pirmo reizi kopš gandrīz neatminamiem laikiem tiks reģistrēts pārpalikums.
Eksporta gada pieaugumu, „pievienojoties” medikamentiem, jūnijā sasniedza pārtikas produkti. Eksporta apjomus patlaban visvairāk uz leju velk krasais kritums metāla izstrādājumu noietā (par 55%), ko galvenokārt nosaka cenu, nevis apjomu kritums. Tā kā šo produktu cenas pakāpeniski sāk „atdzīvoties”, cerams, ka metālu eksports naudas izteiksmē atkal sāks augt. Tāpat pozitīvs stimuls eksportam sagaidāms no kokapstrādes nozares, jo tā jau tagad palielina ne tikai apjomus, kā tas notika 2.ceturksnī, bet arī pārdošanas cenas.
SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis:
Neskatoties uz to, ka eksports turpina uzrādīt mīnusus, tā kritums jūnijā ir mazākais šogad pieredzētais. Jūnijā eksports samazinājās par 20.6%, savukārt imports par 44%. Tirdzniecības deficīts turpināja rukt un jūnijā tas bija vien 67.2 miljonus latu liels. Pēdējā laikā tirdzniecības bilance konstanti turpina uzlaboties. Rūkošais tirdzniecības deficīts rada pozitīvu ietekmi arī uz IKP datiem, jo mazinās tā daļa (importa), kas samazina IKP apjomu. Eksports joprojām samazinās, taču atšķirībā no iepriekšējiem mēnešiem atsevišķās preču grupās ir vērojams pieaugums. Jūnijā, salīdzinājumā ar pērna gada jūniju, pieaugumu uzrādīja farmācijas un vairāku pārtikas produktu eksports. Tāpat mīnusus mazināja elektroenerģijas eksporta kāpums.
Tuvākajā laikā ievērojamu pārmaiņu ārējā tirdzniecībā nevar gaidīt. Imports turpinās strauji kristies. Izmaiņas importa dinamikā būs vērojamas vien tad, kad sāks atkopties iedzīvotāju pirktspēja un pārliecība par stabilitāti. Importa pieaugums sagaidāms tajās preču grupās, kuras tiek reeksportētas. Tas būs vērojams, kad būs stabils eksporta un attiecīgi pieprasījuma kāpums ārējos tirgos. Minējumu izteikšana par zemākā punktu turpinās. Dati un optimisms turpina viļņoties ar zināmu piesardzību par pozitīvo ziņu noturību. Taču pasaules ekonomikas ziņās vērojams ievērības cienīgs optimisms par rūpnieciskās aktivitātes turpmākajā perspektīvām, attiecīgi stabilizēšanos un iespējamu tās pieaugums. Līdz ar to eksportā uz gada beigām varētu sagaidīt arī pozitīvas iezīmes. Taču jāpiezīmē, ka Latvijas lielāko daļu eksporta veido starppatēriņa preces, pēc kurām pieprasījums pieaugs līdz ar rūpnieciskās aktivitātes pieaugumu ES un citās tirdzniecības partnervalstīs. Tā kā Latvijas lielākie tirgi ir Lietuva un Igaunija, tad liela loma eksporta attīstībā būs tieši saistīta ar to, kā notiks abu kaimiņvalstu ekonomiku atkopšanās. Tāpat jautājums par to, kā īstenosies eksporta atbalsta pasākumi un darbs pie prioritāro nozaru noteikšanas ir grūti prognozējams. Viennozīmīgi uz ātriem un ievērojamiem panākumiem tuvākajā laikā nevar cerēt, taču jācer, ka pašreizējie pasākumi eksporta atbalstam dos ieguldījumu ilgtermiņā.
