Licence PRO 100 piešķirta bez konkursa, lai arī šī televīzija līdz šim pārsvarā raida krievu valodā un tās pilnais nosaukums skan «просто телевидение».

Ābrams Kleckins, kurš vada Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, apgalvo, ka viss noticis likuma robežās. Tam gan nepiekrīt padomi uzraugošās Saeimas komisijas vadība, kas tagad apsvēršot, vai Kleckinu drīkst atstāt viņa amatā arī turpmāk.

Pro100 televīziju pašlaik var vērot digitālajā formātā un kabeļtīklos. Kā vēsta krievu valodā pieejamā mājas lapa, kanāls piedāvā ,«katram kaut ko interesantu – multfilmas, mūsdienu krievu un ārzemju seriālus, krievu kino zelta fondu». Arī Rīgas kinostudijā veidotās un ,«izzinošas filmas par dabu, ceļojumiem un vēsturi». Ir arī krievu valodā tapušas ziņas par notikumiem Latvijā, intervijas ar politiķiem un citiem sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem.

«To, ko valdība šobrīd piedāvā, nekādi nevar uzskatīt par risinājumu. Tiek prasīts, lai padome izdara neiespējamo - tos līdzekļus, kuru knapi pietiek sabiedriskajiem medijiem, pārdala tā, lai nauda tiek arī komerctelevīzijām.»

Tā intervijā laikrakstam Dienas Bizness norāda Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ābrams Kleckins, skaidrojot, ka gadījumā, «ja padome šādu soli tiešām spertu, nebūtu iespējams runāt par kaut cik pieņemamu naudas apjomu ne sabiedriskajiem, ne arī komercmedijiem».

Kā situācijas risinājumu Kleckins saredz lielāku līdzekļu apjomu no valsts budžeta. «Lai varētu pārdalīt budžetu tā, ka pietiek gan sabiedriskajiem, gan arī komercmedijiem, ir jābūt lielākiem līdzekļiem no valsts budžeta. Šobrīd naudas vienkārši nav! Tādējādi attiecīgais valdības aicinājums ir nekorekts pret padomi,» tā viņš.

Latvijas Televīzijai (LTV) nepieciešami vairāk nekā 350 000 latu hokeja kluba Rīgas Dinamo un Kontinentālās hokeja līgas (KHL) pārraižu nodrošināšanai. LTV ģenerāldirektors Edgars Kots apgalvo, ka 54 spēļu pārraižu licencei nepieciešamos līdzekļus izdosies savākt un valsts naudu neizmantos.

Laikraksts Neatkarīgā ziņo, ka sākotnēji Kots nevēlējās atklāt precīzu naudas summu, par kādu ir iegūta spēļu pārraidīšanas licence, taču pēc laika norādīja, ka tā ir lielāka par pusmiljonu eiro (350 000 latu). «Šajā darījumā LTV budžets nebūs iesaistīts. Tas ir tīrs darījums. Mēs esam izrēķinājuši, cik šis darījums izmaksās, un sāksim meklēt sponsoru partneri,» sacīja Kots, paužot pārliecību, ka visus līdzekļus izdosies savākt no reklāmām. Viņš cer, ka izdosies pat mazliet nopelnīt.

Kots uzsver, ka Rīgas Dinamo spēļu translēšana LTV7 ēterā ir sabiedriskās televīzijas prestižs un viens no izdzīvošanas rādītājiem.

Latvijas Televīzijas (LTV) pērnā gada naudas plūsma bijusi ar mīnusa zīmi — LTV izdevumi par 500 tūkstošiem latu pārsnieguši ieņēmumus, to šodien secinājusi Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP).

LTV kurators NRTP Sergejs Kārītis Diena.lv stāsta, ka NRTP sēdē mīnusus LTV vadība skaidrojusi ar gada nogalē veiktiem avansa maksājumiem.

Diena jau rakstījusi, ka parādos LTV nebūšot jāslīgst, tāpēc ka iepriekšējos gados izveidots peļņas uzkrājums. Toreiz NRTP locekle Ingrīda Brigita Stroda laikrakstam norādīja, ka LTV «barojas no veciem taukiem». Pēc viņas domām, LTV pērn nestrādāja gana saimnieciski.

Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) Monitoringa centrs ir konstatējis slēpto reklāmu TV3 seriālā UgunsGrēks, tāpēc NRTP ierosinājusi administratīvo lietvedību. Tagad TV3 būs jāsniedz paskaidrojumi un vēlāk tiks lemts par iespējamo raidorganizācijas sodīšanu, pastāstīja NRTP loceklis Sergejs Kārītis.

Pastāvot gan iespēja, ka lietvedība beigsies arī bez soda sankcijām, taču ir iespējams, ka TV3 var nākties maksāt sodu no 500 līdz 5000 latiem.

Monitoringa centrs ir izvērtējis slēpto reklāmu vairākās seriāla sērijās, kur varoņi sarunājās gan par medikamentiem, gan apdrošināšanu, pieminot arī mājaslapu adreses internetā, kur var iegūt papildu informāciju.

TV3 līdz NRTP lēmuma saņemšanai komentārus nesniegs, norādīja TV3 pārstāve Marta Zandersone.

Db.lv jau ziņoja, ka seriāla UgunsGrēks varoņi reizēm sāk uzvesties visai dīvaini - viņi pēkšņi nevis risina savstarpējo attiecību savijumus, bet pārrunā, kādas zāles vislabāk lietot, ja sāp galva vai ir kāda cita kaite, vai uzkrītoši iesaka viens otram dzert sula

Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) secinājusi, ka raidījumu vadītājs Haralds Burkovskis ir pārkāpis likumu, vadot ziņu raidījumus un arī ierunājot reklāmas. Nākamnedēļ tiks lemts par tālāko lietas virzību.

Izrādās, ka NRTP jau ziemā spriedusi par šo jautājumu un raidorganizācijām nosūtītas vēstules, skaidrojot, ka H.Burkovskis nevar vienlaikus vadīt ziņu raidījumus un ierunāt reklāmas, ziņo diena.lv.

Tagad telekompānijai LNT un, iespējams, arī Latvijas radio tiks nosūtītas jaunas vēstules un būs jāsniedz paskaidrojumi, bet NRTP var lemt arī par soda sankcijām, pastāstīja NRTP locekle Dzintra Geka. Viņa noraida H.Burkovska laikrakstam Diena sniegto skaidrojumu, ka LNT raidījums TOP 10 esot šovs: «Mūsu juristi norādīja, ka tas ir analītisks ziņu raidījums. Viņš nav nekāds šovmenis.» Dz.Geka arī norādīja, ka padomes lēmums nekādā gadījumā nav politisks: «Ja kādam glauda pa spalvai, tad viss ir kārtībā, bet, tiklīdz glauda pret spalvu, tā apgalvo, ka tas ir politiski angažēts lēmums».

Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) nevar izslēgt, ka apraides atļauju Liepājā ieguvušo SIA TeleMedia centrs finansē kāda politiskā partija, jo tuvākas informācijas par šo firmu tās rīcībā nav. Db noskaidroja, ka uzvarētāja interešu lokā bijusi arī Skrundas militārā pilsētiņa.

NRTP par konkursa uzvarētājiem apraides atļaujas saņemšanai radio programmu veidošanā 87,5 - 108 megahercu diapazonā Ventspilī atzinusi Uģi Poli, bet Liepājā - SIA TeleMedia centrs, Db apstiprināja NRTP jurists Alens Ancāns. Konkursa uzvarētāju noteikšanai bijuši daudzi kritēriji, TeleMedia centrs prezentācija atšķīrusies ar inovatīvām idejām. Tomēr uzvarētājs nav atstājis nekādus kontaktus, izņemot juridisko adresi, apgalvoja A. Ancāns. Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju SIA TeleMedia centrs reģistrēta Rīgā, Miera iela 87A-14, tās valdes loceklis ar tiesībām pārstāvēt kapitālsabiedrību atsevišķi ir kāds Sergejs Fiščenko, kurš ir arī amatpersona šajā pašā adresē reģistrētajā SIA Latvian Development Holding un SIA Simplejet LV.

Tuvāko divu trīs gadu laikā ir apdraudēta sabiedrisko mediju – Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio (LR) – tehniskā pastāvēšana, jo liela daļa esošās radio un televīzijas pamatlīdzekļu bāzes ir nulles vērtībā.

Pamatlīdzekļi ir morāli un fiziski nolietoti, un esošās bāzes atjaunošana ir dārga un neefektīva, uzskata Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), raksta Neatkarīgā.

Padome nosūtījusi vēstuli premjeram un abu koalīciju veidojošo partiju frakciju priekšsēdētājiem, kurā aicina atbalstīt un iekļaut valdības rīcības plānā padomes priekšlikumu par jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveidi. Padome uzskata, ka mūsdienīgs un inovatīvs risinājums Latvijas informācijas sabiedrības attīstībai būtu jaunā apvienotā medija izveide, kas darbotos ne tikai radio un televīzijas formātā, bet arī internetā.

Esošā padome, kuras darbības termiņš beidzas šā gada oktobrī, strādās līdz nākamā gada 1. februārim, lēmusi Saeima, grozot Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija bija konstatējusi, ka visiem līdzšinējiem sešiem Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļiem pilnvaras beidzas 2011. gada 3. oktobrī un tādējādi līdz šo Padomes locekļu pilnvaru beigām būtu jāievēl jauna Padome piecu locekļu sastāvā.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija arī bija konstatējusi, ka pastāvošajā situācijā, kad 10.Saeima ir atlaista, būtu apgrūtinoši un nebūtu lietderīgi vēlēt jaunus Padomes locekļus. Tāpat komisija uzskatīja, ka Padomes locekļus būtu jāvēl 11. Saeimai un jaunos Padomes locekļus būtu jāvirza 11. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, rūpīgi izvērtējot katru Padomes locekļa kandidātu, konsultējoties ar biedrībām un nodibinājumiem, kas darbojas plašsaziņas līdzekļu, izglītības, kultūras, zinātnes un cilvēktiesību jomā.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) nav atbalstījusi TV3 un LNT vēlmi par savu programmu retranslēšanu no kabeļoperatoriem pieprasīt samaksu.

Pašlaik likums noteic, ka kabeļoperatoriem nacionālie televīzijas kanāli, kuri virszemes apraidē galalietotājam pieejami bez maksas, retranslējami par brīvu.

Šīs likuma izmaiņas bija viena no komerctelevīziju prasībām, lai tās neizstātos no bezmaksas pakas virszemes apraidē. Otra TV3 un LNT prasība ir iekļauties nacionālā pasūtījuma veidošanā, tādējādi no valsts par raidījumu veidošanu saņemot kopumā 1,3 miljonus latu. Likums šādu iespēju nosaka, taču naudas trūkuma dēļ tas nekad nav pildīts.

NEPLP pārstāvis Sergejs Kārītis aģentūrai BNS apliecināja, ka trešdien komerckanālu prasība noraidīta, jo pašreizējo regulējumu padome uzskata par sakārtotu. Pastāvošais regulējums pieļauj, ka televīzijas kanālam, zaudējot nacionālo statusu, ir tiesības pieprasīt maksu no kabeļoperatoriem.

Latvijā lielākos TV pakalpojuma sniedzējus uztrauc iedzīvotāju neinformētība par valsts mērogā realizēto pāreju no analogās uz ciparu TV apraidi.

Tādas raizes, pirmdien tiekoties ar NRTP, Lattelecom, LVRTC un Hannu Digital pārstāvjiem, izteica IZZI, Baltkom un Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācija, kas pārstāv 25 kabeļtelevīzijas operatorus.

Tāpat asociācijai ir bažas, ka Latvijā virszemes apraidei pārejot tikai uz ciparu izplatību draud izveidoties situācija, kurā Lattelecom iegūst īpaši labvēlīgu statusu sava pakalpojuma virzīšanai tirgū.

Lai mainītu esošo situāciju un uzlabotu iedzīvotāju informētību, ekspertu tikšanas laikā NRTP atzina, ka ir veicami uzlabojumi sabiedrības informēšanā un kā pirmais konkrētais solis būs informācijas ievietošana NRTP mājas lapā.

Seriāla UgunsGrēks varoņi reizēm sāk uzvesties visai dīvaini - viņi pēkšņi nevis risina savstarpējo attiecību savijumus, bet pārrunā, kādas zāles vislabāk lietot, ja sāp galva vai ir kāda cita kaite, vai uzkrītoši iesaka viens otram dzert sulas, raksta laikraksts Diena.

Jāatzīmē, ka tie nav vienīgie gadījumi, kas izraisījuši arī nozares speciālistu bažas par iespējamu Reklāmas likuma pārkāpumu.

«Pirms pāris gadiem Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) atļāva produktu izvietošanu - ja ekrānā parādās kāda dzēriena pudele ar konkrēta zīmola etiķeti, mēs neuzskatām to par pārkāpumu, kaut arī daudzviet pasaulē to nepraktizē. Mēs to atļāvām, lai seriālu veidotājiem būtu vieglāk piesaistīt sponsorus. Bet šāda veida reklāma, kur tekstā seriāla varoņi atsaucas uz ārsta ieteikumu un piemin interneta portāla adresi, kur iegūt papildu informāciju, nav pieļaujama,» uzskata NRTP loceklis Sergejs Kārītis.

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija (IAUI) uzskata, ka pokera apmācības portāla reklamēšana Pasaules kausa futbolā spēļu translācijas laikā ir pretlikumīga.

Inspekcijas vadītāja Signe Birne DB skaidroja, ka Reklāmas likums aizliedz reklamēt azartspēles un līdzšinējā tiesu praksē pokers atzīts par azartspēli. Konkrētais portāls gan nepiedāvā spēlēt pokeru uz naudu.

Futbola turnīra tiešraižu starplaikos LTV7 tiek rādītas portāla www.free-bwin.com reklāmas. DB gan novēroja, ka šis portāls tiek reklamēts ne tikai televīzijā, bet arī, piemēram, daudzdzīvokļu māju liftos. Šis portāls piedāvā reģistrētiem lietotājiem mācīties spēlēt pokeru. Jāpiebilst, ka tāda paša nosaukuma interneta vietne, bet bez vārda «free» tās adresē, piedāvā spēlēt pokeru, veicot naudas likmes.

Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) monitoringa centrs pieprasījis no TV3 seriāla Ugunsgrēks sērijas ierakstus, kurā seriāla varone iesaka citai varonei lietot medikamentu Detralex, kā arī ielūkoties mājaslapā, kurā reklamētas šīs zāles, raksta Diena.

NRTP pārbaudīs, vai nav pārkāpts Reklāmas likums, jo tas paredz reklāmu nodalīt no raidījuma satura.

Padomes loceklis Sergejs Kārītis skaidro, ka seriāla laikā ir pieļaujama preču izvietošana reklāmā, taču reklāmas tekstus nedrīkst iekļaut dialogos.

Db.lv jau ziņoja, ka Seriāla UgunsGrēks varoņi reizēm sāk uzvesties visai dīvaini - viņi pēkšņi nevis risina savstarpējo attiecību savijumus, bet pārrunā, kādas zāles vislabāk lietot, ja sāp galva vai ir kāda cita kaite, vai uzkrītoši iesaka viens otram dzert sula

No ceturtdienas testa režīmā ciparu apraidē sāk raidīt pirmā reģionālā televīzija – Vidzemes TV, DB informēja Lattelecom Komunikācijas daļas projektu vadītāja Līga Bite.

Tas nozīmē, ka tiem skatītājiem Vidzemē, kuri jau pārgājuši uz virszemes ciparu apraidi un aprīkojuši televizorus ar dekoderiem, ir pieejams vēl viens bezmaksas kanāls.

Vidzemes TV ciparu apraidē būs skatāma visā Vidzemē un daļā Ziemeļlatgales – no Ainažiem līdz Balviem.

«Šis mums kā reģionālajai televīzijai ir nozīmīgs tālākās attīstības solis,» uzsver Valmieras TV valdes priekšsēdētājs Ingemārs Vekteris, paskaidrojot, ja iepriekš šo reģionālo televīziju redzēja tikai 30% Vidzemes iedzīvotāju, tad šobrīd tā pieejama 99% Vidzemes teritorijas.

Vidzemes TV ir pirmā no Latvijas reģionālajām televīzijām, kas saņēmusi Nacionālās Radio un televīzijas padomes (NRTP) atļauju raidīt ciparu formātā.

Latvijas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) sākusi administratīvo lietvedību par Pirmā Baltijas kanāla (PBK) 4.oktobra raidījumu «Cilvēks un likums».

Kā pēc padomes sēdes teica NEPLP vadītājs Ainārs Dimants, raidījumā saskatāmi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārkāpumi. Konkrēti, iespējams, pārkāpts likuma 24.pants, kas nosaka, ka elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina, lai fakti un notikumi raidījumos tiktu atspoguļoti godīgi, objektīvi, veicinot viedokļu apmaiņu un atbilstu vispārpieņemtajiem žurnālistikas un ētikas principiem.

Par minētā likuma pārkāpumu paredzēts administratīvais naudas sods līdz 1500 latiem.

Tiks arī izvērtēts, vai minētais raidījums satur krimināltiesiska pārkāpuma pazīmes. NEPLP trīs dienu laikā pieprasīs paskaidrojumus no PBK.

Kā ziņots, šodien NEPLP vērtēja situāciju, kāda izveidojusies pēc PBK pārraides «Cilvēks un likums», kurā pausta nicinoša attieksme pret Lietuvas brīvības cīņām un 1991. gada 13. janvāra traģiskajiem notikumiem.

Cīņas TV pakalpojumu «lauciņā» saistībā ar plānoto analogās TV signāla atslēgšanu uzņēmušas jaunus apgriezienus – Konkurences padomē (KP) vērsušies jau četri operatori: TV3 Latvia, Viasat, Baltkom un IZZI.

Par to šodien vēsta Dienas bizness. «KP lūdzam izvērtēt, vai NRTP un Lattelecom darbības televīzijas programmu retranslācijas jomā zemes ciparu TV tehnoloģijā nerada apdraudējumu konkurencei maksas TV pakalpojumu tirgū,» DB skaidro IZZI attīstības direktore Sandra Kraujiņa. Līdzīgās domās ir Baltkom valdes loceklis Pēteris Šmidre, kas uzskata, ka līdzšinējā virszemes digitālās TV projekta realizācija ir bijusi neveiksmīga ne vien no sabiedrības informēšanas, bet arī no tehnisko un sociāli ekonomisko risinājumu viedokļa.

Optimistiski paziņojot par veiksmīgu īstenoto pāreju uz ciparu apraidi, atbildīgās institūcijas izliekas, ka reģionālās televīzijas neeksistē, tāpēc iespējami Eiropas līmeņa tiesu darbi.

1.jūnija tika atslēgta analogā apraide nacionālajām televīzijām, taču lokālās televīzijas reģionos no Rīgas atslēgt tehniski nav iespējams. Tas ir tāpēc, ka vietējās izmanto savus analogos raidītājus, tātad, ja vien nevēlēsies pašlikvidēties, turpinās raidīt, trešdien raksta Neatkarīgā Rīta avīze.

Nacionālais radio un televīzijas centrs atslēdzis vien tās trīs televīzijas, kurām nomāja savu infrastruktūru. Taču Latvijā kopumā ir 21 vietējā televīzija, un to kopējā auditorija ir ap 300 tūkst. skatītāju liela.

Latvijas reģionālo televīziju asociācijas priekšsēdētājs, divu reģionālo televīziju līdzīpašnieks un vadītājs Jānis Galviņš stāsta, ka pašlaik Saeimas atbildīgajā komisijā panākta konceptuāla vienošanās, ka vēl līdz 2011. gada beigām mazās televīzijas tomēr drīkstēs raidīt analogajā signālā.

Iespējams, trešdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija skatīs jautājumu par grozījumu veikšanu vai vispār Latvijas Radio 2 (LR2) koncesijas projekta apturēšanu, trešdien ziņo Neatkarīgā Rīta avīze.

Sagatavotie dokumenti par konkursa izsludināšanu bija nonākuši līdz valdības namam, taču Finanšu ministrijas iebildumu dēļ tos nevirzīja izskatīšanai.

Ministrija uzskata, ka ir virkne risku, kas var rasties, nododot LR2 privātam partnerim. Tāpat līdzekļus iespējams gūt citos veidos, optimizējot radio kopumā.

Iepriekš medijos izskanēja, ka vislielāko interesi un gatavību pārņemt LR2 izrāda Radio SWH.

LEKA, IZZI, Baltkom un Viasat 26.martā ir nosūtījuši vēstuli NRTP un PTAC, kurā lūdz izvērtēt, vai telekompānija LNT, iespējams, izmantojot slīdošo informāciju, kabeļtelevīzijas un satelīttelevīzijas skatītājus naktīs nemaldina par ciparu TV.

Uzņēmumiem un asociācijai ir iebildumi par slīdošās informācijas tekstu: «Uzmanību skatītājiem! Turpmāk LNT naktīs laika posmā no plkst. 01:00 - 06.00 nebūs redzams analogajā apraidē, bet būs redzams Lattelecom ciparu televīzijas apraides tīklā.»

Ieraksts fiksēts otrdien, 23. martā plkst. 00:03, tomēr līdzīgi paziņojumi tiek pārraidīti arī citus vakarus.

Tā kā kabeļtelevīzijas un satelīttelevīzijas operatori LNT programmas pārraides nodrošina 24 stundas diennaktī, uzņēmumi un asociācija lūdz izvērtēt, vai šie skatītāji ar šādu informāciju netiek maldināti.

Lattelecom uzskata, ka Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere, izplatot patiesībai neatbilstošu informāciju par virszemes televīziju, demonstrē nekompetenci un neiedziļināšanos tēmā, par kuru runā publiski.

I. Vaidere lūgusi ekonomikas ministram skaidrojumu, kāpēc no jūnija Lattelecom klientiem bezmaksas piedāvās četrus Krievijas TV kanālus, bet par papildu samaksu tie varēs skatīties Eiropas Savienības valstu ziņas.

Latvijas skatītājiem ciparu apraidē šobrīd un arī pēc 1.jūnija, kad visā Latvijā tiks izslēgta analogā apraide, bez maksas būs pieejami Latvijas sabiedriskās televīzijas un nacionālās apraides kanāli, kuriem licences piešķīrusi NRTP, DB uzsvēra Lattelecom komercdirektore Kerli Gabriloviča, tāpēc apgalvojumi par bezmaksas Krievijas kanāliem neatbilst patiesībai.

Lattelecom pauž dziļu neizpratni, par kādiem bezmaksas Krievijas kanāliem runā Eiropas Parlamenta deputāte, kas, visticamāk, ir kļūdījusies vai ko pārpratusi.

Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir nosūtījis aicinājumu TV3 pārtraukt izplatīt LVRTC atbildes vēstuli TV3 ģenerāldirektores Baibas Zūzenas uzrunā par analogās TV apraides izslēgšanu.

LVRTC uzskata, ka šajā sižetā, kas TV3 tiek translēts kopš 31. maija, iekļautas maldinošas un juridiskās personas biznesa reputāciju aizskarošas ziņas.

«Analogā virszemes televīzijas apraide TV3 tika atslēgta nevis tāpēc, ka LVRTC nav ievērojis MK noteikumus, bet gan tāpēc, ka nebija panākta vienošanās ar TV3 un noslēgts atbilstošs līgums par pakalpojuma sniegšanu. Atbildība par to, ka nav panākta vienošanās ar LVRTC, raidorganizācijai jāuzņemas pašai, nevis publiski jāmeklē vainīgais, sniedzot nepatiesu un maldinošu informāciju,» sašutumu par TV3 paziņojumu pauž LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

Latvijas Neatkarīgajā televīzijā (LNT) nesen piecu vakaru garumā skatāmo diskusiju Tautas deklarācija daļēji finansējusi telekompānijas šefa Andreja Ēķa vadītā kustība Par labu Latviju (PLL), tam atvēlot 30 tūkst. Ls, raksta laikraksts Diena.

Pēc šā fakta nākšanas gaismā, pēc Providus pētnieces Ivetas Kažokas domām, būtu jāseko gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), gan Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) rīcībai.

KNAB patlaban vētī kustību un tās iespējamo saikni ar apvienību. Birojs skatās, kādi ir finansējumu avoti, kāda līdzība ir kustības un politiskās apvienības kampaņām un citas lietas.

Tomēr, ja arī saikne starp tiktu atklāta, sankcijas nesekotu, jo raidījumi notika pirms oficiālā priekšvēlēšanu aģitācijas laika, kas sākās 5.jūnijā, norādījis KNAB.

Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valde ir nolēmusi no 1. jūnija pārtraukt analogo apraidi Latvijā. Tādējādi TV ētera kanālus bez dekodera vairs nevarēs uztver ar parasto TV antenu, apliecina LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

Savukārt tiem TV skatītājiem, kas šobrīd skatās digitālo, kabeļtelevīziju vai satelīttelevīziju, nekas nemainās un tie arī turpmāk redzēs izraudzītās TV pārraides. Savukārt analogās TV skatītājiem ir jāizvēlas vai nu kāda no šim iespējām vai Lattelecom virszemes TV, kuras skatīšanai nepieciešams dekoders par 39 Ls, vai uz nomaksu 1.98 Ls mēnesī.

LVRTC pieņemto lēmumu, skaidro ar to, ka gandrīz visas raidorganizācijas ir sekojušas Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) aicinājumam par pakāpenisku pāreju uz ciparu apraidi, līdz ar to - LVRTC valde to uzskatīja par optimālāko laiku analogās TV raidītāju atslēgšanai.

Pirmais no TV ētera kanāliem no analogās apraides ir atvadījies TV5, kas analogā apraidē vairs neraida kopš pērnā gada decembra.

Telekompānija TV3 arī pēc 1.jūnija reģionos sola palikt analogajā apraidē, bet Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) neapstiprina, ka šāda vienošanās ar raidorganizāciju ir panākta.

LVRTC raidorganizācijai piedāvāja turpināt raidīt analogajā apraidē, DB sacīja TV3 Latvia ģenerāldirektore Baiba Zūzena, tāpēc TV3 piedāvājumu, kas ir konfedicionāls, turpinās izskatīt.

Vienlaikus TV3 sola lēmumu beigt raidīt analogajā apraidē brīdināt vismaz mēnesi iepriekš.

Savukārt, LVRTC pārstāve Ieva Līne DB uzsvēra, ka nekāda vienošanās ar TV3 attiecībā uz analogo apraidi pēc 1. jūnija nav panākta.

«LVRTC ir nosūtījis jauno, paaugstināto tarifu piedāvājumu TV3, tomēr no telekompānijas nav saņemts nekāds oficiāls dokuments, kas apliecinātu, ka viņi akceptē šo jauno tarifu, kā arī piedāvājuma nosacījumus kopumā,» sacīja I. Līne.