Ja tuvāko nedēļu laikā valdība neradīs risinājumu komerctelevīziju problēmām, kas saistītas ar nacionālo apraidi, telekompānija LNT kopā ar Latvijas Raidorganizāciju asociāciju paredzējušas rīkot piketu pie Ministru kabineta vai Saeimas, kā arī nepārraidīt ziņas, norāda telekompānijas LNT pārdošanas direktors Guntars Traubergs.

Kā stāsta Traubergs, šonedēļ LNT vēl paredzēta tikšanās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Nav saņemta konkrēta atbilde no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas. LNT kopā ar Latvijas Raidorganizācijas asociāciju tuvākajā laikā plāno tikties arī ar ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V) vai citiem augsta līmeņa politiķiem.

Paralēli notiek gatavošanās piketam pie Ministru kabineta vai Saeimas, kas varētu notikt tuvāko nedēļu laikā, ko paredzēts pastiprināt, nepārraidot ziņu izlaidumus.

Precīzu laiku, kad LNT pieņems lēmumu par palikšanu vai iziešanu no nacionālās apraides, kļūstot par maksas kanālu, Traubergs vēl neprognozē.

Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta daļēji apmierinājusi Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) prasību pret a/s Latvijas Neatkarīgā televīzija (LNT), kā arī LNT pretprasību.

AT piedzina no LNT autoratlīdzību 376,89 tūkst. Ls apmērā par muzikālo darbu izmantošanu laika periodā no 2001.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim, kā arī tiesāšanās izdevumus un samaksāto valsts nodevu 2,12 tūkst. Ls un izdevumus advokāta palīdzības samaksai 4,54 tūkst. Ls.

Tiesa arī atzina tiesības AKKA/LAA līdz sprieduma izpildei saņemt no LNT 6% gadā no tiesas piedzītās autoratlīdzības summas. Pārējā daļā prasība tika noraidīta.

Arī LNT pretprasību tiesa apmierināja daļēji. Tā atzina par noslēgtu licences līgumu par tiesībām izmantot autoru muzikālos darbus LNT programmās 2005.gada 19.aprīļa redakcijā, nosakot tā darbības termiņu līdz 2012.gada 31.decembrim. Maksājamās atlīdzības lielums ir 1,6 % no LNT ikgadējiem ienākumiem par muzikālo darbu izmantošanu 35% apmērā no kopējā raidlaika.

Zviedru mediju koncerns Modern Times Group (MTG) ir noslēdzis LNT iegādes darījumu; liecina MTG paziņojums medijiem. «Jā, no 1.jūnija LNT īpašnieks ir MTG,» DB apliecināja MTG Baltijas direktors Kaspars Ozoliņš.

Tādējādi MTG Broadcasting AB Latvijā, atbilstoši Konkurences padomes (KP) datiem, realizēs izšķirošu ietekmi pār SIA TV3 Latvia, VIASAT AS, SIA Star FM, kā arī pār AS Latvijas Neatkarīgā Televīzija, kas realizē izšķirošu ietekmi SIA TV5, SIA Latvijas Ziņu Kanāls un SIA Mūzikas Kanāls.

LNT valdē un padomē darbosies tikai MTG darbinieki, atklāja K. Ozoliņš, paskaidrojot, ka viņš no 1.jūnija ir arī LNT ģenerāldirektors. LNT finanšu direktors ir Mārcis Balodis (MTG), bet izpilddirektors ir Guntars Traubergs (LNT).

Lai LNT grupa varētu turpināt veiksmīgi darboties, tiks veidota stratēģiskā padome, kurā būs LNT darbinieki, tostarp līdzšinējais LNT šefs Andrejs Ēķis. Tādējādi MTG grupa pārņem no 1.jūnija LNT biznesa vadību un konsolidē tā finanšu rādītājus. Detalizēta informācija par darījuma detaļām netiek sniegta.

Saņemot Konkurences padomes (KP) atļauju, savu darbību turpinātu gan TV3, gan LNT, norāda Modern Times Group (MTG) vadītājs Baltijas valstīs Kaspars Ozoliņš, raksta Dienas bizness.

Šobrīd viens no būtiskākajiem notikumiem sabiedriskajā telpā ir iecerētā TV3 īpašnieka MTG un AS Latvijas Neatkarīgā televīzija (LNT) apvienošanās darījums. Šobrīd iesaistītās puses gaida KP lēmumu, jo tā noteiks, vai šādu darījumu var īstenot. «No MTG puses darījums ir biznesa lēmums,» DB norāda K. Ozoliņš, vēršot uzmanību uz situāciju mediju nozarē un LNT finansiālo situāciju, kas tuvākajā laikā, iespējams, varēja beigties ar fiasko. Ja TV3 ir stratēģiskais investors MTG, kas krīzes situācijā var sniegt palīdzīgu roku, tad LNT gadījumā, kad tā menedžments ir izpircis kompānijas akcijas, aina ir cita. Ja vienu dienu LNT paziņotu, ka beidz savu darbību, tad pastāvēja pārāk liels risks, ka šo nišu aizstās ārvalstu TV kanāli, kas atstātu negatīvu ietekmi uz vietējo TV saturu. Tāpat jāņem vērā, ka jauna TV kanāla izveidē vajadzētu gan ievērojamus līdzekļus, gan talantus. «Tāpēc mums bija labāk, ka varam iegādāties šo uzņēmumu, lai tirgū varam un spējam konsolidēt savus spēkus,» skaidroja K. Ozoliņš, uzsverot, ka Baltijā MTG ir ilgtermiņa spēlētājs. Tāpat darījums ir izdevīgāks no saimnieciskā viedokļa, kad MTG investē LNT un turpina attīstīt gan TV3, gan LNT.

AS «Latvijas neatkarīgā televīzija» (LNT) ieķīlājusi vairākas sev piederošās preču zīmes, nodrošinot prasījumu 500 miljonu eiro apmērā, liecina informācija «Firmas.lv».

Kopumā LNT ieķīlājusi 20 preču zīmes - «5», «TV5», «Kriminal+», «Kriminal+», «Večer@22', »Večer Novostjei«, »Večer Novostjei. Novostj«, »Patriotu nedēļa«, »Bez Cenzuri«, »Labvakar, Latvija!«, »2 Izklaides kanāls«, »Mājokļa jautājums«, »Dziedošās ģimenes«, »Latvijas Princese«, »Latvijas Zelta talanti«, »Eņģeļi pār Latviju«, »Labestības diena«, »Zvaigžņu lietus«, »LNT Ziņas« un »LNT Telekompānija«.

Šā gada 14.gada novembrī reģistrētais komercķīlas akts liecina, ka LNT ieķīlājis arī preču zīmi »Degpunktā«, kurai uz Komercķīlas līguma noslēgšanas datumu - šā gada 20.oktobri - beidzies reģistrācijas termiņš Latvijas Patentu valdē. Tāpat ieķīlāta arī preču zīme »Naš kanal«, kurai uz Komercķīlas līguma noslēgšanas datumu atteikta reģistrācija Patentu valdē, bet par to ir iesniegta apelācija.

Draugiem TV ir iesniegusi Konkurences padomē (KP) iesniegumu lietas ierosināšanai par TV3 un LNT darbībām. Pēc TV3 dalībnieka Modern Times Group (MTG) publiskā paziņojuma par LNT iegādi un LNT vadības nomaiņu, LNT uzsāka vērst pret Draugiem TV pēc satura tādus pašus pasākumus kā TV3, Db informēja draugiem.lv runasvīrs Jānis Palkavnieks.

Viņš paskaidroja, ka TV3 un LNT retranslācijas aizliegumu pamato ar uzskatu, ka nacionālo programmu retranslēšanai ir nepieciešama piekrišana, lai gan likumā ir noteikts pretējais.

«Neskatoties uz to, ka ar likumu ir noteikts, ka gan programmu izplatīšanai interneta vidē, gan, izmantojot kabeli, ir vienādi noteikumi, TV3 un LNT, slēpjoties aiz šķietama Autortiesību likuma pārkāpuma, cenšas aizliegt Draugiem TV veikt darbības, kuras Draugiem TV prasa likums. Draugiem TV retranslēšanas pienākumu uzliek likums,» atzīmēja draugiem.lv runasvīrs.

Draugiem TV 2011.gada nogalē uzsāka programmu TV3 un LNT retranslāciju. Neilgi pēc retranslācijas uzsākšanas, TV3 izvirzīja Draugiem TV pretenzijas, prasot pārtraukt programmas TV3 retranslēšanu, jo Draugiem TV nav saņēmusi TV3 piekrišanu šādai retranslēšanai. Draugiem TV paskaidroja TV3, ka retranslēšanai piekrišana nav vajadzīga.

Sociālo komunikāciju portāla Draugiem.lv izveidotajā interneta televīzijas platformā Draugiem TV prettiesiski izmantots nacionālo komerctelevīziju kanālu saturs, norāda LNT pārdošanas direktors Guntars Traubergs.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums nosaka, ka programmu retranslācijai publiskajos elektronisko sakaru tīklos nepieciešams saņemt retranslējamās programmas īpašnieka piekrišanu. Telekompānija LNT šādu atļauju Draugiem TV nebija devusi, skaidroja Traubergs.

«Kopš pagājušā gada beigām, kad Draugiem.lv, pārkāpjot Autortiesību likumu, testa režīmā iedarbināja jauno platformu, LNT vairākkārt ir vērsusies pie Draugiem.lv ar piedāvājumu noslēgt sadarbības līgumu, lai izbeigtu autortiesību pārkāpumu, taču tas tika ignorēts un LNT bija spiesta vērsties tiesā,» norādīja Traubergs.

Starptautiskā mediju kompānija Modern Times Group MTG AB parakstījusi vienošanos par 100% a/s Latvijas Neatkarīgā Televīzija (LNT) iegādi. Darījuma cena pagaidām netiek atklāta.

Darījuma pabeigšanai vēl nepieciešams Latvijas Konkurences padomes apstiprinājums. Kamēr KP nesniegs savu atzinumu par apvienošanos, tikmēr plašāki komentāri par darījumu netiks sniegti, Db sacījaTV3 ģenerāldirektore Baiba Zūzena. Tāpat viņa atzina, ka līdz KP lēmuma saņemšanas, saistībā arī TV3 nekas netiks mainīts. Patalaban Konkurences padome gaida apvienošanās ziņojumu, lai varētu izvērtēt un apstiprināt šo darījumu. Lēmumu padomei ir jāpieņem četru mēnešu laikā, DB norādīja padomes pārstāve Inita Kabanova.

LNT šefa Andreja Ēķa komentāru par darījumu Db nav izdevies iegūt.

MTG Latvijā pieder arī telekanāli TV3, 3+ un TV6. Ja darījums tiks apstiprināts, tad kompāniju apvienošanas rezultātā MTG konrolēs apmēram 37 % televīziju tirgus, rēķinot pēc skatīšanās laika daļas.

Nākamo gadu laikā Latvijas Neatkarīgajā televīzijā (LNT) tiks pastiprināts informatīvais bloks, bet radikālu atšķirību telekanāla darbībā nebūs, sacīja Modern Times group (MTG) vadītājs Baltijas valstīs Kaspars Ozoliņš.

Raidījumā Dienas rīts viņš norādīja, ka LNT un TV3 tiks saglabātas atsevišķas redakcijas, lai tādējādi nodrošinātu viedokļu daudzveidību. Tāpat saturiskajā LNT attīstībā MTG vēlas redzēt līdžinējo telekanāla vadītāju Andreju Ēķi. «Andreju mēs redzam kā TV profesionāli, gribam redzēt saturiskajā attīstībā. Mēs Andreju satura jomā gribam redzēt mūsu komandā,» sacīja K. Ozoliņš.

MTG vadītājs arī norādīja, ka tiks sapludinātas TV3 un LNT administrācijas, lai tiktu samazinātas to izmaksas.

Db.lv jau vēstīja, ka no 1. jūlija LNT pāriet MTG sastāvā. Tādējādi MTG Broadcasting AB Latvijā, atbilstoši Konkurences padomes (KP) datiem, realizēs izšķirošu ietekmi pār SIA TV3 Latvia, VIASAT AS, SIA Star FM, kā arī pār AS Latvijas Neatkarīgā Televīzija, kas realizē izšķirošu ietekmi SIA TV5, SIA Latvijas Ziņu Kanāls un SIA Mūzikas Kanāls.

Augstākās tiesas (AT) Senāta Civillietu departaments, izskatot biedrības Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA ) un a/s Latvijas Neatkarīgā televīzija (LNT) kasācijas sūdzības, nolēma atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību lietā.

Līdz ar šo Senāta rīcības sēdes lēmumu stājas spēkā AT Civillietu tiesu palātas pagājušajā gadā pasludinātais spriedums, ar kuru daļēji tika apmierināta AKKA/LAA prasība un no LNT piedzīta autoratlīdzība par muzikālo darbu izmantošanu par laika periodu no 2001.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim 376,89 tūkst. Ls apmērā un atzīts par spēkā esošu abu pušu starpā noslēgto licences līgumu par tiesībām izmantot autoru muzikālos darbus LNT programmās, nosakot šī līguma termiņu līdz šā gada 31.decembrim.

Tāpat spriedumā tika norādīts, ka maksājamās atlīdzības apmērs ir 1,6% no LNT ikgadējiem ieņēmumiem par muzikālo darbu izmantošanu 35% apmērā no kopējā raidlaika. Senāta lēmums nav pārsūdzams.

Uzņēmumu reģistrs reģistrējis liegumu a/s Latvijas Naftas Tranzīts (LNT) kapitāldaļām.

Liegums noteikts ar Rīgas apgabaltiesas lēmumu, apmierinot a/s LNT akcionāru a/s Ventbunkers un Global Oil Services Limited lūgumu par prasības nodrošināšanu pret iespējamām Jāņa Hāzes, Aivara Gobiņa, Aritas Lindes, Rudolfa Meroni, Ginta Laiviņa - Laivenieka, Alvja Hāzes un Anstisa Deivida Gaja (Anstis David Guy) nelikumīgām darbībām, informē a/s Latvijas Naftas tranzīts pārstāvis Aleksandrs Niklass.

Tiesa aizliegusi minētām personām pieteikt Uzņēmumu reģistrā izmaiņas a/s LNT padomes un valdes sastāvā bez Komercreģistrā reģistrētās LNT valdes atbilstoši Komerclikuma prasībām sastādīta un parakstīta akcionāru saraksta, kas ietver informāciju par akcionāriem, kuri piedalījušies LNT akcionāru sapulcē, kurā lemts par attiecīgajām izmaiņām. No 2011. gada 23. janvāra LNT valdes locekļa statusā vada Aleksejs Ovods.

«Lattelecom vadītājs cīņā par naudu pielieto metodes, kas robežojas ar melno šantāžu,» komentējot pirms pāris nedēļām Lattelecom valdes priekšsēdētāja Jura Gulbja medijos izskanējušo viedokli, ka MTG un LNT apvienošanās rezultātā LNT kļūs par televīzijas kanālu krievu valodā, pauda MTG Baltijas direktors Kaspars Ozoliņš.

«Šim apgalvojumam trūkst jebkādas biznesa loģikas - sen zināms, ka MTG gan Latvijā, gan citās Eiropas valstīs ir stratēģiskais investors tieši mediju nozarē. MTG vēlas ilglaicīgi un sekmīgi strādāt šajā sektorā, augot līdzi savam skatītājam, tai skaitā atkal padarot LNT un TV3 par pelnošiem uzņēmumiem, pirmkārt, tieši ar saturu latviešu valodā,» paziņojumā medijiem norādīja K. Ozoliņš.

Jau vēstīts, ka J. Gulbis MTG un LNT apvienošanās darījumam skarbus vārdus veltīja vēl arī iepriekš. Pēc tam, kad portāls pietiek.com publicēja K. Ozoliņa parakstītas vēstules NEPLP, kurās tika pausts, ka pēc zviedru koncerna MTG un LNT apvienošanās ir plānots, ka bezmaksas TV apraidē paliks LNT, taču TV3 varētu mainīt savu finansiālo koncepciju, kļūstot par maksas TV programmu. «Mani izbrīna šāda MTG dubultmorāle un nekaunīgā melošana skatītājiem - kā noprotams no šobrīd publiskotās MTG grupas pārstāvja Kaspara Ozoliņa vēstules atbildīgajām institūcijām, - MTG jau šobrīd plāno, ka pēc apvienošanās TV3 pametīs bezmaksas apraidi un skatītājiem būs pieejams tikai par maksu, lai gan publiski iedzīvotājiem tiek apgalvots pretējais, un abas raidorganizācijas tieši šobrīd intensīvi pārraida sabiedrību maldinošus reklāmas rullīšus, kuros apgalvots, ka «LNT un TV3 ir un paliks pieejami bez maksas»,» iepriekš sašutumu Db.lv pauda J. Gulbis.

Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) secinājusi, ka raidījumu vadītājs Haralds Burkovskis ir pārkāpis likumu, vadot ziņu raidījumus un arī ierunājot reklāmas. Nākamnedēļ tiks lemts par tālāko lietas virzību.

Izrādās, ka NRTP jau ziemā spriedusi par šo jautājumu un raidorganizācijām nosūtītas vēstules, skaidrojot, ka H.Burkovskis nevar vienlaikus vadīt ziņu raidījumus un ierunāt reklāmas, ziņo diena.lv.

Tagad telekompānijai LNT un, iespējams, arī Latvijas radio tiks nosūtītas jaunas vēstules un būs jāsniedz paskaidrojumi, bet NRTP var lemt arī par soda sankcijām, pastāstīja NRTP locekle Dzintra Geka. Viņa noraida H.Burkovska laikrakstam Diena sniegto skaidrojumu, ka LNT raidījums TOP 10 esot šovs: «Mūsu juristi norādīja, ka tas ir analītisks ziņu raidījums. Viņš nav nekāds šovmenis.» Dz.Geka arī norādīja, ka padomes lēmums nekādā gadījumā nav politisks: «Ja kādam glauda pa spalvai, tad viss ir kārtībā, bet, tiklīdz glauda pret spalvu, tā apgalvo, ka tas ir politiski angažēts lēmums».

Latvijas Neatkarīgā televīzija (LNT) patlaban neuzskata par vajadzīgu strīdā ar Draugiem TV par LNT retranslēšanu iesaistīt vidutāju, savukārt TV3 šādu iespēju neizslēdz, liecina televīziju pārstāvju norādītais, komentējot attiecīgu Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) ieteikumu.

LNT uzskata, ka Draugiem TV Autortiesību likumu un Elektronisko plašsaziņas likumu interpretē sev par labu, turklāt tīši nepilda tiesas lēmumus un joprojām turpina nelegāli retranslēt LNT internetā, norādīja LNT attīstības direktors Gints Miķelsons.

Viņš piebilst, ka jautājums ir nodots tiesībsargājošām institūcijām, proti, tiesai. «Izmantot citus, papildus vidutājus pašlaik neuzskatām par vajadzīgu,» komentē Miķelsons.

LNT arī aicina NEPLP kvalitatīvāk pievērsties likumu normām par legālām darbībām interneta televīzijas jomā.

Savukārt TV3 mārketinga un izpētes direktors Domas Ūselis informēja, ka televīzija viennozīmīgi atbalsta strīda risināšanu gan sarunu ceļā, gan izmantojot vidutāja starpniecību.

Ja nenotiks Latvijas neatkarīgās televīzijas (LNT) un TV3 apvienošanās, tad LNT būs jāmeklē kāds cits investors, sacīja Andrejs Ēķis.

«Brīdī, kad ekonomika ir tāda, kāda ir, plus daudz televīzijas kanālu, vajadzīgs pamatīgs, ilglaicīgs investors,» raidījumā Dienas rīts norādīja LNT vadītājs Andrejs Ēķis.

Tāpat viņš arī uzsvēra, ka LNT nevajadzētu pārdot, ja ārvalstu kanāliem neļautu ievietot reklāmu. A. Ēķis skaidroja, ka, piemēram, Krievijas kanālus finansē Krievija un viņi piedalās reklāmas tirgū, kā arī saņem no kabeļtelevīzijas skatītājiem naudu, bet ar nacionālajiem kanāliem tā nav.

Runājot par apvienošanos ar TV3, A. Ēķis norādīja, ka MTG ir svarīgi iegūt noteiktu auditoriju, kas šajās dienās ir segmentēta. «Nevienam nav vajadzīgs viens medijs, bet gan kanāli, kas apkalpo vairākas auditorijas,» sacīja A. Ēķis. Tāpat viņš uzsvēra, ka MTG vienmēr interesējusi komanda, kas strādā pie satura veidošanas, un cilvēkiem, kas LNT strādā pie satura radīšanas neesot par ko baidīties.

Skatītākā pārraide pērnā gada decembrī bija šovs Dziedošās ģimenes kanālā LNT, to vērojuši vidēji 17.3%, jeb 377.4 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem, liecina TNS Latvia dati.

Otra skatītākā pārraide decembrī bija LNT ziņas svētdienās, tās vērojuši vidēji 15.3%, jeb 333.2 tūkstoši. Sporta ziņas kanālā LNT ierindojušās trešajā vietā, bet Latvijas Lepnums 2009 ierindojies ceturtajā vietā.

Pērn decembrī kanālam PBK veltīti 10.5%, LTV1 – 10.1%, LTV7 – 5%, RTR Planeta Baltija - 3.9%, TV5 Rīga – 3.3%, 3+ - 3.2% no kopējās TV skatīšanās, RenTV Baltija, TV skatītāji, kas vecāki par 4 gadiem, veltījuši 2.3%, TV6 – 0.6%, PBMK – 0.4%. Visu pārējo kanālu skatīšanai veltīti 28.9%, bet video un DVD skatīšanai – 2.7%.

Decembrī skatītājs pie TV ekrāna pavadījis vidēji 5 stundas un 41 minūti dienā, tas ir par 3 minūtēm vairāk nekā 2009.gada novembrī.

Ciparu TV ieviesējs Lattelecom ir vienojies ar telekompāniju LNT par TV kanāla iekļaušanu virszemes televīzijas bezmaksas pakā. Tas nozīmē, ka arī turpmāk LNT visā Latvijā būs skatāms bez maksas, informē Lattelecom.

Saskaņā ar vienošanos, LNT pilnībā uz ciparu apraidi Rīgas reģionā, visticamāk, pāries jau sākot ar 1.martu, bet visā Latvijā – jau vasaras sākumā.

«Ņemot vērā, ka Latvijā ir uzsākta pāreja no analogās uz ciparu TV apraidi, arī LNT bija jāpieņem šis lēmums par tālāko biznesa modeli un, cienot savu skatītāju, mēs izvēlējāmies palikt par bezmaksas kanālu,» paskaidro LNT ģenerāldirektors Andrejs Ēķis.

Modern Times Group (MTG) un LNT grupas apvienošanās darījums nevar negatīvi ietekmēt televīzijas tirgu Latvijā, kā arī esošais normatīvais regulējums un faktiskā situācija tirgū neļaus uzņēmumam rīkoties ļaunprātīgi attiecībās ar reklāmdevējiem.

Tā nosūtītā vēstulē Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) skaidro Modern Times Group. Vēstules versijā, kas izvietota NEPLP interneta vietnē, pamatojoties ar komercnoslēpumu, tomēr nav pieejama informācija par to, cik lielu daļu televīzijas un reklāmas tirgū veidos apvienotais uzņēmums.

MTG uzsver, ka apvienošanās darījums ietekmēs reklāmas tirgu, taču atrašanās dominējošā stāvoklī nav uzskatāma par pārkāpumu, jo tirgus dalībniekiem, kas atrodas šādā stāvoklī, to ir aizliegts ļaunprātīgi izmantot.

Uzņēmums uzskata, ka Konkurences likuma 13. panta pirmajā daļā noteiktie aizliegumi ir uzskatāmi par pietiekamu mehānismu, kas spēj nodrošināt spēku līdsvaru reklāmas tirgū, neļaujot rīkoties negodprātīgi nedz televīzijas programmu veidotājiem, ne arī reklāmdevējiem.

Tiesa no a/s Latvijas Neakarīgā Televīzija (LNT) par labu prasītājam Romualdam Vonsovičam piedzina 3000 Ls mantisku kompensāciju par nodarīto morālo kaitējumu.

Tāpat Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta no LNT piedzina 1100 Ls tiesāšanas izdevumus. Lietu tiesas sēdē AT Civillietu tiesu palāta izskatīja jūnija sākumā, kad atkārtoti vērtēja kompensācijas apmēru prasībā pret LNT.

R. Vonsovičs ar prasību tiesā vērsās pēc tam, kad 2005. gada 9. novembrī LNT raidījumā LNT ziņas tika pārraidīts sižets: «Jauns skandāls Bankas Baltija lietā un nebijis fakts Latvijas advokatūras vēsturē. Neētisku rīcību un klaju interešu konfliktu pārmet zvērinātam advokātam R. Vonsovičam, kurš ilgstoši sniedzis juridisko palīdzību likvidējamai Bankai Baltija. Tagad advokāts nostājies pretējā frontes pusē. Vonsovičs pārstāv Latvijas Banku, ar kuru Banka Baltija tiesājas par vairāk nekā 185 miljonu latu piedziņu,» vēstīja sižets.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizturēto uzņēmēju - «Skonto būves» līdzīpašnieku Gunta Rāvja un Ivara Millera advokāti lietu vērtē kā absurdu, bet apsūdzības neizprotamas, vēstī LNT Ziņas.

Korupcijas apkarotāji saistībā ar sākto kriminālprocesu par valsts amatpersonas kukuļošanu kādā, iespējams, Latvijas Universitātes (LU) iepirkumā, vakar veica procesuālās darbības, tai skaitā vairākas kratīšanas. Ap vieniem dienā vakar aizturēta Rīgas domes deputāte no Nacionālās apvienības un LU rektora vietniece Baiba Broka, «Skonto būves» līdzīpašnieki Guntis Rāvis un Ivars Millers un ievietoti Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietā. Visus trīs vakar dienas vidū apmeklēja advokāti. LNT novēroja, ka visi advokāti uz tikšanos ieradās vienā laikā ap pulksten diviem pēcpusdienā, pirms tam LNT sakot, ka neko īsti par savu klientu lietām vēl nezinot.

Nacionālo kanālu prasība dot tiem tiesības iekasēt samaksu par to satura izplatīšanu no kabeļtelevīzijas operatoriem, vienlaikus paliekot nacionālajā apraidē, ir prettiesiska un pilnīgi neloģiska, uzskata telekomunikāciju uzņēmums IZZI.

«Jau šobrīd valsts uzlikusi operatoriem par pienākumu pārraidīt klientiem nacionālos kanālus par saviem līdzekļiem, tādēļ šādas maksas iekasēšana principā ir jāuztver kā papildu nodoklis, jo operatoriem nav iespēju izvēlēties, pārraidīt LNT un TV3 saturu vai nē. Turklāt šāda maksājuma piemērošana tikai kabeļtelevīzijām, nevis visiem nozares dalībniekiem, ir diskriminējoša un ievieš absolūti negodīgas konkurences principus. Vēl vairāk – tas nevis ir nodoklis, ko valsts uzliek komersantam, bet viens uzņēmējs piemēro citam pēc paša ieskatiem. Tādēļ šāda iniciatīva uzskatāma par prettiesisku un uzņēmējdarbības vidi graujošu,» uzsver IZZI valdes locekle Sandra Kraujiņa.

Rīgas apgabaltiesas lēmums «sasējis rokas» Šveices advokātam Rūdolfam Meroni un viņa komandai, atņemot iespēju rosināt izmaiņas Ventbunkeram daļēji piederošajā Latvijas Naftas tranzītā, kas ir otrs lielākais akcionārs Ventspils naftā.

Db.lv rīcībā esošais tiesas lēmums liecina, ka tiesa apmierinājusi Ventbunkera un kompānijas Global Oil Services Limited pieteikumu par prasības nodrošināšanu lietā, kur abas kompānijas iesniegušas prasību pret R. Meroni, Jāni Hāzi un Alvi Hāzi, advokātu Gintu Laiviņu-Laivenieku, Aivaru Gobiņu, Aritu Lindi un Deividu Gaju Anstisu par īpašuma aizsardzību un zaudējumu piedziņu. Šis tiesas lēmums nav pārsūdzams.

Tādējādi R. Meroni un viņa komandai, kas šā gada laikā cītīgi rīkoja paralēlās akcionāru sapulces gan Ventbunkerā, gan Latvijas Naftas tranzītā (LNT) aizliegts pieteikt Uzņēmumu reģistrā izmaiņas LNT padomes un valdes sastāvā bez komercreģistrā reģistrētās LNT valdes sastādīta un parakstīta akcionāru saraksta. Tāpat aizliegts pieteikt Uzņēmumu reģistrā izmaiņas par grozījumiem LNT statūtos, pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu, u.c.

«Pašreiz LNT un TV3 visiem kabeļtelevīzijas skatītājiem tiek nodrošināti bez maksas: tas nozīmē – mēs neprasām samaksu par šiem kanāliem no abonentiem. Savukārt tehniskās izmaksas, lai šos kanālus uztvertu un nodrošinātu saviem abonentiem pilnībā, sedzam paši. Atceļot must carry TV3 un LNT kļūs par maksas kanāliem un klientiem, kuriem līdz šim par šiem kanāliem maksa bija 0,00 Ls, būs jārēķinās ar maksas pieaugumu vismaz 0,20 Ls mēnesī,» DB skaidroja IZZI valdes locekle Sandra Kraujiņa.

MTG vadītājs Baltijas valstīs Kaspars Ozoliņš iepriekš DB norādīja, ka cena par kanālu varētu būt 10-15 eiro centu robežās atkarībā no kanālu popularitātes.

Kabeļtelevīzijas operatori iepriekš ir izteikušies, ka maksa, ko nosauc TV kanāla īpašnieks, gala patērētājam nozīmētu divas reizes lielāku maksājumu, jo jāņem vērā izmaksas operatora pusē. Pieņemot to, ka maksa par TV3 varētu būt 15 eiro centi, bet maksa par LNT – 10 eiro centi, tas nozīmētu, ka operatoriem par TV3 un LNT būs jāmaksā 25 eiro centi, bet gala maksājums klientiem, ja operators neveic izmaiņas TV kanālu skaitā vai savā izmaksu pozīcijās, varētu pieaugt par 50 eiro centiem jeb 0,35 Ls.

Bezmaksas apraide un must carry principa atcelšana, ko atbalsta TV3 un LNT, ir savstarpēji nesaistāmas lietas, jo lēmums par must carry tiešā veidā neietekmē TV3 un LNT atrašanos bezmaksas apraidē.

Tā norāda MTG vadītājs Baltijas valstīs Kaspars Ozoliņš, komentējot Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas (LEKA) pausto, ka, pieņemot grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz atcelt must carry principu, TV3 un LNT sešu līdz 12 mēnešu laikā atstās bezmaksas ētera apraidi.

Bezmaksas apraidi skatītājam visā Latvijā finansē pats televīzijas kanāls no reklāmdevēju naudas. Maksas televīziju, uz kuru attiecas must carry princips, finansē skatītājs ar savu ikmēneša abonēšanas maksu, skaidro K. Ozoliņš. Vienlaikus norādot, ka jautājums ir par to, vai nacionālās komerctelevīzijas spēj būt rentabli uzņēmumi ilgtermiņā, ražojot nacionālo saturu, un tas ir atkarīgs, nevis no viena must carry principa saglabāšanas vai atcelšanas, bet virknes faktoru, tai skaitā no valsts politikas elektronisko mediju attīstības jomā.

Lai kāpinātu reitingus, TV kanāli TV3 un LNT par to pašu naudu jaunajā sezonā sola saražot vairāk vietējo saturu. 2010.gadā LNT un TV3 sīvā konkurencē cīnījās par saviem reitingiem, proti, kurš būs skatītākais TV kanāls Latvijā, bet šogad vadošais kanāls Latvijā, pēc skatītāju skaita un atbilstoši TNS datiem, ir TV3.

TNS dati liecina, ka augustā 11,9% skatītāju priekšroku deva TV3, kam ar 9,8% seko PBK, 9,6% artava no kopīgā TV skatīšanās pīrāga bija LTV1. Ceturtais skatītākais TV kanāls Latvijā augustā bija LNT ar 8,7% skatītāju īpatsvaru, bet 8,2% piederēja LTV7.

Ierasti, ka vasarā kanālu reitingi ir zemāki, DB sacīja Modern Times Group (MTG) TV kanālu direktore Latvijā Baiba Zūzena, sagaidot, ka jaunās sezonas pašmāju ražotie raidījumi dos pieaugumu gan TV3, gan LNT reitingos. Konkrēts izmaksu apmērs, ko plānots ieguldīt jaunās sezonas pašmāju satura ražošanā, netiek atklāts, bet MTG vadītājs Baltijas valstīs Kaspars Ozoliņš DB paskaidroja, ka koncerns mēģinās par to pašu naudu saražot vairāk vietējā satura nekā pērn.